Nigēras un Mali iekšējās drošības spēku spēju nostiprināšana: tikai ierobežota un lēna virzība
Par ziņojumu Nigēra un Mali ir nestabilas valstis Rietumāfrikā, kurās drošību apdraud teroristu grupējumu klātbūtne, nedrošas robežas un neatbilstīga migrācija. Lai reaģētu uz šiem draudiem, attiecīgi 2012. un 2014. gadā ES izveidoja KDĀP misijas ar mērķi nostiprināt iekšējās drošības spēku spējas, konkrēti, nodrošinātu mācības, konsultācijas un aprīkojumu. Laikā no attiecīgi 2012. un 2014. gada līdz 2017. gadam ES piešķīra 69 455 000 EUR EUCAP Sahel Niger un 66 475 000 EUR EUCAP Sahel Mali. Mēs secinājām, ka misijām bija zināmi panākumi, bet progress bija lēns. Tam par iemeslu bija sarežģītie apstākļi, kuros misijas darbojās, bet arī praktisko darbību apgrūtinājumi. Mēs sniedzam vairākus ieteikumus, kā uzlabot darbību efektivitāti, ilgtspēju un uzraudzību.
Kopsavilkums
INestabilitāte Rietumāfrikas Sāhelas reģionā negatīvi skar šā reģiona valstu attīstību un Eiropas Savienības (ES) intereses. Kopējā drošības un aizsardzības politika (KDAP) ir ES instruments, ar kuru tiek risinātas problēmas, ko izraisa bruņoti konflikti, politiskā nestabilitāte, terorisms, organizētā noziedzība un nelikumīga migrācija. Atbilstoši KDAP Eiropas Savienība organizē civilās misijas Nigērā un Mali, lai nodrošinātu mācības, konsultācijas un aprīkojumu un tādējādi nostiprinātu par iekšējo drošību atbildīgo nacionālo spēku spējas.
IIEiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) ES dalībvalstu uzdevumā ir izveidojis ES spēju veidošanas misijas Sāhelas reģiona valstīs Nigērā (2012. g.) un Mali (2014. g) un plāno un vada darbības, savukārt Komisija pārvalda šo misiju budžetus, kurus finansē Eiropas Savienība (69,46 miljoni EUR Nigērai 2012.–2017. gadā un 66,48 miljoni Mali 2014.–2017. gadā). Katrai no šīm misijām ir savs vadītājs, kurš atbild par darbībām attiecīgajā valstī. Vairāk nekā puse personāla ir misijās norīkoti darbinieki, un viņu algu maksā ES dalībvalstis. Pārējo darbinieku atalgojumu maksā no misiju budžetiem.
IIIMēs pārbaudījām, kā EUCAP Sahel misijas bija izveidotas un vadītas, kā tās darbojās un vai tām izdevās nostiprināt Nigēras un Mali iekšējās drošības spēku spējas. Mēs iztaujājām EĀDD, Komisiju, abas EUCAP Sachel misijas, Nigēras un Mali iestādes un iekšējos drošības spēkus (IDS) un vairākas ieinteresētās personas.
IVMēs secinājām, ka misijas palīdzēja nostiprināt iekšējās drošības spēku spējas, bet progresu palēnināja grūtie apstākļi un darbību neefektivitāte. Mēs konstatējām, ka misiju darbinieki nesaņēma piemērotus praktiskos norādījumus un EUCAP Sahel Niger misijai netika organizēta pirmsnosūtīšanas apmācība. EĀDD un Komisija nesniedza pietiekamu atbalstu un reizēm piemēroja procedūras, kas nederēja reālajiem darba apstākļiem.
VAbās misijās bija daudz neaizpildītu darbavietu. Caurmērā tikai trīs ceturtdaļas darbavietu bija aizpildītas. Darbā pieņemšanas procedūras bija laikietilpīgas un bieži nesekmīgas. No ES dalībvalstīm norīkoto darbinieku termiņš parasti bija divi gadi. EUCAP Sahel misiju pilnvaras un gada budžeti ir paredzēti diviem gadiem. Tas mazina misiju darbību efektivitāti, jo neveicina vidēja vai ilga termiņa plānošanu. Vienlaikus, ņemot vērā, ka nav paredzēts misijas attiecīgajās valstīs saglabāt kā pastāvīgas struktūras, pašlaik nav skaidrības par atbalsta pakāpeniskas samazināšanas stratēģiju.
VIMēs konstatējām, ka misijas ņēma vērā ilgtspējas aspektu savās darbībās, bet ne pārāk sekmīgi. Tam par iemeslu daļēji bija tas, ka Nigēra un Mali neuzņēmās līdzatbildību, bet arī misijas neatvēlēja pietiekami daudz resursu ilgtspējas nodrošināšanai un nesekoja, kā pasniegtās mācības un piegādāto aprīkojumu vēlāk izmantoja.
VIIMisijām bija vāji rezultatīvie rādītāji un revidētajā periodā nebija pietiekami uzraudzīta un izvērtēta uzdevumu izpilde. EĀDD ietekmes novērtējumi nebija saistīti ar uzraudzību un izvērtēšanu.
VIIIMēs novērojām, ka misijām bija svarīga loma Nigēras un Mali iekšējās drošības spēku spēju nostiprināšanā un ES un to dalībvalstu citu darbību atbalstīšanā. Citi līdzekļu devēji, ES dalībvalstis, valsts iestādes un Nigērā un Mali sniegtā EUCAP atbalsta saņēmēji kopumā pozitīvi vērtēja EUCAP Sahel misiju darbības.
IXMēs esam formulējuši šādus ieteikumus EĀDD un Komisijai:
- veikt pasākumus misiju darbību efektivitātes uzlabošanai,
- vairāk aizpildīt misijās pieejamās darbavietas,
- paredzēt pilnvaras un budžetus, kas atbilstu darbībām, un paredzēt atbalsta pakāpeniskas samazināšanas stratēģiju,
- pievērst lielāku uzmanību ilgtspējai,
- uzlabot rādītājus, uzraudzību un izvērtēšanu.
Ievads
Nigēra un Mali Sāhelas reģionā
01Nigēra un Mali ir nestabilas Rietumāfrikas valstis, kurās nesen ir ieviesta parlamentārā demokrātija, ekonomika ir vāja un valsts pārvalde vēl tikai attīstās. 2016. gadā no 188 valstīm, kurām noteikts tautas attīstības indekss, Nigēra ir 187. vietā un Mali – 175. vietā. Tātad šajās valstīs dzīvo vieni no pasaulē nabadzīgākajiem cilvēkiem. Nigēra, kas ir sestā lielākā Āfrikas valsts, un Mali, kas ir astotā lielākā šā kontinenta valsts, atrodas Sahāras tuksneša dienviddaļā. Daudzi migranti šķērso šīs abas valstis ceļā uz savu galamērķi.
02Lai gan 2015. gada jūnijā ir parakstīts miera nolīgums un ir ievesti ārvalstu miera uzturēšanas spēki, Mali ziemeļos aktīvi darbojas ekstrēmistu grupējumi un valsts drošības spēkiem ir jārisina vairākas problēmas. Joprojām ir daudz upuru un teroristu uzbrukumu. Nigēras drošību apdraud nestabilitāte kaimiņvalstīs Lībijā, Nigērijā un Mali. Valdībai turklāt ir jācīnās pret cilvēku tirdzniecību un cita veida nelikumīgu rīcību.
03Eiropas Savienība 2011. gada martā pieņēma stratēģiju drošībai un attīstībai Sāhelas reģionā, balstoties uz izpratni par to, ka attīstība un drošība ir savstarpēji saistītas un ka Sāhelas reģiona problēmas ir jārisina visa reģiona mērogā. 2014. gadā Nigēra, Mali, Mauritānija, Čada un Burkinafaso vienojās izveidot reģionālu organizāciju “Sāhelas piecu valstu grupa” (Sāhelas G5), lai stiprinātu Sāhelas reģiona sadarbību attīstības un drošības jautājumos (sk. pievienoto karti). ES atbalsta šo iniciatīvu tādās kopīgu interešu jomās kā drošība, migrācijas kontrole, terorisma apkarošana, humanitārais stāvoklis un attīstība.
Civilās KDAP misijas
04Eiropas Savienības kopējā drošības un aizsardzības politika (KDAP) paredz ES aizsardzības un krīžu pārvarēšanas struktūras un resursus, un tā ir liela daļa no ES kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP)1. KDAP ir noteikta Līgumā par Eiropas Savienību (42.–46. pants), un tāpēc tiek izvietotas misijas ārvalstīs2 miera uzturēšanai, konfliktu novēršanai un starptautiskās drošības stiprināšanai saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem.
05Kopš 2003. gada3 ES ir organizējusi 22 civilās KDAP misijas trešās valstīs visā pasaulē. Tajās desmit misijās, kuras joprojām darbojās 2018. gada februārī, uzsvars ir likts uz spēju veidošanu un tiesiskuma nostiprināšanu. Lielākajā daļā misiju tiek sniegts atbalsts drošības sektora reformai un labai pārvaldībai, piemēram EULEX4 Kosovā5 un EUPOL6 Afganistānā7. Dažu misiju pilnvarās ietilpst arī organizētās noziedzības un terorisma apkarošana un robežu pārvaldība (EUCAP Sahel Mali), kā arī nesenāk aktualizējies jautājums – nelikumīgās migrācijas pārvaldība (EUCAP Sahel Niger). ES pašlaik vada arī sešas militārās operācijas, kuras tieši finansē ES dalībvalstis, nevis no ES budžeta. I pielikumā ir uzskaitītas KDAP civilās misijas un militārās operācijas.
06Par civilajām KDAP misijām atbild Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos, kas ir arī Komisijas priekšsēdētāja vietnieks (AP/PV). AP/PV pārziņā EĀDD vada misiju darbu, savukārt Eiropas Komisijas Ārpolitikas instrumentu dienests (FPI) pārvalda misiju budžetus. Krīžu pārvarēšanas un plānošanas direktorāts (CMPD), kas ir EĀDD struktūrvienība, veic misiju politisko un stratēģisko plānošanu un izstrādā krīžu pārvarēšanas koncepcijas (CMC) jaunām KDAP misijām. Civilās plānošanas un īstenošanas vienība (CPCC) ir EĀDD struktūrvienība, kas atbild par misiju izveidošanu un īstenošanu, un tās direktors ir arī civilo operāciju komandieris.
07ES dalībvalstis, pārstāvētas Padomē, nolemj izveidot vai slēgt KDAP misijas. Dalībvalstis nosaka misiju mērķus un pilnvaras, apstiprina darba plānus un lemj, vai misijas pagarināt un uz cik ilgu laiku. Padome kopā ar Eiropas Parlamentu nosaka misiju budžetus. 1. izcēlumā ir aprakstīta visa procedūra, sākot no krīzes apzināšanas līdz misijas izveidošanai, un 1. attēlā ir parādīts, kā misija tiek plānota.
1. izcēlums
Procedūra no krīzes apzināšanas līdz civilās KDAP misijas izveidošanai
01Kad EĀDD un ES dalībvalstis ir apzinājušas krīzi, Padome sadarbībā ar Komisiju, EĀDD ģeogrāfiskajām nodaļām (GEO-DESKs) un attiecīgajām EĀDD struktūrvienībām izstrādā politikas sistēmu krīzes risināšanai (PFCA). Šajā dokumentā ir izklāstīts politikas konteksts, paskaidrota krīzes būtība, pamatota ES rīcība un aprakstīti pieejamie instrumenti un vispiemērotākā ES reakcija.
02Politiskie norādījumi, ko saņem no ES dalībvalstīm ar Politikas un drošības komitejas (PSC) un Padomes starpniecību, tiek iestrādāti vairākos plānošanas dokumentos un Padomes lēmumos atbilstoši procedūrām, ko sauc par krīzes pārvarēšanas procedūrām.
03Ja Padome nolemj izveidot civilo KDAP misiju, Krīžu pārvarēšanas un plānošanas direktorāts (CMPD) ievāc faktus krīzes zonā un izstrādā krīzes pārvarēšanas koncepciju.
04Civilās plānošanas un īstenošanas vienība (CPCC) izstrādā galvenos misiju koncepcijas un plānošanas dokumentus: operāciju koncepcijas (CONOPS), kurās ir noteiktas misiju pilnvaras, un operāciju plānus (OPLAN), kuros ir noteikti misiju uzdevumi un sagaidāmie rezultāti. Praktisko darbību līmenim OPLAN noteiktie mērķi un uzdevumi ir sīkāk izvērsti misijas īstenošanas plānā (MIP). MIP ir aprakstītas darbības un projekti, kuru īstenošana ļaus izpildīt uzdevumus.
Civilās plānošanas un īstenošanas vienība (CPCC) plāno un nosaka misiju darba kontekstu un definē darbības un rezultatīvos rādītājus. CPCC arī palīdz FPI noteikt misiju budžetus, kā arī Krīžu pārvarēšanas un plānošanas direktorātam (CMPD) sagatavot periodiskus stratēģiskos progresa pārskatus. CPCC centrālajā birojā Briselē strādā 68 darbinieki. Misiju vadītāji vada praktiskās darbības uz vietas. Daudzi misiju darbinieki strādā ES dalībvalstu norīkojumā. Norīkotāja valsts maksā šiem darbiniekiem algas, bet no ES misiju budžeta tiek segta papildu dienas nauda un riska prēmijas. Misijās ir tieši nodarbināti arī līgumdarbinieki, kuri pārsvarā veic finanšu, loģistikas, drošības un administrācijas darba uzdevumus.
EUCAP Sahel misijas Nigērā un Mali
09Lai īstenotu savu Sāhelas reģiona stratēģiju, ES izmanto KDAP civilās misijas un militārās operācijas8, kā arī citus ES instrumentus9. ES izveidoja misijas Nigērā un Mali, lai reaģētu uz draudiem attīstībai un iekšējai drošībai Sāhelas reģionā, kas apdraud arī ES drošību. Mērķis bija palīdzēt nostiprināt valsts iekšējās drošības spēku spējas, sniedzot mācības, konsultācijas un aprīkojumu. Abu EUCAP Sahel misiju darbinieki sniedz šo atbalstu ar izpildvaru nesaistītā kapacitātē10. Tiek veidotas iekšējo drošības spēku (policijas, žandarmērijas, zemessardzes) spējas. Nigērā ir aptverta arī armija, konkrēti, armijas pienākumi, kas saistīti ar iekšējo drošību.
10Padome izveidoja EUCAP Sachel Niger 2012. gadā, “lai atbalstītu Nigēras drošības spēku spēju veidošanu saistībā ar terorisma un organizētas noziedzības apkarošanu”11. 2015. gadā ES dalībvalstis paplašināja misijas pilnvaras un iekļāva tajās arī palīdzību Nigērai neatbilstīgas migrācijas kontrolē un apkarošanā un informācijas vākšanā par to. Misijas galvenais birojs un lielākā daļa no 169 darbavietām12 ir izvietotas galvaspilsētā Niamejā. 2016. gadā misija atvēra vietējo biroju Agadesā, Sahāras tuksnesī. Misijas galvenie uzdevumi ir šādi:
- pasniegt mācības tādās svarīgās jomās kā kriminālistika un taktiskā un tehniskā intervence, kā arī apmācīt iekšējās drošības spēku (IDS) darbiniekus, lai viņi paši varētu pasniegt mācības;
- konsultēt IDS darbiniekus par to, kā izstrādāt un organizēt kursus;
- palīdzēt IDS sastrādāties (sadarbspēja) un koordinēt savu darbu;
- nodrošināt aprīkojumu, piemēram, attālu apvidu kartes, cilvēkresursu programmatūru, visurgājējus transportlīdzekļus, policijas kriminālistikas rīku komplektus un mobilos autoservisus;
- palīdzēt pārskatīt Nigēras tiesību aktus attiecībā uz neatbilstīgu migrāciju un ar to saistītu organizēto noziedzību.
Padome izveidoja EUCAP Sahel Mali 2014. gadā ar mērķi “dot iespēju Mali iestādēm atjaunot un uzturēt konstitucionālo un demokrātisko kārtību, kā arī nosacījumus noturīgam mieram Mali un atjaunot un saglabāt valsts varu un leģitimitāti visā Mali teritorijā, no jauna efektīvi izvēršot savu administrāciju”13. Misijas 194 darbavietas14 ir galvaspilsētā Bamako. Misijas uzdevumi cita starpā ir šādi:
- reformēt policiju un veidot tās spējas, lai nostiprinātu robežu pārvaldības prasmes;
- pārskatīt mācību programmas un pasniegt mācības tādās jomās kā pamatdarbību resursu un cilvēkresursu pārvaldība, profesionālā ētika, sabiedriskā kārtība, izlūkošanas paņēmieni, profesionālā intervence, kriminālpolicijas darbības, terorisma apkarošana un cilvēktiesības un dzimumu līdztiesība;
- izveidot mobilas mācību un novērtēšanas vienības darbam attālos apvidos.
II pielikumā ir īsi aprakstītas abām EUCAP Sahel misijām Padomes izvirzītās pilnvaras un mērķi. 1. tabulā ir uzskaitīti misiju galvenie parametri.
Abas misijas | Nigēra | Mali | |
---|---|---|---|
Darbību sākums | 2012. g. | 2014. g. | |
Pilnvaru ilgums | 2 gadi, ar iespējamu pagarinājumu | ||
Galvenie atbalsta saņēmēji | Iekšējās drošības spēki: -policija, -žandarmērija, -zemessardze |
Arī Nigēras bruņotie spēki saistībā ar iekšējo drošību | |
Centrālais birojs | Galvaspilsēta | Niameja | Bamako |
Vietējie biroji | Agadesa | ||
Pieejamās amata vietas | 169 | 194 | |
Drošības apdraudējumi, kas ir EUCAP uzmanības centrā | -Teroristu grupējumu klātbūtne, -nedrošas robežas, -neatbilstīga migrācija, -radikalizācijas izplešanās |
-Nigēras pilsoņu atgriešanās no Lībijas, -ieroču pieejamība, -nelikumīgas tirdzniecības un kontrabandas tīkli, -Boko Haram / teroristi, kas nožēlo izdarīto, |
-Vāja valsts un kontroles zudums pār dažām Mali teritorijas daļām, -kontrabandistu klātbūtne, -korupcija, -organizētā noziedzība, -iedzīvotāju un IDS savstarpēja neuzticēšanās |
Padome apstiprināja EUCAP Sahel Niger misijai 69,46 miljonus EUR (laikposmam no 2012. gada jūlija līdz 2017. gada jūlijam) un EUCAP Sahel Mali misijai 66,48 miljonus EUR (laikposmam no 2014. gada aprīļa līdz 2017. gada janvārim). No šīs kopējās summas katra misija atvēlēja 53 % personāla izmaksām un attiecīgi 19 % (Nigērā) un 24 % (Mali) ekspluatācijas izmaksām: nomai, apdrošināšanai, apsardzes izmaksām un automašīnām (sk. 1. grafiku). Misijas izlietoja attiecīgi 77 %15 un 67 %16 no šiem kopējiem budžetiem.
Situācijas attīstība pēdējā laikā
14Kopš 2015. gada KDAP misijās tiek aptverts aizvien plašāks klāsts uzdevumu, ko nosaka mainīgā drošības vide. Piemēram, aizvien vairāk ir jāattīsta spējas apkarot terorismu, un klāt nāk darbības, kas saistītas ar informācijas vākšanu un apmaiņu migrācijas jomā. 2016. gadā nākot klājā ar ES globālo ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju, AP/PV uzsvēra, cik svarīgi ir nostiprināt civilās spējas trešās valstīs17.
15Drošības un aizsardzības īstenošanas plānā18 AP/PV lūdza ES dalībvalstu piekrišanu “pārskatīt KDAP misiju plānošanas un īstenošanas struktūras un resursus”19. Padome 2017. gada novembrī aicināja AP/PV “noteikt turpmākos soļus civilo spēju attīstībai, lai varētu vienoties par civilās KDAP paktu20, kas būtu jāizstrādā līdz 2018. gadam”21. Šis pakts ir trešais solis trīs soļu procesā: vispirms tika izstrādāts uz nākotni vērsts koncepcijas dokuments, tam sekoja civilo spēju attīstības plāns un nu – civilās KDAP pakts, kas ļauj visām ieinteresētajām personām (galvenokārt ES dalībvalstīm) paust apņemšanos atbalstīt civilo KDAP misiju nostiprināšanas procesu.
16Padome aicināja AP/PV līdz 2018. gada maijam izveidot “reaģēšanas pamatspēju”22, kas sastāvētu no pastiprinātas Misiju atbalsta platformas23 un jau pastāvošajās misijās izvietotajiem resursiem. Tā kā civilajām KDAP misijām tagad ir piešķirta lielāka nozīme, tad EĀDD no 2018. gada ir piešķirti papildu resursi, ar kuriem atbalstīt civilās KDAP misijas.
Revīzijas tvērums un pieeja
17Šajā revīzijā tika aplūkotas divas civilās KDAP misijas, ko ES ir izveidojusi, lai nostiprinātu iekšējās drošības spēku spējas Nigērā un Mali24. Mēs meklējām atbildes uz šādiem jautājumiem:
- vai EĀDD labi plānoja un īstenoja EUCAP Sahel misijas,
- vai EUCAP Sahel misijas nostiprināja Nigēras un Mali drošības spēku spējas?
Revīzija aptvēra laika posmu no misiju izveidošanas un revīzijas apmeklējumus Nigērā un Mali 2017. gada septembrī.
19Mūsu darbs sākās ar stratēģiju, politikas virzienu, plānu un īstenošanas ziņojumu izskatīšanu. Pēc tam mēs tikāmies ar darbiniekiem, kuri Briselē atbild par misiju vadību, proti, ar EĀDD darbiniekiem, kuri strādā CPCC un CMPD, kā arī ar Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāta un FPI darbiniekiem. Mēs iztaujājām arī Krīžu pārvarēšanas civilo aspektu komitejas (CIVCOM) pārstāvjus no četrām ES dalībvalstīm25, ES īpašo pārstāvi Sāhelā un bijušo EUCAP Sahel Niger misijas vadītāju.
20Mēs apmeklējām gan Nigēru, gan Mali, kur iztaujājām abu misiju darbiniekus (arī Agadesas vietējā biroja darbiniekus Nigērā) un valsts iestāžu un iekšējās drošības spēku pārstāvjus. Mēs tikāmies arī ar attiecīgajām ES delegācijām un četru ES dalībvalstu26 un ASV, Japānas un Kanādas pārstāvniecībām gan Nigērā, gan Mali. Tika intervētas drošības sektorā iesaistītās starptautiskās organizācijas un līdzekļu devēji, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas Daudzdimensionālā integrētā stabilizācijas misija Mali (MINUSMA), ES apmācības misija Mali, CiviPol, Expertise France, Deutsche Gesellschaft für Internationale Zusammenarbeit (GIZ) un Starptautiskā Migrācijas organizācija.
21Mēs izskatījām dokumentus un veicām apmeklējumus uz vietas saistībā ar 46 mācību kursiem Nigērā (kopā tur bija rīkoti 446 mācību kursi) un 16 mācību kursiem Mali (kopā rīkoti 135 kursi), 12 projektiem, kuru mērķis bija aprīkojuma iegāde vai IDS mācību telpu remonts, un deviņiem projektiem Mali. Mēs izskatījām arī misiju darbinieku piedāvātos konsultāciju pakalpojumus Nigērā un Mali.
Apsvērumi
ES reakcijā uz vajadzību pēc drošības spēku spēju veidošanas bija vērojama darbību neefektivitāte
22Mēs pārbaudījām, kā Padome, EĀDD, Komisija un darbinieki Nigērā un Mali izveidoja, vadīja un īstenoja abas misijas. Mēs novērtējām, vai EĀDD
- ņēma vēra pieredzi, kas gūta agrākās KDAP misijās,
- piešķīra misijām pietiekamus cilvēkresursus un loģistikas resursus,
- sniedza pietiekamus praktiskos norādījumus un pirmsnosūtīšanas apmācību,
- izmantoja piemērotas administratīvās procedūras,
- pienācīgi plānoja misijas.
Kad Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) veidoja Eiropas Savienības KDAP misiju Mali (EUCAP Sahel Mali), tas izmantoja EUCAP Sahel Niger gūto pieredzi
23Pirms misiju izveidošanas EĀDD un Komisija apmeklēja Nigēru un Mali, lai novērtētu iekšējās drošības spēku spēju veidošanas vajadzības. Nigēras vajadzību novērtēšana sākās 2012. gada janvārī, un EĀDD pabeidza sīki izstrādātu priekšlikumu (krīzes pārvarēšanas koncepciju) 2012. gada martā. Daļēji tāpēc, ka misiju izveidoja steigā, pirmajos 18 mēnešos radās loģistikas un darbības problēmas (sk. 2. izcēlumu).
2. izcēlums
EUCAP Sahel Niger pirmā mandāta laikā piedzīvotās juridiskās problēmas
01Bija vajadzīgi 18 mēneši, lai misija iegūtu juridiskas personas statusu, tātad misijas vadītājs parakstīja visus dokumentus savā vārdā un uzņēmās finansiālo un juridisko atbildību.
02Misijai nebija tāda budžeta, kas būtu speciāli piešķirts izveides posmam, un tā saņēma niecīgu administratīvo un loģistikas atbalstu no Briseles. Misija nespēja pieņemt darbā drošības darbiniekus. Tātad tikai palēnām varēja uzsākt darbības, bija vājināta misijas uzticamība un darbinieki bija pakļauti lielākam nedrošības riskam. Pirmos sešus mēnešus darbiniekus izmitināja viesnīcās, un tur viņi arī strādāja bez datoriem, birojiem un mobilajiem tālruņiem. Pirmajā finanšu gadā līgumus attiecībā uz izmitināšanu un ekspluatācijas izmaksām parakstīja bez pienācīgām iepirkuma procedūrām (šo līgumu summas aplēse ir 554 000 EUR)27.
EĀDD izveidoja EUCAP Sahel Mali misiju kā juridisku personu 2014. gadā28, tādējādi jaunajai misijai izdevās izvairīties no daudzām EUCAP Sahel Niger piedzīvotajām problēmām. Pārņemot Nigērā gūto pieredzi, EĀDD nodrošināja, ka
- darbiniekiem piešķīra diplomātu privilēģijas, tiklīdz misijas bija izveidotas,
- Padome apstiprināja misiju izveidošanai vajadzīgo sākuma budžetu, lai varētu pieņemt darbā administratīvos un drošības darbiniekus un iegādāties aprīkojumu pirms pamatdarbību uzsākšanas.
Nepietiekama pirmsnosūtīšanas apmācība un EĀDD centrālā biroja atbalsta trūkums izraisīja kavējumus
25Mēs konstatējām, ka daudzi darbinieki, kas atbildēja par projektu izraudzīšanos un tehnisko specifikāciju sagatavošanu, ierodoties Nigēras un Mali misijās, pietiekami nepārzināja ES procedūras un noteikumus. Tas izraisīja iepirkuma procedūru aizkavēšanos un līgumu atcelšanu.
26Nigērā, piemēram, tas bija aktuāli ne tikai izveidošanas posmā (sk. 2. izcēlumu), bet arī misijas turpmākās darbības gados. Sešos no revidētajiem projektiem nopirkto aprīkojumu piegādāja ilgi pēc tam, kad jau bija notikuši mācību kursi, kuriem šis aprīkojums bija plānots. Piecos citos gadījumos darbinieki, kas bija definējuši vajadzīgo aprīkojumu vai sagatavojuši līgumspecifikācijas, laikā, kad preces tika piegādātas, konkrētajos amatos vairs nestrādāja. Jaunajiem darbiniekiem nācās pārņemt projektus un procedūras bez attiecīgām mācībām, un tas iekavēja misiju darbību īstenošanu.
27Atzīstot KDAP misiju izveidē novērotās nepilnības, EĀDD un Komisija atbildē uz mūsu ziņojumu par EUPOL Afganistānā ziņoja, ka plāno izveidot “pakalpojumu centru visām KDAP misijām” un labāk izmantot “KDAP noliktavu, lai apsaimniekotu notiekošo misiju līdzekļus”. Revīzijas laikā tas vēl nebija izdarīts. Tomēr 2017. gada 13. novembrī Padome apstiprināja pastiprinātas Misiju atbalsta platformas izveidi, kas jāpabeidz līdz 2018. gada maijam. Ar šo platformu jaunām civilajām KDAP misijām tiks darīti pieejami “ātri izvietojami līdzekļi un plānošanas elementi, ko nodrošina dalībvalstis, tostarp, ja panākta vienošanās, specializētas grupas un daudznacionāli veidojumi, piemēram, Eiropas Žandarmērijas spēki”. EĀDD arī gatavojas izveidot centrālu noliktavu, kurā glabāsies centralizēti krājumi ātrai izdalei. Līdz ar to būs iespējams samazināt pašreizējās misijās rīkoto iepirkuma procedūru skaitu.
Komisijas noteikumi un procedūras nebija pielāgotas Nigēras un Mali apstākļiem
28Komisija ļāva Nigēras un Mali misiju darbiniekiem piemērot elastīgas iepirkuma procedūras29, jo bija jāstrādā grūtos apstākļos30. Tomēr, lai gan elastība bija atļauta, par iepirkumu atbildīgie misiju darbinieki uzskatīja, ka FPI noteikumus un procedūras bieži piemēroja tādā veidā, kas nederēja darba apstākļiem sauszemes ieskautajās Rietumāfrikas valstīs. Īpaši var pieminēt turpmāk uzskaitītos apstākļus.
- Tā kā budžeta periods bija noteikts uz vienu gadu, bija grūti sagatavot un izpildīt līgumus noteikumos paredzētajos termiņos, ņemot vērā vietējo piegādātāju trūkumu un piegādei vajadzīgo ilgo laiku. Turklāt prasība (ieviesta no 2017. gada) nodot aprīkojumu saņēmējam budžeta gada ietvaros radīja papildu slogu misijām, īpaši Nigērā, kur aprīkojums bieži ir paredzēts reģioniem, uz kuriem nav viegli noorganizēt transportu.
- Tā kā FPI noteikumus un procedūras piemēroja stingri, bija jāatceļ līgumi, ja radās mazas neprecizitātes aprīkojuma specifikācijās vai nelieli budžeta pārsniegumi.
- Prasība grupēt līdzīgus priekšmetus (gan misijām, gan saņēmējiem) vienā līgumā izraisīja kavēšanos, jo iepirkumus rīkoja retāk.
- Problēmas izraisīja pienākums izmantot Komisijas pamatlīgumus. Vienā gadījumā EUCAP Sahel Niger misija bija pasūtījusi aprīkojumu, bet bija pārsniegts pamatlīguma iepirkuma maksimālais apjoms, tāpēc misijai nācās rīkot vietējas šā aprīkojuma iepirkuma procedūras. Citos gadījumos saskaņā ar pamatlīgumu iegādāta aprīkojuma piegāde nebija iespējama vietēji.
EUCAP Sahel misijām ir noteikts, ka ir jāsaņem Komisijas iepriekšējs apstiprinājums iepirkumiem virs 20 000 EUR. Šis process ir ilgāks nekā tad, ja misijas iepirkumu veic tieši. Komisija pieņēma ieteikumu, ko ERP bija devusi 2013. gada pārskatā, ka FPI jāakreditē visas civilās KDAP misijas, izmantojot “sešu pīlāru novērtējumu”31. Tas nozīmē, ka tiklīdz misijas ir nostiprinājušas savas sistēmas tā, ka tās atbilst novērtētāju prasībām, misiju vadītājiem jāsaņem deleģētās pilnvaras atļaut iepirkumus, savukārt Komisijai jāturpina veikt pārbaudes a posterori. Īsi pēc mūsu veiktajiem misiju apmeklējumiem tās sāka sešu pīlāru novērtējumu procesu32.
EĀDD centrālais birojs nedeva pietiekamus norādījumus, tāpēc procedūras bija vājas
30Mēs izskatījām misijām sniegtos norādījumus un konstatējām, ka tie nebija pietiekami, jo galvenokārt attiecās uz administratīvajām procedūrām33. Maz norādījumu attiecās uz pamatdarbībām, piemēram, labas prakses piemēri un standarta veidnes no iepriekšējām civilajām KDAP misijām, ko varētu izmantot jaunu darbinieku apmācīšanai. Katra EUCAP Sahel misija patērēja ievērojami daudz laika un resursu vietēju procedūru definēšanai un izveidošanai, turklāt šīs procedūras ne vienmēr bija efektīvas praksē.
ES dalībvalstis nenodrošināja pietiekami daudz darbinieku, lai aizpildītu pieejamās vakances
31EUCAP Sahel misiju svarīgākais resurss ir darbinieki: gan norīkotie darbinieki, kuru algas maksā ES dalībvalstis, gan uz vietējo līgumu pamata strādājošie darbinieki, kuru algas maksā no ES budžeta. Misijās visu laiku bija problēmas ar norīkoto darbinieku vietu aizpildīšanu. EĀDD lūdz ES dalībvalstis piedāvāt norīkojuma kandidātus, izmantojot “aicinājumus sniegt ieguldījumu”. Šādu aicinājumu organizēšana ir laikietilpīga un dārga. EUCAP Sahel Niger misijai 2012.–2016. gadā tika rīkoti 24 aicinājumi sniegt ieguldījumu, bet EUCAP Sahel Mali misijai 2014.–2016. gadā – 14 aicinājumi. Aicinājumu iznākumā izdevās aizpildīt tikai pusi no Nigēras misijai publicētajām vakancēm, un tikai divas trešdaļas no Mali misijai publicētajām vakancēm (sk. 2. un 3. tabulu). CIVCOM lemj par to, kuras darbavietas ir publicējamas tikai norīkotiem darbiniekiem un kuras ir atvērtas arī līgumdarbiniekiem. Norīkoto darbinieku vietas var aizpildīt līgumdarbinieki tikai tad, ja divos secīgos aicinājumos sniegt ieguldījumu nav izdevies atrast piemērotus kandidātus norīkojumam.
EUCAP Sahel Niger | Kārtējie aicinājumi sniegt ieguldījumu | Ārkārtas aicinājumi sniegt ieguldījumu | ||
---|---|---|---|---|
Kopējais publicēto darbavietu skaits | 276 | 59 | ||
Publicētās darbavietas norīkotiem darbiniekiem | 132 | 48% | 20 | 34% |
Publicētās dara vietas norīkotiem darbiniekiem/līgumdarbiniekiem | 144 | 52% | 39 | 66% |
Aizpildītās darbavietas | 163 | 59% | 29 | 49% |
Neaizpildītās darbavietas | 113 | 41% | 30 | 51% |
Darbavietas, uz kurām netika saņemts neviens pieteikums | 33 | 12% | 9 | 15% |
Darbavietas, uz kurām saņemts tikai viens pieteikums | 71 | 26% | 9 | 15% |
Avots: EUCAP Sahel Niger.
EUCAP Sahel Mali | Kārtējie aicinājumi sniegt ieguldījumu | Ārkārtas aicinājumi sniegt ieguldījumu | ||
---|---|---|---|---|
Kopējais publicēto darbavietu skaits | 198 | 21 | ||
Publicētās darbavietas norīkotiem darbiniekiem | 127 | 64% | 5 | 24% |
Publicēts darbavietas līgumdarbiniekiem | 71 | 36% | 16 | 76% |
Aizpildītās darbavietas | 139 | 70% | 14 | 67% |
Neaizpildītās darbavietas | 59 | 30% | 7 | 33% |
Darbavietas, uz kurām netika saņemts neviens pieteikums | 7 | 4% | 0 | 0% |
Darbavietas, uz kurām saņemts tikai viens pieteikums | 26 | 13% | 1 | 5% |
Avots: EUCAP Sahel Mali.
32Nigēras un Mali misiju grūtības nokomplektēt ES dalībvalstu norīkotus darbiniekus piedzīvotas jau agrākās civilās KDAP misijās34. Viens no iemesliem ir tas, ka no šiem darbiniekiem tiek prasīts augsts kvalifikācijas un zināšanu līmenis, un viņiem jāspēj strādāt franču valodā35. Potenciālajiem kandidātiem jāņem vērā arī riskantie drošības un dzīves apstākļi. Turklāt civilo KDAP misiju apgādāšana ar personālu ne vienmēr ir augstas prioritātes jautājums ES dalībvalstīs. Tā visa rezultātā darbavietu aizpildījums EUCAP Sahel misijās Nigērā un Mali vidēji bija attiecīgi 72 % un 77 % (konkrētajos laika posmos).
33ES dalībvalstu darbinieku norīkojuma ilgums parasti ir divi gadi. Dažas dalībvalstis savus darbiniekus norīko tikai uz vienu gadu. Tas ir pārāk īss laiks, lai darbinieki varētu uzkrāt pietiekamas zināšanas par procedūrām un darba apstākļiem. Mēs konstatējām, ka papildus norīkoto darbinieku trūkumam lielais neaizpildīto darbavietu rādītājs negatīvi ietekmēja arī misijas darbību izpildi (sk. 3. izcēlumu).
3. izcēlums
Vakances 2017. gada sākumā
- EUCAP Sahel Niger misijai 2017. gada sākumā bija 39 vakances (35 %36) pamatfunkciju struktūrvienībās, kā arī uzraudzības, novērtēšanas un iepirkuma nodaļās. Vakantas bija arī bruņotu apsargu vietas un preses un publiskās informācijas sekretāra vieta. Tā rezultātā
- tika uzsākts mazāk konkursa procedūru nekā plānots, tāpēc nebija pieejams darbību īstenošanai vajadzīgais aprīkojums;
- nenotika mācību vai projektu novērtēšana;
- misija nespēja sākt darbības saistībā ar ieroču un narkotiku nelikumīgas tirdzniecības apkarošanu un nespēja nodrošināt darbību ilgtspēju.
- EUCAP Sahel Mali 2017. gada sākumā bija 50 vakances (37 %37), galvenokārt konsultantu un svarīgu jomu pasniedzēju darbavietās. Dažu darbību īstenošana aizkavējās, bet misija pārdalīja darba slodzi esošajiem darbiniekiem.
Nezinot misiju paredzamo ilgumu, bija grūti plānot atbalsta pakāpeniskas samazināšanas stratēģiju
34Pamatojoties uz EĀDD priekšlikumu (sk. 7. punktu), Padome izveidoja abas misijas Sāhelas reģionā, lai nostiprinātu iekšējās drošības spēku spējas. Padomes lēmumos ir definēti misiju mērķi, bet nav nekādas norādes, cik ilgi misijas varētu darboties. Pašlaik misiju pilnvaras sagatavo diviem gadiem, un tās var pagarināt. EĀDD ir uzdots izstrādāt atbalsta samazināšanas stratēģiju, ko piemērot, kad ES dalībvalstis nolems izbeigt misijas. EĀDD ir aprakstījis misiju noslēguma stāvokli, bet nav sīki izstrādājis plānu, kas ļautu veidot pārejas vai atbalsta samazināšanas stratēģiju.
35Mūsu iztaujātās ieinteresētās personas38 uzskatīja, ka misijas turpinās darboties vismaz vidējā termiņā, lai sasniegtu tām izvirzītos mērķus. Ja būtu lielāka skaidrība par misiju ilgumu, tās varētu uzlabot organizāciju un darbību plānošanu. Tas arī palīdzētu izstrādāt jēgpilnu atbalsta samazināšanas stratēģiju.
EUCAP Sahel misijas nostiprināja drošības spēku spējas, bet rezultāti nebija ilgtspējīgi
36Mēs pārbaudījām, kā EUCAP Sahel misijas Nigērā un Mali īstenoja plānotās darbības, kā tās sasniedza, uzraudzīja un novērtēja rezultātus un vai rezultāti bija ilgtspējīgi. Mēs novērtējām,
- vai misijas bija nostiprinājušas iekšējās drošības spēku spējas,
- vai misiju rezultāti bija ilgtspējīgi,
- vai misiju rezultātu uzraudzības rādītāji bija piemēroti,
- vai misijās izmantotajās uzraudzības un novērtēšanas procedūrās bija ņemta vērā ietekme,
- kā citas ieinteresētās personas abās valstīs uztvēra misijas darbību rezultātus.
Darbojoties grūtos apstākļos, lai gan lēnām, tomēr misijām izdevās nostiprināt drošības spēku spējas
37Gan Nigēras, gan Mali iekšējās drošības spēku vajadzības pēc spēju veidošanas ir lielas. EUCAP Sahel misijas sniedz iekšējās drošības spēkiem mācības, aprīkojumu un konsultācijas, kā arī īsteno koordinatora funkciju, veicot dažādus uzdevumus un darbības. ES atbalsta iekšējās drošības sektoru arī ar tādiem instrumentiem kā Eiropas Attīstības fonds un ES trasta fonds Āfrikai.
38EUCAP darbiniekiem nav viegli dzīvot un strādāt valstīs Sahāras tuksneša malā, kur ir vāja infrastruktūra un valsts pārvalde. Ceļošana ir apgrūtināta, un darbiniekiem visu laiku ir jāuzmanās no iespējamiem teroristu uzbrukumiem. Nigērā ir pārāk bīstami apmeklēt dažus pierobežu reģionus, un Mali centrālajā un ziemeļu daļā vispār ir aizliegts iebraukt.
39Lai sasniegtu tām izvirzītos mērķus, misijas veic darbības, kuras parasti ir regulāras un turpinās no viena Padomes mandāta uz nākamo un no viena budžeta gada uz nākamo. Mēs salīdzinājām to, kā misijas bija veikušas plānotās darbības, ar ziņotajiem rezultātiem, kuri tika apstiprināti mūsu rīkotajās tikšanās Nigērā un Mali. Mūsu konstatējumi ir apkopoti III un IV pielikumā. Mēs konstatējām gan gadījumus, kad misijām bija labs progress, piemēram, terorisma un organizētās noziedzības apkarošanas mācību pasniegšana Nigērā, gan gadījumus, kad progress bija lēns vai progresa nebija, piemēram, iekšējās kontroles un revīzijas dienestu izveidošana Mali IDS.
Mācību kursi
40Mēs pārbaudījām katras misijas mācību kursu izlasi. Galvenie mācību atbalsta saņēmēji bija policija, žandarmērija un zemessardze. Mācību kursos pasniegtās galvenās jomas bija arestēšanas paņēmieni, nozieguma vietas apstrāde, tiesu ekspertīzes pierādījumu analīze, kriminālizmeklēšana, transportlīdzekļu apkope un neatbilstīgu migrantu aizturēšana. Nigērā mācību kursos piedalījās arī tiesneši, pašvaldību policija un bruņotie spēki (sk. 4. izcēlumu), piemēram, saistībā ar cilvēktiesībām.
4. izcēlums
Nigēras bruņotie spēki
Ņemot vērā bruņoto spēku lielo nozīmi iekšējās drošības nodrošināšanā, īpaši Nigēras ziemeļdaļā, saskaņā ar EUCAP Sahel Niger pilnvarām bruņotajiem spēkiem arī bija ļauts piedalīties attiecīgās spēju veidošanas darbībās. Misija pārtrauca mācību atbalstu Nigēras bruņotajiem spēkiem 2016. gadā daļēji tāpēc, ka radās šaubas, vai bruņotie spēki bija tiesīgi šo atbalstu saņemt, un daļēji tāpēc, ka bija grūtības ar misijas vakanču aizpildīšanu.
Mēs konstatējām, ka ar pasniegtajām mācībām bija risinātas drošības spēku vājo spēju galvenās jomas un ka mācības atbilda EUCAP Sahel misiju mērķiem. Tomēr vāju administratīvo procedūru dēļ EUCAP Sahel Niger nespēja mums uzrādīt visus dokumentus par Nigērā revidētajiem mācību kursiem. Pusei mācību kursu Nigēras misija nespēja uzrādīt klātesošo sarakstus un dalībnieku aizpildītās kursu novērtējuma veidlapas. Kaut arī lielāko daļu kursu pasniedza Niamejā, pasniedzēji sagatavoja ziņojumus tikai par reģionos pasniegtajiem kursiem. Dati par dalībnieku nodarbinātības vietām nebija pilnīgi, un misija nebija pārbaudījusi, vai kursu dalībnieki apmācīti jau agrāk. EUCAP Sahel Mali rādītāji lielākajā daļā šo aspektu bija labi (sk. 5. izcēlumu).
5. izcēlums
EUCAP Sahel Mali labas prakses piemēri
- EUCAP Sahel Mali misijas pasniedzēji pārbaudīja IDS piedāvāto kursu dalībnieku prasmes. Darbinieki reģistrēja kursu dalībniekus datubāzē un pārbaudīja, vai viņi jau apmeklējuši līdzīgus mācību kursus vai nu EUCAP, vai arī citās organizācijās un vai piedāvātās mācības ir noderīgas viņu pašreizējā darbā.
- Gan kursu dalībnieki, gan pasniedzēji novērtēja notikušās mācības. Kursus izgājušās personas reģistrēja datubāzē, kas bija iedalīta pēc mācību kursa, gada un drošības spēku daļas.
- EUCAP darbinieki sagatavoja mācību ziņojumus par katru pasniegto mācību kursu, aprakstot mācību saturu un mērķus, kursu dalībniekus, viņu apgūtās prasmes un gūto pieredzi. Ziņojumos bija arī norādīti kandidāti, kurus varētu apmācīt par pasniedzējiem.
Aprīkojuma piegāde
42Aprīkojuma un pakalpojumu iegādei misijām un atbalsta saņēmējiem budžetā bija ieplānoti 3,3 miljoni EUR EUCAP Sahel Niger un 2,9 miljoni EUR EUCAP Sahel Mali (2016. un 2017. gada skaitļi). Iepirkumi bija paredzēti misiju darbību atbalstam, piemēram, mācību kursiem, un bija sagrupēti projektos. Kā piemērus var minēt: transportlīdzekļi, detektoriekārtas, datori un printeri, ģeneratori, mācību un darba centru atjaunošana un mobilo autoservisu būvniecība un aprīkošana. 6. izcēlumā kā piemērs ir aprakstīts viens noderīgs projekts (tas tika papildināts arī ar mācībām), kurš bija sekmīgs par spīti īstenošanas gaitā piedzīvotajiem sarežģījumiem.
6. izcēlums
Mobilais autoserviss drošības spēku transportlīdzekļiem tuksnesī
Nigēras iekšējās drošības spēki bieži veic lielus attālumus grūtos apvidos Sahāras tuksnesī. Divos mūsu izlasē iekļautos projektos bija paredzēts iegādāties mobilos autoservisus iekšējās drošības spēkiem, kam jāstrādā dažādos reģionos. Vienu no šiem autoservisiem nebija iesējams piegādāt (uz Tillaberi), jo pasliktinājās drošības stāvoklis. Mēs apmeklējām otru projektu Agadesā. Lai gan sākotnēji bija problēmas, šajā projektā bija sniegts vērtīgs pakalpojums, jo bija nodrošināta iespēja labot transportlīdzekļus un aprīkojumu uz vietām.
EUCAP Sahel Niger arī apmācīja IDS darbiniekus, kā ar šiem mobilajiem servisiem strādāt. Viens no šādiem mācību kursiem bija iekļauts mūsu izlasē.
Mēs pārbaudījām projektu izlasi (sk. 21. punktu) un konstatējām, ka šajos projektos bija risinātas drošības spēku vājo spēju galvenās jomas un ka mācības atbilda EUCAP Sahel misiju mērķiem. Daļēji 28. punktā minēto jautājumu dēļ septiņos projektos no izlasē iekļautā 21 projekta aizkavējās īstenošana. Bija arī problēmas ar ilgtspēju, piemēram, iegādātais aprīkojums nebija uzturēts kārtībā, tas nebija salabots bojājumu gadījumā vai nebija iegādātas rezerves daļas lietojamības nodrošināšanai.
Konsultācijas
44Viens no misiju galvenajiem uzdevumiem ir konsultēt Nigēras un Mali ministrijas un IDS. Nigērā misija iecēla konsultantus Iekšlietu un Tieslietu ministrijās, kā arī pastāvīgi nodrošināja misijas darbinieku pieejamību arī citās jomās. EUCAP Sahel Mali nodrošināja konsultantus, kuri tika integrēti galvenajās valsts ministrijās un IDS.
45Abām misijām svarīgs mērķis bija mudināt IDS cieši sadarboties terorisma un organizētās noziedzības apkarošanā, t. i., nodrošināt sadarbspēju. Lai gan visas trīs Mali IDS daļas katru nedēļu rīkoja tikšanās, tās neļāva piedalīties EUCAP darbiniekiem. Tas ierobežoja EUCAP iespējas sniegt palīdzību. Arī Nigērā, lai gan sadarbspējas uzlabošanā bija ieguldīti ievērojami resursi, misijai neizdevās veicināt drošības spēku informācijas apmaiņu, un šis uzdevums galu galā tika atcelts.
46Kopš 2012. gada viens no EUCAP Sahel Niger svarīgākajiem mērķiem ir bijis palīdzēt Nigēras iestādēm izstrādāt valsts drošības stratēģiju. Pēc pieciem gadiem Nigēras iestādes pieņēma valsts iekšējās drošības stratēģiju, kam galvenais mudinājums bija budžeta atbalsta39 sasaiste ar šā nosacījuma izpildi. Bet, tā kā nav izstrādāta vispārēja valsts stratēģija, kas aptvertu arī ārējo drošību (robežkontroli u. c.), tad iekšējās drošības stratēģijas ietekme ir ierobežota.
47Misiju darbinieki daudz darba ieguldīja arī, lai izveidotu astoņus reģionu operatīvos centrus (centres opérationnels régionaux jeb COR), kuri bija paredzēti iekšējās drošības spēku sadarbībai. Šie centri ir pagaidu struktūras, kurās ir iesaistīti reģionālo pašvaldību pārstāvji un drošības spēki, kā arī struktūras, kas atbild par civilo aizsardzību, ugunsdzēsību, dabas aizsardzību un muitu. COR uzdevums ir darboties krīzes situācijās, ko var izraisīt teroristu uzbrukumi, organizētā noziedzība un dabas katastrofas. Niamejas COR darbojas sekmīgi un ir labas prakses piemērs. Tomēr COR nav ne tāda statusa, kas ļautu tām piešķirt darbiniekus, ne budžeta, no kura varētu segt krīzes situācijās radušos izdevumus, piemēram, transportlīdzekļu degvielu. Misija palīdzēja arī nostiprināt žandarmērijas operatīvos centrus (Centres Opérationnels de Gendarmerie jeb COG)40 Niamejā, Agadesā un Zinderā. Mūsu revīzijas laikā ne COR, ne COG centri nedarbojās pienācīgi. Piemēram, nedarbojās radiosakari, tāpēc saziņa (kas tā jau bija niecīga) notika pa mobilajiem tālruņiem.
48Abas misijas veica darbības, kuru mērķis bija IDS cilvēkresursu pārvaldības nostiprināšana. Piemēram, Nigērā GIZ ieviesa informācijas sistēmas policijā, savukārt EUCAP Sahel Niger šo darbu paveica žandarmērijā un zemessardzē. Mali EUCAP misijas un ASV vēstniecības konsultanti sagatavoja darba aprakstus. Citus uzdevumus neizdevās veikt tik sekmīgi, piemēram, nav paveikta personāla pārvietošanas un paaugstināšanas datu iekļaušana jaunajās informācijas sistēmās, ko valsts iestādes līdz šim vēl nav piekritušas darīt. Tāpat abas misijas ierosināja veidot IDS mācību nodaļas, pārskatīt mācību programmas un sagatavot gada mācību plānus. Tas tika sekmīgi īstenots Mali. Nigērā progress bija ierobežots, kaut arī 2017. gadā policija izstrādāja savu pirmo mācību plānu.
Abas misijas risināja ilgtspējas jautājumus, taču ne visai sekmīgi
49Tā kā abas EUCAP Sahel misijas atbalstīs Nigēru un Mali tikai noteiktu laiku, ārkārtīgi svarīgi ir domāt par darbību ilgtspēju41. Abas misijas to arī darīja, tostarp pasniedza mācības par to, kā apmācīt pārējos darbiniekus, palīdzēja izstrādāt mācību plānus un kursus, ieviesa cilvēkresursu pārvaldības sistēmas, sagatavoja darba aprakstus un mudināja IDS strādāt kopā strukturētā veidā. Nigērā misija arī plānoja palīdzēt valsts iestādēm izstrādāt valsts drošības stratēģiju, konsultēt IDS darbiniekus, izmantojot mentorēšanu, monitoringu un konsultēšanu (MMK), un aprīkot drošības spēkus ar mobilajiem autoservisiem un apmācīt viņus tos lietot. Lai gan EĀDD ir ziņojis par sasniegumiem šajās jomās42, mēs konstatējām, ka misijām neizdevās panākt darbību ilgtspēju.
50Abas misijas drošības spēkiem rīkoja pasniedzēju apmācību. Nigērā četru gadu laikā misija izveidoja vietējo pasniedzēju bāzi visiem IDS. Tomēr, kaut arī IDS darbinieki bija sākuši pasniegt mācības paši, arī misijas darbinieki turpināja to darīt. Sākot no 2014. gada, nolūkā mazināt IDS atkarību no EUCAP pasniedzējiem, misija galveno uzmanību pievērsa MMK. Pamatdoma bija misijā izraudzīties mentoru, kurš sekotu apmācīto IDS pasniedzēju darbam un atbalstītu viņus. Taču praksē tas labi nedarbojās: misijas eksperti sniedza padomus pēc pieprasījuma, bet nebija ieviesta procedūra, saskaņā ar kuru būtu iespējams sekot atsevišķu pasniedzēju darbam vai sniegt sistemātisku atbalstu. Mūsu atrastie pierādījumi liecināja, ka šāda padomdošana trīs gadu laikā līdz 2017. gada marta bija piedāvāta tikai 20 personām. Ne Nigērā, ne Mali IDS nebija patstāvīgi nevienā mācību jomā.
51Bieži ilgtspējas veicināšanas pasākumu virzība uz priekšu bija atkarīga no tā, cik lielā mērā valsts iestādes piekrita, ka tās patiešām bija prioritātes. Piemēram, Nigēras un Mali iestādes nepiešķīra oficiālu atzinību vai finansiālu atalgojumu IDS darbiniekiem, kuri izmācījās par pasniedzējiem. Tas nozīmēja, ka EUCAP apmācītajiem pasniedzējiem bija maz stimulu mācīt citus darbiniekus, jo tas viņiem radītu papildu slodzi ikdienas darbā. Abas misijas palīdzēja izstrādāt tiesību aktus, ar kuriem pasniedzējiem tiktu piešķirts atšķirīgs statuss, bet revīzijas laikā ne Nigēra, ne Mali šos likumus nebija pieņēmušas.
52Nespēja nodrošināt daudzu darbību ilgtspēju daļēji skaidrojama ar valsts iestāžu un IDS gausumu uzņemties līdzatbildību. Lai gan Nigēras un Mali valdības pozitīvi uztvēra EUCAP, tās ne vienmēr bija gatavas pieņemt vajadzīgos tiesību aktus un īstenot noteiktas reformas, kas vajadzīgas spēju veidošanas rezultātu ilgtspējai. Stāvokli Mali apgrūtināja politiskā nestabilitāte un valdības organizatoriskas nepilnības. Tas viss vājināja misiju centienus gādāt par darbību rezultātu ilgtspēju.
53Arī misijām pašām jāuzņemas daļēja atbildība par to, ka neizdevās nodrošināt ilgtspēju. Piemēram, neviena no misijām vēlāk nepārbaudīja sniegtā atbalsta noderību, proti, nepārbaudīja mācību kursos iegūto zināšanu vai saņemtā aprīkojuma izmantošanu (piemēru sk. 7. izcēlumā). Revidētajā periodā misijas neievāca informāciju par to, vai IDS darbinieki turpināja darbu jomā, kurā viņi bija apmācīti, un nenovērtēja, vai mācību kursu dalībnieki saprata un turpināja piemērot mācībās iegūtās zināšanas. Tas sakāms par visa veida kursu dalībniekiem, ieskaitot pasniedzēju apmācības dalībniekus. Mali misija nolēma rīkoties 2017. gada beigās un nosūtīja vēstuli Mali IDS, kurā ierosināja apsekot EUCAP pasniegtos kursus, lai novērtētu to ietekmi un apzinātu pieredzi turpmāku kursu rīkošanai.
54Veidojot COR, misijas centās tos padarīt ilgtspējīgus. Tomēr tas neizdevās, jo nebija izstrādāta valsts drošības stratēģija un gan IDS, gan misijās bija liela darbinieku mainība. Piemēram, netika sarīkoti kursi, kas bija plānoti IDS darbinieku apmācīšanai par pasniedzējiem, netika izveidots valsts koordinācijas centrs visu COR integrācijai un netika izstrādāti valsts ārkārtas rīcības un intervences plāni.
7. izcēlums
Agadesas reģiona operatīvais centrs (COR)
Mēs apmeklējām Agadesas COR. EUCAP Sahel Niger misija bija piegādājusi šim COR aprīkojumu, bet, tā kā aprīkojums nebija uz vietas, mēs novērojām, ka centrs nedarbojās:
- COR telpā nebija krēslu, trūka puse galdu un nedarbojās gaisa kondicionieris;
- atbalsta saņēmēji nevarēja uzrādīt piegādātos datorus, nedarbojās printeris, jo tam trūka tonera, un nedarbojās radiosakariem uzstādītās iekārtas;
- abi transportlīdzekļi, kas bija paredzēti, lai COR spētu ātri reaģēt ārkārtas situācijās, gandrīz nebija lietoti, turklāt viens no tiem bija nelabojami bojāts jau kopš 2014. gada.
EĀDD neizstrādāja piemērotus rādītājus misiju rezultātu uzraudzībai
55Mēs pārbaudījām misiju pusgada ziņojumus, kurus tās iesniedza EĀDD un kuros bija aprakstīta uzdevumu izpilde un mērķu sasniegšana attiecībā pret OPLAN noteiktajiem rādītājiem. Lielākā daļa EUCAP Sahel Niger noteikto rādītāju bija vienkārši katra uzdevuma darbību uzskaitījums, tātad tie neatbilda RACER standartiem43 un neveidoja pienācīgu pamatu panākumu mērīšanai. Vienīgais izņēmums šajā ziņā ir rādītāji piektajam mērķim, kas ir neatbilstīgas migrācijas novēršana un ko pievienoja misijas pilnvarām 2015. gadā. Šie rādītāji bija labāki, jo katram uzdevumam bija norādīti mērķrezultāti. Arī EUCAP Sahel Mali noteiktajos rādītājos bija precizēti sagaidāmie rezultāti. Tomēr arī šie rādītāji nebija pietiekami stabili, lai ar tiem mērītu progresu, jo mērķi nebija izteikti skaitļos44.
56Nevienam no EUCAP Sahel misijās izmantotajiem rādītājiem nebija norādīta veicamo uzdevumu saistība ar mērķu sasniegšanu45. Tāpat nebija rādītāju, uz kuriem balstīt uzdevumu iznākuma vai ietekmes novērtēšanu.
Misiju darbību uzraudzība un novērtēšana nebija piemērota, un pietiekama uzmanība nebija pievērsta ietekmei
57EUCAP Sahel Niger nebija ieviestas procedūras, ar kurām sistemātiski dokumentēt un uzraudzīt darbību plānošanu un īstenošanu. Tikai revīzijas laikā 2017. gadā Nigēras misija veica pasākumus ar mērķi vienkāršot misijas īstenošanas plānu (MIP) tā, lai atvieglotu vispārējā progresa uzraudzību. Misija izstrādāja attiecīgu projektu dokumentāciju un plānoja sistemātiski uzskaitīt cilvēkus, kuri jau bija apmeklējuši mācības, uzraudzīt klātesošo sarakstus un ievākt un novērtēt dalībnieku aizpildītos kursu novērtējumus. EUCAP Sahel Mali ieviesa pienācīgas darbību un rezultātu uzraudzības procedūras pirmā mandāta laikā.
58EĀDD prasa misijām, lai tiktu iesniegta šāda informācija:
- iknedēļas un mēneša ziņojumi, kuros jāiekļauj informācija par budžeta izpildi, cilvēkresursiem un vispārējiem līdzšinējiem notikumiem;
- pusgada ziņojumi, kuros jāsalīdzina uzdevumu izpildē panāktais progress ar OPLAN atsauces līmeni un ar progresu, par kuru ziņots iepriekšējos pusgada ziņojumos;
- apmēram sešus mēnešus pirms katra mandāta beigām – stratēģiski pārskati par drošības situāciju valstī, ES un citu ieinteresēto personu iesaisti, misijas rezultātiem un misiju turpmāko pieeju;
- īpaši ziņojumi par konkrētām tēmām.
Mēs analizējām šos dokumentus un novērojām, ka
- ziņošana par tiešajiem rezultātiem nebija skaidri saistīta ar iepriekš noteiktajiem rādītājiem un atsauces līmeņiem,
- EĀDD un misijas sistemātiski nenovērtēja misiju darbību ietekmi.
Revidētajā periodā nevienā no misijām nedarbojās labas darbību novērtēšanas sistēmas. Mali misija otrā mandāta laikā izstrādāja novērtēšanas sistēmu, kas bija vairāk vērsta uz tiešajiem rezultātiem, iznākumu, ietekmi, ilgtspēju un efektivitāti. Tā kā šī sistēma bija nesen ieviesta, bija par agru vērtēt tās rezultātus. Nigēras misija 2017. gada maijā pieņēma darbā cilvēkus, kuriem uzdeva veikt novērtēšanas darbu. Turklāt ne Nigēras, ne Mali EUCAP Sahel misijā nav veikts neatkarīgs ārējais novērtējums.
Ieinteresētās personas un atbalsta saņēmēji pozitīvi novērtēja misijas darbības un tiem piešķirto koordinatora lomu
61Mēs iztaujājām personas, kuras bija saņēmušas EUCAP Sahel misiju atbalstu – mācības, konsultācijas un aprīkojumu –, kā arī dažādas iekšējās drošības jautājumos ieinteresētās personas Nigērā un Mali. EUCAP Sahel misiju darbību kopējais novērtējums bija pozitīvs. Ieinteresētās personas un atbalsta saņēmēji augstu vērtēja misijas darbinieku pieejamību konsultāciju un pakalpojumu sniegšanai, ja šis atbalsts nebija pieejams no valsts avotiem. Nigērā drošības spēki un valdības pārstāvji izcēla to, ka EUCAP Sahel misijas darbojās ilgākā termiņā nekā daudzi citi līdzekļu devēji. Abas misijas arī sniedza informāciju un konsultācijas, kas atbalstīja citus ES instrumentus un ES un tās dalībvalstu plašākas darbības. Piemēram, misijas palīdzēja izstrādāt ES trasta fonda Āfrikai projektus, ievāca informāciju par migrācijas plūsmām un palīdzēja plānot ES darbības saistībā ar migrāciju.
62Līdzekļu devēji un citas ieinteresētās personas Nigērā un Mali uzsvēra, ka EUCAP Sahel misijām bija svarīga loma drošības sektora darbību koordinēšanā. Abas misijas izveidoja struktūras, kuru uzdevums bija uzlabot koordināciju ar valsts iestādēm. Sākotnēji ar to bija problēmas, taču kopumā rezultāti bija sekmīgi. Misijas arī izveidoja labus mehānismus, ar kuriem nodrošināja koordināciju un sadarbību ar citiem līdzekļu devējiem un ieinteresētajām personām. Mali šajā jomā notika oficiāla līdzekļu devēju vispārējā plānošana, kas ietvēra pilnīgus datus par ierosinātiem (bet vēl nefinansētiem), plānotiem, īstenošanas stadijā esošiem un pabeigtiem projektiem drošības sektorā.
Secinājumi un ieteikumi
63Padome izveidoja EUCAP Sahel Niger un EUCAP Sahel Mali, lai uzlabotu iekšējās drošības spēku vājās spējas. Darbojoties grūtos apstākļos, abas misijas palīdzēja nostiprināt spējas, taču abas misijas piedzīvoja arī sarežģījumus, kas mazināja to darbību efektivitāti un ilgtspēju.
64Abās valstīs misiju darbiniekiem nebija pieejamas pienācīgas pamatdarbību vadlīnijas un mācības. Katra EUCAP Sahel misija patērēja ievērojami daudz laika un resursu vietēju sistēmu un procedūru ieviešanai, turklāt šīs sistēmas un procedūras ne vienmēr bija piemērotas vietējiem apstākļiem. EĀDD un Komisija, kas atbild par civilo KDAP misiju pārvaldību, nesniedza pietiekamu atbalstu un reizēm piemēroja procedūras, kas nederēja reālajiem darba apstākļiem (sk. 25.–30. punktu).
1. ieteikums. Jāveic pasākumi misiju darbību efektivitātes uzlabošanai
EĀDD
- jādod misijām praktiski norādījumi attiecībā uz darbību procedūrām un jānodrošina standarta veidnes, ko var pielāgot vietējiem apstākļiem, labākās prakses piemēri no agrākām misijām un mācības;
Komisijai
- jāapsver iespēja deleģēt misiju vadītājiem atbildību par iepirkumiem, pēc tam tiem piemērojot Komisijas ex post pārbaudes;
EĀDD un Komisijai
- jāuzlabo misijām sniegtais atbalsts, nodrošinot aprīkojumu no centrālās noliktavas un izvēršot misiju atbalsta platformu.
Izpildes termiņš: līdz 2018. gada beigām.
65Misiju svarīgākais resurss ir darbinieki, taču vidēji bija aizpildītas tikai trīs ceturtdaļas darbavietu. Darbā pieņemšanas procedūras bija laikietilpīgas un bieži nesekmīgas. Visgrūtāk bija aizpildīt tās darbavietas, kas bija rezervētas ES dalībvalstu norīkotiem darbiniekiem (sk. 31.–33. punktu).
2. ieteikums. Vairāk jāaizpilda misijās pieejamās darbavietas
EĀDD jāatrod risinājumi misijās pieejamo vakanču ātrai un efektīvai aizpildīšanai, piemēram, jāierosina ES dalībvalstu darbinieku ilgāki norīkojumi, plašāk jāizmanto līgumdarbinieki un jāizstrādā vispārēji aicinājumi sniegt ieguldījumu, kurus varētu izmantot potenciālo darbinieku rezerves sarakstu veidošanai, kas ļautu paātrināt darbinieku pieņemšanu, tiklīdz rodas vakances.
Izpildes termiņš: līdz 2018. gada beigām.
66Tā kā misijām dotās pilnvaras ilgst tikai divus gadus, plānošana ir īstermiņa un ikgadējie budžeti ierobežo aprīkojuma un pakalpojumu iepirkuma ciklu tik īsu, ka tas nav labi pārvaldāms. Citas Sāhelas reģiona ieinteresētās personas un atbalsta saņēmēji uzskata, ka, ņemot vērā uzdevumu tvērumu Nigērā un Mali, misijas būs vajadzīgas vidējā vai pat ilgākā termiņā. Vienlaikus, lai gan misijas attiecīgajās valstīs nav paredzēts saglabāt kā pastāvīgas struktūras, EĀDD nav paredzējis skaidru atbalsta pakāpeniskas samazināšanas stratēģiju (sk. 34. un 35. punktu).
3. ieteikums. Jāparedz pilnvaras un budžeti, kas atbilstu darbībām, un jāsagatavo atbalsta pakāpeniskas samazināšanas stratēģija
EĀDD jāierosina misiju pilnvaras, kas ļautu sasniegt mērķus, un jādefinē skaidrāka virzība uz atbalsta pakāpeniskas samazināšanas stratēģiju.
Komisijai jānosaka budžeta periodi, kas atbilstu darbību vajadzībām.
Izpildes termiņš: līdz 2019. gada beigām.
67EUCAP Sahel misijas nostiprināja iekšējo drošības spēku spējas, nodrošinot mācību kursus, aprīkojumu un konsultācijas. Abas misijas centās nodrošināt darbību ilgtspēju, bet ne pārāk sekmīgi. Tam par iemeslu daļēji bija tas, ka Nigēra un Mali neuzņēmās līdzatbildību un nepauda politisko gribu, bet arī misijas neatvēlēja pietiekami daudz resursu ilgtspējas nodrošināšanai un nesekoja, kā pasniegtās mācības un piegādāto aprīkojumu vēlāk izmantoja (sk. 37.–54. punktu).
4. ieteikums. Jāpievērš lielāka uzmanību ilgtspējai
Misijām jāatvēl vairāk resursu darbību ilgtspējīgas nodrošināšanai, pirmkārt, piemērotos gadījumos pēc iespējas ātrāk pārtraucot palīdzību sekmīgām darbībām (tas veicinās IDS autonomiju un nepieļaus pārāk lielu atkarību; tā vietā var piedāvāt papildu un rezerves atbalstu), un, otrkārt, sekojot pasniegto mācību un iegādātā aprīkojuma izmantojumam.
Izpildes termiņš: līdz 2018. gada beigām.
68Misiju mērķu sasniegšanas progress bija ierobežots un lēns. Tomēr misiju progresa mērīšanas rādītāji nebija pienācīgi. Lielāko daļu Nigērai izstrādāto rādītāju nevarēja izmantot progresa noteikšanai, jo tajos vienkārši bija uzskaitītas uzdevumu izpildei veicamās darbības. Mali izstrādātie rādītāji bija labāki, bet tajos nebija iekļauti skaitļos izteikti mērķi. Rādītāji neveidoja labu pamatu ne uzdevumu efektivitātes, ne mērķu sasniegšanas pakāpes mērīšanai (sk. 55. un 56. punktu).
69Revidētajā periodā nevienā no misijām nebija ieviestas labas darbību novērtēšanas sistēmas un nebija veikti neatkarīgi ārējie novērtējumi (sk. 57.–60. punktu).
5. ieteikums. Jāuzlabo rādītāji, uzraudzība un novērtēšana
EĀDD
- jānosaka RACER rādītāji (atbilstīgi, apstiprināti, ticami, vienkārši un stabili rādītāji), kuros būtu norādīti misiju darbību skaitļos izteikti tiešie rezultāti un iznākumi un kuri būtu sasaistīti ar misiju pilnvaru būtību;
- jānosaka attiecīgi atsauces līmeņi, ar kuru palīdzību pierādīt progresu virzībā uz mērķu sasniegšanu;
- jāpiedāvā misijām norādījumi un mācības par uzraudzību un novērtēšanu;
- jāveic misiju ārēji novērtējumi un visaptverošāki ietekmes novērtējumi.
Izpildes termiņš: līdz 2018. gada beigām.
Šo ziņojumu 2018. gada 24. aprīļa sēdē Luksemburgā pieņēma III apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Karel PINXTEN.
Revīzijas palātas vārdā —
priekšsēdētājs
Klaus Heiner LEHNE
Pielikumi
I pielikums
II pielikums
Izvilkumi no Padomes lēmumiem (KĀDP) 2016/1172 (Nigēra) un 2017/50 (Mali)
EUCAP Sahel Niger | EUCAP Sahel Mali | |
---|---|---|
Pilnvaras | Atbalstīt Nigēras drošības spēku spēju veidošanu saistībā ar terorisma un organizētas noziedzības apkarošanu. | Izveidot civilo misiju Mali, lai atbalstītu Mali iekšējās drošības spēkus (IDS) (policiju, žandarmēriju un zemessardzi). |
Mērķis | - dot Nigēras iestādēm iespēju definēt un īstenot savu valsts drošības stratēģiju; - sniegt ieguldījumu integrētas, daudzdisciplīnu, saskaņotas, ilgtspējīgas un uz cilvēktiesībām balstītas pieejas izstrādē starp dažādiem Nigēras drošības spēkiem saistībā ar terorisma un organizētas noziedzības apkarošanu; - turklāt palīdzēt Nigēras centrālajām un vietējām iestādēm un drošības spēkiem izstrādāt politiku, paņēmienus un procedūras, lai labāk kontrolētu un apkarotu nelikumīgu migrāciju. |
- dot iespēju Mali iestādēm atjaunot un uzturēt konstitucionālo un demokrātisko kārtību, kā arī nosacījumus noturīgam mieram Mali; - atjaunot un saglabāt valsts varu un leģitimitāti visā Mali teritorijā, no jauna efektīvi izvēršot savu administrāciju. |
Jaunākie mērķi | Lai sasniegtu 2. pantā paredzētos mērķus, EUCAP Sahel Niger: a) nostiprina Nigēras īstenotu vadību un kontroli, sadarbspēju un plānošanas spēju stratēģiskā līmenī, vienlaikus atbalstot valsts drošības stratēģijas un saistītu robežu pārvaldības stratēģiju izstrādi koordinācijā ar citiem attiecīgiem dalībniekiem; b) nostiprina attiecīgo drošības spēku tehniskās prasmes, kas vajadzīgās cīņai pret terorismu un organizēto noziedzību; c) ar centieniem gan stratēģiskā, gan operatīvā līmenī mudina iekšējās drošības spēkus un, atbilstīgā gadījumā, bruņotos spēkus nostiprināt cilvēkresursus, loģistiku un apmācības politiku saistībā ar cīņu pret terorismu, nelikumīgu migrāciju un organizēto noziedzību, lai nodrošinātu EUCAP Sahel Niger darbību ilgtspēju, tostarp sniedzot tehnisku atbalstu ar projektu starpniecību; d) nostiprina koordināciju valsts, reģionālā un starptautiskā līmenī saistībā ar terorisma apkarošanu, cīņu pret nelikumīgu migrāciju un organizēto noziedzību un atbilstīgā gadījumā pēta iespējas veicināt reģionālo sadarbību, piemēram, Sāhelas G5; e) atbalstot Savienības mērķus migrācijas jomā, palīdz Nigēras centrālajām un vietējām iestādēm un drošības spēkiem izstrādāt politiku, procedūras un paņēmienus, lai labāk kontrolētu un pārvaldītu migrācijas plūsmas, cīnītos pret nelikumīgu migrāciju un samazinātu saistītās noziedzības līmeni. |
EUCAP Sahel Mali palīdz un sniedz padomus IDS jaunās valdības paredzētajā drošības reformas īstenošanā ar nolūku: a) uzlabot to operatīvo efektivitāti; b) atjaunot to attiecīgās hierarhiskās saites; c) pastiprināt tiesu un administratīvo iestāžu lomu to uzdevumu vadībā un kontrolē; d) atvieglot to izvēršanu valsts ziemeļos. |
III pielikums
ERP sagatavotais kopsavilkums par EUCAP Sahel Niger virzību uz uzdevumu izpildi
Uzdevumi | Progress |
---|---|
1. mērķis. Sadarbspēja | |
1.1. Atbalstīt valsts drošības stratēģiju | |
1.3. Nodrošināt informācijas apmaiņu starp IDS | |
1.2., 1.3., 1.4. un 1.5. Atbalstīt COR (agrākie kopīgie komandpunkti) | |
1.6. Atbalstīt COG | |
2. mērķis. Tehniskā kompetence | |
2.1., 2.2., 2.3. un 2.4. Piedāvāt konsultācijas un mācības terorisma un organizētās noziedzības apkarošanas jomā | |
2.5. Apmācīt pasniedzējus drošības spēkos | |
2.6. Atbalstīt ciešākus kriminālizmeklēšanas sakarus starp policiju un tiesnešiem | |
2.7. Uzlabot drošības spēku datubāzes | |
2.8. Pasniegt bruņoto spēku virsniekiem mācības attiecībā uz juridiskajām procedūrām, soda izciešanas noteikumiem un cilvēktiesībām | |
2.9. Papildināt IDS izpratni par tiesiskuma, cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības principiem | |
2.10. Tuvināt IDS un pilsonisko sabiedrību cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības jomās | |
3. mērķis. Ilgtspēja | |
3.1., 3.8. un 3.9. Atbalstīt IDS saistībā ar aprīkojuma un infrastruktūras nodrošinājumu, tostarp piedāvāt konsultācijas un mācības attiecībā uz koplietošanu un uzturēšanu | |
3.2. Sadarboties ar EUCAP Sahel Mali ar mērķi uzlabot IDS cilvēkresursu pārvaldību | |
3.3. Sagatavot funkcionālo novērtējumu par EUCAP darbībām saistībā ar IDS | |
3.4. un 3.5. Atbalstīt IDS cilvēkresursu pārvaldības uzlabošanu | |
3.6. Iekšējās drošības spēkos izveidot mācību daļas un izstrādāt mācību plānus | |
3.7. Integrēt mācību rokasgrāmatas valstu mācību programmās; apmācīt, konsultēt un mentorēt pasniedzējus | |
4. mērķis. Starptautiskā koordinācija | |
4.1. un 4.6. Nigērai gādāt par starptautisko sadarbību | |
4.3., 4.4., 4.5. un 4.7. Koordinēt Nigērā iesaistītos līdzekļu devējus | |
4.8. Atbalstīt Nigēras līdzdalību reģionālās sadarbības iniciatīvās | |
4.2., 4.9. un 4.10. Attīstīt EUCAP darbību reģionālo dimensiju | |
5. mērķis. Migrācija | |
5.1. Atbalstīt valsts teritorijas kontroles stratēģiju | |
5.2. un 5.11. Apzināt ieinteresētās personas, ievākt datus par migrācijas plūsmām, definēt vajadzības | |
5.3. Pieņemt jaunu likumu par nelikumīgu migrāciju, apmācīt IDS par nelikumīgu migrāciju | |
5.4. Veidot iedzīvotāju izpratni par neatbilstīgu migrāciju | |
5.5., 5.7. un 5.8. Piedāvāt IDS mācības un konsultācijas saistībā ar neatbilstīgas migrācijas novēršanu un kontroli | |
5.6. Nostiprināt Agadesas COR | |
5.9. Sniegt atbalstu juridiskajās procedūrās Agadesas policijai un tiesnešiem | |
5.10. Nodrošināt migrācijas koordinācijas platformas izpildsekretariātu | |
5.12. Nodrošināt koordināciju ar citām migrācijas jautājumos ieinteresētajām personām Agadesā | |
5.13. Organizēt pārrobežu pasākumus ar EUCAP Mali un EUBAM Libya | |
5.14. Kopā ar ES delegāciju izstrādāt migrācijas stratēģiju (komunikācijas jomā) |
Labs progress | |
Lēns progress / piedzīvotas grūtības | |
Progresa nav / piedzīvotas ievērojamas grūtības |
Avots: 2016.–2018. g. OPLAN, izņemot 1.3. uzdevumu (2014. g. OPLAN).
IV pielikums
ERP kopsavilkums par EUCAP Sahel Mali virzību uz uzdevumu izpildi
Lēmuma punkti (LP), pamatojoties uz 2016. g.OPLAN | Progress |
---|---|
1. Konsultācijas | |
1.1. LP. Sniedzot stratēģiskās konsultācijas, misija ir klātesoša direktoru līmenī IDS un ministrijās. | |
Izņemot 1.1.2.1. uzdevumu: nostiprināt IDS iekšējās kontroles struktūras. | |
1.2. LP. IDS ir ieviesuši struktūras, kas vajadzīgas, lai koordinētu IDS darbības un palielinātu darbību efektivitāti. | |
1.3. LP. Cilvēkresursi: ir izstrādātas tiesību normas, un tās piemēro praksē. | |
1.4. LP. Cilvēkresursi: ir reformētas procedūras un struktūras (piem., datubāze). | |
1.5. LP. Ir nostiprinātas Mali robežu pārvaldības spējas. | |
1.6. LP. Ir nostiprinātas IDS spējas apkarot terorismu un organizēto noziedzību. | |
2. Mācības | |
2.1. LP. Misija ir integrēta IDS un ministriju mācību struktūrās. | |
2.2. LP. Ir izstrādāti un tiek īstenoti mācību kursi un programmas, tostarp to saturs. | |
Izņemot 2.2.1.1. uzdevumu: sagatavot darba aprakstus. | |
Izņemot 2.2.1.2. un 2.2.2.1. uzdevumu: izstrādāt mācību katalogus un mācību programmas. | |
2.3. LP. IDS mācību kursu dalībnieku skaits un kvalitāte atbilst apzinātajām vajadzībām, un mācības tiek novērtētas. | |
2.4. LP. Ir organizēti mācību kursi pasniedzējiem, lai nodrošinātu misiju darbību ilgtspēju. | |
2.5. LP. IDS struktūrvienībās ir apzināts mācību satvars. | |
3. Koordinācija | |
3.1. LP. Sadarbībā ar MINUSMA ir iespējams nostiprināt un optimizēt kopīgu rīcību un novērst rīcības pārklāšanos. | |
3.2. LP. Sadarbība ar citiem ES partneriem/instrumentiem un ES dalībvalstīm ir nepārtraukta un balstās uz regulāru informācijas apmaiņu un kopīgas rīcības plānošanu. | |
3.3. LP. Ir apzinātas un ar misijas darbu koordinētas tās darbības, ko īsteno vietējās un starptautiskās ieinteresētās personas, trešas valstis un NVO tajā pašā sfērā, kurā darbojas misija (konkrēti, mācības un novērtēšana). |
Labs progress | |
Lēns progress / piedzīvotas grūtības | |
Progresa nav / piedzīvotas ievērojamas grūtības | |
Vēl nav iespējams novērtēt |
Avots: 2016. g. OPLAN.
Glosārijs un saīsinājumi
AP/PV: Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas priekšsēdētāja vietnieks
CIVCOM: Krīžu pārvarēšanas civilo aspektu komiteja [Committee for Civilian Aspects of Crisis Management] – padomdevēja struktūra, ko izveidojusi Padome un kas sniedz informāciju, formulē ieteikumus un konsultē par krīzes pārvarēšanas civilajiem aspektiem.
CMC: krīzes pārvarēšanas koncepcija [Crisis Management Concept]. Tās uzdevums ir analizēt un ierosināt iespējas kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) ietvaros, aprakstīt šo iespēju starpposma un galīgos mērķus, kā arī strukturēt konkrētās ES KDAP misijas iespējamos vispārējos mērķus un tvērumu.
CMPD: Krīžu pārvarēšanas un plānošanas direktorāts [Crisis Management and Planning Directorate] – EĀDD struktūrvienība, kas atbild par civilo KDAP misiju politiski stratēģisko plānošanu. CMPD uzdevums ir nodrošināt misiju saskaņotību un efektivitāti, veidot KDAP partnerattiecības, izstrādāt politiku un koncepcijas un paredzēt resursus. Direktorāts atbild par jaunu KDAP misiju stratēģisko plānošanu un veic pašreizējo KDAP misiju stratēģisko pārskatīšanu.
COG: žandarmērijas operatīvie centri [Centres Opérationnels de Gendarmerie] – Nigērā izveidotas pastāvīgas vienības, kas uzrauga stāvokli reģionā, dod resursus patruļām, vāc informāciju un nodod to attiecīgajām iestādēm un reaģē uz krīzes situācijām.
CONOPS: operāciju koncepcija [Concept of Operations]. Tas ir plānošanas dokuments, kurā ir aprakstītas misijas pilnvaras un kurā politikas nolūks ir izvērsts norādījumos, saskaņā ar kuriem tiek veikta rīcība, kas vajadzīga misijas īstenošanai.
COR: reģionu operatīvie centri [Centres Opérationnels Régionaux] – pagaidu struktūras Nigērā, kurās ir iesaistīti provinču vadības pārstāvji, Nigēras Aizsardzības un drošības spēki, kā arī struktūras, kas atbild par civilo aizsardzību, ugunsdzēšanu, dabas aizsardzību un muitu. Šo centru uzdevums ir darboties krīzes situācijās, ko var izraisīt teroristu uzbrukumi, organizētā noziedzība un dabas katastrofas.
CPCC: Civilās plānošanas un īstenošanas vienība [Civilian Planning and Conduct Capability] – EĀDD struktūrvienība, kas plāno, koordinē, konsultē, atbalsta, pārrauga un pārskata civilās KDAP misijas. CPCC izstrādā galvenos misiju koncepcijas un plānošanas dokumentus (CONOPS un OPLAN).
EĀDD: Eiropas Ārējās darbības dienests ir Eiropas Savienības diplomātiskais dienests. Tas palīdz ES augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos īstenot ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku.
ERP: Eiropas Revīzijas palāta
ES: Eiropas Savienība
EUCAP: Eiropas Savienības spēju veidošana [European Union Capacity Building]
EUTM: Eiropas Savienības Apmācību misija [European Union Training Mission] – starptautiska militāro mācību misija, kuras galvenā mītne atrodas Mali galvaspilsētā Bamako un kura apmāca un konsultē Mali militāros spēkus.
FPI: Ārpolitikas instrumentu dienests [Service for Foreign Policy Instruments]. FPI galvenais uzdevums ir vadīt vairākas ES ārpolitikas darbības, un tas pārvalda operācijas un to finansēšanu. FPI ir Eiropas Komisijas struktūrvienība, kas darbojas līdzās EĀDD.
GIZ: Vācijas Federālā Starptautiskās sadarbības aģentūra [Deutsche Gesellschaft für Internationale Zusammenarbeit GmbH]
IDS: iekšējās drošības spēki: policija, žandarmērija un zemessardze.
KĀDP: kopējā ārpolitika un drošības politika
KDAP: kopējā drošības un aizsardzības politika
MINUSMA: Apvienoto Nāciju Organizācijas Daudzdimensionālā integrētā stabilizācijas misija Mali [Mission multidimensionnelle intégrée des Nations unies pour la stabilisation au Mali]. Šīs misijas galvenie uzdevumi ir nodrošināt civiliedzīvotāju drošību, stabilitāti un aizsardzību, atbalstīt valsts politisko dialogu un izlīgumu, palīdzēt atjaunot valsts varu un drošības sektoru un veicināt un aizstāvēt cilvēktiesības valstī.
MIP: misijas īstenošanas plāns [Mission Implementation Plan], kurā norādītas darbības un projekti, kas vajadzīgi misijas uzdevumu veikšanai.
MMK: mentorēšana, monitorings un konsultēšana. Mentorēšana – strukturēta mentora zināšanu nodošana apmācāmajiem mācībspēkiem saskaņā ar plānu. Monitorings – apmācīto mācībspēku novērošana, novērtēšana un atskaišu sagatavošana saistībā arIDS rīkotiem mācību kursiem. Konsultēšana – atbalsts ar mērķi padarīt apmācītos mācībspēkus neatkarīgus mācību kursu pasniegšanā.
OPLAN: operatīvais plāns [Operational Plan], kurā ir norādīti misijas mērķi un uzdevumi.
PN: Piemērošanas noteikumi. Komisijas 2012. gada 29. oktobra Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (“Finanšu regulas Piemērošanas noteikumi”), ar grozījumiem.
PSC: Politikas un drošības komiteja [Political and Security Committee]. Šī komiteja uzrauga starptautisko stāvokli, iesaka Padomei stratēģisko pieeju un politikas iespējas, dod norādījumus CIVCOM un nodrošina krīzes pārvarēšanas darbību politisko kontroli un stratēģisko virzību. PSC sastāvā ir ES dalībvalstu vēstnieki Briselē, un to vada Eiropas Ārējās darbības dienesta pārstāvji.
Beigu piezīmes
1 Daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam KĀDP ir piešķirti 2076 miljoni EUR.
2 “Misija” ir oficiāls termins, ar ko EĀDD apzīmē uz laiku krīzes situācijās izveidotas neatkarīgas juridiskas vienības.
3 EĀDD pirmā rīkotā KDAP misija 2003. gadā bija ES policijas misija Bosnijā un Hercegovinā.
4 ES tiesiskuma misija.
5 Eiropas Revīzijas palāta (ERP) ir publicējusi īpašo ziņojumu par EULEX 2012. gadā (īpašais ziņojums Nr. 18/2012 “Eiropas Savienības palīdzība Kosovai tiesiskuma jomā” (http://eca.europa.eu)).
6 ES policijas misija.
7 ERP ir publicējusi īpašo ziņojumu par EUPOL 2015. gadā (īpašais ziņojums Nr. 7/2015 “ES policijas misija Afganistānā – neviendabīgi rezultāti” (http://eca.europa.eu)).
8 Eiropas Savienības apmācības misija Mali (EUTM) ir militārās apmācības operācija, kura ir bāzēta Bamako, Mali, un kuras uzdevums ir apmācīt un konsultēt Mali militāros spēkus.
9 Galvenie instrumenti ir: Stabilitātes un miera veicināšanas instruments, Eiropas Attīstības fonds, ES Ārkārtas trasta fonds Āfrikai un humānā palīdzība.
10 Ja misiju darbiniekiem ir izpildvaras funkcija, viņiem ir pilnvaras tieši rīkoties tās valsts vārdā, kurā notiek misija. Ar izpildvaru nesaistītā misijā darbinieki sniedz atbalstu attiecīgajai valstij padomdevēja statusā.
11 Padomes 2012. gada 16. jūlija Lēmums 2012/392/KĀDP par Eiropas Savienības KDAP misiju Nigērā (EUCAP Sahel Niger) (OV L 187, 17.7.2012., 48. lpp.), 1. pants.
12 2016. un 2017. gada budžetā paredzētās amata vietas (norīkotie darbinieki, darbinieki uz starptautisku līgumu pamata un vietējie darbinieki). EUCAP Sahel Niger vairāk nekā puse starptautisko darbinieku ir no Francijas (53 %), un nākamās vairāk pārstāvētās valstis ir Rumānija (15 %) un Beļģija (8 %).
13 Padomes 2014. gada 15. aprīļa Lēmums Nr. 2014/219/KĀDP par Eiropas Savienības KDAP misiju Mali (EUCAP Sahel Mali) (OV L 113, 16.4.2014., 21. lpp.), 2. pants.
14 2017. gada budžetā paredzētās amata vietas (norīkotie darbinieki, darbinieki uz starptautisku līgumu pamata un vietējie darbinieki). EUCAP Sahel Mali starptautiskie darbinieki pārsvarā ir no četrām ES dalībvalstīm: Francijas (30 %), Rumānijas (19 %), Beļģijas (13 %) un Vācijas (10 %).
15 Avots: Pirmo trīs gadu finanšu pārskatu projekti. Ceturtā gada revīzija notika 2018. gada janvārī, piektā gada revīzija – 2018. gada pavasarī. Revīzijas laikā finanšu pārskati nebija pieejami.
16 Skaitļi ir balstīti uz pirmo divu gadu finanšu pārskatu projektiem.
17 ES globālā drošības un aizsardzības stratēģija, 50. lpp.
18 ES globālā stratēģija: īstenošanas plāns drošības un aizsardzības jomā, 17.11.2016.
19 Turpat, 5. lpp.
20 Apstiprināts Padomes 2018. gada 22. janvāra secinājumos: “Būtu jānosaka civilās KDAP pievienotā vērtība ES integrētajā pieejā ārējiem konfliktiem un krīzēm un visā konflikta ciklā, un 2018. gadā KDAP paktā būtu jāizpilda prasības, kas attiecas uz civilajām spējām”.
21 Padomes secinājumi par drošību un aizsardzību ES globālās stratēģijas kontekstā, 13.11.2017., 9. lpp.
22 Turpat, 15. punkts.
23 Misiju atbalsta platformā darbojas EĀDD centrālā biroja darbinieki, un šīs platformas mērķis ir centralizēt atbalsta funkciju sniegšanu civilajām KDAP misijām (piem., informācijas tehnoloģija, finanses, cilvēkresursi).
24 ERP ir publicējusi divus īpašos ziņojumus par civilajām KDAP misijām: vienu 2012. gadā (EULEX Kosovā) un vienu – 2015. gadā (EUPOL Afganistānā). Šajos abos ziņojumos iekļautie ieteikumi attiecas arī uz EUCAP Sahel misijām Nigērā un Mali. EĀDD atbilde uz ieteikumiem bija piekrītoša.
25 Beļģija, Vācija, Spānija un Francija.
26 Beļģija, Vācija, Francija un Nīderlande.
27 Galīgā summa būs atkarīga no sarunām ar EUCAP Sahel Niger. Revīzijas laikā vēl nebija noslēgts neviens misijas finanšu gads.
28 Īpašajā ziņojumā Nr. 18/2012 par EULEX Kosovā ERP ieteica Padomei un Komisijai nodrošināt turpmākajām KDAP misijām juridiskās personas statusu.
29 Ja misijām ir atļauts izmantot elastīgas procedūras (t. i., sarunu procedūru, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu, saskaņā ar PN 266. panta 2. punktu un 134. panta 1. punkta c) apakšpunktu), tad saskaņā ar PN 128. panta 3. punkta b) apakšpunktu misijas ir atbrīvotas no pienākuma rīkot sarunas ar vairākiem potenciālajiem līgumslēdzējiem, kā to prasa vispārējie Eiropas Komisijas noteikumi (sk. PN 128. pantu). Elastīgu procedūru piemērošana padara iepirkumu vienkāršāku un ātrāku. Komisija to atļauj krīzes situācijās (definīciju sk. PN 190. panta 2. punktā) pēc tam, kad ir pieņemta krīzes deklarācija.
30 Pēc ERP īpašā ziņojuma par Kosovu publicēšanas EĀDD un Komisija apņēmās “pārskatīt Komisijas plānošanas un iepirkumu procedūras, lai nodrošinātu, ka tās elastīgi atbilst EULEX darbības vajadzībām”.
31 Neatkarīga revidenta veikts galveno procesu novērtējums (galvenie procesi: iekšējā kontrole, grāmatvedība, ārējā revīzija, dotācijas, iepirkums, finanšu instrumenti). Šo procesu novērtējuma mērķis ir sniegt pārliecību Komisijai, ka misijas pašas spēj pārvaldīt ES līdzekļus.
32 EUCAP Sahel Mali atbilda sešu pīlāru novērtējuma kritērijiem 2018. gada martā, savukārt EUCAP Sahel Niger šo atbilsmi vajadzētu sasniegt 2018. gada jūlijā.
33 Atbildot uz ERP īpašo ziņojumu par EUPOL, Komisija un EĀDD apņēmās izstrādāt “visaptverošas pamatnostādnes par operatīvajiem uzdevumiem (piemēram, vajadzību novērtējumi, uzdevumu plānošana un uzraudzība un ziņojumu sagatavošana) un pamatnostādnes administratīvajās jomās (piemēram, informācijas tehnoloģijas, finanšu un aktīvu pārvaldība un cilvēkresursi), maksimāli liekot lietā no iepriekšējām misijām gūtās atziņas”.
34 Sk. ERP īpašos ziņojumus Nr. 18/2012 (109. punkts) un Nr. 7/2015 (81. punkts).
35 2016. gadā CIVCOM pazemināja franču valodas prasības dažām darbavietām, un rezultātā tika saņemts vairāk pieteikumu.
36 2017. gada janvārī norīkotiem darbiniekiem un līgumdarbiniekiem bija paredzētas 110 darbavietas. Šis skaitlis 2017. gadā pieauga.
37 2017. gada janvārī norīkotiem darbiniekiem un līgumdarbiniekiem bija paredzētas 134 darbavietas. Tas bija par 30 darbavietām vairāk nekā 2016. gada decembrī, ar ko arī skaidrojams lielais vakanču skaits.
38 Tostarp Nigēras un Mali ministrijas, dažu ES dalībvalstu vēstniecības un līdzekļu devēju organizācijas (GIZ, Civipol, Expertise France).
39 Valsts veidošanas līgums, ko finansē Eiropas Attīstības fonds. Lai saņemtu budžeta atbalstu, bija izvirzīts līdz 2017. gada 30. septembrim izpildāms nosacījums: “Jāpieņem dekrēts attiecībā uz valsts drošības stratēģiju, kā arī valdības rīcības plāns”.
40 COG ir pastāvīgas vienības, kas uzrauga stāvokli reģionā, dod resursus patruļām, vāc informāciju un nodod to attiecīgajām iestādēm un reaģē uz krīzes situācijām.
41 Vienā no Padomes lēmumā izvirzītajiem pieciem mērķiem Nigēras misijai skaidri ir prasīts nodrošināt darbību ilgtspēju.
42 KDAP 2016. gada pārskats, 17. lpp.
43 Atbilstīgi, apstiprināti, ticami, vienkārši un stabili rādītāji [Relevant, Accepted, Credible, Easy, Robust].
44 Piemēram, “sanāksmes” (nenosakot, cik sanāksmes jāorganizē), “(..) paplašināšana”, “(..) uzlabošana”, “saskaņā ar kārtību, par ko panākta vienošanās”, “informācijas apmaiņa un izplatīšana (..)”, “spējas ir nostiprinātas”, “(..) ir ieviesti koordinācijas mehānismi”, “regulāri jāatjaunina (..)”, u. c.
45 ERP 2012. gada īpašajā ziņojumā par EULEX bija ieteikts, lai misiju mērķi būtu “saistīti ar konkrētiem kritērijiem progresa novērtēšanai un lai tie ņemtu vērā ES iekšējās drošības mērķus”.
Notikums | Datums |
---|---|
Revīzijas plāna pieņemšana / revīzijas sākums | 2.5.2017 |
Ziņojuma projekta oficiāla nosūtīšana Komisijai (vai citai revidējamai vienībai) | 2.3.2018 |
Galīgā ziņojuma pieņemšana pēc pretrunu procedūras | 24.4.2018 |
Komisijas un EĀDD oficiālās atbildes visās valodās saņemtas | 13.6.2018 |
Revīzijas darba grupa
ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.
Šo lietderības revīziju veica ERP locekļa Karel Pinxten vadītā III apakšpalāta, kuras pārziņā ir ārējo darbību un drošības un tiesiskuma izdevumu jomu revīzija. Revīziju vadīja ERP locekle Bettina Jakobsen, un revīzijas darbā piedalījās locekles biroja vadītāja Katja Mattfolk, locekles biroja atašejs Kim Storup, atbildīgā vadītāja Beatrix Lesiewicz, darbuzdevuma vadītāja Kim Hublé un revidente Torielle Perreur-Lloyd.
Kontaktinformācija
EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG
Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors
Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).
Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2018
ISBN 978-92-872-9668-9 | ISSN 1977-5717 | doi:10.2865/22846 | QJ-AB-18-012-LV-N | |
HTML | ISBN 978-92-872-6417-6 | ISSN 1977-5717 | doi:10.2865/580954 | QJ-AB-18-012-LV-Q |
© Eiropas Savienība, 2018
Lai izmantotu vai reproducētu fotoattēlus vai citus materiālus, uz kuriem neattiecas Eiropas Savienības autortiesības, atļauja jālūdz tieši autortiesību īpašniekam.
KĀ SAZINĀTIES AR ES
Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv
Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:
- pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
- pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
- pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv
KĀ ATRAST INFORMĀCIJU PAR ES
Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv
ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://publications.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).
ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv
ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.