ISSN 1831-5380
Vietnes plāns | Juridisks paziņojums | Sikdatnes | Bieži uzdotie jautājumi | Kontakti | Drukāt lapu

5.5. Ievada un nobeiguma teksti

5.5.1. Veltījums

Veltījums pārsvarā ir ļoti īss, un to iespiež ar mazākiem burtiem nekā pašu darbu. Tas atrodas četru desmitdaļu attālumā no lappuses augšas, un lappuses otra puse paliek tukša.

5.5.2. Priekšvārds, ievadvārdi un ievads

Priekšvārds atrodas darba sākumā, un tā mērķis ir iepazīstināt lasītāju ar grāmatas autoru vai darbu, ko lasītājs gatavojas lasīt. Parasti autors neraksta priekšvārdu pats savam darbam. Priekšvārdā parasti lieto burtveidolu, kas atšķiras no pamatdarbā izmantotā, pārsvarā slīpinot un, iespējams, palielinot.

Ievadvārdi, ko sagatavo autors, ir īss darba apraksts, kurā viņš izklāsta savus nodomus. Pārsvarā to iespiež antīkvā (taisnrakstā).

Ievads, ko sagatavo autors, paredzēts, lai izklāstītu darba struktūru. Ievadu parasti iespiež, lietojot tādu pašu burtveidolu kā pārējā darbā.

5.5.3. Satura rādītājs

Parasti satura rādītājs atrodas darba sākumā. Satura rādītājs ir saraksts ar precīziem nosaukumiem, kas ņemti no katras darba apakšdaļas teksta. Iepretim katram nosaukumam atrodas tās lappuses numurs, kurā sākas attiecīgā darba daļa. Nosaukumu un lappuses numuru parasti savieno punktēta līnija.

Papildus galvenajam satura rādītājam arī katrai iedaļai var būt savs satura rādītājs.

Satura rādītāju var papildināt ar ilustrāciju satura rādītāju un tabulu un grafiku sarakstu.

5.5.4. Bibliogrāfija

Bibliogrāfisko informāciju parasti novieto izdevuma beigās.

Bibliogrāfisko norāžu noformēšanas noteikumus sk. 5.9.4. punktā.

5.5.5. Alfabētiskais rādītājs

Alfabētiskais rādītājs ir detalizēts saraksts, kurā noteiktā secībā (kā norādīts turpmāk) sakārtoti nozīmīgi vārdi vai vārdkopas (personu vārdi, vietu nosaukumi, notikumi, atslēgvārdi u. c.) un norādīta šo vārdu vai vārdkopu atrašanās vieta publikācijā.

Alfabētiskos rādītājus var veidot pēc dažādiem kritērijiem: alfabētiski, sistemātiski, hronoloģiski, skaitliski utt.

Vienā un tajā pašā alfabētiskajā rādītājā bieži vien izmanto vairākas klasifikācijas sistēmas.

Iespējams veidot specializētus alfabētiskos rādītājus (autoru sarakstu, ģeogrāfisko nosaukumu sarakstu u. c.) vai arī apkopot visu šo informāciju vienā kopējā alfabētiskā rādītājā.

Alfabētisko rādītāju izveide

Ražošanas procesā, kad ir izveidots darba makets, alfabētisko rādītāju papildina un pārbauda autordienests (piemēram, autors alfabētiskajā rādītājā ieraksta pareizu lappušu numerāciju).

Ja alfabētisko rādītāju izdod atsevišķā burtnīcā, tās nosaukumā jāmin attiecīgās publikācijas autors, nosaukums, izdošanas vieta un datums, kā tas norādīts titullapā.

Periodikas vai seriālizdevuma alfabētiskā rādītāja nosaukumā jāmin pilns darba nosaukums, sējuma numurs un aptvertais periods, uz kuru attiecas alfabētiskais rādītājs.

Periodikas gadījumā ieteicams sējumu alfabētiskajiem rādītājiem pievienot kumulatīvos rādītājus; atsaucēs jānorāda sējuma gads un numurs.

Ja sējuma atsevišķu burtnīcu lappuses tiek numurētas atsevišķi, atsaucēs jānorāda burtnīcu numuri vai izdošanas datums.

Kolumntituli jānorāda uz katras lapas abās pusēs, un tajos attiecīgi jāmin darba virsraksts un alfabētiskā rādītāja veids, izņemot īpašus gadījumus. Apjomīgos alfabētiskajos rādītājos ieteicams katras lappuses augšējā ārējā stūrī norādīt pirmā un pēdējā vārda sākumburtus vai pirmo un pēdējo vārdu.

Ja alfabētiskais rādītājs ir publikācijas sākumā, tā lappuses jānumurē atsevišķi no pārējā teksta.

Periodikas vai citu seriālizdevumu alfabētiskie rādītāji jāpublicē katram izdevumam atsevišķi un iespēju robežās – reizi gadā. Regulāri jāpublicē arī kumulatīvie alfabētiskie rādītāji.

Pēdējoreiz atjaunināts: 15.6.2015.
Lapas augša
Iepriekšējā lapaNākošā lapa