ISSN 1831-5380
Vietnes plāns | Juridisks paziņojums | Sikdatnes | Bieži uzdotie jautājumi | Kontakti | Drukāt lapu

4.1.3. Teksta labošana Publikāciju birojā

Korektori ir atbildīgi par izdevuma valodas (valodas noteikumi un normas) un tehnisko (tipogrāfiskās normas) kontroli. Tomēr korektori nav redaktori: viņiem jāsaglabā neitralitāte attiecībā pret autora nolūkiem, jo autors ir vienīgais, kurš atbild par teksta saturu.

Manuskriptu pārskatīšana

Manuskriptus iesniedz korektoriem pārskatīšanai (tipogrāfiskā sagatavošana un teksta lasīšana). Šis posms pirms publicēšanas paredzēts, lai labotu pareizrakstības un gramatikas kļūdas, novērstu neprecizitātes un pretrunas un lai padarītu tekstu skaidri saprotamu. Jāveic arī rūpīga pārbaude, lai nodrošinātu visu manuskripta elementu viendabīgumu. Visas šaubas novērš un jautājumus risina, cieši sadarbojoties ar autordienestu.

Korektori ir atbildīgi arī par teksta atbilstību iestāžu noteikumiem un normām, kas ietvertas šajā publikāciju noformēšanas rokasgrāmatā.

NB!
Pēc autordienesta pieprasījuma vai ar tā iepriekšēju piekrišanu var veikt plašākas redakcionālas izmaiņas (teksta redakcionālā pārskatīšana).

Tiek pārbaudīta un vajadzības gadījumā papildināta manuskripta lappušu numerācija, ko sagatavošanas posmā veic autordienests. Par visiem trūkstošajiem manuskripta elementiem jāziņo nekavējoties. Jāpārbauda arī, vai zemsvītras piezīmju norādes tekstā atbilst zemsvītras piezīmēm.

Par manuskripta dažādu valodu versiju atbilstību ir atbildīgs autordienests. Tomēr vajadzības gadījumā Publikāciju birojs var pārbaudīt šo atbilstību ar noteikumu, ka autordienests nosaka piemērotu termiņu.

Manuskriptu pārskatīšanas galvenais mērķis ir atvieglot darbu ar salikumu tā, lai izvairītos no turpmākām papildu izmaksām. Tādēļ iespiedējam iesniegtā manuskripta kvalitāte ir būtisks elements turpmākajā darba izpildē. Ievērojot norādes par manuskriptu sagatavošanu un noformēšanu (sk. 4.2. punktu) un nodrošinot nevainojamu teksta kvalitāti, autori var samazināt darba izpildes izmaksas, turklāt padarot šo procesu ātrāku (darbu iespiešanai var parakstīt pat pēc pirmās korektūras).

Kļūdainu manuskriptu var nosūtīt atpakaļ autoram.

Labs manuskripts garantē ātru un kvalitatīvu darba izpildi.

Korektūras un autora labojumi

Korektūras pārskata korektori, kas pārbauda teksta atbilsmi iesniegtajam manuskriptam un katrai valodai piemērojamām normām. Pirmo korektūru komplektu nosūta autordienestam apstiprināšanai un iespējamai autora labojumu veikšanai.

Korektūrās jābūt pēc iespējas maz autora labojumu. Autordienestam autora labojumi jānorāda skaidri un salasāmi, lai korektoram nebūtu jāpārskata katra teksta rinda (labojumi jānorāda labi redzami ar sarkanu tinti un vajadzības gadījumā jāapvelk vai jānorāda uz lappuses malas; jāizvairās no autora labojumu norādīšanas atsevišķā lapā).

Tipogrāfija par autora labojumiem uzskata jebkādus labojumus korektūrā, kuri atšķiras no sākotnējā manuskripta (uzlabojumi, precizēšana, saskaņošana, atjaunināšana, paskaidrošana, kas izriet no neskaidra vai nepilnīgi sagatavota manuskripta), un iekasē par to papildu samaksu. Šajā posmā vairs nevajadzētu mainīt teikuma struktūru, atjaunināt datus, aizstājot tos ar pēdējā brīdī saņemtiem datiem, kuri ir aktuālāki nekā darba atsauces perioda dati, kā arī nevajadzētu iekļaut jaunas pieturzīmes, cenšoties panākt šķietami uzlabotu tekstu.

Visi papildinājumi un svītrojumi, sākot no komata līdz pat veselai rindkopai, ir autora labojumi, no kuriem pēc iespējas jāizvairās, jo tie rada kavējumus un papildu izmaksas. Šādu izmaiņu izmaksas var būt ļoti lielas un nesamērīgas salīdzinājumā ar prasītajiem labojumiem. Pavisam nelielu izmaiņu dēļ var būt no jauna jāsaliek veselas rindkopas, jāveido jauns makets vairākām lapām vai pat visam darbam, kas, iespējams, ietekmēs lappušu numerāciju, satura rādītāju un atsauces tekstā vai alfabētiskajā rādītājā (ja grozījumi tiek uzskatīti par nepieciešamiem, visas secīgās izmaiņas jāveic autordienestam).

Salikumam parasti nepieciešamas divas korektūras. Pirmajā korektūrā korektors pilnībā pārlasa tekstu un salīdzina to ar manuskriptu; viņš pārbauda, vai netrūkst kāds teksta elements un vai ir ievērotas visas tipogrāfiskās instrukcijas. Otrā korektūra ļauj pārbaudīt pirmajā korektūrā veiktās izmaiņas. Otrajā korektūrā vairs nevajadzētu pieļaut nekādus autora labojumus.

Periodisku un steidzamu publikāciju gadījumā, ņemot vērā termiņus, autordienestam jāievēro noteiktais redakcijas beigu datums. Šī prasība ļauj ne tikai pabeigt darbu noteiktajā termiņā, bet arī izvairīties no autora labojumiem pēdējā brīdī un tādējādi izvairīties no papildu izmaksām.

Visbeidzot, jāpiemin, ka Publikāciju birojs nevar īstenot autora labojumus bez atbildīgo dienestu oficiālas piekrišanas.

Pēdējoreiz atjaunināts: 4.1.2018.
Lapas augša
Iepriekšējā lapaNākošā lapa