7.2. Valodas
7.2.1. Valodu versiju secība un ISO kodi (vairākvalodu teksti)
Vispārīgs noteikums
Valodu versijas jānorāda atbilstoši to nosaukumiem oriģinālvalodā alfabēta secībā (izmanto kodus ISO 639-1, alpha-2).
Šī secība izmantojama, piemēram, virsrakstiem uz daudzvalodu publikāciju vākiem, nosakot valodu versiju secību daudzvalodu publikācijās, daudzvalodu tīmekļa vietņu mājaslapās un valodu izvēlnēs utt.
NB!
Valodu versiju secību nedrīkst sajaukt ar valodu uzskaites secību (sk. 7.2.2. punktu).
| Nosaukums oriģinālvalodā (1) | Nosaukums latviski | ISO kods (2) |
|---|---|---|
| български (*) | bulgāru | bg |
| español (3) | spāņu | es |
| čeština | čehu | cs |
| dansk | dāņu | da |
| Deutsch | vācu | de |
| eesti keel | igauņu | et |
| ελληνικά (*) | grieķu | el |
| English | angļu | en |
| français | franču | fr |
| Gaeilge | īru (4) | ga |
| hrvatski | horvātu | hr |
| italiano | itāļu | it |
| latviešu valoda | latviešu | lv |
| lietuvių kalba | lietuviešu | lt |
| magyar | ungāru | hu |
| Malti | maltiešu | mt |
| Nederlands | nīderlandiešu | nl |
| polski | poļu | pl |
| português | portugāļu | pt |
| română | rumāņu | ro |
| slovenčina (slovenský jazyk) | slovāku | sk |
| slovenščina (slovenski jezik) | slovēņu | sl |
| suomi | somu | fi |
| svenska |
zviedru | sv |
| (*)
Transliterācija latīņu alfabētā: български = balgarski;
ελληνικά = elliniká.
(1)
Lielais vai mazais sākuma burts – ievērot rakstību
oriģinālvalodā.
(2)
Valodu ISO kodus raksta ar mazajiem burtiem, tomēr
tipogrāfisku iemeslu dēļ tos var rakstīt arī ar lielajiem burtiem.
(3)
Saskaņā ar Spānijas varas iestāžu prasību spāniski
termins lengua española vai español aizstāj castellano.
Pēdējais ir oficiāls valodas apzīmējums, taču to lieto vienīgi,
lai noteiktu vietu Eiropas Savienības oficiālo valodu sarakstā.
(4)
Nelietot vārdu “gēlu”, abi termini nav sinonīmi.
Sk. 7.2.4. punktu.
|
||
Šis noteikums stingri jāievēro līgumu un nolīgumu galīgajās redakcijās (paraksta lappusēs).
Īpaši gadījumi
Ja vairākvalodu dokumentus atbilstīgi Padomes pieņemtajiem tekstiem (pases, Eiropas veselības kartes) publicē valsts, secību parasti nosaka individuāli ar Padomes aktu. Visplašāk lietotās valodas attiecīgajās valstīs tiek norādītas pirmās, parasti šādi:
a)
valsts valoda(-as);
b)
angļu;
c)
franču;
d)
citas valodas – kā norādīts iepriekšējā tabulā.
