3.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 353/25


Otrdiena, 2012. gada 11. septembris
Komisijas darba programmas izstrāde 2013. gadam

P7_TA(2012)0319

Eiropas Parlamenta 2012. gada 11. septembra rezolūcija par Komisijas darba programmu 2013. gadam (2012/2688(RSP))

2013/C 353 E/03

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā gaidāmo Komisijas paziņojumu par Komisijas darba programmu 2013. gadam,

ņemot vērā spēkā esošo pamatnolīgumu par attiecībām starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju, jo īpaši tā 4. pielikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2012. gada 4. jūlija rezolūciju par Eiropadomes 2012. gada jūnija sanāksmi (1),

ņemot vērā Reglamenta 35. panta 3. punktu,

A.

tā kā valstu parādu un finanšu ekonomikas krīzes apmērs un īpatnības ir līdz šim nepiedzīvots pārbaudījums Eiropas Savienības pārvaldībai;

B.

tā kā ES ir sasniegusi kritisku brīdi un krīzi nebūs iespējams pārvarēt, ja netiks ievērojami padziļināta Eiropas integrācija, īpaši eiro zonā, attiecīgi pastiprinot demokrātisko kontroli un pārskatatbildību;

C.

tā kā Eiropas Komisijas uzdevums ir veicināt Savienības vispārējo interešu ievērošanu un nākt klajā ar attiecīgām iniciatīvām, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti Līgumi, pārraudzīt Savienības tiesību aktu īstenošanu, veikt koordinācijas, izpildvaras un pārvaldības funkcijas un ierosināt tiesību aktus,

1.     daļa

1.

mudina Komisiju izmantot visas savas pilnvaras un nodrošināt politisko vadību, kas vajadzīga, lai atrisinātu daudzās krīzes radītās problēmas, vienlaikus cenšoties sasniegt finansiālu stabilitāti un panākt ekonomikas atveseļošanos, balstoties uz aizvien pieaugošu konkurētspēju un ilgtspējīgu, efektīvu un sociāli taisnīgu krīzes pārvarēšanas programmu;

2.

atgādina par savu 2012. gada 4. jūlija prasību Komisijai līdz septembrim iesniegt tiesību aktu priekšlikumu paketi, kurā ievērota Kopienas metode un kas balstās uz četriem galvenajiem moduļiem, kuri iekļauti ziņojumā „Ceļā uz patiesu ekonomisko un monetāro savienību”;

3.

uzstāj uz to, ka Komisijai ir pilnībā jāiesaistās ziņojumu sagatavošanā 2012. gada oktobra un decembra Eiropadomes sanāksmēm, kuros ir jāiekļauj skaidra programma un grafiks ekonomikas un monetārās savienības konsolidācijai, tostarp integrētai finansiālās, fiskālās un ekonomikas politikas sistēmai, un kurai ar laiku vajadzētu novest pie spēcīgākas politiskās savienības, īpaši lielākas demokrātiskās pārskatabildības un leģitimitātes, kas balstītos uz Līguma grozīšanu;

4.

norāda uz Parlamenta nostāju attiecībā uz tiesību aktu paketi, kura sastāv no diviem aktiem un kas nostiprinās budžeta uzraudzību, kā arī pastiprinās budžeta politiku euro zonā un ietvers sevī noteikumus, kas ļaus izmantot dažādotu pieeju budžeta konsolidācijai nopietnas ekonomikas jelupslīdes gadījumā;

5.

mudina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumiem, lai izpildītu Izaugsmes un nodarbinātības paktā iekļautās saistības, proti, lai stimulētu ilgtspējīgas un uz izaugsmi orientētas investīcijas, palielinātu Eiropas ekonomikas konkurētspēju, orientējoties uz stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu izpildi, īpaši to mērķu izpildi, kas ir saistīti ar resursu efektīvu izmantošanu un ilgtspēju, kā arī padziļinātu vienoto tirgu; aicina Komisiju izmantot darba programmu 2013. gadam, lai izstrādātu detalizētu izaugsmes plānu, kurā galvenā uzmanība pievērsta uzņēmumu un uzņēmēju stimulēšanai veidot tādas ražošanas nozares un pakalpojumus, kas nodrošinās stabilas darbavietas un labklājību; šajā sakarā uzsver, ka ir svarīgi ievērojami palielināt Eiropas projektu obligācijas, balstoties uz saikni starp ES budžetu un Eiropas Investīciju banku;

6.

turklāt norāda, ka ir nepieciešama ilgstoša un simetriska pārlieku lielā makroekonomikas līdzsvara trūkuma samazināšana, un aicina veikt konkrētas izmaiņas ES nodokļu jomas tiesību aktos, lai novērstu visu to problēmu aspektus, kas saistītas ar nodokļu paradīzēm un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;

7.

aicina Komisiju darīt visu iespējamo, lai veicinātu ātru daudzgadu finanšu shēmas (DFS) un attiecīgo daudzgadu likumdošanas programmu pieņemšanu, pilnībā iesaistot šajā procesā Parlamentu un respektējot tā koplēmuma tiesības; stingri atbalsta apņemšanos padarīt ES budžetu par izaugsmes un darbavietu radīšanas katalizatoru visā Eiropā; līdz ar to aicina Komisiju aizstāvēt savu priekšlikumu, lai nodrošinātu, ka Savienības budžets tiešākā veidā atspoguļo tās vajadzības un politiskos mērķus;

8.

tomēr uzstāj uz to, ka ir vajadzīga pašu resursu sistēmas reforma un ka cita starpā ir vajadzīgi jauni pašu resursu veidi, kas ir būtiski svarīgs elements, bez kura tikpat kā nav izredžu vienoties par jauno DFS; aicina Komisiju atbalstīt vairāku dalībvalstu prasību pēc ciešākas sadarbības šajā jomā; uzsver, ka tomēr būtu vēlams panākt vispārēju vienošanos līdz šā gada beigām;

9.

mudina Komisiju pilnveidot tās likumdošanas programmas vienotību, uzlabot likumdošanas priekšlikumu sagatavošanas kvalitāti, pastiprināt ietekmes novērtējumu nozīmi likumprojektos, attiecīgos gadījumos ierosināt atbilstības tabulu izmantošanu ES tiesību aktu labākai transponēšanai un atbalstīt Parlamentu sarunās ar Padomi par deleģēto un īstenošanas aktu izmantošanu; atgādina par to, ka Parlaments vairākkārt ir aicinājis pārskatīt 2003. gada Iestāžu nolīgumu par tiesību aktu labāku izstrādi;

10.

aicina Komisiju pienācīgi ņemt vērā Parlamenta nostāju, kas attiecas uz nozarēm un ir iekļauta 2. daļā turpmāk;

2.     daļa

Īstenošana

11.

uzsver, cik būtiski ir atbilstīgi un laikus īstenot ES tiesību aktus dalībvalstu tiesību aktos, un mudina Komisiju izmantot tās izpildvaru un vajadzības gadījumā sākt pienākumu neizpildes procedūras, lai nodrošinātu atbilstīgu transponēšanu un efektīvu izpildi;

12.

mudina Komisiju iesniegt priekšlikumu, ar kuru tiktu paredzētas obligātas valsts pārvaldības deklarācijas, kuras parakstītu pienācīgā politiskā līmenī un kas attiektos uz ES līdzekļiem, kuri pakļauti dalītai pārvaldībai; mudina turpināt darbu pie ES programmu vienkāršošanas, īpaši pētniecības un attīstības jomā; aicina Komisiju cieši uzraudzīt finansēšanas vadības instrumentu (FVI) izmantošanu; prasa veikt sistemātiskus, regulārus un neatkarīgus novērtējumus, lai nodrošinātu, ka ar jebkādiem izdevumiem tiek pienākts vēlamais rezultāts izmaksu ziņā lietderīgā veidā;

13.

sagaida, ka Komisija laikus iesniegs budžeta projekta grozījumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka maksājumu līmeņi atbilst pasākumiem, par kuriem panākta vienošanās 2012. gada jūnija Eiropadomes sanāksmē un kuru mērķis ir stimulēt izaugsmi, lai tādējādi pienācīgi varētu izpildīt nesamaksātās saistības;

Vienotais tirgus

14.

aicina Komisiju arī turpmāk orientēties uz vienotā tirgus pārvaldības uzlabošanu, atjaunot darbības administratīvās vienkāršošanas īstenošanai, pienācīgi apsvērt iespēju attiecīgos gadījumos iesniegt regulu, nevis direktīvu projektus, lai nodrošinātu ierosināto pasākumu proporcionalitāti, un uzraudzīt īstenošanas progresu, lai pilnībā tiktu piemērots vienotā tirgus acquis, īpaši pakalpojumu nozarē, cita starpā paredzot iespēju izmantot paātrinātas pārkāpumu procedūras; uzsver, ka pienācīgi jāņem vērā vienotā tirgus ekonomiskās, sociālās un vides dimensijas;

15.

sagaida, ka Komisija izstrādās Vienotā tirgus II aktu ar priekšlikumiem par prioritāriem pasākumiem, lai sekmētu izaugsmi, nodarbinātību un uzticēšanos vienotajam tirgum; mudina tur, kur tas ir piemēroti un vajadzīgi, izmantot pastiprinātu sadarbību;

16.

aicina Komisiju sistemātiskāk novērtēt savu priekšlikumu ietekmi uz MVU, jo no šiem uzņēmumiem ir atkarīga ļoti daudzu jaunu darbavietu radīšana Eiropā; tādēļ mudina Komisiju aktīvi atturēt dalībvalstis no pārcentīgas ES tiesību aktu piemērošanas, kas kropļo līdzvērtīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū; prasa turpināt samazināt birokrātijas slogu;

17.

apliecina savu atbalstu tam, ka Komisija liek uzsvaru uz Digitālo programmu; mudina priekšlikumos paredzēt vairāk patērētājiem pieejamu pārrobežu pakalpojumu visā ES;

18.

atgādina, ka ir pamatīgi jāpārskata Vispārējā produktu drošības direktīva (2001/95/EK (2)), kas garantē patērētāju veselības un drošības aizsardzību un arī atvieglo preču tirdzniecību, īpaši MVU; aicina Komisiju ierosināt transversālu regulu par visu produktu tirgus uzraudzību; turklāt aicina izveidot efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecības jomā un ieņemt kopēju, horizontālu un koordinētu nostāju šajā jautājumā, lai aizsargātu patērētājus;

19.

mudina Komisiju uzlabot savu regulatīvo attieksmi pret MVU un mikrouzņēmumiem, pieskaņojot tiesību aktus MVU vajadzībām un turpinot ieviest piemērotus atbrīvojumus;

20.

mudina Komisiju īstenot autortiesību reformu, lai autortiesību regulējums būtu piemērots interneta videi un balstītos uz sociālu leģitimitāti, pienācīgi ievērojot pamattiesības, kā arī pabeigt industriālā īpašuma tiesību reformu, lai veicinātu izaugsmi un darbavietu radīšanu Eiropā; aicina Komisiju, gatavojot priekšlikumu par ES preču zīmju tiesību aktu pārskatīšanu, ņemt vērā juridiskās problēmas, kas atklājās saistībā ar pretrunīgo viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA);

Klimats, vide, enerģija un transports

21.

uzstāj uz to, ka ir jāīsteno Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā, lai radītu stimulus veidot videi nekaitīgu ekonomiku, veicināt bioloģisko daudzveidību un cīnīties pret klimata pārmaiņām, citu starpā izmantojot resursu efektīvas izmantošanas pasākumu integrāciju, kā paredzēts stratēģijā „Eiropa 2020”;

22.

uzskata, ka Eiropas pusgadam ir jāsniedz iespēja katrai dalībvalstij atskaitīties par to, kā tā ir īstenojusi savas saistības, ko paredz stratēģija „Eiropa 2020”, pakts „Euro plus”, Vienotā tirgus akts un citi svarīgi ES mērķi;

23.

aicina Komisiju nekavējoties iesniegt priekšlikumus, lai risinātu emisijas kvotu pašreizējās tirdzniecības sistēmas trūkumus sistēmas sabrukšanas novēršanai;

24.

aicina Komisiju iesniegt detalizētu rīcības plānu ar pasākumiem, kas paredzēti, lai panāktu pilnībā integrētu un savstarpēji saistītu vienotā enerģijas tirgus izveidi, un uzsver, ka liela nozīme ir mūsdienīgas tīklu infrastruktūras izveidei Eiropā;

25.

aicina Komisiju īstenot Ceļvedi virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadam, tostarp izpildīt tajā paredzētos vidēja termiņa mērķus;

26.

prasa Komisijai izveidot stratēģiju, ar kuru tiktu risināta problēma, kas saistīta ar pieaugošo enerģijas cenu ietekmi uz sabiedrības locekļiem;

27.

uzskata, ka krīze būtu jāizmanto kā iespēja pārveidot sabiedrības attīstības modeli, nodrošinot virzību uz ļoti energoefektīvu ekonomiku, kas pamatojas uz atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu un spēj elastīgi piemēroties klimata pārmaiņām; uzsver, ka Komisijai ir jānāk klajā ar priekšlikumiem 2030. gada enerģijas un klimata paketei, kas balstītos uz pašreizējiem trim pīlāriem — siltumnīcefektu izraisošas gāzes emisiju samazināšana, atjaunojamā enerģija un energoefektivitāte;

28.

atbalsta Komisijas likto uzsvaru uz nepieciešamību modernizēt Eiropas multimodālo transporta tīklu, kas ir būtiski svarīgs sekmīgai iekšējā tirgus darbībai; aicina Komisiju neatkāpties no apņemšanās saistībā ar dzelzceļiem un paplašināt Eiropas Dzelzceļa aģentūras pilnvaras, kas saistītas ar drošības sertifikāciju un ritošā sastāva saskaņošanu;

29.

pauž nožēlu par to, ka nav izdevies pilnībā īstenot Eiropas vienotās gaisa telpas iniciatīvu, un aicina Komisiju pārskatīt savu darbību šajā jomā;

Sabiedrības kohēzija un integrācija – Pilsoņu Eiropa

30.

ļoti atzinīgi vērtē Komisijas likto uzsvaru uz jauniešu nodarbinātību un priekšlikumus palielināt Eiropas iespējas sekmēt izglītību un apmācību; sagaida, ka saistībā ar „jumta paziņojumu” par nodarbinātības paketi tiks nosprausti skaidri mērķi, izveidoti grafiki un iesniegti priekšlikumi tādās jomās kā jauniešu mobilitāte, „Eiropas jauniešu nodarbinātības garantijas iniciatīva”, stažēšanās kvalitātes sistēma, svešvalodu zināšanas un jauniešu uzņēmējdarbība, lai cīnītos pret augsto bezdarbu jauniešu vidū; sagaida arī konkrētus pasākumus nabadzības samazināšanai, darba tirgus reformai un sociālo standartu izveidei, lai tās dalībvalstis, kas to vēlas, varētu izveidot līdzsvarotu elastdrošības pieeju, un saistībā ar sabiedrības novecošanas problēmu aicina likt lielāku uzsvaru uz invalīdu nodarbinātību;

31.

uzsver, ka ir svarīgi investēt cilvēkkapitālā un pētniecībā un attīstībā un nodrošināt pienācīgu izglītību un apmācību, lai sekmētu profesionālo mobilitāti; aicina turpināt strādāt pie tādiem jautājumiem kā vardarbība pret sievietēm un cilvēku tirdzniecība;

32.

atgādina par savu aicinājumu izveidot nelokāmu ES mēroga kohēzijas politiku laika posmam pēc 2013. gada, kurā ir jāintegrē esošie fondi un programmas, lai nodrošinātu pienācīgu finansējumu, un balstīt to uz daudzlīmeņu pārvaldību, kā arī cieši sasaistīt ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem; uzstāj uz to, ka ir jāpalielina Solidaritātes fonda efektivitāte un reaģētspēja, un gaida attiecīgus priekšlikumus; pauž pārliecību par to, ka ir iespējams atbilstošā veidā rast kopēju pamatu ES politikai kohēzijas, pētniecības un attīstības jomā un ka tā mērķtiecīgi jāvērš uz izaugsmi un konkurētspēju, vienlaikus pamatojoties gan uz ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas principiem, gan izcilību;

33.

atbalsta Eiropas līmeņa iniciatīvas, ar kurām papildina valstu pasākumus, lai padarītu mikrokredītus pieejamus un sekmē sabiedrības uzņēmējdarbības garu, lai tā sniegtu pakalpojumus, ko publiskais vai privātais sektors pietiekami nenodrošina;

34.

atzinīgi vērtē to, ka Komisijas pieeja tiesiskumam un pamattiesībām visā Savienībā ir kļuvusi stingrāka; aicina pārskatīt Pamattiesību aģentūras darbību, lai nodrošinātu efektīvu Pamattiesību hartas īstenošanas uzraudzību un īstenošanu, un saskaņot Aģentūras darbību ar Lisabonas līgumu; atbalsta Komisiju sarunās par ES pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību konvencijai;

35.

aicina Komisiju izvērtēt, kā tiek īstenota Rasu vienlīdzības direktīva (2000/43/EK (3)) un kā tiek transponēts Pamatlēmums par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm (2008/913/TI (4)), un pauž nožēlu par to, ka ES satvars dalībvalstu romu integrācijas stratēģijām nav juridiski saistošs;

36.

aicina Komisiju nodrošināt brīvas pārvietošanās iespēju saglabāšanu un pilnīgu Šengenas acquis ievērošanu; uzsver, ka ir jānomaina nepilnīgā dalībvalstu veiktas profesionālapskates sistēma, un aicina Komisiju uzņemties pilnu atbildību par Šengenas noteikumu īstenošanas uzraudzību; atzinīgi vērtē Komisijas atbalstu Parlamenta nostājai jautājumā par Šengenas noteikumu juridisko pamatu;

37.

pauž nožēlu, ka nav likumdošanas priekšlikuma par ES iekšējās solidaritātes uzlabošanu patvēruma jautājumos; aicina iesniegt likumdošanas priekšlikumu, ar kuru tiktu izveidota vienota Eiropas patvēruma sistēma, kas balstītos uz pienākumu un solidaritāti;

38.

uzsver, ka ir svarīgi pieņemt regulu par vispārēju datu aizsardzības sistēmu un direktīvu par datu aizsardzību kriminālnoziegumu novēršanas, atklāšanas, izmeklēšanas un sodīšanas jomā, lai nodrošinātu, ka jebkādi turpmāki pretterorisma pasākumi atbilst privātuma un datu aizsardzības standartiem; aicina Komisiju pārskatīt Datu saglabāšanas direktīvu (2006/24/EK (5));

39.

stingri atbalsta Komisijas likto uzsvaru uz pilsoņiem draudzīgu iniciatīvu īstenošanu saistībā ar priekšlikumu lēmumam par Eiropas Pilsoņu gadu (2013) (COM(2011)0489), lai turpinātu nostiprināt pilsoņu informētību par priekšrocībām, ko sniedz Eiropas pilsonība;

Lauksaimniecība un zivsaimniecība

40.

norāda, ka pašlaik tiek reformēta kopējā lauksaimniecības politika atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos sekmēt līdzsvarot un integrētu pieeju, kas aizsargātu gan ilgtspējīgu un efektīvu augstas kvalitātes pārtikas ražošanu, kuras cena ir pieejama, gan vidi un lauku reģionu mantojuma vērtību; aicina cieši saskaņot kopējo lauksaimniecības politiku ar stratēģiju „Eiropa 2020”, lai sekmētu inovāciju lauksaimniecībā un palielinātu ilgtspēju, taisnīgumu un Eiropas lauksaimniecības konkurētspēju vietējā un reģionālā līmenī;

41.

uzsver, ka kopējās zivsaimniecības politikas reformai ir jābūt tālejošai, lai nodrošinātu zivju krājumu iltspēju un veselību ilgtermiņa; mudina Komisiju nodrošināt, ka priekšlikumu juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punkts, bet 43. panta 3. punktu izmantot par juridisko pamatu tikai tādiem priekšlikumiem, kas ir saistīti ar zvejas iespēju noteikšanu un sadali; atgādina par saviem iebildumiem pret lomu izmešanas praksi un neveiksmīgajiem un dārgajiem pasākumiem flotu jaudas samazināšanai;

Ārlietu politika un attīstības politika

42.

aicina Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu sadarboties, lai ierosinātu Padomei labi koordinētas iniciatīvas kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā; mudina Komisiju apvienot visas attiecīgās darbības un dienestus, tostarp attīstības politikas jomā, lai sasniegtu Lisabonas līgumā iekļautos starptautiskos mērķus un jo īpaši izpildītu LESD 208. pantu, kurš attiecas uz attīstības politikas saskaņošanu, vienlaikus saglabājot uzticību vērtībām, balstoties uz kurām Savienība ir izveidota;

43.

sagaida likumdošanas iniciatīvas, kuru mērķis būtu pārskatīts jaunās paaudzes ārējās finanšu palīdzības instrumentu juridiskos pamatus, izmantojot visu deleģēto aktu sistēmu; aicina nodrošināt, ka sistēma finanšu palīdzībai krīzes situācijās ir elastīgāka un palīdzība ir vieglāk pieejama;

44.

sagaida, ka Komisija atbalstīs Savienības paplašināšanos, lai tajā varētu iekļauties ikviena Eiropas valsts, kas ievēro Savienības vērtības un ir apņēmusies veicināt to ievērošanu, vienlaikus ņemot vērā prasību, ka iestāšanās sarunvalstīm ir jāizpilda Kopenhāgenas kritēriji, kā arī ņemot vērā Savienības pašas integrācijas spējas; uzskata, ka Savienība pazaudētu savu morālo autoritāti un politisko uzticamību visā pasaulē, ja kaimiņvalstīm tiktu liegts tajā iekļūt; sagaida, ka Komisija turpinās ar iestāšanās sarunām saistīto darbu;

45.

aicina Komisiju īstenot tādu attīstības politiku, kas ir balstīta uz rezultātiem, nodrošināt, ka palīdzība ir efektīvāka, garantēt ciešāku politikas virzienu saskaņošanu un līdzekļu devēju koordināciju valstu, ES un starptautiskā līmenī, kā arī uzlabot koordināciju ar jaupienākušajiem globālās attīstības dalībniekiem; uzstāj uz to, ka ir jāizveido īpašs fonds, kas risinātu problēmas saistībā ar nepietiekamu pārtikas daudzumu jaunattīstības valstīs, un ir jāsāk apspriežu process, lai risinātu zemes patvaļīgas sagrābšanas problēmu; mudina Komisiju nodrošināt lielāku ES palīdzības efektivitāti, ņemot vērā iespējamās Tūkstošgades attīstības mērķu sistēmas izmaiņas pēc 2015. gada;

Tirdzniecība

46.

uzskata, ka savstarpēja un līdzsvarota tirgu atvērtība ir stratēģisks politisks instruments ES iekšējai izaugsmei un nodarbinātībai; uzsver, ka visos sarunu posmos ir svarīgi iesaistīt Parlamentu un paliek pie apņēmības saglabāt daudzpusēju pieeju starptautiskajai tirdzniecībai; uzsver, ka liela nozīme ir daudzpusējai cīņai pret protekcionismu, kas jāpiemēro visiem tirdzniecības nolīgumiem;

47.

atbalsta Komisijas ieņemto nostāju visās notiekošajās divpusējās un reģionālajās tirdzniecības sarunās; atzīst, ka ir jāturpina strādāt pie tā, lai panāktu progresu attiecībā uz divpusēju tirdzniecības nolīgumu noslēgšanu ar svarīgiem partneriem;

48.

uzsver, ka ir svarīgi visos starptautiskās politikas aspektos integrēt cilvēktiesības, sociālos un vides standartus un korporatīvo sociālo atbildību, kā arī skaidrus noteikumus par Eiropas uzņēmumu atbildīgu rīcību;

*

* *

49.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.


(1)  P7_TA(2012)0292.

(2)  OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp.

(3)  OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.

(4)  OV L 328, 6.12.2008., 55. lpp.

(5)  OV L 105, 13.4.2006., 54. lpp.