Informācijas apkopojums par Eiropas Revīzijas palātas 2018. gada pārskatiem

Priekšsēdētāja ievadvārdi

Eiropas Revīzijas palāta kā Eiropas Savienības ārējais revidents strādā ar visām ES iestādēm un struktūrām, lai palīdzētu tām pārvaldīt ES finanses pareizi un saimnieciski.

Šogad mūsu gada pārskats tiek publicēts svarīgās laika krustcelēs. Maijā tika ievēlēts jauns Eiropas Parlamenta sastāvs, un jaunā Eiropas Komisija tiks iecelta novembrī. Eiropas Savienībā patlaban norit vienošanās process par 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmu. 2019. gada sākumā mēs izdevām dokumentu “ERP piezīmju kopsavilkums”, kurā apkopojām mūsu svarīgāko ieguldījumu saistībā ar Komisijas tiesību aktu priekšlikumiem 2021.–2027. gada izdevumu periodam. Šā ieguldījuma mērķis ir palīdzēt Eiropas Parlamentam un Padomei izdarīt vajadzīgos tiesību aktu grozījumus, lai turpmākajos gados publiskos līdzekļus no ES budžeta varētu izlietot saimnieciskāk, lietderīgāk un efektīvāk.

Šā gada ticamības deklarācijā, tāpat kā iepriekšējos gados, mēs secinām, ka ES gada pārskati sniedz patiesu un objektīvu priekšstatu par ES finanšu stāvokli. Turklāt – tā kā mūsu revidēto ES ieņēmumu kļūdu līmenis nebija būtisks – mēs sniedzam atzinumu bez iebildēm par budžeta ieņēmumu daļas pareizību. Tomēr par 2018. gada pārskatiem pakārtoto darījumu pareizību mēs sniedzam atzinumu ar iebildēm. Tas nozīmē, ka kļūdas, ko esam konstatējuši, veicot revīziju, nebija visaptverošas un tādējādi nesagroza ES faktisko finanšu stāvokli. Mūsu pārbaudes arī liecina, ka vispārējais pārkāpumu līmenis ES izdevumos ir saglabājies 2016. un 2017. gadā novērotajā diapazonā. Turklāt – tāpat kā iepriekšējos divos gados – nozīmīgā daļā mūsu revidēto izdevumu kļūdu līmenis nebija būtisks. Tas apstiprina ES finanšu pārvaldības pastāvīgu uzlabošanos pēdējos gados.

Pateicoties labākai finanšu pārvaldībai, Eiropas Savienība tagad atbilst augstiem pārskatatbildības un pārredzamības standartiem attiecībā uz publisko līdzekļu izlietojumu. Mums jābalstās uz šiem panākumiem un vēl vairāk jāpilnveido ES finanšu pārvaldība, lai nodrošinātu, ka mūsu iedzīvotāji var arī turpmāk uzticēties Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm. Proti, mums kopīgi jāvirza pārbaudes tajās jomās, kurās trūkumi saglabājas un risks ir īpaši augsts. Šajā nolūkā mēs Eiropas Revīzijas palātā mudinām visas pārējās ES iestādes un struktūras, it īpaši jauno Eiropas Komisiju, strādāt kopā ar mums, lai pilnveidotu un saskaņotu mūsu revīzijas metodes un praksi.

Tā kā ES budžets atbilst ne vairāk kā aptuveni 1 % visu dalībvalstu kopējā nacionālā kopienākuma, ir būtiski svarīgi, lai šie ES izdevumi ne vien atbilstu noteikumiem, bet arī dotu rezultātus.

Kopējie rezultāti

Galvenie konstatējumi

• Kopumā aplēstais kļūdu līmenis 2018. gada ES budžeta izdevumos bija 2,6 %, un tas iekļaujas pēdējo divu gadu aplēstajā kļūdu diapazonā. Aptuveni pusē izdevumu maksājumi ir veikti, galvenokārt pamatojoties uz maksājumtiesībām, t. i., maksājumus veic, ja saņēmējs ir ievērojis konkrētus nosacījumus. Mūsu aplēstais iespējamākais kļūdu līmenis šāda veida izdevumiem ir zemāks par 2 % būtiskuma slieksni.
• Šogad, trešo gadu pēc kārtas, par maksājumiem mēs sniedzam atzinumu ar iebildēm, bet līdz 2015. gadam sniedzām negatīvu atzinumu.
• Eiropas Komisijas pareizības informācija dažkārt nesaskan ar mūsu konstatējumiem. Tās aplēse par kļūdu līmeni ir tuva mūsu aplēsēm kategorijās “Konkurētspēja” un “Dabas resursi”, bet zemāka par mūsu aplēsi kategorijā “Kohēzija”.
• 2018. gadā dalībvalstis iekļāva daudz lielākas summas maksājumu deklarācijās, ko iesniedz saistībā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem). Savukārt 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas (DFS) piektajā gadā ESI fondu apguve joprojām bija lēnāka, nekā plānots. Tas ir izraisījis ESI fondu nenokārtoto saistību pieaugumu.
• Pamatojoties uz tādu atlasītu programmu analīzi, kas aptver 97 % no 2014.–2020. gada DFS finanšu plāna, mēs secinām, ka ES budžetā pašlaik izmantotie rezultatīvie rādītāji ne vienmēr sniedz pilnīgu priekšstatu par faktisko progresu rīcībpolitikas mērķu sasniegšanā.
• Šogad analizējām, kā īstenoti 184 ieteikumi, kas sniegti 25 īpašajos ziņojumos, kuri publicēti 2015. gadā. Kopš tā laika Komisija ir īstenojusi 75 % mūsu ieteikumu pilnībā vai lielākajā daļā aspektu.
• Ja revīzijas gaitā rodas aizdomas par krāpšanu, par šādiem gadījumiem mēs ziņojam Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF). 2018. gadā mēs paziņojām OLAF deviņus gadījumus, kuros bija aizdomas par krāpšanu.

Pilns Palātas sagatavotais 2018. gada pārskats par ES budžetu un pārskats par darbībām, ko finansē no 8., 9., 10. un 11. Eiropas Attīstības fonda (EAF), pieejams mūsu vietnē (eca.europa.eu).

Ko mēs revidējām

ES 2018. gada budžets skaitļos

Eiropas Parlaments un Padome ik gadu pieņem ES budžetu daudzgadu finanšu shēmas ietvaros, par ko panākta vienošanās. Pašreizējās DFS periods ilgst no 2014. gada līdz 2020. gadam. Komisijai ir galvenā atbildība par budžeta pienācīga izlietojuma nodrošināšanu.

2018. gadā izdevumi veidoja 156,7 miljardus EUR jeb 2,2 % no ES dalībvalstu kopējiem vispārējās valdības izdevumiem un 1,0 % no ES nacionālā kopienākuma.

No kurienes nāk nauda?

ES budžetu finansē dažādiem līdzekļiem. Kopējie ieņēmumi ir 159,3 miljardi EUR, un to lielāko daļu (105,0 miljardus EUR) iemaksā dalībvalstis proporcionāli savam nacionālajam kopienākumam. Citi avoti ir muitas nodokļi (20,2 miljardi EUR), iemaksas, kuru pamatā ir dalībvalstu iekasētais pievienotās vērtības nodoklis (17,1 miljards EUR), un, piemēram, iemaksas un atmaksājumi saistībā ar Savienības nolīgumiem un programmām (17,0 miljardi EUR).

Kam šo naudu izlieto?

Ikgadējo ES budžetu izlieto plašam jomu klāstam. Maksājumus veic, lai atbalstītu visdažādākās darbības – lauksaimniecību un lauku un pilsētu teritoriju attīstību, transporta infrastruktūras projektus, pētniecību, bezdarbnieku mācības –, lai sniegtu palīdzību valstīm, kas vēlas pievienoties ES, kā arī kaimiņvalstīm un jaunattīstības valstīm.

Aptuveni divas trešdaļas no budžeta izlieto saskaņā ar tā saukto dalītas pārvaldības metodi, tas nozīmē, ka dalībvalsts piešķir līdzekļus un pārvalda izdevumus saskaņā ar ES un dalībvalsts tiesību aktiem (piemēram, attiecībā uz izdevumiem kohēzijas vai dabas resursu jomā).

Mūsu sagatavotā ticamības deklarācija par ES budžetu

Katru gadu mēs revidējam ES ieņēmumus un izdevumus un pārbaudām, vai gada pārskati ir ticami un vai ienākumu un izdevumu darījumi atbilst piemērojamiem tiesību aktiem ES un dalībvalstu līmenī.

Šis darbs ir pamatā mūsu sagatavotajai ticamības deklarācijai, ko saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantu mums ir pienākums sniegt Eiropas Parlamentam un Padomei. Mēs pārbaudām izdevumus tajā punktā, kurā ES līdzekļu galasaņēmēji ir veikuši darbības vai kurā tiem ir radušies izdevumi, un kurā Komisija ir izdevumus pieņēmusi. Mēs nepārbaudījām priekšfinansējuma summas, izņemot tās, kas bija dzēstas 2018. gadā.

Tādējādi mūsu revīzijas datu kopa par 2018. gadu bija 120,6 miljardi EUR (sk. 1. attēlu).

Izdevumi kategorijā “Dabas resursi” šogad veido visas revīzijas datu kopas lielāko daļu (48 %), tiem seko izdevumi kohēzijas (20 %) un konkurētspējas (15 %) jomā.

Tāpat kā iepriekšējā gadā kategoriju “Kohēzija” mēs pārbaudījām, pamatojoties uz citu revidentu veiktu darbu dalībvalstīs un Komisijas pārraudzību. Tas nozīmē, ka mūsu revidenti caurskatīja un vajadzības gadījumā atkārtoja šo darbu.

Plašāku informāciju par mūsu revīzijas pieeju skatīt nodaļā “Pamatinformācija”.

Ko mēs konstatējām

ES pārskati sniedz patiesu un objektīvu priekšstatu

ES 2018. gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo ES finanšu rezultātus un tās aktīvus un saistības gada beigās saskaņā ar starptautiski atzītiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem.

Tāpēc mēs varam sniegt atzinumu bez iebildēm par pārskatu ticamību (pārskati ir “pieņemti”), kā vienmēr kopš 2007. gada.

Ieņēmumi par 2018. gadu bija likumīgi un pareizi

Mēs secinām, ka ieņēmumos kļūdu līmenis nav būtisks. Turklāt mēs pārbaudījām atlasītas ieņēmumu sistēmas un kopumā novērtējām tās kā efektīvas; izņēmumus bija tradicionālo pašu resursu (TPR) galvenie iekšējās kontroles mehānismi Komisijā un dažās dalībvalstīs – tie mūsu vērtējumā bija tikai daļēji efektīvi.

ES izdevumi ir likumīgi un pareizi, izņemot izmaksu atlīdzināšanas maksājumus

Kļūda jeb nepareizs maksājums ir naudas summa, kuru nevajadzēja izmaksāt no ES budžeta, jo tā nebija izlietota saskaņā ar ES un/vai valsts noteikumiem, un tādējādi vai nu neatbilst tam, ko Padome un Parlaments ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem ir paredzējuši, vai konkrētiem noteikumiem dalībvalstīs. Mēs aplēšam kļūdu līmeni statistiski, pamatojoties uz skaitļos izsakāmām (izmērāmām naudas izteiksmē) kļūdām, kuras konstatējam, pārbaudot darījumu izlasi visā revidētajā izdevumu kopā.

Visos izdevumos kopumā mūsu aplēstais kļūdu līmenis ir diapazonā no 1,8 % līdz 3,4 %. Šā diapazona viduspunkts, tā sauktais iespējamākais kļūdu īpatsvars, ir 2,6 % (sk. 2. attēlu). 2017. gadā tas bija 2,4 %, bet 2016. gadā – 3,1 %.

ES līdzekļu izmaksāšanas veids ietekmē kļūdu risku

2018. gada revīzijas rezultāti apstiprināja mūsu konstatējumus par 2016. un 2017. gadu, proti, izdevumu izmaksāšanas veids ietekmē kļūdu risku.

Kļūdas koncentrējās galvenokārt augsta riska izdevumos, kad maksājumus no ES budžeta veic, lai atmaksātu saņēmējiem iepriekš radušās izmaksas; uz šādiem izdevumiem reizēm attiecas sarežģīti noteikumi. Izdevumu atlīdzināšanas maksājumiem var piemērot sarežģītus attiecināmības nosacījumus, un tas var izraisīt kļūdas. Šāda veida izdevumi veidoja aptuveni 51 % no mūsu revīzijas datu kopas 2018. gadā, un aplēstais kļūdu līmenis bija 4,5 %. 2017. gadā tas bija 3,7 %, bet 2016. gadā – 4,8 %.

Tomēr aplēstais iespējamākais kļūdu īpatsvars zema riska izdevumos (tie veido mūsu revīzijas datu kopas atlikušos 49 % un galvenokārt aptver uz maksājumtiesībām balstītus maksājumus) bija zem mūsu noteiktā 2 % būtiskuma sliekšņa (sk. 3. attēlu).

Tādējādi mēs secinām, ka kļūdu līmenis nav visaptverošs un ka 2018. gada maksājumi, atskaitot augsta riska izdevumus, bija likumīgi un pareizi.

Vislielākā daļa revidēto izdevumu attiecās uz kategoriju “Dabas resursi” (48 %). 72 % no šīs jomas veidoja galvenokārt tiešā atbalsta maksājumi lauksaimniekiem apakškategorijā “Tiešais atbalsts”, un kļūdu līmenis tajos nebija būtisks. “Lauku attīstība, tirgus pasākumi, vide, klimata politika un zivsaimniecība” ir otrs elements kategorijā “Dabas resursi”. Otra lielākā revidēto izdevumu daļa (20 %) attiecas uz kategoriju “Kohēzija”, un kļūdu līmenis tajā bija būtisks, galvenokārt tāpēc, ka tika atlīdzinātas neattiecināmas izmaksas un bija iekšējā tirgus noteikumu pārkāpumi.

Mūsu aplēstais kļūdu līmenis kategorijā “Konkurētspēja” ir zemāks nekā 2016. un 2017. gadā, bet joprojām ir būtisks. Šogad visvairāk kļūdu atradām pētniecības izdevumos; galvenokārt tas bija tāpēc, ka saņēmēji deklarēja pārāk lielas izmaksas, piemēram, personāla izmaksas, citas tiešās izmaksas, pieskaitāmās izmaksas vai neattiecināmas apakšuzņēmuma līguma slēgšanas izmaksas.

Kategorijā “Administrācija” kļūdu līmenis nebija būtisks. Lielākā daļa izdevumu šajā jomā ir ES iestāžu un citu struktūru maksātās algas, pensijas un pabalsti. 

Aplēstā kļūdu līmeņa salīdzinājums dažādās izdevumu jomās no 2016. līdz 2018. gadam ir atspoguļots 4. attēlā. Plašāka informācija par rezultātiem, ko ieguvām, pārbaudot ieņēmumus un katru izdevumu jomu, ir sniegta nodaļā “Ieņēmumu un izdevumu jomas tuvplānā” un izklāstīta 2018. gada pārskata attiecīgajās nodaļās.

Salīdzinājums starp Komisijas aplēsi par maksājuma laikā riskam pakļauto summu un mūsu aplēsto kļūdu līmeni

Apliecinājuma pieejas kontekstā, ko izmantojam ticamības deklarācijas sagatavošanai, mēs salīdzinājām mūsu aplēsto kļūdu līmeni ar Komisijas aplēsi par maksājuma laikā riskam pakļauto summu, kas atspoguļo Komisijas novērtējumu par summu, kura tika izmaksāta, pārkāpjot piemērojamos noteikumus.

Visi Komisijas ģenerāldirektorāti (ĢD) sagatavo gada darbības pārskatus. Šajos pārskatos tiek iekļauta deklarācija, kurā ģenerāldirektors apliecina, ka pārskatā patiesi atspoguļota finanšu informācija un ka viņa/viņas atbildībā esošie darījumi ir likumīgi un pareizi. Visi ģenerāldirektorāti sniedza aplēses par kļūdu līmeni, un tās ir tuvas mūsu veiktajām kļūdu līmeņa aplēsēm kategorijās “Konkurētspēja” un “Dabas resursi”, bet aplēse ir zemāka par mūsu veikto kategorijā “Kohēzija”.

Kopumā Komisijas aplēse par maksājuma laikā riskam pakļauto summu attiecībā uz 2018. gadu ir 1,7 %. Tā ir zemāka par mūsu aplēsto kļūdu līmeni, kas ir diapazonā no 1,8 % līdz 3,4 %.

Mēs ziņojām OLAF par deviņiem gadījumiem, kuros bija aizdomas par krāpšanu

Krāpšana ir tīša maldināšana nolūkā gūt labumu. Mūsu aplēstais kļūdu līmenis attiecībā uz ES budžetu tāpēc nav krāpšanas, nelietderīgi izlietotu vai izniekotu līdzekļu rādītājs. Tā drīzāk ir aplēse par līdzekļiem, kurus nedrīkstēja izmaksāt, jo tie netika izlietoti saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem un tiesību aktiem.

Ja revīzijas gaitā rodas aizdomas par krāpšanu, mēs par visiem šādiem gadījumiem ziņojam Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), kurš pēc tam lemj, vai veikt izmeklēšanu un turpmākus pasākumus, vajadzības gadījumā sadarbībā ar dalībvalsts tiesu iestādēm. 2018. gadā mēs paziņojām OLAF deviņus gadījumus, kuros bija aizdomas par krāpšanu (2017. gadā – 13 gadījumus).

Aizdomas par krāpšanu radās gadījumos, kad bija mākslīgi radīti vajadzīgie nosacījumi ES finansējuma saņemšanai, bija deklarētas attiecināmības kritērijiem neatbilstošas izmaksas un bija pārkāpti iepirkuma noteikumi. Daži no šiem gadījumiem, kuros bija aizdomas par krāpšanu, ietvēra vairākus pārkāpumus.

Vai vēlaties uzzināt vairāk? Izsmeļoša informācija par galvenajiem konstatējumiem ir atrodama 2018. gada pārskata 1. nodaļā. Palātas sagatavotā gada pārskata pilns teksts pieejams mūsu vietnē (eca.europa.eu).

Budžeta un finanšu pārvaldība sastopas ar sarežģījumiem

Ievērojami pieaugušas summas maksājumu deklarācijās, ko iesniedz saistībā ar ESI fondiem

ES 2018. gadā gandrīz pilnībā izlietoja gan saistību, gan maksājumu apropriācijas. No 160,7 miljardiem EUR, kas bija pieejami saistībām, tika izlietoti 159,9 miljardi EUR (99,5 %), un no maksājumiem pieejamajiem 144,8 miljardiem EUR tika izmantoti 142,7 miljardi EUR (98,6 %).

2018. gadā ir ievērojami pieaudzis maksājumu deklarāciju skaits, ko iesniedz saistībā ar ESI fondiem, kuri veido apmēram 43 % no 2014.–2020. gada DFS. Tā galvenais iemesls ir tas, ka 2014.–2020. gada programmu pirmajos gados iesniegto ESI fondu maksājumu deklarāciju skaits bija samērā neliels.

DFS īstenošanu ietekmē ESI fondu īstenošanas kavējumi

ESI fondu īstenošanas kavējumi joprojām ietekmē šīs DFS pēdējos gadus. Ir atlikti maksājumu pieprasījumi par ievērojamām summām, un tos iesniegs turpmākajos gados. Šāds stāvoklis ir ietekmējis priekšfinansējuma izmantošanu un nenokārtotās budžeta saistības un turpmāk ietekmēs vajadzību pēc maksājumu apropriācijām nākamās DFS sākumā. Mēs iesakām Komisijai veikt pasākumus, lai mazinātu pārmērīgu slodzi uz maksājumu apropriāciju līmeni 2021.–2027. gada DFS pirmajos gados.

ESI fondu apguve paātrinājās 2018. gadā – pašreizējās DFS piektajā gadā. Līdz gada beigām dalībvalstīm bija izmaksāti vidēji tikai 27,3 % no kopējiem DFS piešķīrumiem. Salīdzinājumam, līdz 2011. gada beigām (iepriekšējās DFS attiecīgais gads) bija izmaksāti vidēji 33,4 %. ESI fondu zemie apguves rādītāji ir izraisījuši ESI fondu nenokārtoto saistību pieaugumu.

5. attēlā ir parādītas katras dalībvalsts ESI fondu nenokārtotās saistības gan EUR, gan procentos no valsts 2018. gada vispārējās valdības izdevumiem.

Ātrajā stāvokļa apskatā par ES budžeta neizpildītajām saistībām mēs izceļam nozīmīgos riskus, ko augstais neizpildīto saistību līmenis var radīt ES budžetam, un piedāvājam iespējamos risinājumus.

Garantiju pieaugums palielina ES budžeta pakļautību riskam

Pēdējos gados ir pieaugušas garantijas, ko atbalsta ar ES budžetu; galvenokārt tas ir tāpēc, ka klāt ir nākušas Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) un Eiropas Fonda ilgtspējīgai attīstībai (EFIA) garantijas. Kopā faktiskais garantiju risks 2018. gada beigās bija 92,8 miljardi EUR. Tas ES budžetu pakļauj lielākam riskam. Komisijas paredzēto zaudējumu līmeni sedz ar garantiju fondiem, ko jaunajā DFS apvienos kopējā uzkrājumu fondā.

Mēs iesakām Komisijai, tiklīdz būs ieviests kopējais uzkrājumu fonds, nodrošināt, lai tiktu efektīvi pārvaldīta un nepārtraukti uzraudzīta ES budžeta pakļautība riskam attiecīgo garantiju dēļ, un aprēķināt efektīvo uzkrājumu likmi pēc pārdomātas metodoloģijas, kas balstīta uz atzītu labu praksi.

Eiropas Investīciju banka – neatņemama ES struktūras sastāvdaļa, bet tai piemēro atšķirīgu pārskatatbildības kārtību

Eiropas Investīciju bankas grupa (EIB grupa) piešķir aizdevumus, garantijas un cita veida atbalstu kā bezpeļņas pakalpojumu nolūkā kalpot ES politikas mērķiem. 2018. gada beigās kopējā vēl nenomaksāto aizdevumu summa, ko bija piešķīrusi EIB grupa, veidoja 536 miljardus EUR (2017. gadā – 548 miljardus EUR).

EIB grupa nav ES iestāde. Ņemot vērā EIB grupas īpašo statusu, tai piemēro pārvaldības un pārskatatbildības kārtību, kas atšķiras no pārējām struktūrām, kuras saņem līdzekļus no ES budžeta. Pēdējos gados ES ir aizvien vairāk izmantojusi finanšu instrumentus un budžeta garantijas, kas sniegtas EIB grupai. Paredzams, ka šī tendence nākamajā DFS turpināsies.

Pašlaik mūsu revīzijas pilnvarās neietilpst tās EIB grupas darbības, ko nefinansē no ES budžeta, bet ar ko veicina to pašu ES mērķu sasniegšanu. Tātad ERP nespēj sniegt pilnīgu ainu par EIB grupas darbību saistību ar ES budžetu.

Informatīvajā apskatā par ES finansēm nākotnē mēs ierosinājām Palātai piešķirt pilnvaras revidēt arī EIB ar ES budžetu nesaistītās darbības. Eiropas Parlaments ir izteicis atbalstu mūsu priekšlikumam Rezolūcijā par gada ziņojumu par EIB 2017. gada finansiālo darbību kontroli.

Mēs iesakām Komisijai nodrošināt budžeta lēmējiestādei attiecīgo informāciju, kas tai vajadzīga, lai varētu veikt darbu saistībā ar EIB grupas un tās darbību uzraudzību, un tādējādi palielinātos šo darbību pārredzamība.

Vai vēlaties uzzināt vairāk? Izsmeļoša informācija par galvenajiem konstatējumiem attiecībā uz budžeta un finanšu pārvaldību ir atrodama 2018. gada pārskata 2. nodaļā. 

Jāliek lielāks uzsvars uz ES izdevumu darbības rezultātiem

Katru gadu mēs analizējam vairākus aspektus, kas saistīti ar darbības rezultātiem, kuri sasniegti ar ES budžetu, ko Komisija izpilda sadarbībā ar dalībvalstīm. Šogad mēs konkrēti pievērsāmies ES budžeta rezultatīvajiem rādītājiem, mūsu 2018. gada īpašo ziņojumu galvenajiem rezultātiem attiecībā uz darbības rezultātiem un to ieteikumu īstenošanai, kurus bijām formulējuši 2015. gadā publicētajos īpašajos ziņojumos.

Rezultatīvie rādītāji liecina par būtiskām atšķirībām sasniegumos un mērenu progresu kopumā

Mēs caurskatījām kvantitatīvo informāciju, ko sniedz rezultatīvie rādītāji. Lai veiktu analīzi, mēs atlasījām 22 no 60 izdevumu programmām, izvēloties četras programmas ar augstākajiem plānotajiem izdevumiem katrā 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas (DFS) izdevumu kategorijā, kā arī divas programmas, kas paredzētas īpašiem instrumentiem. Izvēlētās 22 programmas aptvēra 97 % no finanšu plāna septiņu gadu periodam. Mēs konstatējām, ka rādītāji liecina par būtiskām atšķirībām sasniegumos un mērenu progresu kopumā. Novēlota un lēna uzsākšana gan kohēzijas, gan lauku attīstības programmās bija svarīgs ierobežojošs faktors.

Rādītāji ne vienmēr sniedza pilnīgu priekšstatu par faktisko progresu

Mūsu veiktā analīze atklāja nepilnības ES budžeta rezultatīvo rādītāju sistēmā. Daudzi rādītāji nebija labi izraudzīti, piemēram, tāpēc, ka tie nemērīja ES budžeta sasniegumus, vai tāpēc, ka tie galvenokārt bija vērsti uz ieguldījumiem un iznākumu, nevis uz rezultātiem un ietekmi. Turklāt daudziem rādītājiem nebija iespējams aprēķināt progresu, un, ja arī tas bija iespējams, pieejamie dati dažkārt nebija pietiekami kvalitatīvi. Attiecībā uz mērķiem mēs konstatējām, ka daudzi no tiem nav pietiekami vērienīgi.

Mēs formulējām ieteikumus Komisijai saistībā ar rādītāju atlasi, mērķu noteikšanu, savlaicīgu informācijas iegūšanu un ziņošanu par sasniegto.

2018. gadā tika publicēti 35 īpašie ziņojumi par dažādām ES izdevumu jomām

Saskaņā ar mūsu 2018.–2020. gada stratēģiju mēs vēl lielāku uzmanību pievēršam ES darbības rezultātu jeb lietderības vērtēšanai. Īpašajos ziņojumos mēs skatām, vai atlasītu ES politikas virzienu un programmu mērķi ir sasniegti, vai rezultāti ir sasniegti efektīvi un lietderīgi un vai ES finansējums ir radījis pievienoto vērtību, t. i., vai ir panākts vairāk, nekā būtu iespējams tikai ar darbību atsevišķas valsts līmenī.

6. attēlā ir uzskaitīti visi 35 īpašie ziņojumi, kas publicēti 2018. gadā.

Komisija īsteno lielu daļu no mūsu ieteikumiem

Mēs ik gadu pārbaudām, cik lielā mērā Komisija ir veikusi koriģējošus pasākumus saistībā ar mūsu ieteikumiem. Saskaņā ar savu stratēģiju 2018.–2020. gadam mēs sekosim, kā tiek īstenoti ieteikumi, ko trīs gadus iepriekš bijām formulējuši Komisijai pēc lietderības revīzijām.

Šogad analizējām, kā īstenoti 184 ieteikumi, kas sniegti 25 īpašajos ziņojumos, kuri publicēti 2015. gadā. Komisija ir īstenojusi 76 % mūsu ieteikumu pilnībā vai lielākajā daļā aspektu. Mēs konstatējām, ka 11 ieteikumi nav ieviesti vispār (sk. 7. attēlu).

Ieņēmumu un izdevumu jomas tuvplānā

Ieņēmumi

159,3 miljardi EUR

Ko mēs revidējām

Šī revīzija aptvēra ES budžeta ieņēmumus, no kuriem tiek finansēti ES izdevumi. Mēs pārbaudījām konkrētas svarīgākās kontroles sistēmas, ko izmanto pašu resursu pārvaldībai, kā arī ieņēmumu darījumu izlasi.

Dalībvalstu iemaksas, kas balstās uz to nacionālo kopienākumu (NKI), veidoja 66 % no ES kopējiem ieņēmumiem 2018. gadā, ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) veidoja 11 %. Šīs iemaksas aprēķina, izmantojot dalībvalstu iesniegtos makroekonomikas statistikas datus un aplēses.

Tradicionālie pašu resursi (TPR), ko veido galvenokārt dalībvalstu iestāžu ES vārdā iekasētie muitas nodokļi par importu, nodrošināja ES ieņēmumus par vēl 13 %. Atlikušie 10 % ieņēmumu ir iegūti no citiem avotiem (piemēram, iemaksas un atmaksājumi saistībā ar ES nolīgumiem un programmām, procenti par novēlotiem maksājumiem un naudas sodi, kā arī citi ieņēmumi).

Ko mēs konstatējām

Revidētā summa	Būtisks kļūdu līmenis?
159,3 miljardi EUR	Nē – 2018. gadā un 2017. gadā kļūdu līmenis nebija būtisks

Preventīvi un koriģējoši pasākumi

Mūsu pārbaudītās ieņēmumu sistēmas kopumā darbojās efektīvi, taču tradicionālo pašu resursu (TPR) galvenie iekšējās kontroles mehānismi, kurus mēs vērtējām Komisijā un dažās dalībvalstīs, bija daļēji efektīvi.

Mēs konstatējām, ka Komisijas pārbaužu plāns pietiekami nebalstījās uz strukturētu un dokumentētu riska novērtējumu. Tas ietekmēja Komisijas veiktās dalībvalstu TPR pārskatu apstiprinājumpārbaudes. Mēs konstatējām nepilnības arī veidā, kādā dalībvalstis pārvalda muitas nodokļus, konkrēti, saistībā ar TPR pārskatu apkopošanu, kavējumiem muitas parādu piedziņas izpildē un šādu parādu novēlotu reģistrēšanu grāmatvedības sistēmā.

Turklāt mēs ievērojām, ka trešo gadu pēc kārtas Komisija gada darbības pārskatā ir noteikusi atrunu par iekasēto TPR vērtības precizitāti. Šāda situācija radās tāpēc, ka daži importētāji izvairījās no muitas nodokļiem par tekstilizstrādājumiem un apaviem.

Mūsu ieteikumi

Mēs iesakām Komisijai

• ieviest strukturētāku un labāk dokumentētu riska novērtējumu TPR pārbaužu plānošanas vajadzībām, tajā iekļaujot katras dalībvalsts riska līmeņa analīzi un risku saistībā ar muitas nodokļu pārskatu sagatavošanu;
• paplašināt TRP pārskatu ikmēneša un ceturkšņa pārbaudes, veicot padziļinātu analīzi attiecībā uz neraksturīgām izmaiņām, lai nekavējoties reaģētu uz potenciālām novirzēm.

Vai vēlaties uzzināt vairāk? Izsmeļoša informācija par ES ieņēmumu revīziju ir atrodama 2018. gada pārskata 4. nodaļā.

Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

Kopā: 21,4 miljardi EUR

Ko mēs revidējām

Šīs jomas izdevumu programmām ir svarīga nozīme izaugsmes stimulēšanā un darbvietu radīšanā Eiropas Savienībā. Septītā pamatprogramma (7. PP) un pamatprogramma “Apvārsnis 2020” pētniecības un inovācijas jomā un Erasmus+ izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā veido izdevumu lielāko daļu. Citas programmas nodrošina finansējumu kosmosa programmai Galileo (ES globālā satelītnavigācijas sistēma), Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam (CEF) un starptautiskajam kodoltermiskajam reaktoram.

Šajā jomā mēs revidējām 17,9 miljardus EUR 2018. gada izdevumu. Lielāko daļu no šīs summas tieši pārvaldīja Komisija, un tās bija dotācijas publiskiem vai privātiem saņēmējiem, kuri piedalījās projektos. Pētniecības un inovācijas programmas veidoja 45 % no mūsu revidētajiem izdevumiem 2018. gadā.

Ko mēs konstatējām

Revidētā summa	Būtisks kļūdu līmenis?	Aplēstais iespējamākais kļūdu līmenis
17,9 miljardi EUR	Jā	2,0 % (2017. g. – 4,2 %)

2018. gadā no Palātas pārbaudītajiem 130 darījumiem 54 darījumos (42 %) bija kļūdas. Mūsu aplēstais iespējamākais kļūdu līmenis ir 2,0 %. Šis skaitlis ir mazāks nekā 2017. gadā, bet joprojām tiek uzskatīts par būtisku.

Preventīvi un koriģējoši pasākumi

Tāpat kā iepriekšējos gados galvenais risks, kas apdraud darījumu pareizību, ir tas, ka saņēmēji deklarē neattiecināmas izmaksas, kuras nav atklātas un izlabotas, pirms Komisija tās atlīdzina. Mēs konstatējām, ka lielākā daļa kļūdu bija saistīta ar neattiecināmām izmaksām (piemēram, izdevumi par ceļojumiem vai iekārtām, kas nav saistīti ar projektu), personāla izmaksām, kuras radušās ne tieši projekta vajadzībām, un lielām pētniecības infrastruktūras izmaksām, ko saņēmēji bija nepareizi deklarējuši.

Komisija piemēroja koriģējošus pasākumus, kuri tieši ietekmēja četrus no 130 pārbaudītajiem darījumiem. Bez šiem pasākumiem mūsu aplēstais kļūdu līmenis šai nodaļai būtu bijis par 0,1 procentpunktu augstāks.

Tomēr bija pietiekami daudz informācijas, lai novērstu vai atklātu un labotu astoņus citus gadījumus, kuros mēs konstatējām un izteicām skaitļos kļūdas. Ja šī informācija būtu izmantota, lai kļūdas izlabotu, apakškategorijas “Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai” izdevumu aplēstais kopējais kļūdu līmenis būtu bijis par 0,3 procentpunktiem zemāks, tātad zem būtiskuma sliekšņa.

Pamatprogramma “Apvārsnis 2020” un Erasmus+

Mēs jau iepriekš esam ziņojuši, ka pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” finansēšanas noteikumi ir vienkāršāki nekā iepriekšējā – Septītajā pētniecības pamatprogrammā. Turklāt pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”atbalsta saņēmēji var deklarēt kapitalizētas un pamatdarbības izmaksas, kas saistītas ar plašu pētniecības infrastruktūru, ja tie ievēro zināmus nosacījumus un no Komisijas ir iepriekš ieguvuši pozitīvu ex ante novērtējumu par izmaksu aprēķināšanas metodoloģiju. Tomēr šā gada revīzija parādīja, ka ex ante novērtējumam ir maza ietekme uz kļūdu nepieļaušanu.

Saistībā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” mēs pārbaudījām arī revīzijas, kuras veikusi gan Komisija, gan nolīgtie ārējie revidenti. Dažās no pārbaudītajām lietām mēs konstatējām nesaskaņotu pieeju izlases veidošanā un nepilnības revīzijas konstatējumu dokumentēšanā un paziņošanā, kā arī revīzijas procedūru kvalitātē. Mēs arī atradām metodoloģiskas nepilnības, kas saistītas ar kļūdu īpatsvara aprēķinu: kaut arī ex post revīzijas reti sasniedz mērķi aptvert maksimāli lielu pieņemto izmaksu apjomu, kļūdu īpatsvaru regulāri aprēķina, balstoties uz visām pieņemtajām izmaksām, nevis faktiski revidēto summu. Tā rezultātā kļūdu īpatsvars tiek novērtēts par zemu.

Attiecībā uz Erasmus+ mēs atzīmējam, ka – tāpat kā iepriekšējā gadā – Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra (EACEA) ir formulējusi atrunu par iekšējās kontroles mehānismu efektivitāti dotāciju pārvaldībā. Turklāt mūsu veiktās Erasmus+ projektu revīzijas parādīja, ka daži valsts noteikumi nebija pilnībā saskaņoti ar ES piemērotajiem principiem, konkrēti, attiecībā uz maksimālo izmaksājamo summu un finansēšanas kārtību.

Komisijas ziņošana par likumību un pareizību

Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāta (Pētniecības un inovācijas ĢD), Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras (EACEA) un Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras (EASME) 2018. gada darbības pārskati sniedza objektīvu novērtējumu par to finanšu pārvaldību un pakārtoto darījumu pareizību. Kopumā sniegtā informācija apstiprināja mūsu konstatējumus un secinājumus.

Darbības rezultātu novērtējums

Mēs novērtējām Komisijas ziņojumus par mūsu izlasē iekļauto 50 pētniecības un inovācijas projektu darbības rezultātiem. Saskaņā ar progresa ziņojumiem par šiem projektiem lielākajā daļā projektu bija sasniegti gaidītie tiešie rezultāti un koprezultāts. Tomēr dažos gadījumos ziņotā virzība tikai daļēji atbilda mērķiem, par kuriem bija panākta vienošanās, vai arī ziņotās izmaksas nebija samērīgas salīdzinājumā ar sasniegto virzību. Turklāt dažos gadījumos projekta tiešie rezultāti un koprezultāti nebija izplatīti tā, kā bija paredzēts.

Mūsu ieteikumi

Mēs iesakām Komisijai

• efektīvāk informēt MVU par piemērojamajiem finansējuma noteikumiem un mērķtiecīgāk pārbaudīt MVU izmaksu deklarācijas; attiecībā uz nākamo pētniecības pamatprogrammu vēl vairāk vienkāršot personāla izmaksu un plašas pētniecības infrastruktūras izmaksu deklarēšanas noteikumus;
• attiecībā uz pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” rīkoties, lai reaģētu uz apsvērumiem, kas formulēti par ex post revīzijām attiecībā uz izlases veidošanas saskaņotību, dokumentāciju un revīzijas konstatējumu paziņošanu, kā arī par revīzijas procedūru kvalitāti;
• nekavējoties rīkoties atbilstoši konstatējumiem, ko formulējis Komisijas Iekšējās revīzijas dienests attiecībā uz šādiem jautājumiem:
1. EACEA iekšējās kontroles sistēmas, ko piemēro Erasmus+ dotāciju pārvaldības procesam, un
2. uzraudzība attiecībā uz to, vai tiek ievērotas līgumprasības, kas attiecas uz pētniecības un inovācijas projektu rezultātu izplatīšanu un turpmāku izmantošanu, kā arī ziņošanas pienākumiem šajā sakarā.

Vai vēlaties uzzināt vairāk? Izsmeļoša informācija par ES izdevumu revīziju apakškategorijā “Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai” atrodama 2018. gada pārskata 5. nodaļā.

Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija

Kopā: 54,5 miljardi EUR

Ko mēs revidējām

Šīs politikas jomas izdevumu mērķis ir samazināt atšķirības dažādu ES dalībvalstu un reģionu attīstības līmenī un stiprināt konkurētspēju. Šos mērķus īsteno, galvenokārt izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Kohēzijas fondu (KF) un Eiropas Sociālo fondu (ESF), un tiek iesaistīts to daudzgadu darbības programmu (DP) līdzfinansējums, ar kuru palīdzību projektus finansē.

Izdevumu pārvaldību Komisija dala ar dalībvalstīm. Komisijā Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts (Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ĢD) ir atbildīgs par ERAF un KF īstenošanu, Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts (Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ĢD) – par ESF.

2018. gadā mūsu revidētie šīs jomas izdevumi bija 23,6 miljardi EUR, un tas ir ievērojami vairāk nekā 2017. gadā (8,0 miljardi EUR).

Mēs pārbaudām maksājumus, kad izdevumi ir radušies, tie ir iegrāmatoti un pieņemti. Saskaņā ar šo pieeju saistībā ar 2018. gada pārskatu revidējamā summa ietvēra arī 16,5 miljardus EUR vērtus iepriekšējo gadu izdevumus, kurus Komisija pieņēma vai noskaidroja 2018. gadā. 2018. gadā veiktie maksājumi 47,4 miljardu EUR apmērā saistībā ar izdevumiem, kurus Komisija vēl nebija pieņēmusi, nebija iekļauti mūsu revīzijas datu kopā.

Ko mēs konstatējām

Revidētā summa	Būtisks kļūdu līmenis?	Aplēstais iespējamākais kļūdu līmenis
23,6 miljardi EUR	Jā	5,0 % (2017. g. – 3,0 %)

Preventīvi un koriģējoši pasākumi

2018. gadā mēs izveidojām statistiski reprezentatīvu izlasi, kurā iekļāvām 220 darījumus, ko dalībvalstu revīzijas iestādes jau bija pārbaudījušas. Šajos 220 darījumos mēs konstatējām un izteicām skaitļos 36 kļūdas. Pārvaldības un revīzijas iestādes dalībvalstīs šīs kļūdas nebija atklājušas. Ņemot vērā 60 kļūdas, ko revīzijas iestādes bija atklājušas, un programmu iestāžu piemērotās finanšu korekcijas (par kopējo summu 314 miljoni EUR 2007.–2013. gada un 2014.–2020. gada plānošanas periodiem kopā), mēs lēšam, ka kļūdu līmenis ir 5,0 %.

Mūsu atklāto kļūdu skaits un ietekme liecina, ka joprojām novērojami trūkumi saistībā ar pareizību vadošo iestāžu deklarētajos izdevumos. Neattiecināmas izmaksas un neattiecināmi projekti veidoja vislielāko mūsu aplēstā kļūdu līmeņa daļu, tām seko iekšējā tirgus noteikumu (piemēram, publiskais iepirkums un valsts atbalsts) pārkāpumi un būtisku apliecinošo dokumentu trūkums. Dažu šo kļūdu cēlonis bija sarežģīti valsts noteikumi, kas pārsniedza ES tiesību aktu prasības (sk. izcēlumu).

Revīzijas iestāžu darba novērtējums

Revīzijas iestādes ir izveidotas, lai pārraudzītu ES līdzekļu izlietojumu. To darbs ir būtiski svarīgs ticamības nodrošināšanai un kontroles sistēmas darbībai kohēzijas jomā. Šogad mēs vērtējām darbu, ko paveikušas 15 no 126 revīzijas iestādēm 14 dalībvalstīs saistībā ar 15 apstiprinājumu kopumiem, kas attiecas uz 2014.–2020. gada periodu, un deviņiem slēgšanas kopumiem, kas attiecas uz 2007.–2013. gada periodu.

Līdzīgi kā iepriekšējā gadā dažos gadījumos, caurskatījuši revīzijas iestāžu darbu, mēs atklājām trūkumus, kas attiecas uz šā darba tvērumu, kvalitāti un/vai dokumentēšanu, kā arī izlases veidošanas reprezentativitāti. Visas mūsu izlasē iekļautās revīzijas iestādes bija ziņojušas par atlikušo kļūdu īpatsvaru, kas ir mazāks par 2 %. Pēc pārbaužu veikšanas Komisija laboja atlikušo kļūdu īpatsvaru tā, ka tas bija virs 2 %, četros no 15 mūsu izlasē par 2014.–2020. gada periodu iekļautajiem apstiprinājumu kopumiem.

Ņemot vērā citas mūsu konstatētās kļūdas, pārrēķinātais īpatsvars pārsniedza 2 % vēl četros no 15 apstiprinājumu kopumiem attiecībā uz 2014.–2020. gada periodu un vienā no deviņiem slēgšanas kopumiem attiecībā uz 2007.–2013. gadu.

Komisijas darbs pārliecības gūšanai un atlikušo kļūdu īpatsvara paziņošana gada darbības pārskatos

Gada darbības pārskati (GDP) ir Komisijas galvenais ziņošanas instruments par to, vai tai ir pamatota pārliecība, ka ieviestās kontroles procedūras nodrošina izdevumu pareizību.

Iepriekšējā gadā mēs norādījām uz to, ka gada darbības pārskatu ziņošanas prasības nebija pietiekami pielāgotas 2014.–2020. gada kontroles un ticamības nodrošināšanas sistēmai. Kopš tā laika Komisija ir ieguldījusi pūles, lai uzlabotu kārtību ziņošanai par pareizību. Savos 2018. gada darbības pārskatos Komisija atjaunināja galveno rezultatīvo rādītāju (galveno darbības rādītāju), kas attiecas uz pareizību, un ziņoja, ka atlikušo kļūdu īpatsvars 2016./2017. grāmatvedības gadam abos ģenerāldirektorātos bija zem 2 %.

Tomēr mēs konstatējām problēmas, kuras ietekmē šo skaitļu ticamību. Tādēļ mēs ziņojām, ka šie īpatsvari vēl nav galīgi, kad Komisija tos publicē, un ka tos var uzskatīt tikai par minimālajiem kļūdu īpatsvariem.

ES budžeta pārvaldības un izpildes gada ziņojumā (AMPR) Komisija lēš, ka jomā “Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija” 2018. gadā riskam pakļautā summa maksājumu laikā ir 1,7 %. Tomēr šajā skaitlī ir ietverti izdevumi, kuriem vēl nav veikts pilns kontroles cikls. Šis cikls būs beidzies, tikai sākot no 2020. gada.

Mēs arī konstatējām vairākas problēmas, kas varētu ietekmēt to 2014.–2020. gada plānošanas perioda programmu slēgšanu, kuru atlikušo kļūdu īpatsvars nepārsniedz 2 %.

Mūsu darbs saistībā ar dažādiem revīzijas elementiem liecina, ka uz kļūdu īpatsvariem kategorijā “Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija”, kuri sniegti Komisijas 2018. gada pārvaldības un izpildes gada ziņojumā un gada darbības pārskatos, pašlaik vēl nevar paļauties.

Darbības rezultātu novērtējums

2018. gadā mēs novērtējām, vai dalībvalstis darbības programmās bija noteikušas tiešo rezultātu un koprezultātu rādītājus, kas ir atbilstoši to mērķiem, un vai projektiem formulētie tiešo rezultātu un koprezultātu mērķi atbilda darbības programmas mērķiem. Mēs arī pārbaudījām, vai dalībvalstis bija izveidojušas datubāzi ar informāciju par darbības rezultātiem projektu līmenī un kādā mērā revīzijas iestādes pārbaudīja šīs informācijas ticamību.

Lai gan dalībvalstīm ir uzraudzības sistēmas, lai reģistrētu informāciju par darbības rezultātiem, mēs konstatējām vairākus gadījumus, kad iestādes nebija noteikušas koprezultātu vai tiešo rezultātu rādītājus projektu līmenī, un dažus gadījumus, kad vispār nebija noteikti rādītāji vai mērķlielumi projektu darbības rezultātu mērīšanai. Turklāt mēs konstatējām, ka pabeigtie projekti ne vienmēr bija pilnībā sasnieguši izvirzītos darbības rezultātu mērķus.

Mūsu ieteikumi

Mēs uzsvērām, ka četri no mūsu iepriekšējā gada ieteikumiem attiecas uz problēmām, kuras mēs atkal konstatējām, tāpēc tie nav atkārtoti. Papildus mēs konstatējām jaunas problēmas un iesakām Komisijai

• nodrošināt, lai revīzijas iestāde vai EIB grupas izraudzīts revidents finanšu starpnieku līmenī veiktu regulāras pārbaudes, kuru pamatā ir galasaņēmējiem izmaksāto līdzekļu reprezentatīva izlase;
• izstrādāt un īstenot pienācīgus kontroles pasākumus, kas novērstu būtiski nepareizu izdevumu iespējamību slēgšanas laikā, ja izrādās, ka regulāras pārbaudes nav pietiekamas;
• veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka vadošo iestāžu un revīzijas iestāžu izmantotajos kontrolsarakstos ir ietvertas pārbaudes par atbilstību Kopīgo noteikumu regulas 132. pantam, kurā noteikts, ka līdzekļu saņēmējiem ir jāsaņem visa attiecināmo izdevumu summa ne vēlāk kā 90 dienās pēc attiecīgā maksājuma pieprasījuma iesniegšanas;
• novērst slēgšanā konstatētās nepilnības un nodrošināt, lai nevienu programmu nevarētu slēgt, ja nepareizu izdevumu līmenis ir būtisks.

Vai vēlaties uzzināt vairāk? Izsmeļoša informācija par ES izdevumu revīziju apakškategorijā “Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija” ir atrodama mūsu 2018. gada pārskata 6. nodaļā.

Dabas resursi

Kopā: 58,0 miljardi EUR

Ko mēs revidējām

Šajā izdevumu jomā ietilpst kopējā lauksaimniecības politika (KLP), kopējā zivsaimniecības politika un daļa izdevumu vides un klimata politikas jomā.

KLP veido 98 % no izdevumiem kategorijā “Dabas resursi”. ES tiesību aktos ir noteikti tās trīs vispārējie mērķi:

• ekonomiski dzīvotspējīga pārtikas ražošana, galveno uzmanību pievēršot lauksaimniecības ienākumiem, lauksaimniecības ražīgumam un cenu stabilitātei;
• ilgtspējīga dabas resursu apsaimniekošana un klimata politika, galveno uzmanību pievēršot siltumnīcefekta gāzu emisijām, bioloģiskajai daudzveidībai, augsnei un ūdens resursiem;
• līdzsvarota teritoriālā attīstība.

Komisija, īpaši Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts (Lauksaimniecības un lauku attīstības ĢD), KLP pārvaldību dala ar maksājumu aģentūrām dalībvalstīs. KLP izdevumi attiecas uz trim galvenajām kategorijām:

• tiešie maksājumi lauksaimniekiem, un tos pilnībā finansē no ES budžeta;
• lauksaimniecības tirgus pasākumi, ko arī pilnībā finansē no ES budžeta, izņemot noteiktus dalībvalstu līdzfinansētus pasākumus, tostarp veicināšanas pasākumus un augļu, dārzeņu un piena programmu skolām;
• dalībvalstu lauku attīstības programmas, ko līdzfinansē no ES budžeta.

Šajā jomā mēs revidējām 58,1 miljardu EUR 2018. gada izdevumu.

Ko mēs konstatējām

Revidētā summa	Būtisks kļūdu līmenis?	Aplēstais iespējamākais kļūdu līmenis
58,1 miljards EUR	Jā	2,4 % (2017. g. – 2,4 %)

Tiešajos maksājumos kopumā kļūdu līmenis nebija būtisks

Tiešie maksājumi lauksaimniekiem galvenokārt balstās uz lauksaimnieku deklarēto lauksaimniecības zemes platību. Šie maksājumi veido 72 % izdevumu DFS kategorijā “Dabas resursi”.

Galvenais tiešo maksājumu pārvaldības instruments ir integrētā administrācijas un kontroles sistēma (IAKS), kas ietver zemes gabalu identifikācijas sistēmu (ZGIS). IAKS ir palīdzējusi samazināt kļūdu līmeni tiešajos maksājumos, īpaši ZGIS ir devusi ļoti nozīmīgu ieguldījumu.

Mēs pārbaudījām 95 tiešos maksājumus un konstatējām, ka 77 maksājumos nebija kļūdu. Mēs secinām, ka tiešajos maksājumos kopumā kļūdu līmenis nebija būtisks.

Lauku attīstība, tirgus pasākumi, zivsaimniecība, vide un klimata politika

Sarežģīti attiecināmības nosacījumi palielina kļūdu risku šajās izdevumu jomās. Mēs pārbaudījām 156 maksājumus un konstatējām, ka 40 maksājumos bija kļūdas. Kļūdu galvenie avoti bija šādi:

• neattiecināmi saņēmēji, darbības vai izmaksas (sk. piemēru);
• sniegta neprecīza informācija par platībām vai dzīvnieku skaitu;
• nav ievēroti publiskā iepirkuma vai dotācijas piešķiršanas noteikumi;
• administratīvās kļūdas.

Preventīvi un koriģējoši pasākumi

Komisija un dalībvalstu iestādes bija piemērojušas koriģējošus pasākumus, kuri tieši ietekmēja 53 no 251 pārbaudītā darījuma. Bez šiem pasākumiem mūsu aplēstais kļūdu līmenis šai nodaļai būtu bijis par 0,6 procentpunktiem augstāks. Tomēr 12 gadījumos, kad bija konstatētas skaitļos izsakāmas kļūdas, dalībvalstu iestādēm bija pietiekami daudz informācijas, lai novērstu vai atklātu un izlabotu kļūdas pirms izdevumu deklarēšanas Komisijai. Ja valsts iestādes būtu labāk izmantojušas visu to rīcībā esošo informāciju, aplēstais kļūdu līmenis būtu bijis par 0,6 procentpunktiem zemāks.

Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta ziņošana par KLP izdevumu pareizību

Lauksaimniecības un lauku attīstības ĢD izmanto valstu kontroles statistikas datus, ko saņem no maksājumu aģentūrām. Ģenerāldirektorāts arī izdara korekcijas saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti sertifikācijas struktūru revīzijās, kā arī balstoties uz pašu veiktajām pārbaudēm un profesionālo spriedumu, lai iegūtu aplēsi par maksājuma laikā riskam pakļauto summu.

Katru gadu visu 76 maksājumu aģentūru direktori iesniedz Lauksaimniecības un lauku attīstības ĢD gada pārvaldības deklarāciju par kontroles sistēmu efektivitāti, kā arī ziņojumu par maksājumu aģentūras veiktajām pārbaudēm. Kopš 2015. gada, lai sniegtu papildu pārliecību, sertifikācijas struktūru pienākums ir attiecībā uz katru maksājumu aģentūru sniegt ikgadēju atzinumu par dalībvalstu iesniegto atlīdzināmo izdevumu likumību un pareizību.

Lauksaimniecības un lauku attīstības ĢD veiktajās pārbaudēs tika konstatēti trūkumi sertifikācijas struktūru darbā. Kā jau atzīmējām iepriekšējā gadā, sertifikācijas struktūru darbs vēl jāuzlabo, ja Komisija gatavojas to izmantot kā galveno avotu pārliecības iegūšanai par KLP izdevumu pareizību.

Pamatojoties uz maksājumu aģentūru kontroles statistiku, dalībvalstis ziņoja, ka kopējais kļūdu līmenis visos KLP izdevumos ir apmēram 1 %. Mēs izskatījām korekcijas, ko Lauksaimniecības un lauku attīstības ĢD bija piemērojis dalībvalstu kļūdu īpatsvariem. Tāpat kā iepriekšējos gados Lauksaimniecības un lauku attīstības ĢD lielāko daļu korekciju balstīja uz paša veiktajām maksājumu aģentūru sistēmu un izdevumu pārbaudēm. Lauksaimniecības un lauku attīstības ĢD pārsvarā šīs korekcijas aprēķina, izmantojot vienotas likmes, kuru nolūks ir atspoguļot to nepilnību nopietnību un apmēru, kuras ģenerāldirektorāts atklājis kontroles sistēmās.

Lauksaimniecības un lauku attīstības ĢD gada darbības pārskatā ir aplēsts, ka riskam pakļautā summa maksājuma laikā ir apmēram 2,1 % visiem KLP izdevumiem un apmēram 1,8 % tiešajiem maksājumiem. Komisija šos rezultātus norāda arī Gada pārvaldības un izpildes ziņojumā (AMPR). Komisijas aplēse saskan ar mūsu secinājumiem, proti, ka kļūdu līmenis kategorijas “Dabas resursi” izdevumos kopumā ir būtisks, bet ne tiešajos maksājumos.

Darbības rezultātu novērtējums

Mēs pārbaudījām 113 izlasē iekļautas lauku attīstības darbības 18 dalībvalstīs. Konstatējām, ka lielākajā daļā darbību bija nodrošināti paredzētie tiešie rezultāti un ka dalībvalstis pārsvarā pārbaudīja izmaksu pamatotību, bet maz izmantoja vienkāršoto izmaksu iespējas.

Mēs pārbaudījām Komisijas un dalībvalstu veikto darbības rezultātu mērīšanu un ziņošanu atbilstoši KLP kopīgajai uzraudzības un novērtēšanas sistēmai (KUNS). Galveno uzmanību pievērsām koprezultāta rādītāju izmantošanai 113 lauku attīstības maksājumos un 95 tiešajos maksājumos.

Saskaņā ar iepriekšējo revīziju konstatējumiem par darbības rezultātu mērīšanu lauksaimniecības un lauku attīstības izdevumos mēs konstatējām vairākas nepilnības saistībā ar to, kā Komisija un dalībvalstis piemēroja kopīgajā uzraudzības un novērtēšanas sistēmā (KUNS) paredzētos koprezultāta rādītājus, lai mērītu izdevumu darbības rezultātus un ziņotu par tiem.

Savā priekšlikumā pāriet uz tādu KLP īstenošanas modeli pēc 2020. gada, kas orientēts uz darbības rezultātiem, Komisija definēja kopējus tiešo rezultātu, koprezultāta un ietekmes rādītājus. Mūsu Atzinumā Nr. 7/2018 par šo priekšlikumu mēs atzinīgi novērtējām šādu pāreju, tomēr konstatējām, ka šie rādītāji vēl nebija pilnībā izstrādāti, un izteicām par tiem konkrētus komentārus.

Mūsu ieteikumi

Mūsu 2017. gada pārskatā Komisijai doto trīs ieteikumu izpildes termiņš bija 2019. gada beigas. Ieteikumi attiecās uz dalībvalstu pasākumiem, un to mērķis bija risināt kļūdu cēloņus un uzlabot sertifikācijas struktūru darba kvalitāti. Šie ieteikumi ir aktuāli arī saistībā ar šā gada konstatējumiem un secinājumiem, un mēs sekosim to izpildei.

Arī šogad mēs iesakām Komisijai periodā pēc 2020. gada ņemt vērā nepilnības, ko esam konstatējuši pašreizējā sistēmā, lai nodrošinātu, ka ar koprezultāta rādītājiem pienācīgi tiek mērīti darbību iznākumi un ka tiem ir skaidra saikne ar attiecīgo intervenci un politikas mērķiem.

Vai vēlaties uzzināt vairāk? Izsmeļoša informācija par ES izdevumu revīziju dabas resursu jomā ir atrodama 2018. gada pārskata 7. nodaļā.

Drošība un pilsonība

Kopā: 3,1 miljards EUR

Ko mēs revidējām

Šajā izdevumu jomā ir grupēti dažādi politikas virzieni, kuru kopīgais mērķis ir nostiprināt Eiropas pilsonības jēdzienu, veidojot brīvības, tiesiskuma un drošības telpu bez iekšējām robežām.

Migrācijas un drošības jomas izdevumus īsteno lielākoties dalītā pārvaldībā dalībvalstis un Komisijas Migrācijas un iekšlietu ģenerāldirektorāts (Migrācijas un iekšlietu ĢD). Svarīgākie šīs kategorijas fondi ir

• Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (AMIF), kura mērķis ir palīdzēt efektīvi pārvaldīt migrācijas plūsmas un izveidot kopēju ES pieeju patvērumam un imigrācijai;
• Iekšējās drošības fonds (IDF), kura mērķis ir panākt augstu drošības līmeni Eiropas Savienībā.

Šie fondi sāka darbību 2014. gadā, aizstājot SOLID programmu (“Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”), un darbosies līdz 2020. gadam. 2018. gadā tie veido aptuveni pusi (45 %) ES izdevumu šajā jomā.

Vēl 27 % izdevumu veido 13 to decentralizēto aģentūru tēriņi, kuras nodarbojas ar ES galveno prioritāšu īstenošanu tādās jomās kā migrācija un drošība, tiesu iestāžu sadarbība un veselība. Par ES aģentūrām Palāta ziņo atsevišķi īpašajos gada ziņojumos un gada kopsavilkumā “ES aģentūru revīzijas īss apraksts”.

Šajā jomā mēs revidējām 3,0 miljardus EUR 2018. gada izdevumu.

Ko mēs konstatējām

2018. gadā mēs izskatījām atlasītas sistēmas, kas aptver šīs izdevumu jomas galvenos politikas virzienus, un pārbaudījām nedaudzus darījumus. Mēs konstatējām, ka Migrācijas un iekšlietu ĢD efektīvi pārvalda uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un dotāciju pieteikumus. Tomēr mūsu pārbaudē atklājās trūkumi publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanā un dažas sistēmu nepilnības AMIF un IDF pārvaldībā, kā arī Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāta kontroles mehānismos, ko piemēro programmai “Pārtika un barība”.

Mūsu ieteikumi

Mēs iesakām Komisijai

• nodrošināt, lai, veicot maksājumu pieprasījumu administratīvās pārbaudes, tā sistemātiski izmantotu dokumentus, ko tā ir pieprasījusi no dotāciju saņēmējiem nolūkā pienācīgi pārbaudīt to iepirkuma procedūru likumību un pareizību, kuras šie saņēmēji ir organizējuši;
• dot norādījumus dalībvalstu iestādēm, kas ir atbildīgas par AMIF un IDF valsts programmām, lai tās pienācīgi pārbaudītu to iepirkuma procedūru likumību un pareizību, kuras rīkojuši līdzekļu saņēmēji, kad tās veic maksājumu pieprasījumu administratīvās pārbaudes.

Vai vēlaties uzzināt vairāk? Izsmeļoša informācija par ES izdevumu revīziju apakškategorijā “Drošība un pilsonība” ir atrodama mūsu 2018. gada pārskata 8. nodaļā.

Globālā Eiropa

Kopā: 9,5 miljardi EUR

Ko mēs revidējām

Šie izdevumi attiecas uz tādām jomām kā ārpolitika, ES vērtību veicināšana un aizstāvēšana, atbalsts ES kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, kā arī attīstības palīdzība un humānā palīdzība jaunattīstības valstīm un kaimiņvalstīm (izņemot Eiropas attīstības fondus, kam veltīta attiecīgā nodaļa).

Izdevumus tieši īsteno vairāki Komisijas ģenerāldirektorāti (vai nu centrālajos dienestos Briselē, vai ar ES delegāciju starpniecību vairāk nekā 150 saņēmējvalstīs) vai netieši saņēmējvalstis un starptautiskās organizācijas, izmantojot plašu sadarbības instrumentu klāstu un dažādas piegādes metodes.

Šajā jomā mēs revidējām 8,0 miljardus EUR 2018. gada izdevumu.

Ko mēs konstatējām

Saistībā ar 2018. gadu mēs atklājām dažus neattiecināmu izdevumu gadījumus un tiesību aktu un finanšu noteikumu pārkāpumus līgumslēgšanas tiesību piešķiršanā, bet mēs arī konstatējam piemērus, kad ārējā kontrole bija efektīva.

Sadarbības trūkums no starptautisko organizāciju puses – tās nesniedza mums būtiskus apliecinošos dokumentus – nopietni kavēja mūsu revīzijas darbu. Uzskatām, ka tādā veidā ir pārkāptas mūsu revīzijas tiesības, kas paredzētas Līgumā par ES darbību.

Gada darbības pārskati un citi pārvaldības pasākumi

Kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ģenerāldirektorāts 2018. gadā uzdeva ārējam līgumslēdzējam ceturto reizi veikt ikgadējo atlikušo kļūdu īpatsvara (RER) izpēti. RER izpētes mērķis ir noteikt, “cik kļūdu ir palicis pēc tam, kad ir piemēroti visi novēršanas, atklāšanas un korekcijas kontroles mehānismi”. Tomēr 2018. gadā aptuveni 24 % izlasē iekļauto darījumu RER izpēte pilnībā balstījās uz iepriekšējā kontroles darba rezultātiem, un papildu pārbaudes nebija veiktas. Šis īpatsvars kopš 2017. gada bija gandrīz dubultojies.

Turklāt mūsu veiktā pārbaude parādīja, ka ir iespējams uzlabot revidentiem doto brīvības pakāpi, kad viņiem jāpieņem lēmums par kļūdu aplēsi atsevišķos darījumos.

Eiropas Civilās aizsardzības un humānās palīdzības operāciju ģenerāldirektorāts ir ieguldījis papildu pūliņus, lai no aplēstās riskam pakļautās summas aprēķina izslēgtu atgūtās priekšfinansējuma summas, anulētos iekasēšanas rīkojumus un saņemtos procentus. Mēs tomēr konstatējām, ka ģenerāldirektorāta gada darbības pārskatā sniegto 2018. gada datu ticamību vājināja neatklātās kļūdas, kuru dēļ ģenerāldirektorāta koriģētspēja ir novērtēta par augstu.

Darbības rezultātu novērtējums

Papildus pareizības pārbaudēm mēs novērtējām arī darbības rezultātu aspektus 15 pabeigtiem projektiem. Visiem izskatītajiem projektiem, izņemot vienu, bija skaidri noteikti un būtiski rezultatīvie rādītāji. Loģiskais pamatojums bija labi strukturēts, un tiešo rezultātu rādītāji bija reāli un sasniedzami.

Mūsu ieteikumi

Mēs iesakām Komisijai

• veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai padarītu stingrāku prasību starptautiskām organizācijām nosūtīt mums visus dokumentus vai informāciju, kas mums nepieciešami paredzētā darba veikšanai;
• veikt pasākumus, lai pielāgotu Eiropas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ĢD metodoloģiju nolūkā ierobežot lēmumus, kas pieņemti, pilnībā paļaujoties uz iepriekšējām pārbaudēm, un lai ģenerāldirektorāts cieši uzrauga tās piemērošanu;
• pārskatīt koriģētspējas aprēķina veidu attiecībā uz 2019. gadu, izslēdzot neizlietotā priekšfinansējuma atgūšanu.

Vai vēlaties uzzināt vairāk? Izsmeļoša informācija par ES izdevumu revīziju apakškategorijā “Gobālā Eiropa” ir atrodama mūsu 2018. gada pārskata 9. nodaļā.

Administrācija

Kopā: 9,9 miljardi EUR

Ko mēs revidējām

Mūsu revīzija aptvēra administratīvos izdevumus šādās ES iestādēs un konkrētās citās struktūrās: Eiropas Parlamentā, Eiropadomē un Eiropas Savienības Padomē, Komisijā, Tiesā, Revīzijas palātā, Ekonomikas un sociālo lietu komitejā, Reģionu komitejā, Eiropas Ombudā, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja birojā un Eiropas Ārējās darbības dienestā.

Iestāžu un struktūru kopējie administratīvie izdevumi 2018. gadā bija 9,9 miljardi EUR. Šajā summā ir iekļauti izdevumi par cilvēkresursiem (aptuveni 60 % no kopējiem izdevumiem) un izdevumi par ēkām, iekārtām, energoresursiem, sakariem un informācijas tehnoloģiju.

ES aģentūru, citu decentralizēto struktūru un Eiropas Skolu revīziju rezultātus mēs publicējam atsevišķi īpašajos gada ziņojumos. Mēs publicējam arī šo revīziju konsolidēto kopsavilkuma ziņojumu.

Mūsu finanšu pārskatus revidē ārējais revidents. Revīzijas atzinums un ziņojums tiek publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un Palātas tīmekļa vietnē.

Šajā jomā mēs revidējām 9,9 miljardus EUR 2018. gada izdevumu.

Ko mēs konstatējām

Revidētā summa	Būtisks kļūdu līmenis?
9,9 miljardi EUR	Nē – 2018. gadā un 2017. gadā kļūdu līmenis nebija būtisks

Mēs pārbaudījām 45 šīs budžeta jomas darījumus par 2018. gadu. Tāpat kā iepriekšējos gados mēs secinājām, ka aplēstais kļūdu līmenis ir zem būtiskuma sliekšņa. Tomēr šogad mēs atklājām, ka Komisijā ir vairāk iekšējās kontroles nepilnību saistībā ar darbiniekiem piešķirto ģimenes pabalstu administrēšanu.

Publiskā iepirkuma procedūras saistībā ar cilvēku un telpu drošības uzlabošanu

Tā kā pēdējos gados ir notikuši vairāki teroristu uzbrukumi, ES iestādes steidzamības kārtā ir veikušas pasākumus, lai labāk aizsargātu darbiniekus un telpas. Saistībā ar šiem pasākumiem mēs pārbaudījām 13 iepirkuma procedūras, ko iestādes īstenoja no 2015. līdz 2018. gadam. Galveno uzmanību pievērsām vajadzību definēšanai, izmantotās procedūras veidam, procedūras īstenošanai un līgumslēdzēju atlasei. Mēs konstatējām nepilnības Parlamenta un Komisijas organizētajās procedūrās; to galvenais iemesls bija steiga, kādā vajadzēja noslēgt līgumus.

Mūsu ieteikumi

Mēs iesakām Komisijai

• pilnveidot sistēmas tiesību aktos noteikto ģimenes pabalstu administrēšanai. Komisijai biežāk jāpārbauda darbinieku personiskais stāvoklis un jāpastiprina pārbaudes attiecībā uz deklarācijām par pabalstiem, ko saņem no citiem avotiem.

Vai vēlaties uzzināt vairāk? Izsmeļoša informācija par ES izdevumu revīziju apakškategorijā “Administrācija” ir atrodama mūsu 2018. gada pārskata 10. nodaļā.

Eiropas Attīstības fondi

Kopā: 4,1 miljards EUR

Ko mēs revidējām

Eiropas Attīstības fondi (EAF) ir galvenais instruments, ar kuru Eiropas Savienība sniedz attīstības sadarbības palīdzību. EAF izdevumu un sadarbības instrumentu mērķis ir izskaust nabadzību un sekmēt Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu un aizjūras zemju un teritoriju (AZT) ilgtspējīgu attīstību un integrāciju pasaules ekonomikā.

Šajā jomā mēs revidējām 3,7 miljardus EUR 2018. gada izdevumu. Šie izdevumi ir saistīti ar 8., 9., 10. un 11. EAF.

Ko mēs konstatējām

2018. gada pārskati patiesi atspoguļo EAF finanšu stāvokli, to darbības rezultātus, naudas plūsmu un neto aktīvu pārmaiņas.

Mēs arī secinām, ka EAF ieņēmumos kļūdu līmenis nebija būtisks.

Revidētā summa	Būtisks kļūdu līmenis?	Aplēstais iespējamākais kļūdu līmenis
3,7 miljardi EUR	Jā	5,2 % (2017. g. – 4,5 %)

Par 2018. gadu Palāta pārbaudīja 125 darījumu izlasi, kas bija izveidota tā, lai būtu reprezentatīva visam EAF maksājumu spektram. Tā kā daļa no šiem izdevumiem ietilpa Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāta (Starptautiskās sadarbības un attīstības ĢD) veiktajā atlikušo kļūdu īpatsvara (RER) izpētē, savā izlasē mēs iekļāvām vēl 14 darījumus, kuriem piemērojām šīs izpētes koriģētos rezultātus. Pamatojoties uz 39 kļūdām, ko esam izteikuši skaitļos, un uz koriģētajiem 2018. gada RER izpētes rezultātiem, mūsu aplēstais kļūdu līmenis ir 5,2 %.

Mēs konstatējām, ka lielākā daļa kļūdu bija saistīta ar iepirkuma noteikumu neievērošanu, izdevumiem, kuri nebija radušies vai nebija attiecināmi, pieskaitāmajām izmaksām, kas bija deklarētas kā tiešās izmaksas, un apliecinošo dokumentu trūkumu.

Par dažiem darījumiem, kurus īstenoja starptautiskas organizācijas, tās nenosūtīja būtiskus apliecinošos dokumentus saprātīgos termiņos. Tas negatīvi ietekmēja mūsu revīzijas darba plānošanu un izpildi un ir pretrunā Līgumam par Eiropas Savienības darbību, kur noteikts, ka ERP ir tiesības saņemt prasīto informāciju.

Preventīvi un koriģējoši pasākumi

Par vairākiem darījumiem, kuros bija skaitļos izsakāmas kļūdas, Komisijai bija pietiekami informācijas, lai šīs kļūdas novērstu vai atklātu un izlabotu. Ja Komisija būtu pienācīgi izmantojusi visu tās rīcībā esošo informāciju, Eiropas Attīstības fondu izdevumiem aplēstais kļūdu līmenis būtu bijis par 1,3 procentpunktiem zemāks.

Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāta ziņošana par atbilstību

Mēs izskatījām 2018. gada RER izpētes līgumslēdzēja veikto darbu. Trešo gadu pēc kārtas saskaņā ar izpētes aplēsi atlikušo kļūdu īpatsvars bija mazāks par 2 % – Komisijas noteikto būtiskuma slieksni. RER izpēte nav apliecināšanas uzdevums vai revīzija. Tāpat kā iepriekšējos gados mēs esam konstatējuši ierobežojumus, un tie ir šādi: ierobežots uz vietas veikto pārbaužu skaits, nepilnīgas publiskā iepirkuma procedūru un uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus pārbaudes un kļūdu aplēse. Visi šie ierobežojumi ļāva iegūt zemāku atlikušo kļūdu īpatsvaru, kas neatbilst patiesībai.

2018. gada darbības pārskatā Starptautiskās sadarbības un attīstības ĢD ir formulējis divas atrunas: vienu attiecībā uz dotācijām un otru – attiecībā uz īpašām programmām, kuras pārvalda Āfrikas Savienības Komisija. Pirmā atruna attiecas tikai uz dotācijām, kuras Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāta uzdevumā pārvalda Kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ģenerāldirektorāts, un atrunas tvērums kopš 2016. gada ir pakāpeniski sašaurināts. Ņemot vērā RER izpētes ierobežojumus 2018. gadā un iepriekšējos gados, pirmās atrunas šaurais tvērums nav pietiekami pamatots. Tā kā RER izpēte ir viens no galvenajiem elementiem Starptautiskās sadarbības un attīstības ĢD riska novērtējumā, tā ir jāpamato ar pietiekami detalizētiem norādījumiem, lai sniegtu ticamu pamatu atrunai.

Saskaņā ar Starptautiskās sadarbības un attīstības ĢD aplēsēm riskam pakļautā kopējā summa slēgšanas laikā ir 49,8 miljoni EUR. Pamatojoties uz RER izpēti, šī aplēse ir 29 % samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Mūsu apsvērumi par RER izpēti liek uzskatīt, ka riskam pakļautajai summai jābūt lielākai.

Darbības rezultātu novērtējums

Papildus pareizības pārbaudēm mūsu uz vietas veiktās pārbaudes ļāva sagatavot apsvērumus par atlasīto darījumu darbības rezultātu aspektiem. Mēs konstatējām gadījumus, kad EAF finansētajiem pasākumiem iepirktās preces netika izmantotas vai uzstādīšanas darbi veikti, kā plānots. Šie gadījumi apdraudēja ES darbību efektivitāti un lietderību.

Mūsu ieteikumi

Mēs iesakām Komisijai

• veikt pasākumus, lai padarītu stingrāku prasību starptautiskām organizācijām pēc mūsu lūguma nosūtīt visus dokumentus vai informāciju, kas mums nepieciešami paredzētā darba veikšanai;
• pilnveidot RER izpētes metodoloģiju un rokasgrāmatu nolūkā sniegt izsmeļošākus norādījumus par problēmjautājumiem, kurus esam minējuši šajā pārskatā, un tādējādi nodrošināt pienācīgu pamatojumu Starptautiskās sadarbības un attīstības ĢD riska novērtējumam, kas vajadzīgs atrunām.

Vai vēlaties uzzināt vairāk? Izsmeļoša informācija par Eiropas attīstības fondu revīziju atrodama 2018. gada pārskatā par darbībām, ko finansē no 8., 9., 10. un 11. Eiropas Attīstības fonda (EAF).

Pamatinformācija

Eiropas Revīzijas palāta un tās darbs

Eiropas Revīzijas palāta (ERP) ir neatkarīga Eiropas Savienības ārējās revīzijas iestāde. Tā atrodas Luksemburgā, un tajā strādā aptuveni 900 revidentu un administratīvo darbinieku no visām ES dalībvalstīm.

Tās virsuzdevums ir sekmēt ES un finanšu labāku pārvaldību, veicināt pārskatatbildību un pārredzamību un darboties kā neatkarīgai ES iedzīvotāju finansiālo interešu aizstāvei.

Mūsu revīzijas ziņojumi un atzinumi ir svarīgs posms ES pārskatatbildības ķēdē. Tos izmanto, lai prasītu atbildību no tiem, kuru pienākums ir īstenot ES politikas virzienus un programmas, tātad no Komisijas, citām ES iestādēm un struktūrām un dalībvalstu pārvaldes iestādēm.

Mēs brīdinām par riskiem, sniedzam pārliecību, vēršam uzmanību uz trūkumiem un labu praksi, kā arī piedāvājam norādījumus ES politikas veidotājiem un likumdevējiem par to, kā uzlabot ES politikas virzienu un programmu pārvaldību. Ar savu darbu mēs garantējam, ka Eiropas iedzīvotāji ir informēti par to, kā tiek izlietota viņu nauda.

Īsumā par revīzijas pieeju, ko izmantojam ticamības deklarācijas sagatavošanai

Mūsu sagatavotās ticamības deklarācijas atzinumi balstās uz objektīviem pierādījumiem, kas iegūti revīzijas pārbaudēs saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem.

Saskaņā ar 2018.–2020. gada stratēģiju mūsu mērķis ir piemērot apliecinājuma pieeju visai ticamības deklarācijai, un tas nozīmē, ka savu revīzijas atzinumu balstīsim uz Komisijas (pārvaldības) pārskatu. Tāda kopš 1994. gada ir bijusi mūsu darba kārtība attiecībā uz pārskatu ticamību. Ja ir ievēroti attiecīgie starptautiskie revīzijas standarti, mēs caurskatām un atkārtoti veicam pārbaudes un kontroles, ko iepriekš bija veikušas struktūras, kuras atbildīgas par ES budžeta īstenošanu. Tādējādi mēs pilnībā ņemam vērā visus koriģējošos pasākumus, kas veikti, pamatojoties uz šīm pārbaudēm.

Pārskatu ticamība

Vai ES gada pārskatos ir sniegta pilnīga un precīza informācija?

• Mēs vērtējam grāmatvedības sistēmu, lai pārliecinātos, vai tā nodrošina labu pamatu ticamu datu iegūšanai.
• Mēs pārbaudām galvenās grāmatvedības procedūras, lai pārliecinātos par to pareizu darbību.
• Mēs veicam grāmatvedības datu analītiskās pārbaudes, lai pārliecinātos, ka dati ir sniegti konsekventi un ir pamatoti.
• Mēs tieši pārbaudām grāmatojumu izlasi, lai pārliecinātos, vai pakārtotie darījumi reāli pastāv un ir precīzi iegrāmatoti.
• Mēs pārbaudām finanšu pārskatus, lai pārliecinātos, vai tie patiesi atspoguļo finanšu stāvokli.

Darījumu pareizība

Vai ES pārskatiem pakārtotajos ES ieņēmumu darījumos un izdevumu maksājumu darījumos ir ievēroti noteikumi?

• Mēs novērtējam ieņēmumu un izdevumu sistēmas, lai noteiktu, cik efektīvi tās nodrošina darījumu pareizību.
• Izmantojot statistikas metodes, mēs veidojam darījumu izlases, uz kuru pamata mūsu revidenti veic izvērstas pārbaudes. Sīkāk revidējam izlasē iekļautos darījumus, arī uz vietas pie galasaņēmējiem (tas var būt lauksaimnieks, pētniecības institūts vai uzņēmums, kas izpilda publiski iepirktus būvdarbus vai pakalpojumus), lai iegūtu pierādījumus, ka ikviens pakārtotais notikums reāli eksistē, ka tas ir pienācīgi iegrāmatots un atbilst noteikumiem, saskaņā ar kuriem veikti maksājumi.
• Mēs analizējam kļūdas un tās klasificējam kā skaitļos izsakāmas vai skaitļos neizsakāmas. Darījumos ir skaitļos izsakāma kļūda, ja saskaņā ar noteikumiem to nedrīkstēja atļaut. Mēs ekstrapolējam skaitļos izsakāmas kļūdas, lai aplēstu kļūdu līmeni katrai jomai, kuru īpaši izvērtējam. Pēc tam mēs salīdzinām aplēsto kļūdu līmeni ar 2 % būtiskuma slieksni un novērtējam, vai kļūdas ir visaptverošas.
• Savos atzinumos mēs to ņemam vērā, tāpat kā citu būtisku informāciju, piemēram, gada darbības pārskatus un citu ārēju revidentu ziņojumus.
• Lai nodrošinātu faktu pareizību, mēs apspriežam visus konstatējumus gan ar dalībvalstu iestādēm, gan ar Komisiju.

Visi mūsu sagatavotie dokumenti ir publicēti mūsu tīmekļa vietnē (eca.europa.eu). Plašāka informācija par revīzijas procesu ticamības deklarācijas pamatošanai ir sniegta 2018. gada pārskata 1.1. pielikumā. Mūsu tīmekļa vietnē ir atrodams arī mūsu publikācijās izmantoto tehnisko terminu glosārijs.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2019

PRINT	ISBN 978-92-847-2047-7	doi:10.2865/74446	QJ-03-19-425-LV-C
PDF	ISBN 978-92-847-2005-7	doi:10.2865/476296	QJ-03-19-425-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-2014-9	doi:10.2865/906052	QJ-03-19-425-LV-Q

AUTORTIESĪBU ATRUNA

© Eiropas Savienība, 2019.
Reproducēšana ir atļauta, ja tiek norādīts avots.

Turpmāk minēto attēlu izmantošanai vai reproducēšanai atļauja jālūdz tieši autortiesību īpašniekiem.

*. lpp. (augšā pa labi): © Shutterstock / zinātnisks fotoattēls.

*. lpp. (pa kreisi): © Shutterstock / Sushaaa.

*. lpp. (pa labi): © Shutterstock / Budimir Jevtic.

Turpmāk uzskaitīto fotoattēlu reproducēšana ir atļauta, ja tiek norādīts autortiesību īpašnieks, avots un fotogrāfa/arhitekta vārds (ja minēts):

*. lpp.: © Eiropas Savienība, 2018; avots: Eiropas Revīzijas palāta.

*. lpp.: © Eiropas Savienība, avots: Eiropas Komisija / Audiovizuālais dienests.

*. lpp.: © Eiropas Savienība, 2019; avots: Eiropas Komisija / Audiovizuālais dienests, fotogrāfs: Etienne Ansotte.

*. lpp.: © Eiropas Savienība, 2019; ēka Europa, arhitekti: Philippe Samyn and Partners Architects & Engineers – vadošais un projektēšanas partneris, Studio Valle Progettazioni Architects un Buro Happold Engineers.

*. lpp.: © Eiropas Savienība, 2018; avots: Eiropas Parlaments, fotogrāfs: Mathieu Cugnot. Louise Weiss ēka, arhitekti: Architecture-Studio.

*. lpp. (augšā pa kreisi): © Eiropas Savienība, 2019; avots: Eiropas Komisija / Audiovizuālais dienests, fotogrāfe: Jennifer Jacquemart.

*. lpp. (apakšā): © Eiropas Savienība, 2018; avots: Eiropas Komisija / Audiovizuālais dienests, fotogrāfs: Lukasz Kobus.

*. lpp. (pa kreisi): © Eiropas Savienība, 2018; avots: Eiropas Komisija / Audiovizuālais dienests, fotogrāfs: César Manso Arroyo.

*. lpp. (pa labi): © Eiropas Savienība, 2015; fotogrāfs: Nikolay Doychinov.

*. lpp. (pa kreisi): © Eiropas Savienība, 2018; avots: Eiropas Komisija / Audiovizuālais dienests, fotogrāfs: Yorgos Karahalis.

*. lpp. (pa labi): © Eiropas Savienība, 2018; avots: Eiropas Komisija / Audiovizuālais dienests, fotogrāfs: Ezequiel Scagnetti.

*. lpp. (pa kreisi): © Eiropas Savienība, 2019; avots: Eiropas Komisija / Audiovizuālais dienests, fotogrāfs: Christian Jepsen.

*. lpp. (pa labi): © Eiropas Savienība, 2010; avots: Eiropas Komisija / Audiovizuālais dienests, fotogrāfs: Carlos Juan.

*. lpp.: © Eiropas Savienība, 2019; avots: Eiropas Parlaments, fotogrāfs: Ph. Buissin.

*. lpp.: © Eiropas Savienība, 2018; avots: Eiropas Komisija / Audiovizuālais dienests, fotogrāfs: Pierre Prakash.

*. lpp.: © Eiropas Savienība, 2019; avots: Eiropas Revīzijas palāta.

*. lpp.: © Eiropas Savienība, avots: Eiropas Revīzijas palāta. Palātas ēku arhitekti: Jim Clemes (2004. un 2013. g.) un Paul Noël (1988. g.).

Kā sazināties ar ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

Kā atrast informāciju par ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://publications.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.