ISSN 1831-5380
Vietnes plāns | Juridisks paziņojums | Sikdatnes | Bieži uzdotie jautājumi | Kontakti | Drukāt lapu

4.2.2. Dokumentu loģiskā struktūra

Iespiests dokuments sastāv no diviem elementiem: satura, proti, rakstzīmju virknēm, kas saistītas loģiskā struktūrā, un noformējuma.

Dokumentu loģiskā struktūra - 240202-lv.gif

Noformējuma, kas attiecas uz tipogrāfijas jomu, galīgo variantu izstrādā iespiedējs saskaņā ar grafikas dizaineru norādījumiem. Visbiežāk oriģinālteksta noformējums, tā izkārtojums lapā utt. neatbilst galīgajam teksta noformējuma variantam, ko salicis iespiedējs. Tāpēc manuskripta sagatavošanas laikā bieži ir nevajadzīgi, pat lieki, censties pietuvināties iespiestas publikācijas noformējumam (piemēram, jāraugās, lai nebūtu manuāli izdarītu vārdu pārnesumu, jo tie, dokumentu apstrādājot, iespiedējam būs jālabo).

Tomēr iespiedējam noteikti jāspēj atpazīt dažādas teksta daļas. Šajā nolūkā, rakstot dokumentu, jāraugās, lai:

būtu izmantota viena no stila lapām vai arī
būtu izmantots marķējums saskaņā ar precīzi noteiktu protokolu.

Stila lapas

Lai iespiedējs varētu tekstu pareizi interpretēt, galvenais ir pareizi iezīmēt dažādus teksta līmeņus (virsraksts, normāls teksts, anotācijas u. c.).

Šim nolūkam programmā Word piedāvāts vienkāršs risinājums, bet ar nosacījumu, ka konsekventā veidā tiek lietoti stili. Katru teksta komponentu diferencē, izmantojot atšķirīgu marķieri (stilu):

virsraksta līmenis (Heading 1, Heading 2 utt.),
normāls teksts, taisnots teksts, teksts ar nelīdzenām malām utt. (Normal utt.),
atsauces, ierāmējumi, zemsvītras piezīmes u. c.

Katram elementam jāpiešķir viens konkrēts stils, pēc iespējas balstoties uz loģisku shēmu.

Nenoformējiet, piemēram, dažāda nozīmīguma virsrakstus manuāli (treknraksts, slīpraksts u. c.)!

Tomēr, ja katram autoram dotu brīvu stilu izvēles iespēju, varētu rasties problēma, ka katrs darbs būtu jāapstrādā īpašā veidā, jo tajā būtu izmantots tik daudz stilu, ka process kļūtu grūti kontrolējams. Tādēļ ir vēlama, pat nepieciešama, stilu standartizācija.

Ideālā gadījumā dažādiem iespieddarbiem piemērojamām stila lapām jābūt izstrādātām, pamatojoties uz vienas un tās pašas bāzes (standartizēta lapa). Vienlaikus stila lapām var pievienot speciālas veidnes, kas dod iespēju risināt noformējumu daudzveidības problēmu (speciāla veidne ir stila lapas nestandarta adaptācija īpašam iespieddarba tipogrāfiskajam noformējumam).

Konsekventai stilu izmantošanai, jo īpaši, noformējot virsrakstus, Word programmā ir papildu priekšrocība – autors šādi var izveidot satura rādītāju automātiski, kas nav iespējams, manuāli noformējot virsrakstus.

Marķēšanas protokols

Cita nozīmīga tehnika teksta elementu noformēšanai ir marķēšanas protokola izmantošana, proti, visu teksta elementu loģiskā līmeņa norādīšana (piemēram, nodaļas vai iedaļas virsraksts, normāls teksts, teksts ar atkāpi, atsauces). Marķēšanas protokols jāizstrādā, izmantojot minēto elementu, marķieru un vēlamā tipogrāfiskā noformējuma aprakstu.

Parasti marķieriem ir <MARĶIERA> veida formāts, piemēram, <TCHAP> marķierim, kas apzīmē nodaļas virsrakstu. To pamatā ir marķēšanas valoda SGML (standard generalised markup language). Kopš SGML ieviešanas ir veikti daudzi uzlabojumi, un pašlaik pārsvarā izmanto XML marķēšanas valodu.

Marķējumu priekšrocība – datorizdevniecības programmas (kā arī sarežģītākas tekstapstrādes programmas) tos var interpretēt tieši, izvairoties no darbietilpīgas dokumentu uzlabošanas pirms iespiešanas. Par marķēšanas protokola izmantošanu jāvienojas diezgan agrīnā darba posmā, vislabāk jau pašā iespieddarba koncepcijas izstrādes sākumā.

Ja dokuments ir daudzās valodās, jāiesaista arī attiecīgās iestādes tulkošanas dienests. Tulkošanas dienests, kurš darbojas kā tekstu pavairotājs, pievienojot vēlamās lingvistiskās versijas, var apstrādāt marķētu tekstu, koncentrējoties uz saturu un nezaudējot laiku un līdzekļus, lai vēlreiz izveidotu noformējumu. Jāpiemin, ka marķēts dokuments, kas satur obligāto skaitu formatējuma kodu, ir labāk piemērots apstrādei ar uzlabotiem lingvistiskās tehnoloģijas rīkiem.

Pēdējoreiz atjaunināts: 31.3.2012.
Lapas augša
Iepriekšējā lapaNākošā lapa