02011R0142 — LV — 31.07.2019 — 015.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 142/2011 (2011. gada 25. februāris), ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (OV L 054, 26.2.2011., 1. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
L 198 |
3 |
30.7.2011 |
||
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1063/2012 (2012. gada 13. novembris), |
L 314 |
5 |
14.11.2012 |
|
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1097/2012 (2012. gada 23. novembris), |
L 326 |
3 |
24.11.2012 |
|
L 98 |
1 |
6.4.2013 |
||
L 164 |
11 |
18.6.2013 |
||
L 201 |
31 |
26.7.2013 |
||
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 185/2014 (2014. gada 26. februāris), |
L 57 |
21 |
27.2.2014 |
|
L 165 |
33 |
4.6.2014 |
||
L 3 |
10 |
7.1.2015 |
||
L 28 |
1 |
2.2.2017 |
||
L 119 |
1 |
9.5.2017 |
||
L 138 |
92 |
25.5.2017 |
||
L 182 |
31 |
13.7.2017 |
||
L 182 |
34 |
13.7.2017 |
||
L 61 |
1 |
28.2.2019 |
||
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/1084 (2019. gada 25. jūnijs), |
L 171 |
100 |
26.6.2019 |
|
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/1177 (2019. gada 10. jūlijs), |
L 185 |
26 |
11.7.2019 |
Labota ar:
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 142/2011
(2011. gada 25. februāris),
ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai
(Dokuments attiecas uz EEZ)
I
NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets un darbības joma
Šajā regulā ir noteikti īstenošanas pasākumi:
ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 noteiktajiem cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzības noteikumiem attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem;
attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam robežkontroles punktos neveic veterinārās pārbaudes, kā paredzēts Direktīvas 97/78/EK 16. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktā.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro I pielikumā sniegtās definīcijas.
3. pants
Beigu punkts dažu atvasinātu produktu ražošanas ķēdē
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 5. panta 2. punktu bez ierobežojumiem var laist tirgū šādus atvasinātos produktus, kas nav importēti:
biodīzeļdegviela, kas atbilst IV pielikuma IV nodaļas 3. iedaļas 2. punkta b) apakšpunktā paredzētajām prasībām attiecībā uz atvasināto produktu likvidēšanu un izmantošanu;
pārstrādāta lolojumdzīvnieku barība, kas atbilst XIII pielikuma II nodaļas 7. punkta a) apakšpunktā paredzētajām īpašajām prasībām attiecībā uz pārstrādātu barību lolojumdzīvniekiem;
suņu košļājamās rotaļlietas, kas atbilst XIII pielikuma II nodaļas 7. punkta b) apakšpunktā paredzētajām īpašajām prasībām attiecībā uz suņu košļājamām rotaļlietām;
nagaiņu jēlādas un ādas, kas atbilst XIII pielikuma V nodaļas C punktā paredzētajām īpašajām prasībām attiecībā uz minēto produktu beigu punktu;
vilna un apmatojums, kas atbilst XIII pielikuma VII nodaļas B punktā paredzētajām īpašajām prasībām attiecībā uz minēto produktu beigu punktu;
spalvas un dūnas, kas atbilst XIII pielikuma VII nodaļas C punktā paredzētajām īpašajām prasībām attiecībā uz minēto produktu beigu punktu;
kažokādas, kas atbilst XIII pielikuma VIII nodaļā paredzētajām īpašajām prasībām attiecībā uz minētā produkta beigu punktu;
zivju eļļa, kuru izmanto zāļu ražošanā un kas atbilst XIII pielikuma VIII nodaļā paredzētajām īpašajām prasībām attiecībā uz minētā produkta beigu punktu;
gazolīns un degviela, kas atbilst IV pielikuma IV nodaļas 3. iedaļas 2. punkta c) apakšpunktā paredzētajām īpašajām prasībām attiecībā uz produktiem no daudzpakāpju katalītiskā procesa atjaunojamās degvielas ražošanai;
tauku pārstrādes produkti, kas atvasināti no kausētiem taukiem un kas atbilst XIII pielikuma XI nodaļā izklāstītajām prasībām;
atjaunojamā dīzeļdegviela, atjaunojamā reaktīvā degviela, atjaunojamais propāns un atjaunojamais benzīns, kas atbilst IV pielikuma IV nodaļas 3. iedaļas 2. punkta f) apakšpunktā noteiktajām īpašajām prasībām attiecībā uz produktiem no atjaunojamās degvielas ražošanai paredzētās daudzpakāpju katalītiskās hidroapstrādes.
4. pants
Nopietnas lipīgas slimības
Slimības, ko Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija uzskaitījusi Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa 2010. gada izdevuma 1.2.3. pantā un Ūdensdzīvnieku veselības kodeksa 2010. gada izdevuma 1.3. nodaļā, tiek uzskatītas par nopietnām lipīgām slimībām vispārējo dzīvnieku veselības ierobežojumu nolūkā, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 6. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) daļā.
II
NODAĻA
DZĪVNIEKU IZCELSMES BLAKUSPRODUKTU UN ATVASINĀTO PRODUKTU LIKVIDĒŠANA UN IZMANTOŠANA
5. pants
Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu izmantošanas ierobežojumi
6. pants
Likvidēšana sadedzinot, likvidēšana vai reģenerēšana līdzsadedzinot un izmantošana par kurināmo dedzinot
Kompetentā iestāde nodrošina, lai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu sadedzināšana un līdzsadedzināšana notiktu tikai:
sadedzināšanas iekārtās un līdzsadedzināšanas iekārtās, kam izsniegta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2000/76/EK, vai
attiecībā uz iekārtām, kam saskaņā ar Direktīvu 2000/76/EK nevajag atļauju — sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtās, kam kompetentā iestāde atļāvusi likvidēt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus sadedzinot, vai likvidēt vai reģenerēt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, ja tie ir atkritumi, līdzsadedzinot, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktu.
Kompetentā iestāde apstiprina 6. punktā minētās dedzināšanas iekārtas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu izmantošanai par kurināmo tikai tad, ja:
dedzināšanas iekārtas ietilpst šīs regulas III pielikuma V nodaļas piemērošanas jomā;
dedzināšanas iekārtas atbilst visiem attiecīgajiem vispārīgajiem nosacījumiem un īpašajām prasībām, kas noteiktas šīs regulas III pielikuma IV un V nodaļā;
ir izveidotas administratīvās procedūras, ar kurām nodrošina, ka prasības dedzināšanas iekārtu apstiprināšanai tiek pārbaudītas katru gadu.
Uz lauksaimniecības dzīvnieku kūtsmēslu dedzināšanu, tos izmantojot par kurināmo, kā noteikts III pielikuma V nodaļā, papildus noteikumiem, kas minēti šā panta 7. punktā, attiecas šādi noteikumi:
apstiprinājuma pieteikumam, ko operators ir iesniedzis kompetentajai iestādei saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta 1. punkta d) apakšpunktu, jāietver pierādījumi, kurus apstiprinājusi kompetentā iestāde vai dalībvalsts kompetento iestāžu pilnvarota profesionāla organizācija, ka dedzināšanas iekārta, kurā lauksaimniecības dzīvnieku kūtsmēslus izmanto par kurināmo, pilnībā atbilst prasībām, kas noteiktas šīs regulas III pielikuma V nodaļas B daļas 3., 4. un 5. punktā, neskarot dalībvalsts kompetento iestāžu iespēju piešķirt atkāpi no dažu noteikumu piemērošanas saskaņā ar III pielikuma V nodaļas C daļas 4. punktu;
Regulas (EK) Nr. 1069/2009 44. pantā paredzētā apstiprināšanas procedūra tiek pabeigta tikai tad, ja kompetentā iestāde vai minētās iestādes pilnvarota profesionāla organizācija dedzināšanas iekārtas ekspluatācijas pirmo sešu mēnešu laikā ir veikusi vismaz divas secīgas pārbaudes, no kurām viena ir bez iepriekšēja paziņojuma un kurās ietilpst nepieciešamie temperatūras un emisiju mērījumi. Pilnīgu apstiprinājumu var piešķirt tad, ja šo pārbaužu rezultāti liecina par atbilstību šīs regulas III pielikuma V nodaļas B daļas 3., 4. un 5. punkta prasībām un attiecīgos gadījumos minētās nodaļas C daļas 4. punkta prasībām.
7. pants
Dažu pirmās un trešās kategorijas materiālu apglabāšana atkritumu poligonos
Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1069/2009 12. panta un 14. panta c) punkta, kompetentā iestāde var atļaut apglabāt šādus pirmās un trešās kategorijas materiālus atļautā atkritumu poligonā:
importētu lolojumdzīvnieku barību vai no importētiem materiāliem ražotu lolojumdzīvnieku barību no pirmās kategorijas materiāla, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 8. panta c) punktā;
trešās kategorijas materiālu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta f) un g) punktā, ja:
minētais materiāls nav bijis saskarē ar jebkuru no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kas aprakstīts minētās regulas 8. un 9. pantā un 10. panta a)–e) punktā un h)–p) punktā,
laikā, kad tos paredzēts likvidēt, materiāli,
tādu materiālu likvidēšana nerada risku cilvēku vai dzīvnieku veselībai.
8. pants
Prasības attiecībā uz pārstrādes iekārtām un citiem uzņēmumiem
Uzņēmēji nodrošina, ka pārstrādes iekārtas un citi viņu kontrolē esoši uzņēmumi atbilst šādām prasībām, kas noteiktas IV pielikuma I nodaļā:
1. iedaļā noteiktajiem vispārīgajiem pārstrādes nosacījumiem;
2. iedaļā noteiktajām prasībām attiecībā uz notekūdeņu attīrīšanu;
3. iedaļā noteiktajām īpašajām prasībām attiecībā uz pirmās un otrās kategorijas materiālu pārstrādi;
4. iedaļā noteiktajām īpašajām prasībām attiecībā uz trešās kategorijas materiālu pārstrādi.
9. pants
Higiēnas un pārstrādes prasības attiecībā uz pārstrādes iekārtām un citiem uzņēmumiem
Uzņēmēji nodrošina, ka viņu kontrolē esošie uzņēmumi un iekārtas atbilst šādām prasībām, kas noteiktas IV pielikumā:
II nodaļā noteiktajām higiēnas un pārstrādes prasībām;
III nodaļā noteiktajām standarta pārstrādes metodēm, ja šādas metodes uzņēmumā vai iekārtā izmanto;
IV nodaļā noteiktajām alternatīvajām pārstrādes metodēm, ja šādas metodes uzņēmumā vai iekārtā izmanto.
10. pants
Prasības attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu transformēšanu biogāzē un kompostā
Uzņēmēji nodrošina, ka viņu kontrolē esošie uzņēmumi un iekārtas atbilst šādām prasībām attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu transformēšanu biogāzē vai kompostā, kā noteikts V pielikumā:
I nodaļā noteiktajām prasībām, kas piemērojamas biogāzes un kompostēšanas iekārtām;
II nodaļā noteiktajām higiēnas prasībām, kas piemērojamas biogāzes un kompostēšanas iekārtām;
III nodaļas 1. iedaļā paredzētajiem standarta transformēšanas parametriem;
III nodaļas 3. iedaļā paredzētajiem standartiem attiecībā uz fermentācijas atliekām un kompostu.
III
NODAĻA
ATKĀPES NO DAŽIEM REGULAS (EK) Nr. 1069/2009 NOTEIKUMIEM
11. pants
Īpaši noteikumi pētniecības un diagnostikas paraugiem
Kompetentā iestāde jo īpaši nodrošina, lai uzņēmēji ievērotu VI pielikuma I nodaļā noteiktās prasības.
Uzņēmēji var nosūtīt citai dalībvalstij pētniecības un diagnostikas paraugus, kuros ir šādi dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti, neinformējot izcelsmes dalībvalsts kompetento iestādi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 48. panta 1. punktu un neinformējot galamērķa dalībvalsts kompetento iestādi TRACES sistēmā, un nesaņemot tās piekrišanu pieņemt sūtījumu saskaņā ar minētās regulas 48. panta 1. un 3. punktu:
pirmās un otrās kategorijas materiāli un gaļas-kaulu milti vai dzīvnieku tauki, kas iegūti no pirmās un otrās kategorijas materiāliem;
pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas.
12. pants
Īpaši noteikumi tirdzniecības paraugiem un izstādes priekšmetiem
Kompetentā iestāde jo īpaši nodrošina, lai uzņēmēji ievērotu VI pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 2., 3. un 4. punkta prasības.
Uzņēmēji var nosūtīt citai dalībvalstij tirdzniecības paraugus, kuros ir šādi dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti, neinformējot izcelsmes dalībvalsts kompetento iestādi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 48. panta 1. punktu un neinformējot galamērķa dalībvalsts kompetento iestādi TRACES sistēmā, un nesaņemot tās piekrišanu pieņemt sūtījumu saskaņā ar minētās regulas 48. panta 1. un 3. punktu:
pirmās un otrās kategorijas materiāli un gaļas-kaulu milti vai dzīvnieku tauki, kas iegūti no pirmās un otrās kategorijas materiāliem,
pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas.
13. pants
Īpaši barošanas noteikumi
Ievērojot atbilstību vispārīgajām prasībām, kas noteiktas VI pielikuma II nodaļas 1. iedaļā, un jebkuriem citiem nosacījumiem, ko var būt noteikusi kompetentā iestāde, uzņēmēji var izmantot otrās kategorijas materiālu, ja tas ir no dzīvniekiem, kuri nav nonāvēti vai nav miruši saistībā ar tādu slimību vai aizdomām par slimību, ko var pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem, šādu dzīvnieku barošanai:
zooloģiskā dārza dzīvnieki;
kažokzvēri;
suņi no atzītām suņaudzētavām vai medību suņu bariem;
suņi un kaķi patversmēs;
kāpuri un tārpi zivju ēsmai;
cirka dzīvnieki.
Ievērojot atbilstību vispārīgajām prasībām, kas noteiktas VI pielikuma II nodaļas 1. iedaļā, un jebkuriem citiem nosacījumiem, ko var būt noteikusi kompetentā iestāde, uzņēmēji var izmantot trešās kategorijas materiālu šādu dzīvnieku barošanai:
zooloģiskā dārza dzīvnieki;
kažokzvēri;
suņi no atzītām suņaudzētavām vai medību suņu bariem;
suņi un kaķi patversmēs;
kāpuri un tārpi zivju ēsmai;
cirka dzīvnieki.
14. pants
Dažu sugu barošana barošanas vietās un ārpus tām un zooloģiskajos dārzos
Kompetentā iestāde var atļaut izmantot barošanai pirmās kategorijas materiālu, kurā ir veseli beigtu dzīvnieku ķermeņi vai to daļas, kuros ir īpašs riska materiāls:
barošanas vietās, apdraudētām vai aizsargātām maitēdāju putnu sugām un citām sugām, kas dzīvo savā dabīgajā dzīvotnē, lai veicinātu bioloģisko daudzveidību, ievērojot nosacījumus, kas noteikti VI pielikuma II nodaļas 2. iedaļā,
ārpus barošanas vietām, nepieciešamības gadījumā iepriekš nesavācot beigtos dzīvniekus, savvaļas dzīvniekiem, kas minēti VI pielikuma II nodaļas 2. iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā, ievērojot minētās nodaļas 3. iedaļā paredzētos nosacījumus.
15. pants
Īpaši noteikumi par savākšanu un likvidēšanu
Ja kompetentā iestāde atļauj likvidēt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, izmantojot atkāpi, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 1069/2009 19. panta 1. punkta a), b), c) e) un f) apakšpunktā, tad likvidēšanai jāatbilst šādiem VI pielikuma III nodaļā paredzētiem īpašiem noteikumiem:
1. iedaļā paredzētajiem īpašajiem likvidēšanas noteikumiem attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem,
2. iedaļā paredzētajiem noteikumiem par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšanu un aprakšanu attālos rajonos,
3. iedaļā paredzētajiem noteikumiem par bišu un biškopības blakusproduktu sadedzināšanu un aprakšanu.
Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1069/2009 14. panta dalībvalstis var atļaut minētās regulas 10. panta f) punktā minētā trešās kategorijas materiāla savākšanu, pārvadāšanu un likvidēšanu nelielos daudzumos, izmantojot tās pašas regulas 19. panta 1) punkta d) apakšpunktā minētos līdzekļus, ar nosacījumu, ka ir ievērotas VI pielikuma IV nodaļā izklāstītās prasības attiecībā uz citādu likvidēšanu.
IV
NODAĻA
ALTERNATĪVU METOŽU ATĻAUŠANA
16. pants
Standarta formāts, lai iesniegtu pieteikumu par alternatīvu metožu atļaušanu
V
NODAĻA
SAVĀKŠANA, PĀRVADĀŠANA, IDENTIFICĒŠANA UN IZSEKOJAMĪBA
17. pants
Prasības attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu tirdzniecības dokumentiem un veselības sertifikātiem, identifikāciju, savākšanu un pārvadāšanu, kā arī izsekojamību
Uzņēmēji nodrošina, lai dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti:
atbilstu prasībām par savākšanu, pārvadāšanu un identificēšanu, kā noteikts VIII pielikuma I un II nodaļā;
pārvadāšanas laikā būtu ar pievienotiem tirdzniecības dokumentiem vai veselības sertifikātiem saskaņā ar VIII pielikuma III nodaļā noteiktajām prasībām.
VI
NODAĻA
UZŅĒMUMU UN IEKĀRTU REĢISTRĀCIJA UN APSTIPRINĀŠANA
18. pants
Prasības attiecībā uz viena vai vairāku tādu uzņēmumu un iekārtu apstiprināšanu, kas apstrādā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vienā un tajā pašā vietā
Kompetentā iestāde var piešķirt apstiprinājumu vairāk nekā vienam uzņēmumam vai iekārtai, kas apstrādā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vienā un tajā pašā vietā, ja cilvēku un dzīvnieku veselības risku pārnešana starp uzņēmumiem vai iekārtām ir izslēgta, ņemot vērā to izvietojumu un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu apstrādi uzņēmumos un iekārtās.
19. pants
Prasības attiecībā uz dažiem apstiprinātiem uzņēmumiem un iekārtām, kas apstrādā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus
Uzņēmēji nodrošina, lai viņu kontrolē esošie uzņēmumi un iekārtas, ko apstiprinājusi kompetentā iestāde, atbilstu prasībām, kuras noteiktas šādās šīs regulas IX pielikuma nodaļās, ja tie veic vienu vai vairākas no Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta 1. punktā minētajām darbībām:
I nodaļas prasībām, ja tie ražo lolojumdzīvnieku barību, kā noteikts minētās regulas 24. panta 1. punkta e) apakšpunktā;
II nodaļas prasībām, ja tie uzglabā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kā noteikts minētās regulas 24. panta 1. punkta i) apakšpunktā, un ja tie pēc dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšanas tos apstrādā, izmantojot šādas darbības, kas noteiktas minētās regulas 24. panta 1. punkta h) apakšpunktā:
šķirošana,
sagriešana,
atdzesēšana,
sasaldēšana,
sālīšana,
saglabāšana, izmantojot citus procesus,
jēlādu vai ādu, vai īpaša riska materiāla aizvākšana,
darbības saistībā ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apstrādi, ko veic saskaņā ar saistībām, ko nosaka Savienības tiesību akti veterinārijas jomā,
to dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu higienizācija/pasterizācija, kas paredzēti transformēšanai biogāzē/kompostā, pirms tādas transformēšanas vai kompostēšanas citā uzņēmumā vai iekārtā saskaņā ar šīs regulas V pielikumu,
sijāšana;
III nodaļas prasībām, ja tie uzglabā atvasinātus produktus, kas paredzēti konkrētiem mērķiem, kā noteikts minētās regulas 24. panta 1. punkta j) apakšpunktā;
V nodaļas prasībām, ja tie saimniecībā uzglabā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas paredzēti vēlākai likvidēšanai, kā noteikts minētās regulas 4. pantā.
20. pants
Prasības attiecībā uz dažiem reģistrētiem uzņēmumiem un iekārtām, kas apstrādā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus
Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro:
apstiprinātiem uzņēmējiem, kuri pārvadā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, veicot to kā palīgdarbību;
uzņēmējiem, kuri reģistrēti pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 183/2005.
Kompetentā iestāde var atbrīvot šādus uzņēmējus no paziņošanas pienākuma, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 23. panta 1. punkta a) apakšpunktā:
uzņēmējus, kuri apstrādā vai ražo medību trofejas vai citus pagatavojumus, kas minēti šīs regulas XIII pielikuma VI nodaļā, privātiem vai nekomerciāliem mērķiem;
uzņēmējus, kuri apstrādā vai likvidē pētniecības un diagnostikas paraugus izglītošanas mērķiem;
uzņēmējus, kuri pārvadā sausu, neapstrādātu vilnu un apmatojumu, kas droši iesaiņoti iepakojumā un nosūtīti tieši uz iekārtu, kura ražo atvasinātos produktus, kas paredzēti izmantošanai ārpus barības ķēdes, vai uz iekārtu, kura veic starpposma darbības, ievērojot nosacījumus, kas novērš slimību izraisītāju izplatīšanos;
uzņēmējus, kuri Regulas (EK) Nr. 1069/2009 9. un 10. pantā minētos otrās un trešās kategorijas materiālus vai no tiem atvasinātus produktus izmanto nelielos daudzumos nolūkā tieši piegādāt produktus galapatērētājam reģiona robežās, vietējā tirgū vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, ja kompetentā iestāde uzskata, ka šāda darbība nevar radīt nopietnas lipīgas slimības izplatīšanās risku cilvēkiem vai dzīvniekiem; šis punkts uz minētajiem materiāliem neattiecas, ja tos lieto kā barību lauksaimniecības dzīvniekiem, izņemot kažokzvērus.
organiskā mēslojuma vai augsnes ielabotāju lietotājus telpās, kurās netiek turēti lauksaimniecības dzīvnieki;
uzņēmējus, kas veic manipulācijas ar organiskajiem mēslojumiem vai augsnes ielabotājiem vai izplata tos vienīgi pārdošanai mazumtirdzniecībā gatavos iepakojumos, kuru svars nepārsniedz 50 kg, lietojumiem ārpus barības un pārtikas ķēdes.
20.a pants
Dalībvalstīs esošo uzņēmumu, iekārtu un uzņēmēju saraksts
Dalībvalsts kompetentā iestāde nodrošina, ka atjaunināti uzņēmumu, iekārtu un uzņēmēju saraksti, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 47. panta 1. punkta pirmajā daļā, ir:
sastādīti saskaņā ar tehniskajām specifikācijām, kas publicētas Komisijas tīmekļvietnē ( 1 );
vai nu ievadīti TRACES sistēmā, vai pieejami ar TRACES sistēmas starpniecību vēlākais no 2021. gada 31. oktobra.
VII
NODAĻA
LAIŠANA TIRGŪ
21. pants
Tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu pārstrāde un laišana tirgū, ar ko paredzēts barot lauksaimniecības dzīvniekus, izņemot kažokzvērus
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 31. panta 2. punktu attiecībā uz tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu laišanu tirgū (izņemot importēšanu), ar ko paredzēts barot lauksaimniecības dzīvniekus, izņemot kažokzvērus, uzņēmēji ievēro šādas šīs regulas X pielikumā noteiktās prasības:
I nodaļā noteiktās vispārīgās prasības attiecībā uz pārstrādi un laišanu tirgū,
II nodaļā noteiktās īpašās prasības attiecībā uz pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām un citiem atvasinātiem produktiem,
III nodaļā noteiktās prasības attiecībā uz noteiktu zivju barību un zivju ēsmu.
22. pants
Organiskā mēslojuma un augsnes ielabotāju laišana tirgū un izmantošana
Nekādi dzīvnieku veselības nosacījumi neattiecas uz šādu produktu laišanu tirgū:
savvaļas jūras putnu gvano, kas savākts Savienībā vai importēts no trešām valstīm;
pārdošanai gatavi augšanas substrāti (izņemot importētus), kas tilpumā satur mazāk par:
5 % no otrās vai trešās kategorijas materiāla atvasināto produktu, izņemot pārstrādātus kūtsmēslus;
50 % pārstrādātu kūtsmēslu.
23. pants
Starpprodukti
Starpproduktus, kas saskaņā ar šīs regulas XII pielikuma 3. punktu transportēti uz uzņēmumu vai iekārtu, var apstrādāt bez turpmākiem ierobežojumiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 un saskaņā ar šo regulu, ja:
uzņēmumam vai iekārtai ir piemērots aprīkojums starpproduktu saņemšanai, kas novērš cilvēkiem vai dzīvniekiem nododamu slimību pārnešanu;
starpprodukti nerada nekādu cilvēkiem vai dzīvniekiem nododamu slimību pārnešanas risku — starpproduktā esošo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu attīrīšanas vai citas tiem veiktas apstrādes dēļ, starpproduktā esošo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu koncentrācijas dēļ vai tāpēc, ka ir veikti pienācīgi bioloģiskās drošības pasākumi starpproduktu apstrādei;
uzņēmums vai iekārta veic uzskaiti par saņemto materiālu daudzumu, attiecīgā gadījumā par to kategoriju, un par uzņēmumu, iekārtu vai uzņēmēju, kam tā produkti piegādāti; un
neizlietotos starpproduktus vai citus pārpalikušos materiālus no uzņēmuma vai iekārtas, piemēram, produktus ar beigušos derīguma termiņu, likvidē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009.
24. pants
Lolojumdzīvnieku barība un citi atvasinātie produkti
VIII
NODAĻA
IMPORTS, TRANZĪTS UN EKSPORTS
25. pants
Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu imports, tranzīts un eksports
Ir aizliegts importēt Savienībā un pārvadāt tranzītā caur to šādus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus:
neapstrādātus kūtsmēslus;
neapstrādātas spalvas un spalvu daļas un dūnas;
bišu vasku medus kārēs.
Nekādi dzīvnieku veselības nosacījumi neattiecas uz šādu produktu importu Savienībā un tranzītu caur to:
vilna un apmatojums, kas ir rūpnieciski mazgāti vai apstrādāti ar citu metodi, kura izslēdz nepieļaujama apdraudējuma saglabāšanos;
kažokādas, kas vismaz divas dienas žāvētas 18 °C temperatūrā pie 55 % mitruma;
vilna un apmatojums, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri nav cūku sugu dzīvnieki, un kas apstrādāti, izmantojot rūpniecisku mazgāšanu, kura ietver vilnas un apmatojuma iegremdēšanu ūdens, ziepju un nātrija hidroksīda vai kālija hidroksīda vannās;
vilna un apmatojums, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri nav cūku sugu dzīvnieki, un kas nosūtīti tieši uz iekārtu, kura no vilnas un apmatojuma ražo atvasinātos produktus izmantošanai tekstilrūpniecībā, un kas apstrādāti, izmantojot vismaz vienu no šīm metodēm:
vilna un apmatojums, kas ir sausi un droši iesaiņoti iepakojumā un kas iegūti no dzīvniekiem, kuri nav cūku sugu dzīvnieki, un kas paredzēti nosūtīšanai uz iekārtu, kura no vilnas un apmatojuma ražo atvasinātos produktus izmantošanai tekstilrūpniecībā, un kas atbilst visām šīm prasībām:
tie ir iegūti vismaz 21 dienu pirms ievešanas Savienībā un uzglabāti trešajā valstī vai tās reģionā, kas:
tiem pievienota importētāja deklarācija, kas nepieciešama saskaņā ar XV pielikuma 21. nodaļu;
uzņēmējs tos uzrādījis vienā no Lēmuma 2009/821/EK I pielikumā minētajiem apstiprinātajiem Savienības robežkontroles punktiem, kur tie veiksmīgi izgājuši dokumentu pārbaudi, kas veikta atbilstoši Direktīvas 97/78/EK 4. panta 3. punktam.
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 41. panta 3. punktu un 42. pantu uzņēmēji ievēro šādas šīs regulas XIV pielikumā noteiktās īpašās prasības attiecībā uz dažu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu importu Savienībā un tranzītu caur to:
minētā pielikuma I nodaļā noteiktās īpašās prasības attiecībā uz trešās kategorijas materiāla un atvasināto produktu importēšanu un tranzītu izmantojumiem barības ķēdē, izņemot lolojumdzīvnieku barību un kažokzvēru barību;
minētā pielikuma II nodaļā noteiktās īpašās prasības attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu importēšanu un tranzītu izmantojumiem ārpus lauksaimniecības dzīvnieku barības ķēdes.
26. pants
Dažu pirmās kategorijas materiālu laišana tirgū, tostarp importēšana, un eksports
Kompetentā iestāde var atļaut laist tirgū, tostarp importēt, kā arī eksportēt jēlādas un ādas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri pakļauti nelikumīgai ārstēšanai, kā noteikts Direktīvas 96/22/EK 1. panta 2. punkta d) apakšpunktā vai Direktīvas 96/23/EK 2. panta b) punktā, un atgremotāju zarnas ar saturu vai bez tā, un kaulus un kaulu produktus, kas satur mugurkaulāju un galvaskausu, ievērojot atbilstību šādām prasībām:
minētie materiāli nedrīkst būt pirmās kategorijas materiāli, kas iegūti no šādiem dzīvniekiem:
dzīvniekiem, par kuriem pastāv aizdomas, ka tie inficējušies ar TSE saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 999/2001,
dzīvniekiem, kuru saslimšana ar TSE ir oficiāli apstiprināta,
dzīvniekiem, kas nokauti saistībā ar TSE izskaušanas pasākumiem;
minētie materiāli nedrīkst būt paredzēti šādiem izmantojumiem:
barošanai,
tādas zemes apstrādei, uz kuras barojas lauksaimniecības dzīvnieki,
lai ražotu:
materiāliem jābūt importētiem ar marķējumu un jāatbilst šīs regulas XIV pielikuma IV nodaļas 1. iedaļā noteiktajām īpašajām prasībām attiecībā uz dažiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārvietošanas veidiem;
materiāliem jābūt importētiem saskaņā ar valsts tiesību aktos noteiktajām sanitārās sertifikācijas prasībām.
27. pants
Pētniecības un diagnostikas paraugu importēšana un tranzīts
Minētajos nosacījumos ietilpst vismaz šādi nosacījumi:
pirms sūtījuma ievešanas ir saņemta atļauja no galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes, un
sūtījums jānosūta tieši no ievešanas punkta Savienībā atļautajam lietotājam.
28. pants
Tirdzniecības paraugu un izstādes priekšmetu importēšana un tranzīts
29. pants
Īpašas prasības attiecībā uz dažiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārvietošanas veidiem starp Krievijas Federācijas teritorijām
Kompetentā iestāde atļauj konkrētā veidā pārvietot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sūtījumus, kurus tieši vai caur kādu trešo valsti ved no Krievijas Federācijas un uz to, pa autoceļu vai pa dzelzceļu caur Savienību, starp apstiprinātiem Savienības robežkontroles punktiem, kas uzskaitīti Lēmuma 2009/821/EK I pielikumā, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
robežkontroles punktā, caur kuru sūtījumu ieved Savienībā, tas ir noplombēts ar plombu, uz kuras ir kompetentās iestādes veterinārā dienesta izdots sērijas numurs;
sūtījumam pievienotajos dokumentos, kas minēti Direktīvas 97/78/EK 7. pantā, tās kompetentās iestādes, kura ir atbildīga par attiecīgo robežkontroles punktu, pilnvarotais veterinārārsts katrā lappusē iespiež zīmogu ar tekstu “TIKAI KĀ TRANZĪTKRAVA UZ KRIEVIJU, ŠĶĒRSOJOT ES”;
ir nodrošināta atbilstība procedūras prasībām, kas paredzētas Direktīvas 97/78/EK 11. pantā;
ievešanas robežkontroles punkta oficiālais veterinārārsts kopīgajā veterinārajā ievešanas dokumentā ir sertificējis sūtījumu kā pieņemamu tranzītam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 136/2004 III pielikumu.
29.a pants
Īpašas prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu tranzītu caur Horvātiju, kuru izcelsme ir Bosnijā un Hercegovinā un kuri paredzēti nosūtīšanai uz trešajām valstīm
Tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu sūtījumu, kuru izcelsme ir Bosnijā un Hercegovinā un kuri paredzēti nosūtīšanai uz trešajām valstīm caur Savienību pa autoceļiem, pārvietošanu tieši starp robežkontroles punktu Nova Sela un robežkontroles punktu Ploče atļauj, ja izpildīti šādi nosacījumi:
valsts pilnvarots veterinārārsts ievešanas robežkontroles punktā kravu aizzīmogo ar plombu, kurai norādīts sērijas numurs;
valsts pilnvarots veterinārārsts katru Direktīvas 97/78/EK 7. pantā paredzēto sūtījuma pavaddokumentu lappusi ievešanas robežkontroles punktā apzīmogo ar tekstu “PAREDZĒTS TIKAI TRANZĪTAM UZ TREŠAJĀM VALSTĪM CAUR ES”;
ir nodrošināta atbilstība procedūras prasībām, kas paredzētas Direktīvas 97/78/EK 11. pantā;
valsts pilnvarots veterinārārsts ievešanas robežkontroles punktā ir apliecinājis, ka sūtījums ir piemērots tranzītam, atzīmējot to kopīgajā veterinārajā ievešanas dokumentā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 136/2004 2. panta 1. punktā.
30. pants
Trešās valstīs esošu uzņēmumu un iekārtu saraksti
Trešās valstīs esošo uzņēmumu un iekārtu sarakstu ievada TRACES sistēmā saskaņā ar tehniskajām specifikācijām, ko Komisija publicē savā tīmekļa vietnē.
Katru sarakstu regulāri atjaunina.
Šo pantu nepiemēro tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sūtījumu īpašai pārvietošanai, kurus ved no Krievijas Federācijas un uz to, kā minēts 29. pantā, un tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu sūtījumu pārvietošanai, kuru izcelsme ir Bosnijā un Hercegovinā un kuri paredzēti nosūtīšanai uz trešajām valstīm, kā minēts 29.a pantā.
31. pants
Veselības sertifikātu un deklarāciju paraugi importam un tranzītam
Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu sūtījumiem, ko importē Savienībā vai pārvadā tranzītā caur to, punktā, kurā tos ieved Savienībā un kur notiek veterinārās pārbaudes, ir pievienoti veselības sertifikāti un deklarācijas saskaņā ar šīs regulas XV pielikumā izklāstītajiem paraugiem, kā noteikts Direktīvā 97/78/EK.
IX
NODAĻA
OFICIĀLĀS KONTROLES
32. pants
Oficiālās kontroles
Minētos pasākumus veic saskaņā ar oficiālo kontroļu principiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 882/2004 3. pantā.
Kompetentā iestāde saskaņā ar šīs regulas XVI pielikumā noteiktajām prasībām veic šādas oficiālās kontroles, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 45. panta 1. punktā:
oficiālās kontroles pārstrādes iekārtās, kā noteikts I nodaļā;
oficiālās citu darbību kontroles, kas ietver dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu apstrādi, kā noteikts III nodaļas 1.–9. iedaļā.
Ja kompetentā iestāde uzliek plombu šādam sūtījumam, kas tiek pārvadāts uz galamērķa vietu, tai jāinformē galamērķa kompetentā iestāde.
33. pants
Iekārtu un uzņēmumu atkārtota apstiprināšana pēc pagaidu apstiprinājuma piešķiršanas
X
NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
34. pants
Dažu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu laišanas tirgū ierobežojumi cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzības apsvērumu dēļ
Kompetentā iestāde neierobežo un neaizliedz laist tirgū šādus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus tādu cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzības apsvērumu dēļ, kas nav noteikti Savienības tiesību aktos, un jo īpaši Regulā (EK) Nr. 1069/2009 un šajā regulā:
pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas un citus atvasinātos produktus, kas minēti šīs regulas X pielikuma II nodaļā,
lolojumdzīvnieku barību un dažus citus atvasinātos produktus, kas minēti šīs regulas XIII pielikumā,
dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus, kas importēti Savienībā vai tiek vesti tranzītā caur to, kā minēts šīs regulas XIV pielikumā.
35. pants
Atcelšana
Atceļ šādus tiesību aktus:
Regulu (EK) Nr. 811/2003;
Lēmumu 2003/322/EK;
Lēmumu 2003/324/EK;
Regulu (EK) Nr. 878/2004;
Lēmumu 2004/407/EK;
Regulu (EK) Nr. 79/2005;
Regulu (EK) Nr. 92/2005;
Regulu (EK) Nr. 181/2006;
Regulu (EK) Nr. 197/2006;
Regulu (EK) Nr. 1192/2006;
Regulu (EK) Nr. 2007/2006.
36. pants
Pārejas pasākumi
Pārejas periodā līdz 2011. gada 31. decembrim uzņēmēji var laist tirgū organisko mēslojumu un augsnes ielabotājus, kas ražoti pirms 2011. gada 4. marta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1774/2002 un Regulu (EK) Nr. 181/2006,
ja tie ir ražoti, izmantojot kādu no šādām izejvielām:
gaļas-kaulu miltus, kas iegūti no otrās kategorijas materiāla,
pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas;
pat ja tie nav samaisīti ar kādu sastāvdaļu, kas izslēdz maisījuma turpmāku izmantošanu barošanai.
▼M9 —————
37. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2011. gada 4. marta.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
2. PANTĀ MINĒTĀS DEFINĪCIJAS
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
“kažokzvēri” ir dzīvnieki, ko tur vai audzē kažokādu ieguvei un nelieto cilvēku uzturam;
“asinis” ir svaigas nesadalītas asinis;
“barības sastāvdaļas” ir tādi barības materiāli, kas definēti Regulas (EK) Nr. 767/2009 3. panta 2. punkta g) apakšpunktā, kam ir dzīvnieku izcelsme, tostarp pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, asins pagatavojumi, kausēti tauki, olu produkti, zivju eļļa, tauku atvasinājumi, kolagēns, želatīns un hidrolizētas olbaltumvielas, dikalcija fosfāts, trikalcija fosfāts, piens, piena produkti, no piena atvasināti produkti, jaunpiens, jaunpiena produkti un centrifūgas vai separatora nogulsnes;
“asins pagatavojumi” ir produkti, ko iegūst no asinīm vai asiņu frakcijām, izņemot asiņu miltus; tajos ietilpst žāvēta/sasaldēta/šķidra plazma, žāvētas nesadalītas asinis, žāvēti/sasaldēti/šķidri sarkanie asinsķermenīši vai to frakcijas un maisījumi;
“pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas” ir dzīvnieku olbaltumvielas, kas pilnībā iegūtas no trešās kategorijas materiāla, kas apstrādāts saskaņā ar X pielikuma II nodaļas 1. iedaļu (tostarp asiņu miltiem un zivju miltiem), lai tās būtu derīgas tiešai izmantošanai par barības sastāvdaļām vai jebkuram citam izmantojumam barībā, tostarp lolojumdzīvnieku barībā, vai izmantošanai organiskajā mēslojumā vai augsnes ielabotājos; tomēr te nav ietverti asins pagatavojumi, piens, piena produkti, no piena atvasināti produkti, jaunpiens, jaunpiena produkti, centrifūgas vai separatora nogulsnes, želatīns, hidrolizētas olbaltumvielas un dikalcija fosfāts, olas un olu produkti, tostarp olu čaumalas, trikalcija fosfāts un kolagēns;
“asiņu milti” ir pārstrādāta dzīvnieku olbaltumviela, ko iegūst, termiski apstrādājot asinis vai asins frakcijas saskaņā ar X pielikuma II nodaļas 1. iedaļu;
“zivju milti” ir pārstrādāta dzīvnieku izcelsmes olbaltumviela, kas iegūta no ūdensdzīvniekiem, izņemot jūras zīdītājus, bet ieskaitot saimniecībās audzētus jūras bezmugurkaulniekus, tostarp Padomes Direktīvas 2006/88/EK ( 2 ) 3. panta 1. punkta e) apakšpunkta aptvertos bezmugurkaulniekus, un gliemeņu audzēšanas apgabalā ievāktas jūraszvaigznes, kas pieder pie sugas Asterias rubens;
“kausēti tauki” ir vai nu tauki, kas iegūti, pārstrādājot:
dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, vai
lietošanai pārtikā domātus produktus, ko uzņēmējs paredzējis citiem mērķiem, nevis lietošanai pārtikā;
“zivju eļļa” ir eļļa, ko iegūst no pārstrādātiem ūdensdzīvniekiem, izņemot jūras zīdītājus, bet ieskaitot saimniecībās audzētus jūras bezmugurkaulniekus, tostarp Direktīvas 2006/88/EK 3. panta 1. punkta e) apakšpunkta aptvertos bezmugurkaulniekus, un gliemeņu audzēšanas apgabalā ievāktas jūraszvaigznes, kuras pieder pie sugas Asterias rubens, vai pārtikas zivju pārstrādē iegūta eļļa, ko operators paredzējis nevis pārtikai, bet citam nolūkam;
“biškopības blakusprodukti” ir medus, vasks, peru pieniņš, propoliss vai ziedputekšņi, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā;
“kolagēns” ir produkts uz olbaltumvielu bāzes, kas iegūts no dzīvnieku jēlādām, ādām, kauliem un cīpslām;
“želatīns” ir dabīgs, šķīstošs proteīns, kurš sarec vai nesarec, ko iegūst tāda kolagēna daļējā hidrolīzē, kuru iegūst no dzīvnieku kauliem, jēlādām un ādām, cīpslām un stiegrām;
“dradži” ir olbaltumvielu saturošas atliekas no tauku kausēšanas pēc tauku un ūdens daļējas atdalīšanās;
“hidrolizētas olbaltumvielas” ir polipeptīdi, peptīdi un aminoskābes, un to maisījumi, ko iegūst dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu hidrolīzē;
“baltūdens” ir piena, piena produktu vai no tiem atvasinātu produktu maisījums ar ūdeni, ko savāc piena iekārtu skalošanas laikā, tostarp skalojot piena produktu konteinerus pirms to tīrīšanas un dezinfekcijas;
“konservēta lolojumdzīvnieku barība” ir termiski apstrādāta lolojumdzīvnieku barība, kas atrodas hermētiski noslēgtā traukā;
“suņu košļājamās rotaļlietas” ir lolojumdzīvniekiem košļāšanai paredzēti nemiecēti produkti, ko ražo no nemiecētām nagaiņu jēlādām un ādām vai cita dzīvnieku izcelsmes materiāla;
“dzīvnieku izcelsmes garšas uzlabotājs” ir šķidrs vai dehidrēts atvasināts dzīvnieku izcelsmes produkts, ko izmanto, lai uzlabotu lolojumdzīvnieku barības garšas īpašības;
“lolojumdzīvnieku barība” ir tāda lolojumdzīvnieku barošanai paredzēta barība, izņemot 24. panta 2. punktā minēto materiālu, kā arī suņu košļājamās rotaļlietas, kas sastāv no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem vai atvasinātajiem produktiem, kas:
satur trešās kategorijas materiālu, izņemot Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta n), o) un p) punktā minēto materiālu; un
var saturēt importētu pirmās kategorijas materiālu, kurā ir dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri tikuši pakļauti nelikumīgai ārstēšanai, kas definēta Direktīvas 96/22/EK 1. panta 2. punkta d) apakšpunktā vai Direktīvas 96/23/EK 2. panta b) punktā;
“pārstrādāta lolojumdzīvnieku barība” ir lolojumdzīvnieku barība (izņemot jēlu lolojumdzīvnieku barību), kas pārstrādāta saskaņā ar XIII pielikuma II nodaļas 3. punktu;
“jēla lolojumdzīvnieku barība” ir lolojumdzīvnieku barība, kurā ir konkrēts trešās kategorijas materiāls, kas nav citādi konservēts kā tikai atdzesēts vai sasaldēts;
“ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumi” ir visa pārpalikusī pārtika, ieskaitot izmantotu cepšanas eļļu, kas ir no restorāniem, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un virtuvēm, tostarp centralizētām virtuvēm un mājsaimniecību virtuvēm;
“fermentācijas atliekas” ir atliekas, tostarp šķidrā frakcija, kas rodas, transformējot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus biogāzes iekārtā;
“gremošanas trakta saturs” ir zīdītāju un skrējējputnu gremošanas trakta saturs;
“tauku atvasinājumi” ir no kausētiem taukiem atvasināti produkti, kas attiecībā uz pirmās vai otrās kategorijas kausētiem taukiem ir pārstrādāti saskaņā ar XIII pielikuma XI nodaļu;
“gvano” ir dabīgs produkts, kas savākts no sikspārņu vai savvaļas jūras putnu ekskrementiem un nav mineralizējies;
“gaļas-kaulu milti” ir dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no pirmās vai otrās kategorijas materiāliem, tos pārstrādājot saskaņā ar kādu no pārstrādes metodēm, kas izklāstītas IV pielikuma III nodaļā;
“apstrādātas jēlādas un ādas” ir no neapstrādātām jēlādām un ādām atvasināti produkti, izņemot suņu košļājamās rotaļlietas, kas ir:
žāvētas,
pirms nosūtīšanas saussālītas vai slapjsālītas vismaz 14 dienas,
sālītas vismaz septiņas dienas jūras sālī ar pievienotu 2 % nātrija karbonātu,
žāvētas vismaz 42 dienas vismaz 20 °C temperatūrā, vai
citādi konservētas, nevis miecētas;
“neapstrādātas jēlādas un ādas” ir visi ādas un zemādas audi, kam nav veikta nekāda apstrāde, izņemot griešanu, dzesināšanu vai sasaldēšanu;
“neapstrādātas putnu spalvas un spalvu daļas” ir putnu spalvas un spalvu daļas, izņemot tādas spalvas un spalvu daļas, kas ir apstrādātas:
ar tvaika strūklu vai
ar citu metodi, kas nodrošina, ka nesaglabājas nepieļaujams apdraudējums;
“neapstrādāta vilna” ir vilna, izņemot tādu vilnu, kas:
ir rūpnieciski mazgāta;
ir iegūta miecēšanā;
ir apstrādāta, izmantojot citu metodi, kas nodrošina, ka nesaglabājas nepieļaujams apdraudējums;
ir iegūta no dzīvniekiem, kuri nav cūku sugu dzīvnieki, un kas apstrādāta, izmantojot rūpniecisku mazgāšanu, kura ietver vilnas iegremdēšanu ūdens, ziepju un nātrija hidroksīda vai kālija hidroksīda vannās, vai
ir iegūta no dzīvniekiem, kuri nav cūku sugu dzīvnieki, un kas ir paredzēta nosūtīšanai tieši uz iekārtu, kura no vilnas ražo atvasinātos produktus izmantošanai tekstilrūpniecībā, un kas ir apstrādāta, izmantojot vismaz vienu no šīm metodēm:
ķīmiska depilācija, izmantojot dzēstos kaļķus vai nātrija sulfīdu,
fumigācija formaldehīdā hermētiski noslēgtā kamerā vismaz 24 stundas,
rūpnieciskā mazgāšana, kas ietver vilnas iegremdēšanu ūdenī šķīstošā mazgāšanas līdzeklī 60–70 °temperatūrā,
uzglabāšana, kura var ietvert pārvadāšanai paredzēto laiku, 37 °C temperatūrā astoņas dienas, 18 °C temperatūrā 28 dienas vai 4 °C temperatūrā 120 dienas;
“neapstrādāts apmatojums” ir apmatojums, izņemot tādu apmatojumu, kas:
ir rūpnieciski mazgāts;
ir iegūts miecēšanā;
ir apstrādāts, izmantojot citu metodi, kas nodrošina, ka nesaglabājas nepieļaujams apdraudējums;
ir iegūts no dzīvniekiem, kuri nav cūku sugu dzīvnieki, un ir apstrādāts, izmantojot rūpniecisku mazgāšanu, kura ietver apmatojuma iegremdēšanu ūdens, ziepju un nātrija hidroksīda vai kālija hidroksīda vannās, vai
ir iegūts no dzīvniekiem, kuri nav cūku sugu dzīvnieki, un ir paredzēts nosūtīšanai tieši uz iekārtu, kura no apmatojuma ražo atvasinātos produktus izmantošanai tekstilrūpniecībā, un kas ir apstrādāts, izmantojot vismaz vienu no šīm metodēm:
ķīmiska depilācija, izmantojot dzēstos kaļķus vai nātrija sulfīdu,
fumigācija formaldehīdā hermētiski noslēgtā kamerā vismaz 24 stundas,
rūpnieciskā mazgāšana, kas ietver apmatojuma iegremdēšanu ūdenī šķīstošā mazgāšanas līdzeklī 60–70 °temperatūrā;
uzglabāšana, kura var ietvert pārvadāšanai paredzēto laiku, 37 °C temperatūrā astoņas dienas, 18 °C temperatūrā 28 dienas vai 4 °C temperatūrā 120 dienas;
“neapstrādāti cūku sari” ir cūku sari, kas:
nav rūpnieciski mazgāti,
nav iegūti miecēšanā un
nav apstrādāti ar citu metodi, kas nodrošina, ka nesaglabājas nepieļaujams apdraudējums;
“izstādes priekšmets” ir dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti vai atvasināti produkti, kas paredzēti izstādīšanai vai mākslinieciskām darbībām;
“starpprodukts” ir atvasināts produkts:
kas paredzēts, lai to lietotu šādu izstrādājumu ražošanā: zāles, veterinārās zāles, medicīniskas ierīces medicīniskiem un veterināriem nolūkiem, aktīvas implantējamas medicīnas ierīces, in vitro diagnostikas medicīnas ierīces medicīniskiem un veterināriem nolūkiem, laboratorijas reaģenti vai kosmētika, proti:
kā materiālu ražošanas procesā vai gatavā produkta galaražošanā;
validēšanā vai pārbaudēs ražošanas procesa laikā; vai
gatavā produkta kvalitātes kontrolē;
kura projektēšanas, transformēšanas un ražošanas posmi ir pietiekami pabeigti, lai to varētu uzskatīt par atvasinātu produktu un lai tas būtu derīgs tieši kā materiāls vai kā produkta sastāvdaļa a) punktā minētajā nolūkā;
kam tomēr vēl vajadzīga turpmāka apstrāde vai transformēšana, piemēram, maisīšana, apvalkošana, salikšana vai iepakošana, lai to attiecīgi varētu laist tirgū vai sākt izmantot kā zāles, veterinārās zāles, medicīnisku ierīci medicīniskiem un veterināriem nolūkiem, aktīvu implantējamu medicīnas ierīci, in vitro diagnostikas medicīnas ierīci medicīniskiem un veterināriem nolūkiem, laboratorijas reaģentu vai kosmētikas līdzekļus;
“laboratorijas reaģents” ir iesaiņots produkts, gatavs lietošanai, kas satur dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus un ko ir paredzēts lietot laboratorijā kā reaģentu vai reaģentu produktu, kalibratoru vai kontroles materiālu, lietojot to vienu pašu vai kombinējot ar vielām, kuras nav dzīvnieku izcelsmes, lai konstatētu, izmērītu, izpētītu vai radītu citas vielas;
“produkts, ko izmanto in vitro diagnostikai” ir iesaiņots produkts, gatavs lietošanai, kas satur asins pagatavojumu vai kādu citu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un ko ir paredzēts lietot laboratorijā kā reaģentu, reaģentu produktu, kalibratoru, komplektu vai jebkuru citu sistēmu, lietojot to vienu pašu vai kombinējot, ko paredzēts lietot in vitro, lai analizētu cilvēku vai dzīvnieku izcelsmes paraugus, tikai vai galvenokārt, lai diagnosticētu fizioloģisko stāvokli, veselības stāvokli, slimību vai ģenētisku novirzi vai lai noteiktu drošumu un saderību ar reaģentiem; te neietilpst donoru orgāni vai asinis;
“pētniecības un diagnostikas paraugi” ir dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti, kas paredzēti šādiem mērķiem: izpēte vai analīze progresa veicināšanai zinātnē un tehnoloģijā, saistībā ar darbībām diagnostikas, izglītības vai pētniecības jomā;
“tirdzniecības paraugi” ir dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti vai atvasinātie produkti, kas paredzēti īpašiem pētījumiem vai analīzei, ko atļāvusi kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 17. panta 1. punktu, lai veiktu ražošanu, tostarp pārstrādātu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, vai izstrādātu barību, lolojumdzīvnieku barību vai atvasinātus produktus vai arī lai testētu mašīnas vai iekārtas;
“līdzsadedzināšana” ir dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu, ja tie ir atkritumi, reģenerācija vai likvidēšana līdzsadedzināšanas iekārtā;
►C1 “degšana vai dedzināšana” ir process, kurā notiek kurināmā oksidēšana, lai izmantotu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu, ja tie nav atkritumi, enerģētisko vērtību; ◄
“sadedzināšana” ir dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasinātu produktu, ja tie ir atkritumi, likvidēšana sadedzināšanas iekārtā, kā noteikts Direktīvas 2000/76/EK 3. panta 4. punktā;
“sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas atlikumi” ir visi atlikumi, kas definēti Direktīvas 2000/76/EK 3. panta 13. punktā un kas radušies sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtās, kurās apstrādā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus;
“krāsu marķēšana” ir sistemātiska krāsu izmantošana, kā noteikts VIII pielikuma II nodaļas 1. punkta c) apakšpunktā, lai norādītu informāciju, kā paredzēts šajā regulā, uz iepakojuma, trauka vai transportlīdzekļa virsmas vai tās daļas, vai uz marķējuma vai simbola, kas tam piestiprināts;
“starpposma darbības” ir darbības, izņemot uzglabāšanu, kas minētas 19. panta b) punktā;
“miecēšana” ir jēlādu cietināšana, izmantojot augu miecvielas, hroma sāļus vai citas vielas, piemēram, alumīnija sāļus, dzelzs sāļus, silīcija sāļus, aldehīdus un hinonus, vai citus sintētiskos cietinātājus;
“taksidermija” ir māksla, kurā sagatavo, piepilda un izbāž dzīvnieku ādas, kas iegūst dzīvam dzīvniekam līdzīgu izskatu, tā, lai no izbāztās ādas nerastos nepieļaujams risks cilvēku un dzīvnieku veselībai;
“tirdzniecība” ir preču tirdzniecība dalībvalstu starpā, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 28. pantā;
“pārstrādes metodes” ir metodes, kas uzskaitītas IV pielikuma III un IV nodaļā;
“partija” ir tādas produkcijas vienība, kas saražota vienā un tajā pašā iekārtā, izmantojot vienotus ražošanas parametrus, piemēram, materiālu izcelsmi, — vai virkne šādu vienību, ja tās ražotas nepārtrauktā secībā vienā un tajā pašā iekārtā un tiek uzglabātas kopā kā nosūtīšanas vienība;
“hermētiski noslēgts trauks” ir tāds trauks, kas veidots un paredzēts drošībai pret mikroorganismu iekļūšanu tajā;
“biogāzes iekārta” ir iekārta, kurā veic dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu bioloģisko noārdīšanu anaerobos apstākļos;
“savākšanas centri” ir telpas, izņemot pārstrādes iekārtas, kur savāc Regulas (EK) Nr. 1069/2009 18. panta 1. punktā minētos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, lai izmantotu tajā pašā pantā minēto dzīvnieku barošanā;
“kompostēšanas iekārta” ir iekārta, kurā notiek dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasinātu produktu bioloģiskā noārdīšanās aerobos apstākļos, un tādi produkti ir vismaz daļa no izmantotā materiāla;
“līdzsadedzināšanas iekārta” ir jebkura stacionāra vai mobila iekārta, kuras galvenais mērķis ir radīt enerģiju vai ražot materiālu produkciju, kā noteikts Direktīvas 2000/76/EK 3. panta 5. punktā;
“sadedzināšanas iekārta” ir jebkura stacionāra vai mobila tehniska vienība un aprīkojums atkritumu termiskai apstrādei, kā noteikts Direktīvas 2000/76/EK 3. panta 4. punktā;
“lolojumdzīvnieku barības iekārta” ir telpas vai iekārtas, kas paredzētas lolojumdzīvnieku barības vai dzīvnieku izcelsmes garšas uzlabotāju ražošanai, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta 1. punkta e) apakšpunktā;
“pārstrādes iekārta” ir telpas vai iekārtas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādei, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta 1. punkta a) apakšpunktā un kurā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pārstrādā saskaņā ar IV pielikumu un/vai X pielikumu;
“augšanas substrāti” ir materiāli, ieskaitot podiņu augsni, izņemot augsni in situ, kuros audzē augus un kurus izmanto atsevišķi no augsnes in situ.
II PIELIKUMS
IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ DZĪVNIEKU IZCELSMES BLAKUSPRODUKTU IZMANTOŠANU
I NODAĻA
Kažokzvēru pārstrāde vienas sugas ietvaros
1. Igaunijā, Latvijā un Somijā šādus kažokzvērus var barot ar gaļas-kaulu miltiem vai citiem produktiem, kas pārstrādāti saskaņā ar IV pielikuma III nodaļu un kas iegūti no to pašu sugu dzīvnieku ķermeņiem vai ķermeņu daļām:
lapsas (Vulpes vulpes un Alopex lagopus),
jenotsuņi (Nyctereutes procyonides).
2. Igaunijā un Latvijā Amerikas ūdeles (Mustela vison) sugas kažokzvērus var barot ar gaļas-kaulu miltiem vai ar citiem produktiem, kas pārstrādāti saskaņā ar IV pielikuma III nodaļā noteiktajām pārstrādes metodēm un iegūti no tās pašas sugas dzīvnieku ķermeņiem vai ķermeņu daļām.
3. Šīs nodaļas 1. un 2. punktā minētā barošana notiek, ievērojot šādus nosacījumus:
barošana notiek tikai saimniecībās:
ko reģistrējusi kompetentā iestāde, pamatojoties uz pieteikumu ar pievienotiem dokumentiem, kuri pierāda, ka nav iemesla aizdomām par TSE ierosinātāja klātbūtni tās sugas dzīvnieku populācijā, uz ko attiecas pieteikums,
kur saimniecībā ir ieviesta atbilstoša uzraudzības sistēma attiecībā uz transmisīvās sūkļveida encefalopātijas (TSE) klātbūtni kažokzvēros, kurā ietverta regulāra paraugu laboratoriska testēšana uz TSE klātbūtni;
kuras ir sniegušas atbilstošas garantijas, ka neviens dzīvnieku izcelsmes blakusprodukts vai gaļas-kaulu milti vai citi produkti, kas pārstrādāti saskaņā ar IV pielikuma III nodaļu un kas iegūti no minētajiem dzīvniekiem vai to pēcnācējiem, nevar iekļūt citiem dzīvniekiem, izņemot kažokzvērus, paredzētā pārtikā vai barības ķēdē;
kurām nav bijusi konstatēta saskare ar saimniecību, kurā ir aizdomas par TSE uzliesmojumu vai tas ir apstiprināts;
ja reģistrētās saimniecības uzņēmējs nodrošina, ka:
saimniecības uzņēmējs nodrošina, ka gaļas-kaulu milti vai citi produkti, kas iegūti no kādas sugas un paredzēti tās pašas sugas barošanai:
ir pārstrādāti pārstrādes iekārtā, kas apstiprināta atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta 1. punkta a) apakšpunktam, un izmanto tikai 1.–5. pārstrādes metodi vai 7. pārstrādes metodi, kā noteikts šīs regulas IV pielikuma III nodaļā;
ir ražoti no veselīgiem dzīvniekiem, kuri nokauti kažokādu ieguvei;
ja ir bijusi saskare vai ir aizdomas par saskari ar saimniecību, kurā ir aizdomas par TSE uzliesmojumu vai tas ir apstiprināts, tad saimniecības uzņēmējs nekavējoties:
informē kompetento iestādi par šādu saskari;
pārtrauc nosūtīt kažokzvērus uz jebkuru galamērķi bez kompetentās iestādes rakstiskas atļaujas.
II NODAĻA
Lauksaimniecības dzīvnieku barošana ar zāli
Šādi nosacījumi attiecināmi uz lauksaimniecības dzīvnieku barošanu, tos ganot vai barojot ar nopļautu zāli, kas aug uz lauksaimniecības zemes, ja konkrētā zeme ir apstrādāta ar organisko mēslojumu vai augsnes ielabotājiem:
jāievēro vismaz 21 dienas starplaiks, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 11. panta 1. punkta c) apakšpunktā;
drīkst izmantot tikai organisko mēslojumu un augsnes ielabotājus, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 32. panta 1. un 2. punktam un šīs regulas XI pielikuma II nodaļai.
Minētos nosacījumus tomēr nepiemēro, ja zeme ir apstrādāta tikai ar šādu organisko mēslojumu vai augsnes ielabotājiem:
kūtsmēsli un gvano;
gremošanas trakta saturs, piens, piena produkti, no piena atvasināti produkti, jaunpiens un jaunpiena produkti, par kuriem kompetentā iestāde neuzskata, ka tie rada jebkuras nopietnas dzīvnieku slimības izplatīšanās risku.
III PIELIKUMS
LIKVIDĒŠANA, REĢENERĒŠANA UN IZMANTOŠANA PAR KURINĀMO
I NODAĻA
VISPĀRĪGAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ SADEDZINĀŠANU UN LĪDZSADEDZINĀŠANU
1. iedaļa
Vispārīgi nosacījumi
1. Šīs regulas 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtu uzņēmēji nodrošina, ka viņu kontrolē esošajās iekārtās tiek ievēroti šādi higiēnas nosacījumi:
dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti jālikvidē pēc iespējas drīzāk pēc to atvešanas saskaņā ar kompetentās iestādes paredzētajiem nosacījumiem. Līdz likvidēšanai tos pienācīgi uzglabā, ievērojot kompetentās iestādes noteiktos nosacījumus;
iekārtās jābūt atbilstošai sistēmai konteineru un transportlīdzekļu tīrīšanai un dezinficēšanai, jo īpaši speciālā zonā, no kuras notekūdeņus likvidē saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, lai novērstu inficēšanas risku;
iekārtām jāatrodas uz kārtīgi nosusināta cieta pamata;
iekārtās jābūt atbilstošai sistēmai aizsardzībai pret kaitēkļiem, piemēram, kukaiņiem, grauzējiem un putniem. Šim nolūkam jāizmanto dokumentēta kaitēkļu apkarošanas programma;
darbiniekiem jābūt pieejamām atbilstošām iekārtām personīgajai higiēnai, proti, tualetēm, ģērbtuvēm un izlietnēm, ja tas vajadzīgs, lai novērstu inficēšanās risku;
attiecībā uz visām uzņēmumu telpām jāizstrādā un jādokumentē tīrīšanas procedūras. Tīrīšanai jāparedz atbilstošs aprīkojums un tīrīšanas līdzekļi;
higiēnas kontrolē jāiekļauj regulāras vides un aprīkojuma pārbaudes. Inspekcijas grafiki un rezultāti jādokumentē un jāsaglabā vismaz divus gadus.
2. Sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas uzņēmējam jāveic visi vajadzīgie piesardzības pasākumi attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu pieņemšanu, lai novērstu vai pēc iespējas samazinātu tiešo risku cilvēku vai dzīvnieku veselībai.
3. Dzīvnieki nedrīkst piekļūt iekārtām, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, ko plānots sadedzināt vai līdzsadedzināt, un pelniem, kas radušies, sadedzinot vai līdzsadedzinot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus.
4. Ja sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārta atrodas mājlopu saimniecībā:
sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas aprīkojumam jābūt fiziski pilnībā atdalītam no mājlopiem, to barības un pakaišiem, vajadzības gadījumā nožogojot;
aprīkojumam jābūt paredzētam tikai dedzināšanas iekārtas darbībai un to nedrīkst izmantot nekur citur saimniecībā, vai, alternatīvi, tas pirms šādas lietošanas jāiztīra un jādezinficē;
pirms darbošanās ar mājlopiem vai barību darbiniekiem jāpārvelk virsdrēbes un apavi.
5. Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti, ko plānots sadedzināt vai līdzsadedzināt, kā arī pelni jāuzglabā slēgtos, pareizi identificētos un, ja nepieciešams, hermētiskos konteineros.
6. Nepilnīgi sadedzināti dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāsadedzina atkārtoti vai jālikvidē citiem līdzekļiem, izņemot likvidēšanu atļautā atkritumu poligonā, attiecīgi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 12., 13. un 14. pantu.
2. iedaļa
Ekspluatācijas nosacījumi
Sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtām jābūt plānotām, aprīkotām, uzbūvētām un jādarbojas tā, lai procesā izdalījušos gāzu temperatūra pēc pēdējās sadedzināšanai vajadzīgā gaisa pievadīšanas arī visnelabvēlīgākajos apstākļos pie sadedzināšanas kameras iekšējās sienas vai citā kompetentās iestādes noteiktā reprezentatīvā mērīšanas vietā sadegšanas kamerā kontrolēti un homogēni vismaz uz divām sekundēm paaugstinātos līdz 850 °C, vai vismaz uz 0,2 sekundēm paaugstinātos līdz 1 100 °C temperatūrai.
3. iedaļa
Sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas atlikumi
1. Maksimāli jāsamazina sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas atlikumu apjoms un kaitīgums. Tādi atlikumi attiecīgos gadījumos jāreģenerē vai nu tieši iekārtā vai ārpus tās saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, vai jālikvidē atļautā atkritumu poligonā.
2. Sauso atlikumu, tostarp putekļu, transports un pagaidu uzglabāšana jāveic tā, lai novērstu to izkļūšanu vidē (piemēram, noslēgtos konteineros).
4. iedaļa
Temperatūras un citu parametru mērījumi
1. Jāizmanto metodes, lai uzraudzītu ar sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas procesu saistītos parametrus un nosacījumus.
2. Kompetentās iestādes izdotajā apstiprinājumā vai tam pievienotajos nosacījumos jāparedz prasības attiecībā uz temperatūras mērījumiem.
3. Jebkuras automatizētas uzraudzības iekārtas darbība jākontrolē, un tai ik gadus veic pārraudzības testu.
4. Temperatūras mērījumu rezultāti jāreģistrē un jāuzrāda tā, lai kompetentajai iestādei nodrošinātu iespēju pēc tās noteiktajām procedūrām pārbaudīt atbilstību atļautajiem ekspluatācijas nosacījumiem, kas noteikti šajā regulā.
5. iedaļa
Ekspluatācija ārkārtas situācijā
Sadedzināšanas iekārtas vai līdzsadedzināšanas iekārtas avārijas gadījumā vai ekspluatācijas ārkārtas apstākļos uzņēmējam darbība iespējami ātri jāsamazina vai jāpārtrauc līdz laikam, kad kļūst iespējams atjaunot normālu ekspluatācijas režīmu.
II NODAĻA
LIELJAUDAS SADEDZINĀŠANAS UN LĪDZSADEDZINĀŠANAS IEKĀRTAS
1. iedaļa
Īpaši ekspluatācijas nosacījumi
Sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas, kuras apstrādā tikai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus, ar jaudu vairāk nekā 50 kg stundā (lieljaudas iekārtas) un kurām nevajag darbības atļauju saskaņā ar Direktīvu 2000/76/EK, atbilst šādiem nosacījumiem.
Iekārtās katra līnija jāaprīko ar vismaz vienu papildu degli. Šim deglim jāieslēdzas automātiski, ja degšanas gāzu temperatūra pēc pēdējās degšanai vajadzīgā gaisa pievadīšanas nokrītas attiecīgi zem 850 °C vai 1 100 °C. Tas jāizmanto arī iekārtas palaišanas un izslēgšanas darbībās, lai nodrošinātu, ka attiecīgi 850 °C vai 1 100 °C temperatūra tiek vienmēr uzturēta minēto darbību laikā un kamēr vien nesadedzinātais materiāls atrodas kamerā, kurā veic sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu.
Ja dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus ievada kamerā, kurā sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu veic nepārtrauktu procesu sistēmā, tad iekārtām jādarbojas automātiskā sistēmā, lai novērstu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu ievadīšanu iekārtas iedarbināšanas brīdī, līdz ir sasniegta attiecīgi 850 °C vai 1 100 °C temperatūra, un ikreiz, kad temperatūra netiek uzturēta.
Uzņēmējam sadedzināšanas iekārta jādarbina tādā veidā, lai tiktu sasniegts tāds sadedzināšanas līmenis, ka smago pelnu un izdedžu kopējā organiskā oglekļa saturs ir mazāks nekā 3 % vai to zudums sadegšanā ir mazāks nekā 5 % no materiāla sausnas svara. Vajadzības gadījumā izmanto atbilstošas pirmapstrādes metodes.
2. iedaļa
Ūdens aizvadīšana
1. Lieljaudas iekārtu vietas, tostarp saistītās dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu uzglabāšanas zonas, projektē tā, lai būtu novērsta neatļauta un nejauša jebkuras piesārņojošas vielas izplūšana augsnē, virszemes ūdenī un gruntsūdenī.
2. Jānodrošina uzglabāšanas jaudas piesārņotā lietus ūdens notecei no iekārtas teritorijas vai piesārņotā ūdens glabāšanai, kas rodas, novēršot piesārņotājvielu noplūdes vai dzēšot ugunsgrēkus.
Ja vajadzīgs, uzņēmējs nodrošina, ka attiecīgā gadījumā tādu lietusūdeni un tādu ūdeni pirms notecināšanas var pārbaudīt un attīrīt.
III NODAĻA
MAZJAUDAS SADEDZINĀŠANAS UN LĪDZSADEDZINĀŠANAS IEKĀRTAS
Sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas, kuras apstrādā tikai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus, ar maksimālo jaudu mazāk nekā 50 kg stundā vai vienai partijai (mazjaudas iekārtas) un kurām nevajag darbības atļauju saskaņā ar Direktīvu 2000/76/EK,
tiek izmantotas tikai tam, lai likvidētu:
mirušus lolojumdzīvniekus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 8. panta a) punkta iii) apakšpunktā;
pirmās kategorijas materiālus, kas aprakstīti minētās regulas 8. panta b), e) un f) punktā, otrās kategorijas materiālus, kas minēti 9. pantā, vai trešās kategorijas materiālus, kas minēti 10. pantā; un
mirušus individuāli identificētus zirgu dzimtas dzīvniekus no saimniecībām, kurām nepiemēro veselības ierobežojumus saskaņā ar Direktīvas 2009/156/EK 4. panta 5. punktu vai 5. pantu, ja dalībvalsts to atļāvusi;
ja mazjaudas iekārtā ievada pirmās kategorijas materiālus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 8. panta b) punktā, aprīko ar papildu degli;
darbojas tā, lai dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti tiktu pilnībā pārpelnoti.
IV NODAĻA
VISPĀRĪGĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ DZĪVNIEKU IZCELSMES BLAKUSPRODUKTU UN ATVASINĀTO PRODUKTU IZMANTOŠANU PAR KURINĀMO
1. iedaļa
Vispārīgās prasības attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu dedzināšanu, tos izmantojot par kurināmo
1. Regulas 6. panta 6. punktā minētie dedzināšanas iekārtu operatori [uzņēmēji] nodrošina, ka to kontrolētajās dedzināšanas iekārtās tiek izpildīti šādi nosacījumi:
dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti, ko paredzēts izmantot par kurināmo, ir šim nolūkam jāizmanto, cik vien drīz iespējams, vai līdz izmantošanai droši jāuzglabā;
dedzināšanas iekārtās jāīsteno pienācīgi pasākumi, ar kuriem nodrošina, ka konteineru un transportlīdzekļu tīrīšanu un dezinfekciju veic speciālā teritorijas zonā, no kuras var savākt notekūdeņus un tos likvidēt saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, lai novērstu vides kontaminācijas risku.
Atkāpjoties no pirmās daļas prasībām, konteinerus un transportlīdzekļus, ko izmanto kausētu tauku pārvadāšanai, drīkst tīrīt un dezinficēt iekārtā, kurā veic iekraušanu, vai jebkurā citā iekārtā, kas apstiprināta vai reģistrēta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009;
dedzināšanas iekārtām jāatrodas uz labi drenēta, cieta pamata;
dedzināšanas iekārtās jāīsteno pienācīgi pasākumi aizsardzībai pret kaitēkļiem. Šim nolūkam jāizmanto dokumentēta kaitēkļu apkarošanas programma;
darbiniekiem jābūt pieejamām atbilstošām personīgās higiēnas telpām un priekšmetiem, piemēram, tualetēm, ģērbtuvēm un izlietnēm, ja tas vajadzīgs, lai novērstu tāda aprīkojuma kontaminācijas risku, kuru izmanto darbībām ar lauksaimniecības dzīvniekiem vai to barību;
attiecībā uz visām dedzināšanas iekārtas daļām jāizstrādā un jādokumentē tīrīšanas un dezinfekcijas procedūras. Tīrīšanas vajadzībām jānodrošina atbilstošs aprīkojums un tīrīšanas līdzekļi;
higiēnas kontrolē jāiekļauj regulāras vides un aprīkojuma inspekcijas. Inspekciju grafiki un rezultāti jādokumentē un jāsaglabā vismaz divus gadus;
ja kausētos taukus izmanto par kurināmo stacionāros iekšdedzes dzinējos, kas atrodas apstiprinātās vai reģistrētās pārtikas vai dzīvnieku barības pārstrādes iekārtās, pārtikas vai dzīvnieku barības pārstrādei šajā vietā jānotiek, stingri ievērojot nosacījumus par nošķiršanu.
2. Dedzināšanas iekārtu operatori veic visus vajadzīgos piesardzības pasākumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu pieņemšanu, lai novērstu vai pēc iespējas samazinātu risku cilvēku vai dzīvnieku veselībai un videi.
3. Ne dedzināšanas iekārtai, ne dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kas paredzēti dedzināšanai, ne pelniem, kas radušies dedzināšanā, nedrīkst piekļūt dzīvnieki.
4. Ja dedzināšanas iekārta atrodas saimniecībā, kurā tur produktīvu dzīvnieku sugu dzīvniekus:
dedzināšanas aprīkojumam jābūt fiziski pilnībā nošķirtam no dzīvniekiem, tostarp no to barības un pakaišiem;
aprīkojumam jābūt paredzētam tikai dedzināšanas iekārtas darbībai un to nedrīkst izmantot nekur citur saimniecībā, izņemot gadījumus, kad to pirms šādas izmantošanas efektīvi iztīra un dezinficē;
darbiniekiem, kas strādā dedzināšanas iekārtā, pirms darbībām ar dzīvniekiem šajā vai jebkurā citā saimniecībā vai darbībām ar to barību vai pakaišiem ir jāpārvelk virsdrēbes un apavi un jāveic personīgās higiēnas pasākumi.
5. Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti, ko paredzēts dedzināt, tos izmantojot par kurināmo, un dedzināšanas pārpalikumi jāuzglabā speciālā zonā, kas ir slēgta un pārklāta, vai slēgtos un hermētiskos konteineros.
6. Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu dedzināšanu veic apstākļos, kas nepieļauj dzīvnieku barības krustenisko kontamināciju.
2. iedaļa
Dedzināšanas iekārtu ekspluatācijas apstākļi
1. Dedzināšanas iekārtas jāprojektē, jābūvē, jāaprīko un jāekspluatē tā, lai pat visnelabvēlīgākajos apstākļos dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti vismaz 2 sekundes tiktu apstrādāti 850 °C temperatūrā vai vismaz 0,2 sekundes 1 100 °C temperatūrā.
2. Procesa laikā radušos gāzu temperatūra kontrolēti un homogēni uz 2 sekundēm jāpaaugstina līdz 850 °C vai uz 0,2 sekundēm līdz 1 100 °C temperatūrai.
Temperatūra jāmēra pie iekšējās sienas vai citā reprezentatīvā degšanas kameras vietā, ja to atļauj kompetentā iestāde.
3. Ar dedzināšanas procesu saistītos parametrus un apstākļus monitorē, izmantojot automātiskus mehānismus.
4. Temperatūras mērījumu rezultātus reģistrē automātiski un uzrāda tā, lai kompetentā iestāde varētu pārliecināties par 1. un 2. punktā izklāstīto atļauto ekspluatācijas apstākļu ievērošanu, izmantojot procedūras, ko nosaka attiecīgā iestāde.
5. Dedzināšanas iekārtas operators nodrošina, ka kurināmo dedzina tā, lai kopējā organiskā oglekļa saturs izdedžos un smagajos pelnos būtu mazāks nekā 3 % vai to karsēšanas zudumi būtu mazāki nekā 5 % no materiāla sausnas svara.
3. iedaļa
Dedzināšanas pārpalikumi
1. Pēc iespējas samazina dedzināšanas pārpalikumu daudzumu un kaitīgumu. Šādi atlikumi jāreģenerē vai, ja tas nav piemēroti, jālikvidē vai jāizmanto saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem.
2. Sausos pārpalikumus, tostarp putekļus, transportē un īslaicīgi uzglabā slēgtos konteineros vai kādā citā veidā, kas novērš to izplatīšanos vidē.
4. iedaļa
Bojājumi vai normai neatbilstoši ekspluatācijas apstākļi
1. Dedzināšanas iekārtu aprīko ar mehānismiem, kas bojājumu vai normai neatbilstošu ekspluatācijas apstākļu gadījumā automātiski aptur iekārtas darbību līdz laikam, kad var atjaunot normālu ekspluatāciju.
2. Nepilnīgi sadeguši dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti ir jādedzina atkārtoti vai jālikvidē citos Regulas (EK) Nr. 1069/2009 12., 13. un 14. pantā minētajos veidos, izņemot likvidēšanu atļautā atkritumu poligonā.
V NODAĻA
DEDZINĀŠANĀ IZMANTOJAMO IEKĀRTU UN KURINĀMO VEIDI UN ĪPAŠAS PRASĪBAS, KO PIEMĒRO KONKRĒTU VEIDU IEKĀRTĀM
A. Stacionāri iekšdedzes dzinēji
1. Izejmateriāli
Šajā procesā var izmantot tauku frakcijas no visu kategoriju dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, ja tās atbilst šādiem nosacījumiem:
ja vien neizmanto zivju eļļu vai kausētos taukus, kas saražoti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma attiecīgi VIII vai XII sadaļu, no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem iegūtā tauku frakcija vispirms jāpārstrādā šādi:
ja tauku frakcija iegūta no pirmās un otrās kategorijas materiāliem, izmanto jebkuru šīs regulas IV pielikuma III nodaļā izklāstīto pārstrādes metodi no 1. līdz 5.
Ja, izmantojot slēgtu konveijeru sistēmu, kuru nevar apiet, tauki no pārstrādes iekārtas tiek nogādāti tūlītējai, tiešai dedzināšanai un ja šo sistēmu ir apstiprinājusi kompetentā iestāde, tad nav obligāti jāveic VIII pielikuma V nodaļas 1. punktā minētā neizdzēšamā iezīmēšana ar glicerīntriheptanoātu (GTH);
ja tauku frakcija iegūta no trešās kategorijas materiāliem, izmanto jebkuru IV pielikuma III nodaļā izklāstīto pārstrādes metodi no 1. līdz 5. metodei vai 7. pārstrādes metodi;
no zivīm iegūtu materiālu gadījumā izmanto jebkuru IV pielikuma III nodaļā izklāstīto pārstrādes metodi no 1. līdz 7.;
tauku frakcija jāatdala no proteīniem, un, ja tauki ir atgremotājdzīvnieku izcelsmes un tos paredzēts izmantot dedzināšanai citā iekārtā, jānoņem nešķīstošie piemaisījumi tā, lai tie nepārsniegtu 0,15 % no svara.
2. Metodika
Dzīvnieku tauku dedzināšanu, tos izmantojot par kurināmo stacionārā iekšdedzes dzinējā, veic šādi:
tauku frakcijas, kas minētas 1. punkta a) un b) apakšpunktā, dedzina:
IV nodaļas 2. iedaļas 1. punktā minētajos apstākļos vai
izmantojot procesa parametrus, kas ļauj panākt i) punktā minēto apstākļu iznākumam līdzvērtīgu iznākumu un ko atļāvusi kompetentā iestāde;
ir aizliegta tāda dzīvnieku izcelsmes materiāla dedzināšana, kas nav dzīvnieku tauki;
no pirmās vai otrās kategorijas materiāliem iegūtiem dzīvnieku taukiem, ko dedzina telpās, kuras ir apstiprinātas vai reģistrētas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 852/2004, 853/2004 vai 183/2005, vai sabiedriskās vietās, jābūt pārstrādātiem, izmantojot IV pielikuma III nodaļā izklāstīto 1. pārstrādes metodi;
dzīvnieku tauku dedzināšana jāveic saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vides aizsardzības jomā, jo īpaši saskaņā ar minētajos tiesību aktos paredzētajiem standartiem un prasībām, kā arī prasībām attiecībā uz labākajiem pieejamajiem emisiju kontroles un monitoringa paņēmieniem.
3. Ekspluatācijas apstākļi
Atkāpjoties no prasībām, kas noteiktas IV nodaļas 2. iedaļas 2. punkta pirmajā daļā, kompetentā iestāde, kas atbild par vides jautājumiem, var apstiprināt prasības, kuru pamatā ir citi procesa parametri un kuras nodrošina vides aspektā līdzvērtīgu iznākumu.
B. Saimniecībās esošas dedzināšanas iekārtas, kurās par kurināmo izmanto mājputnu mēslus
1. Iekārtas veids:
saimniecībā esoša dedzināšanas iekārta, kuras kopējā nominālā ievadītā siltumjauda nepārsniedz 5 MW.
2. Izejmateriāli un piemērošanas joma:
tikai neapstrādāti mājputnu mēsli, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 9. panta a) punktā un kas paredzēti dedzināšanai, tos izmantojot par kurināmo, atbilstoši 3.–5. punktā noteiktajām prasībām.
Citu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu un citu sugu dzīvnieku mēslu vai ārpus saimniecības radītu mēslu izmantošana par kurināmo 1. punktā minētajās saimniecībā esošajās dedzināšanas iekārtās nav atļauta.
3. Īpašas prasības attiecībā uz mājputnu mēsliem, ko izmanto par kurināmo:
mēslus uzglabā drošā, slēgtā uzglabāšanas zonā, lai pēc iespējas mazinātu nepieciešamību veikt turpmākas darbības ar tiem un lai novērstu krustenisko kontamināciju ar citām zonām saimniecībā, kurā tur produktīvu dzīvnieku sugu dzīvniekus;
saimniecībā esošajai dedzināšanas iekārtai jābūt aprīkotai ar:
automātisku kurināmā pārvaldības sistēmu, kura nogādā kurināmo tieši degšanas kamerā, lai ar to nebūtu jāveic papildu darbības;
papildu degli, kas jāizmanto iekārtas palaišanas un apturēšanas laikā, lai nodrošinātu, ka minēto darbību laikā un tik ilgi, kamēr degšanas kamerā ir nesadedzināts materiāls, pastāvīgi tiek ievērotas IV nodaļas 2. iedaļas 2. punktā noteiktās temperatūras prasības.
4. Emisijas robežvērtības un monitoringa prasības
Sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu (proti, slāpekļa monoksīda un slāpekļa dioksīda summa, izteikta kā slāpekļa dioksīds) un daļiņu emisijas nedrīkst pārsniegt turpmāk norādītās emisijas robežvērtības, kas izteiktas mg/Nm3 pie 273,15 K temperatūras, 101,3 kPa spiediena un 11 % skābekļa satura pēc korekcijas atbilstoši ūdens tvaika saturam dūmgāzēs.
Piesārņojošā viela |
Emisijas robežvērtība mg/Nm3 |
Sēra dioksīds |
50 |
Slāpekļa oksīdi (izteikti kā NO2) |
200 |
Daļiņas |
10 |
Saimniecībā esošās dedzināšanas iekārtas operators vismaz reizi gadā veic sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu un daļiņu mērījumus.
Sēra dioksīda emisiju noteikšanai kā alternatīvu pirmajā daļā minētajiem mērījumiem var veikt citas procedūras, ko verificējusi un apstiprinājusi kompetentā iestāde.
Monitoringu veic operators vai operatora vārdā saskaņā ar CEN standartiem. Ja nav CEN standartu, izmanto ISO standartus, valstu standartus vai citus starptautiskus standartus, kas nodrošina, ka iegūtajiem datiem ir līdzvērtīga zinātniskā kvalitāte.
Visus rezultātus reģistrē, apstrādā un sagatavo tā, lai kompetentā iestāde varētu verificēt atbilstību emisijas robežvērtībām.
Ja saimniecībā esošā dedzināšanas iekārtā izmanto sekundāru piesārņojuma samazināšanas iekārtu, lai nodrošinātu atbilstību emisijas robežvērtībām, pastāvīgi monitorē šā aprīkojuma darbības efektivitāti un monitoringa rezultātus reģistrē.
Ja nav nodrošināta atbilstība a) apakšpunktā minētajām emisijas robežvērtībām vai ja saimniecībā esoša dedzināšanas iekārta neatbilst IV nodaļas 2. iedaļas 1. punkta prasībām, operatori nekavējoties informē kompetento iestādi un veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstības atjaunošanu pēc iespējas īsākā laikā. Ja atbilstību nevar atjaunot, kompetentā iestāde aptur iekārtas darbību un atsauc tās apstiprinājumu.
5. Darbības izmaiņas un bojājumi
Operators paziņo kompetentajai iestādei par visām plānotajām saimniecībā esošās dedzināšanas iekārtas izmaiņām, kas varētu ietekmēt iekārtas emisijas, vismaz vienu mēnesi pirms izmaiņu veikšanas dienas.
Operators veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka saimniecībā esošās dedzināšanas iekārtas palaišanas un apturēšanas laiks un darbības traucējumu laiks ir pēc iespējas īsāks. Ja rodas sekundāro piesārņojuma samazināšanas iekārtu darbības traucējumi vai bojājumi, operators par to nekavējoties informē kompetento iestādi.
C. Dedzināšanas iekārtas, kurās par kurināmo izmanto lauksaimniecības dzīvnieku kūtsmēslus, kas nav B daļā noteiktie mājputnu mēsli
1. Iekārtas veids
Dedzināšanas iekārta, kuras kopējā nominālā ievadītā siltumjauda nepārsniedz 50 MW.
2. Izejmateriāli
Tikai lauksaimniecības dzīvnieku kūtsmēsli, kas nav B daļā noteiktie mājputnu mēsli un kas paredzēti dedzināšanai, tos izmantojot par kurināmo, saskaņā ar 3. punktā izklāstītajām prasībām.
Citu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu izmantošana par kurināmo 1. punktā minētajās dedzināšanas iekārtās nav atļauta. Lauksaimniecības dzīvnieku kūtsmēsli, kas nav B daļā noteiktie mājputnu mēsli un kas radīti ārpus saimniecības, nedrīkstētu nonākt saskarē ar lauksaimniecības dzīvniekiem.
3. Metodika
Dedzināšanas iekārtas, kurās par kurināmo izmanto lauksaimniecības dzīvnieku kūtsmēslus, kas nav B daļā noteiktie mājputnu mēsli, atbilst prasībām, kas noteiktas B daļas 3., 4. un 5. punktā.
4. Atkāpe un pārejas periods
Par vides jautājumiem atbildīgā dalībvalsts kompetentā iestāde var:
atkāpjoties no B daļas 3. punkta b) apakšpunkta ii) punkta, piešķirt dedzināšanas iekārtām, kas ir ekspluatācijā 2017. gada 2. augustā, papildu termiņu, kurš nepārsniedz 6 gadus, lai izpildītu prasības, kuras noteiktas šīs regulas III pielikuma IV nodaļas 2. iedaļas 2. punkta pirmajā daļā;
atkāpjoties no B daļas 4. punkta, atļaut daļiņu emisijas, kas nepārsniedz 50 mg/m3, ar noteikumu, ka dedzināšanas iekārtu kopējā nominālā ievadītā siltumjauda nepārsniedz 5MW;
atkāpjoties no B daļas 3. punkta b) apakšpunkta i) punkta, atļaut zirgu mēslu manuālu iekraušanu degkamerā, ja kopējā nominālā ievadītā siltumjauda nepārsniedz 0,5 MW.
IV PIELIKUMS
PĀRSTRĀDE
I NODAĻA
PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ PĀRSTRĀDES IEKĀRTĀM UN DAŽĀM CITĀM IEKĀRTĀM UN UZŅĒMUMIEM
1. iedaļa
Vispārīgi nosacījumi
1. Pārstrādes iekārtas atbilst šādām prasībām, lai veiktu pārstrādi, sterilizējot spiediena ietekmē vai saskaņā ar pārstrādes metodēm, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1069/2009 15. panta 1. punkta b) apakšpunktā.
Pārstrādes iekārtas nedrīkst atrasties tajā pašā vietā, kur kautuves vai pārējais uzņēmums, kas apstiprināti vai reģistrēti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 852/2004 vai Regulu (EK) Nr. 853/2004, ja vien risks cilvēku un dzīvnieku veselībai, kas rodas no tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes, kuru izcelsme ir tādās kautuvēs vai pārējā uzņēmumā, netiek mazināts, ievērojot atbilstību vismaz šādiem nosacījumiem:
pārstrādes iekārtai jābūt fiziskai atdalītai no kautuves vai pārējā uzņēmuma, attiecīgā gadījumā, izvietojot pārstrādes iekārtu ēkā, kas ir pilnīgi nošķirta no kautuves vai pārējā uzņēmuma;
pārstrādes iekārtā uzstādītām un darba kārtībā jābūt:
jāveic pasākumi, lai novērstu, ka pārstrādes iekārtā un kautuvē vai pārējā uzņēmumā nodarbinātā personāla darbības dēļ izplatītos papildu risks;
pārstrādes iekārtā nedrīkst iekļūt nepiederošas personas un dzīvnieki.
Atkāpjoties no i)–iv) punkta, trešās kategorijas materiāla pārstrādes iekārtu gadījumā kompetentā iestāde var atļaut citus nosacījumus, nevis minētajos punktos izklāstītos, kuru mērķis ir mazināt cilvēku un dzīvnieku veselības risku un risku, ko rada tādu trešās kategorijas materiālu pārstrāde, kuru izcelsme ir ārpus objekta esošos uzņēmumos, kuri apstiprināti vai reģistrēti atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 852/2004 vai Regulai (EK) Nr. 853/2004.
Regulas (EK) Nr. 1069/2009 52. panta 1. punktā minētajā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā dalībvalstis Komisijai un pārējām dalībvalstīm paziņo, ka to kompetentās iestādes šo atkāpi izmantojušas.
Pārstrādes iekārtā jābūt pienācīgi nodalītai tīrajai un netīrajai zonai. Netīrajā zonā jābūt ar jumtu pārsegtai teritorijai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pieņemšanai, tai jābūt veidotai tā, lai to būtu viegli tīrīt un dezinficēt. Grīdu uzbūvei jābūt tādai, kas veicina šķidrumu novadīšanu.
Pārstrādes iekārtā jābūt piemērotām iekārtām darbiniekiem, tostarp personāla tualetēm, ģērbtuvēm un izlietnēm.
Pārstrādes iekārtā jābūt pietiekamai karstā ūdens un tvaika ražošanas jaudai, lai varētu veikt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādi.
Netīrajā zonā attiecīgā gadījumā jābūt aprīkojumam, ar ko samazina dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lielumu, un aprīkojumam, ar ko sasmalcinātos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus iekrauj pārstrādes blokā.
Tur kur nepieciešama termiskā apstrāde, visām iekārtām jābūt aprīkotām ar:
mērīšanas aprīkojumu, lai uzraudzītu temperatūru attiecībā pret laiku un, attiecīgā gadījumā, pret izmantoto pārstrādes metodi, spiedienu kritiskajos punktos;
reģistrēšanas ierīcēm, lai pastāvīgi reģistrētu minēto mērījumu rezultātus tā, lai tie paliek pieejami pārbaudēm un oficiālajām kontrolēm;
piemērotu drošības sistēmu, kas vajadzīga, lai novērstu nepietiekamas termiskas apstrādes iespēju.
Lai novērstu atvasināto produktu inficēšanu ar atvestajiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, jābūt izteikti nodalītai tādai iekārtas zonai, kurā izkrauj atvesto pārstrādājamo materiālu, un zonām, kas atvēlētas šā produkta pārstrādāšanai un atvasinātā produkta uzglabāšanai.
2. Pārstrādes iekārtā jābūt atbilstīgām ierīcēm, lai tīrītu un dezinficētu konteinerus vai tvertnes, kurās saņemti dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, un transportlīdzekļus, kuros tie atvesti, izņemot kuģus.
3. Jāparedz atbilstīgas ierīces transportlīdzekļu riteņu un, attiecīgā gadījumā, pārējo transportlīdzekļa daļu dezinficēšanai, tam izbraucot no pārstrādes iekārtas netīrās zonas.
4. Visām pārstrādes iekārtām jābūt notekūdeņu likvidēšanas sistēmai, kas atbilst prasībām, ko noteikusi kompetentā iestāde saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.
5. Pārstrādes uzņēmumā jābūt savai laboratorijai vai tai jāizmanto ārējas laboratorijas pakalpojumi. Laboratorijai jābūt aprīkotai tā, lai veiktu nepieciešamās analīzes, tai jābūt ar kompetentās iestādes apstiprinājumu, kas piešķirts, pamatojoties uz novērtējumu par laboratorijas spēju veikt tādas analīzes, tai jābūt akreditētai atbilstīgi starptautiski atzītiem standartiem vai jābūt pakļautai regulārām kompetentās iestādes kontrolēm, lai novērtētu laboratorijas spēju veikt tādas analīzes.
6. Ja uz riska novērtējuma pamata apstrādāto produktu apjoms ir tāds, ka vajadzīga regulāra vai pastāvīga kompetentās iestādes klātbūtne, tad pārstrādes iekārtām jābūt pienācīgi aprīkotai aizslēdzamai istabai, kuru lieto tikai inspekcijas dienests.
2. iedaļa
Notekūdeņu attīrīšana
1. Pārstrādes iekārtās, kurās pārstrādā pirmās kategorijas materiālu, un citās telpās, uz kurieni nogādā īpaša riska materiālu, kautuvēs un pārstrādes iekārtās, kurās pārstrādā otrās kategorijas materiālu, notekūdeņu attīrīšanas pirmais posms ir iepriekšēja attīrīšana, ko veic, lai savāktu un aizturētu dzīvnieku izcelsmes materiālu.
Iepriekšējā attīrīšanā izmantojamais aprīkojums sastāv no procesa noslēguma daļā izvietotiem notekūdeņu uztvērējiem vai sietiem ar tāda izmēra atvērumiem vai sieta acīm, kas nepārsniedz 6 mm, vai no līdzvērtīgām sistēmām, kuras nodrošina, ka cietās daļiņas caur sistēmām plūstošajos notekūdeņos nav lielākas par 6 mm.
2. Notekūdeņiem, kas rodas 1. punktā minētajās telpās, jāveic iepriekšēja attīrīšana, kas nodrošina visu notekūdeņu filtrēšanu, pirms tos novada prom no telpām. Neveic cietu dzīvnieku izcelsmes materiālu malšanu, mērcēšanu vai citādu pārstrādi, ne arī piemēro spiedienu, kas varētu veicināt šāda materiāla izplūšanu iepriekšējas attīrīšanas procesā.
3. Visu dzīvnieku izcelsmes materiālu, kas aizturēts iepriekšējas attīrīšanas procesā telpās, kas minētas 1. punktā, attiecīgā gadījumā savāc un pārvadā kā pirmās vai otrās kategorijas materiālu un likvidē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009.
4. Notekūdeņus, kam veikts iepriekšējas attīrīšanas process 1. punktā minētajās telpās, un notekūdeņus no citām telpām, kurās apstrādā vai pārstrādā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, attīra saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, bez ierobežojumiem saskaņā ar šo regulu.
5. Papildus 4. punktā minētajām prasībām kompetentā iestāde var likt uzņēmējiem attīrīt notekūdeņus, kuri radušies pārstrādes iekārtas netīrajā zonā un iekārtās vai uzņēmumos, kas veic starpposma darbības ar pirmās kategorijas materiāliem vai otrās kategorijas materiāliem vai kas uzglabā pirmās kategorijas materiālus vai otrās kategorijas materiālus, saskaņā ar nosacījumiem, kas nodrošina, ka tiek mazināti riski no slimību izraisītājiem.
6. Neskarot 1.–5. punktu, ir aizliegts likvidēt notekūdeņu plūsmā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, tostarp asinis un pienu vai atvasinātos produktus.
Tomēr trešās kategorijas materiālu, kurā ir centrifūgas vai separatora nogulsnes, var likvidēt notekūdeņu plūsmā, ja tie apstrādāti ar kādu no metodēm, kas paredzētas centrifūgas vai separatora nogulsnēm un noteiktas šīs regulas X pielikuma II nodaļas 4. iedaļas III daļā.
3. iedaļa
Īpašas prasības attiecībā uz pirmās un otrās kategorijas materiālu pārstrādi
Pārstrādes iekārtu, kurās pārstrādā pirmās un otrās kategorijas materiālus, izkārtojumam jānodrošina, lai pirmās kategorijas materiāli būtu pilnīgi atdalīti no otrās kategorijas materiāliem – no izejvielu saņemšanas brīža līdz iegūtā atvasinātā produkta nosūtīšanai, ja vien pirmās un otrās kategorijas materiālu nepārstrādā kā pirmās kategorijas materiālu.
4. iedaļa
Īpašas prasības attiecībā uz trešās kategorijas materiālu pārstrādi
Papildus vispārīgajiem nosacījumiem, kas aprakstīti 1. iedaļā, piemēro šādas prasības.
Pārstrādes iekārtas, kurās pārstrādā trešās kategorijas materiālu, neatrodas tajā pašā vietā, kur iekārtas, kurās pārstrādā pirmās vai otrās kategorijas materiālu, ja vien tās neatrodas pilnīgi atsevišķā ēkā.
Tomēr kompetentā iestāde var atļaut pārstrādāt trešās kategorijas materiālu vietā, kurā notiek pirmās vai otrās kategorijas materiālu ►C1 apstrāde ◄ vai pārstrāde, ja savstarpēja piesārņošana ir novērsta ar šādiem pasākumiem:
telpu izkārtojums, jo īpaši pieņemšanas sistēma, un izejvielu turpmāka apstrāde;
pārstrādes izmantotā aprīkojuma izkārtojums un pārvaldība, tostarp tāds atsevišķo pārstrādes līniju vai tīrīšanas procedūru izkārtojums un pārvaldība, kas novērš jebkura iespējama cilvēku un dzīvnieku veselības apdraudējuma izplatīšanos, un
galaproduktu pagaidu uzglabāšanas zonu izkārtojums un pārvaldība.
Pārstrādes iekārtās, kurās pārstrādā trešās kategorijas materiālu, darbojas ierīces, lai pārbaudītu svešķermeņu, piemēram, iepakojuma materiālu vai metāla gabalu klātbūtni dzīvnieku izcelsmes blakusproduktos vai atvasinātajos produktos, ja tie ir pārstrādes materiāli, ko paredzēts izmantot barošanai. Tādus svešķermeņus aizvāc pirms pārstrādes vai tās laikā.
II NODAĻA
HIGIĒNAS UN PĀRSTRĀDES PRASĪBAS
1. iedaļa
Vispārīgās higiēnas prasības
Papildus vispārīgajām higiēnas prasībām, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1069/2009 25. pantā, pārstrādes iekārtām ir ieviestas dokumentētas kaitēkļu apkarošanas programmas, lai īstenotu minētās regulas 25. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētos pasākumus aizsardzībai pret kaitēkļiem, piemēram, kukaiņiem, grauzējiem un putniem.
2. iedaļa
Vispārīgās pārstrādes prasības
1. Jālieto precīzi kalibrētas mērierīces/pašrakstītāji pārstrādes nosacījumu nepārtrauktai novērošanai. Jāveic uzskaite, atspoguļojot mērierīču/pašrakstītāju kalibrēšanas datus.
2. Materiālam, kam varētu nebūt veikta īpašā termiskā apstrāde, piemēram, iedarbināšanas brīdī izmests materiāls vai noplūde no cauruļu katliem, vēlreiz jāveic termiskā apstrāde vai tas jāsavāc un atkārtoti jāpārstrādā vai jālikvidē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009.
3. iedaļa
Pirmās un otrās kategorijas materiālu pārstrādes metodes
Ja vien kompetentā iestāde neprasa veikt sterilizāciju spiediena ietekmē (1. metode), tad pirmās un otrās kategorijas materiālu pārstrādā saskaņā ar 2., 3., 4. vai 5. pārstrādes metodi, kas minēta III nodaļā.
4. iedaļa
Trešās kategorijas materiāla pārstrāde
1. Kritiskie kontroles punkti, kas nosaka pārstrādes procesā pielietotās termoapstrādes apmērus, jāidentificē attiecībā uz katru pārstrādes metodi, kas uzskaitīta III nodaļā:
izejvielas daļiņu izmērs;
termoapstrādes procesā sasniegtā temperatūra;
spiediens, ja to piemēro izejvielai;
termoapstrādes procesa ilgums vai padeves ātrums nepārtrauktā procesa sistēmā. Attiecībā uz katru izmantojamo kritisko kontroles punktu jānosaka obligātie pārstrādes standarti.
2. Ja tiek izmantota ķīmiskā apstrāde, ko kompetentā iestāde atļāvusi kā 7. pārstrādes metodi saskaņā ar III nodaļas G punktu, kritiskie kontroles punkti, kuri nosaka piemērotās ķīmiskās apstrādes apjomu, ietver sasniegto pH korekcijas līmeni.
3. Uzskaites dokumentācija jāsaglabā vismaz divus gadus, lai varētu pierādīt, ka katrā kritiskajā kontroles punktā tiek piemēroti obligātie procedūras parametri.
4. Trešās kategorijas materiālu pārstrādā saskaņā ar jebkuru no 1.–5. pārstrādes metodei vai saskaņā ar 7. pārstrādes metodi vai, ja materiāls cēlies no ūdensdzīvniekiem, tad saskaņā ar jebkuru no 1.–7. pārstrādes metodei, kā noteikts III nodaļā.
III NODAĻA
STANDARTA PĀRSTRĀDES METODES
A. 1. pārstrādes metode (sterilizācija spiediena ietekmē)
Sasmalcināšana
1. Ja pārstrādājamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu daļiņas ir lielākas par 50 milimetriem, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāsasmalcina, lietojot atbilstīgu aprīkojumu, kas noregulēts tā, lai daļiņas izmērs pēc sasmalcināšanas nebūtu lielāks par 50 milimetriem. Katru dienu jāpārbauda aprīkojuma efektivitāte un jāreģistrē tā tehniskais stāvoklis. Ja pārbaudēs atklāj daļiņas, kuru izmērs ir lielāks par 50 milimetriem, tad process ir jāaptur un to var atsākt tikai pēc remonta.
Laiks, temperatūra un spiediens
2. Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kuru daļiņu izmērs nav lielāks par 50 milimetriem, jākarsē, līdz temperatūra centrā pārsniedz 133 °C, vismaz 20 minūtes bez pārtraukuma, vismaz 3 bāru (absolūtajā) spiedienā. Spiediens jārada, evakuējot visu gaisu no sterilizācijas kameras un aizstājot gaisu ar tvaiku (“piesātinātais tvaiks”); termisko apstrādi var piemērot kā vienreizēju procesu vai kā sterilizācijas fāzi pirms vai pēc procesa.
3. Pārstrādi var veikt periodisku vai nepārtrauktu procesu sistēmā.
B. 2. pārstrādes metode
Sasmalcināšana
1. Ja pārstrādājamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu daļiņas ir lielākas par 150 milimetriem, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāsasmalcina, lietojot atbilstīgu aprīkojumu, kas noregulēts tā, lai daļiņas izmērs pēc sasmalcināšanas nebūtu lielāks par 150 milimetriem. Katru dienu jāpārbauda aprīkojuma efektivitāte un jāreģistrē tā tehniskais stāvoklis. Ja pārbaudēs atklāj daļiņas, kuru izmērs ir lielāks par 150 milimetriem, tad process ir jāaptur un jāveic remonts, pirms procesu atkal atsāk.
Laiks, temperatūra un spiediens
2. Pēc sasmalcināšanas dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jākarsē tā, lai temperatūra centrā būtu virs 100 °C vismaz 125 minūtes, virs 110 °C vismaz 120 minūtes un virs 120 °C vismaz 50 minūtes.
Temperatūru centrā var sasniegt secīgi vai nejauši sakombinējot norādītos laika periodus.
3. Pārstrāde jāveic periodisku procesu sistēmā.
C. 3. pārstrādes metode
Sasmalcināšana
1. Ja pārstrādājamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu daļiņas ir lielākas par 30 milimetriem, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāsasmalcina, lietojot atbilstīgu aprīkojumu, kas noregulēts tā, lai daļiņas izmērs pēc sasmalcināšanas nebūtu lielāks par 30 milimetriem. Katru dienu jāpārbauda aprīkojuma efektivitāte un jāreģistrē tā tehniskais stāvoklis. Ja pārbaudēs atklāj daļiņas, kuru izmērs ir lielāks par 30 milimetriem, process ir jāaptur un jāveic remonts, pirms procesu atkal atsāk.
Laiks, temperatūra un spiediens
2. Pēc sasmalcināšanas dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jākarsē tā, lai temperatūra centrā būtu virs 100 °C vismaz 95 minūtes, virs 110 °C vismaz 55 minūtes un virs 120 °C vismaz 13 minūtes.
Temperatūru centrā var sasniegt secīgi vai nejauši sakombinējot norādītos laika periodus.
3. Pārstrādi var veikt periodisku vai nepārtrauktu procesu sistēmā.
D. 4. pārstrādes metode
Sasmalcināšana
1. Ja pārstrādājamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu daļiņas ir lielākas par 30 milimetriem, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāsasmalcina, lietojot atbilstīgu aprīkojumu, kas noregulēts tā, lai daļiņas izmērs pēc sasmalcināšanas nebūtu lielāks par 30 milimetriem. Katru dienu jāpārbauda aprīkojuma efektivitāte un jāreģistrē tā tehniskais stāvoklis. Ja pārbaudēs atklāj daļiņas, kuru izmērs ir lielāks par 30 milimetriem, process ir jāaptur un jāveic remonts, pirms procesu atkal atsāk.
Laiks, temperatūra un spiediens
2. Pēc sasmalcināšanas dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāievieto traukā ar pievienotiem taukiem un jākarsē tā, lai temperatūra centrā būtu virs 100 °C vismaz 16 minūtes, virs 110 °C vismaz 13 minūtes, virs 120 °C vismaz astoņas minūtes un virs 130 °C vismaz trīs minūtes.
Temperatūru centrā var sasniegt secīgi vai nejauši sakombinējot norādītos laika periodus.
3. Pārstrādi var veikt periodisku vai nepārtrauktu procesu sistēmā.
E. 5. pārstrādes metode
Sasmalcināšana
1. Ja pārstrādājamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu daļiņas ir lielākas par 20 milimetriem, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāsasmalcina, lietojot atbilstīgu aprīkojumu, kas noregulēts tā, lai daļiņas izmērs pēc sasmalcināšanas nebūtu lielāks par 20 milimetriem. Katru dienu jāpārbauda aprīkojuma efektivitāte un jāreģistrē tā tehniskais stāvoklis. Ja pārbaudēs atklāj daļiņas, kuru izmērs ir lielāks par 20 milimetriem, process ir jāaptur un jāveic remonts, pirms procesu atkal atsāk.
Laiks, temperatūra un spiediens
2. Pēc sasmalcināšanas dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jākarsē, līdz tie koagulē, un tad jāpresē tā, lai olbaltumvielu saturošais materiāls atbrīvotos no taukiem un ūdens. Tad olbaltumvielu saturošais materiāls jākarsē tā, lai temperatūra centrā būtu virs 80 °C vismaz 120 minūtes un virs 100 °C vismaz 60 minūtes.
Temperatūru centrā var sasniegt secīgi vai nejauši sakombinējot norādītos laika periodus.
3. Pārstrādi var veikt periodisku vai nepārtrauktu procesu sistēmā.
F. 6. pārstrādes metode (tikai trešās kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri cēlušies no ūdensdzīvniekiem vai ūdens bezmugurkaulniekiem)
Sasmalcināšana
1. Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāsasmalcina līdz tādam daļiņu izmēram, kas nepārsniedz:
50 milimetrus termiskās apstrādes gadījumā saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu; vai
30 milimetrus termiskās apstrādes gadījumā saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu.
Tad tie jāsajauc ar skudrskābi, lai samazinātu pH līmeni līdz 4,0 vai mazāk. Maisījums jāuzglabā 24 stundas līdz nākamajai apstrādei.
Laiks, temperatūra un spiediens
2. Pēc sasmalcināšanas maisījums jāsakarsē tā, lai:
temperatūra centrā ir ne mazāka par 90 °C vismaz 60 minūtes; vai
temperatūra centrā ir ne mazāka par 70 °C vismaz 60 minūtes.
Izmantojot nepārtrauktās plūsmas sistēmu, produkta attīstība termiskajā pārveidotājā jākontrolē ar mehānisku vadības ierīču palīdzību, kas ierobežo tā pārvietošanos, tā, lai, beidzoties termiskās apstrādes operācijai, šis produkts būtu izgājis pietiekamu ciklu gan laika, gan temperatūras ziņā.
3. Pārstrādi var veikt periodisku vai nepārtrauktu procesu sistēmā.
G. 7. pārstrādes metode
1. Jebkura kompetentās iestādes atļauta pārstrādes metode, ja uzņēmējs minētajai iestādei ir pierādījis šādus aspektus:
būtisko apdraudējumu identifikācija izejvielās, ņemot vērā materiāla izcelsmi, un iespējamo apdraudējumu identifikācija, ņemot vērā dzīvnieku veselības statusu dalībvalstī, apgabalā vai zonā, kurā metode izmantojama;
pārstrādes metodes spēja samazināt minētos apdraudējumus līdz līmenim, kurā nerodas nozīmīgi riski cilvēku un dzīvnieku veselībai;
galaprodukta paraugu ņemšana katru dienu 30 ražošanas dienas atbilstīgi šādiem mikrobioloģiskajiem standartiem:
materiāla paraugi, kas ņemti uzreiz pēc apstrādes:
nav konstatēts Clostridium perfringens 1 g produkcijas;
materiāla paraugi, ►C2 kas ņemti noliktavā vai izņemot no noliktavas: ◄
kur
n |
= |
testējamo paraugu skaits; |
m |
= |
baktēriju skaita robežvērtība; rezultātu uzskata par apmierinošu, ja baktēriju skaits visos paraugos nepārsniedz m; |
M |
= |
baktēriju skaita maksimālā vērtība; rezultāts uzskatāms par neapmierinošu, ja baktēriju skaits vienā vai vairākos paraugos ir vienāds ar M vai lielāks; un |
c |
= |
paraugu skaits, kuru baktēriju skaits var būt starp m un M, paraugu joprojām uzskatot par pieņemamu, ja baktēriju skaits citos paraugos ir m vai mazāk. |
2. Jāreģistrē un jāuztur sīki dati attiecībā uz kritiskajiem kontrolpunktiem, saskaņā ar kuriem katra pārstrādes iekārta pienācīgā mērā atbilst mikrobioloģiskajiem standartiem, tā, lai uzņēmējs un kompetentā iestāde varētu uzraudzīt pārstrādes iekārtas darbību. Reģistrējamā un uzraugāmajā informācijā jāiekļauj daļiņu izmērs un attiecīgā gadījumā kritiskā temperatūra, absolūtais laiks, spiediena apraksts, izejmateriāla padeves ātrums un tauku pārstrādes ātrums.
3. Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentā iestāde var atļaut izmantot pārstrādes metodes, kas apstiprinātas pirms šīs regulas piemērošanas sākuma dienas, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1774/2002 V pielikuma III nodaļu.
4. Kompetentā iestāde pavisam vai provizoriski aptur 1. un 3. punktā minēto pārstrādes metožu piemērošanu, ja tā saņem pierādījumus, ka kāds no 1. punkta a) vai b) apakšpunktā precizētajiem apstākļiem ir būtiski mainījies.
5. Kompetentā iestāde pēc pieprasījuma informē citas dalībvalsts kompetento iestādi par tās rīcībā esošo informāciju saskaņā ar 1. un 2. punktu saistībā ar atļautu pārstrādes metodi.
IV NODAĻA
ALTERNATĪVĀS PĀRSTRĀDES METODES
1. iedaļa
Vispārīgi noteikumi
1. Materiālus, kas iegūti, pārstrādājot pirmās un otrās kategorijas materiālus, neizdzēšami marķē saskaņā ar VIII pielikuma V nodaļā noteiktajām prasībām attiecībā uz dažu atvasināto produktu marķēšanu.
Tomēr šo marķējumu nepieprasa šādiem 2. iedaļā minētajiem materiāliem:
biodīzeļdegvielai, kas ražota saskaņā ar D. punktu,
hidrolizētiem materiāliem, kas minēti H. punktā,
cūku un mājputnu kūtsmēslu maisījumiem ar dedzinātiem kaļķiem, kas ražoti saskaņā ar I. punktu,
atjaunojamai degvielai, kas ražota no kausētiem taukiem, ko iegūst no 1. un 2. kategorijas materiāliem saskaņā ar J un L punktu.
2. Dalībvalsts kompetentā iestāde pēc pieprasījuma dara citas dalībvalsts kompetentajai iestādei pieejamus oficiālās kontroles rezultātus, kad minētajā dalībvalstī pirmo reizi izmanto kādu alternatīvu metodi, lai atvieglotu jaunās alternatīvās metodes ieviešanu.
2. iedaļa
Pārstrādes standarti
A. Bāziskās hidrolīzes process
1. Izejvielas
Šim procesam var izmantot visu kategoriju dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus.
2. Pārstrādes metode
Bāzisko hidrolīzi var veikt atbilstīgi šādiem pārstrādes standartiem:
vai nu nātrija hidroksīda (NaOH), vai kālija hidroksīda (KOH) šķīdums (vai to kombinācija) jāizmanto tādā apjomā, kas nodrošina aptuvenu molāro ekvivalenci attiecībā pret “sagremojamo” dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu svaru, veidu un sastāvu.
Gadījumā ar lielu daudzumu tauku dzīvnieku izcelsmes blakusproduktos, kas neitralizē bāzi, pievienotā bāze jākoriģē tā, lai tiktu sasniegta minētā molārā ekvivalence;
dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāievieto tērauda sakausējuma konteinerā. Izmērītais sārma daudzums jāpievieno vai nu citā formā, vai kā šķīdums, kas minēts a) apakšpunktā;
konteineram jābūt noslēgtam, un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un sārma maisījums jākarsē līdz vismaz 150 °C temperatūrai centrā un vismaz 4 bāru (absolūtajā) spiedienā:
trīs stundas bez pārtraukuma;
sešas stundas bez pārtraukuma, ja apstrādā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 8. panta a) punkta i) un ii) apakšpunktā.
Tomēr materiālus, kas iegūti no pirmās kategorijas materiāliem, tostarp dzīvniekiem, kuri nokauti saistībā ar TSE apkarošanas pasākumiem un kas ir vai nu atgremotāji, kam nevajag TSE testēšanu, vai atgremotāji, kuri testēti ar negatīvu rezultātu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 6. panta 1. punktu var pārstrādāt saskaņā ar šīs iedaļas 2. punkta c) apakšpunkta i) daļu; vai
vienu stundu bez pārtraukuma, ja apstrādā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kuros ir zivju vai mājputnu materiāli;
process jāveic periodisku procesu sistēmā, un materiāls traukā nemitīgi jāmaisa, lai veicinātu fermentācijas procesu, līdz audi ir izšķīdināti un kauli un zobi — mīkstināti; un
dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāapstrādā tā, lai prasības attiecībā uz laiku, temperatūru un spiedienu tiktu izpildītas vienlaicīgi.
B. Augsta spiediena augstas temperatūras hidrolīzes process
1. Izejvielas
Šim procesam var izmantot otrās un trešās kategorijas materiālus.
2. Pārstrādes metode
Augsta spiediena augstas temperatūras hidrolīzi veic atbilstīgi šādiem pārstrādes standartiem:
dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jākarsē tā, lai temperatūra centrā būtu vismaz 180 °C vismaz 40 minūtes, bez pārtraukuma vismaz 12 bāru (absolūtajā) spiedienā, karsējot ar netiešu tvaika plūsmu biolītiskajā reaktorā;
process jāveic periodisku procesu sistēmā, un materiāls traukā nemitīgi jāmaisa; un
dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāapstrādā tā, lai prasības attiecībā uz laiku, temperatūru un spiedienu tiktu izpildītas vienlaicīgi.
C. Biogāzes process, ko hidrolīzes rezultātā iegūst augsta spiediena apstākļos
1. Izejvielas
Šim procesam var izmantot visu kategoriju dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus.
2. Pārstrādes metode
Biogāzes procesu, ko hidrolīzes rezultātā iegūst augsta spiediena apstākļos, veic atbilstīgi šādiem pārstrādes standartiem:
dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti vispirms jāpārstrādā, izmantojot III nodaļā izklāstīto 1. pārstrādes metodi (sterilizācija spiediena ietekmē), apstiprinātā pārstrādes iekārtā;
pēc a) apakšpunktā minētā procesa attaukotie materiāli jāapstrādā vismaz 220 °C temperatūrā vismaz 20 minūtes vismaz 25 bāru (absolūtajā) spiedienā, karsē divu soļu procedūrā, vispirms ar tiešu tvaika injekciju, pēc tam netieši koaksiālā siltummainī;
process jāveic periodisku vai nepārtrauktu procesu sistēmā, un materiāls nemitīgi jāmaisa;
dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāapstrādā tādā veidā, lai prasības attiecībā uz laiku, temperatūru un spiedienu tiktu izpildītas vienlaicīgi;
tad iegūtais materiāls jāsamaisa ar ūdeni un anaerobi jāfermentē (biogāzes transformācija) biogāzes reaktorā;
pirmās kategorijas izejvielu gadījumā visam procesam jānotiek vienā un tajā pašā vietā un slēgtā sistēmā, un procesa laikā saražotā biogāze tajā pašā iekārtā ātri jāsadedzina vismaz 900 °C temperatūrā un tad ātri jāatdzesē (“rūdīšana”).
D. Biodīzeļdegvielas ražošanas process
1. Izejvielas
Šim procesam var izmantot tauku frakcijas, kas iegūtas no visu kategoriju dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem.
2. Pārstrādes metode
Biodīzeļdegvielas ražošanu veic atbilstīgi šādiem pārstrādes standartiem:
ja vien neizmanto zivju eļļu vai kausētos taukus, kas ražoti attiecīgi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VIII vai XII iedaļu, tad tauku frakcijas, kas iegūtas no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem vispirms jāpārstrādā, izmantojot:
1. pārstrādes metodi (sterilizācija spiediena ietekmē) pirmās un otrās kategorijas materiālu pārstrādei, kā minēts III nodaļā, un
jebkuru no 1.–5. vai 7. pārstrādes metodi trešās kategorijas materiālu pārstrādei vai 1.–7. pārstrādes metodi no zivīm iegūtu materiālu pārstrādei, kā izklāstīts III nodaļā;
saražotie tauki pēc tam jāapstrādā tālāk, izmantojot vienu no šādām metodēm:
procesu, kurā pārstrādātie tauki jāatdala no olbaltumvielām un, ja izmanto atgremotājdzīvnieku izcelsmes taukus, jāaizvāc nešķīstošie piemaisījumi, kuru svars pārsniedz 0,15 % no svara, un pārstrādātie tauki pēc tam jāesterificē un jāpāresterificē.
Tomēr esterificēšana nav vajadzīga taukiem, kas pārstrādāti no trešās kategorijas materiāla. Esterificēšanai jāsamazina pH vērtība, līdz tā ir mazāka par 1, pievienojot sērskābi (H2SO4) vai līdzvērtīgu skābi, un maisījums, intensīvi jaucot, jākarsē vismaz divas stundas līdz 72 °C.
Pāresterificēšana jāveic, palielinot pH vērtību līdz aptuveni 14 ar kālija hidroksīdu vai līdzvērtīgu bāzi vismaz 15 minūtes līdz temperatūrai no 35 °C līdz 50 °C. Pāresterificēšanu veic divas reizes, izmantojot jaunu bāzes šķīdumu un atbilstīgi šajā punktā minētajiem nosacījumiem. Pēc šā procesa produkti jārafinē, tostarp veicot vakuumdestilāciju 150 °C temperatūrā, kā rezultātā rodas biodīzeļdegviela,
procesu, izmantojot līdzvērtīgus procesa parametrus, ko atļāvusi kompetentā iestāde.
E. Brūka gazifikācijas process
1. Izejvielas
Šim procesam var izmantot otrās un trešās kategorijas materiālu.
2. Pārstrādes metode
Brūka gazifikāciju veic atbilstīgi šādiem pārstrādes standartiem:
pēcsadegšanas kamera jāuzsilda, izmantojot dabas gāzi;
dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāiekrauj gazifikatora primārajā kamerā un jāaizver durvis. Primārajai kamerai nedrīkst būt degļu, un tā vietā tā jāsilda, aizvadot siltumu no pēcsadegšanas kameras, kam jāatrodas zem primārās kameras. Vienīgais gaiss, kas iekļūst primārajā kamerā, drīkst ieplūst caur trīs ieplūdes vārstiem, kas uzmontēti uz galvenajām durvīm, lai uzlabotu procesa efektivitāti;
dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāiztvaicē kompleksos ogļhidrātos, un gāzēm, kas rezultātā radušās, jāpāriet no primārās kameras caur šauru atvērumu aizmugurējās sienas augšdaļā uz maisīšanas un krekinga zonām, kur tām jāsadalās sastāvdaļās. Visbeidzot, gāzēm jāieplūst pēcsadegšanas kamerā, kur tās jāsadedzina ar dabasgāzi darbināma degļa liesmā gaisa pārpalikuma klātbūtnē;
katrai procedūras vienībai jābūt diviem degļiem un diviem sekundārajiem gaisa ventilatoriem, kas izmantojami, ja pēkšņi nestrādā deglis vai ventilators. Sekundārajai kamerai jābūt projektētai tā, lai būtu minimālais kontaktlaiks – divas sekundes vismaz 950 °C temperatūrā visos degšanas apstākļos;
izplūstot no sekundārās kameras, izplūdes gāzēm jāizplūst caur barometrisko amortizatoru dūmeņa pamatnē, kas atdziest un atšķaida tās ar vides gaisu, uzturot primārajā un sekundārajā kamerā pastāvīgu spiedienu;
process jāveic 24 stundu ciklā, kurā ietilpst iekraušana, pārstrāde, atdzesēšana un pelnu aizvākšana. Cikla beigās atlikumpelni, izmantojot vakuumekstrakcijas sistēmu, jāaizvāc no primārās kameras, jāievieto slēgtos maisos un pirms pārvadāšanas jāaizplombē;
ir aizliegts gazificēt materiālu, kas nav dzīvnieku izcelsmes blakusprodukts.
F. Dzīvnieku tauku ►C1 degšana ◄ siltumenerģijas apkures katlā
1. Izejvielas
Šim procesam var izmantot tauku frakcijas, kas iegūtas no visu kategoriju dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem.
2. Pārstrādes metode
Dzīvnieku tauku ►C1 dedzināšanu ◄ siltumenerģijas apkures katlā veic atbilstīgi šādiem pārstrādes standartiem:
ja vien neizmanto zivju eļļu vai kausētos taukus, kas ražoti attiecīgi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VIII vai XII iedaļu, no dzīvnieku izcelsmes blakusprodukta iegūtā tauku frakcija vispirms jāapstrādā, izmantojot:
tādu pirmās un otrās kategorijas materiālu tauku frakciju gadījumā, ko paredzēts izmantot dedzināšanai citā iekārtā,
tādu pirmās un otrās kategorijas materiālu gadījumā, ko paredzēts izmantot dedzināšanai tajā pašā iekārtā, un trešās kategorijas materiālu gadījumā, jebkuru 1.–5. vai 7. pārstrādes metodi; no zivīm iegūtu materiālu gadījumā, 1.–7. pārstrādes metodi, kas izklāstīta III nodaļā;
tauku frakcija jāatdala no olbaltumvielām, un tādu atgremotāju izcelsmes tauku gadījumā, ko paredzēts izmantot dedzināšanai citā iekārtā, jāaizvāc nešķīstošie piemaisījumi, kuri pārsniedz 0,15 % no svara;
pēc a) un b) apakšpunktā minētā procesa tauki:
jāiztvaicē tvaiku apkures katlā un jādedzina vismaz 1 100 °C temperatūrā vismaz 0,2 sekundes, vai
jāpārstrādā, izmantojot līdzvērtīgus procesa parametrus, ko atļāvusi kompetentā iestāde;
ir aizliegta tāda dzīvnieku izcelsmes materiāla ►C1 dedzināšana ◄ , kas nav dzīvnieku tauki;
no pirmās un otrās kategorijas materiāla iegūtos taukus dedzina tajā pašā iekārtā, kur taukus izkausēja, lai izmantotu kausēšanas procesā iegūto enerģiju. Tomēr kompetentā iestāde var atļaut šo tauku pārvietošanu uz citām iekārtām dedzināšanas nolūkā ar šādiem nosacījumiem:
galamērķa iekārtai ir dedzināšanas atļauja;
pārtikas vai barības pārstrāde apstiprinātā iekārtā tajās pašās telpās notiek, stingri ievērojot nosacījumus par nošķiršanu;
►C1 dedzināšana ◄ jāveic saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vides aizsardzības jomā, jo īpaši ar atsauci uz minētajos tiesību aktos paredzētajiem standartiem attiecībā uz labākajiem pieejamajiem veidiem emisiju kontrolei un uzraudzībai.
G. Termomehāniskais biodegvielas ražošanas process
1. Izejvielas
Šim procesam var izmantot kūtsmēslus un gremošanas trakta saturu, kā arī trešās kategorijas materiālu.
2. Pārstrādes metode
Termomehānisko biodegvielas ražošanas procesu veic atbilstīgi šādiem pārstrādes standartiem:
dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāieliek pārveidotājā un pēc tam astoņas stundas jāapstrādā 80 °C temperatūrā. Šajā laikposmā materiāls nepārtraukti jāsmalcina, izmantojot atbilstošas mehāniskas abrazīvas ierīces;
pēc tam materiāls jāapstrādā 100 °C temperatūrā vismaz divas stundas;
iegūtā materiāla daļiņu izmērs nedrīkst pārsniegt 20 mm;
dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāapstrādā tādā veidā, lai a) un b) punktā noteiktās prasības attiecībā uz laiku, temperatūru un spiedienu tiktu izpildītas vienlaicīgi;
materiāla termiskās apstrādes laikā iztvaikojušais ūdens nepārtraukti jāsavāc no gaisa telpas virs biodegvielas un jāizlaiž caur nerūsējoša tērauda kondensatoru. Pirms izliešanas notekūdeņos kondensāts vismaz vienu stundu jāsaglabā vismaz 70 °C temperatūrā;
pēc materiāla termiskās apstrādes iegūtā biodegviela jāizlej no pārveidotāja un pa pilnībā noslēgtu un bloķētu konveijeru automātiski jāpārvadā uz sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu tajā pašā vietā;
process jāveic periodisku procesu sistēmā.
▼M9 —————
I. Cūku un mājputnu kūtsmēslu apstrāde ar kaļķiem
1. Izejvielas
Šim procesam var izmantot cūku un mājputnu kūtsmēslus, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 9. panta a) apakšpunktā.
2. Pārstrādes metode
a) Kūtsmēslu sausnas saturs jānosaka, izmantojot CEN EN 12880:2000 ( 3 )“Nogulšņu raksturojums. Sausā atlikuma un ūdens satura noteikšana”.
Šim procesam sausnas saturam jābūt no 15 līdz 70 %.
b) Pievienojamo kaļķu daudzums jānosaka tā, lai panāktu vienu no laika un temperatūras kombinācijām, kas paredzētas f) punktā.
c) Pārstrādājamo dzīvnieku blakusproduktu daļiņu izmērs nedrīkst būt lielāks par 12 mm.
Vajadzības gadījumā kūtsmēslu daļiņu izmērs jāsamazina tā, lai panāktu maksimālo daļiņu izmēru.
d) Kūtsmēsli jāmaisa ar ļoti augstas vai vidēji ātras iedarbības dedzinātajiem kaļķiem (CaO) (līdz sešām minūtēm), lai saskaņā ar CEN EN 459-2:2002 metodes ( 4 ) reaģētspējas testa 5.10 kritērijiem panāktu temperatūras paaugstināšanos par 40 °C.
Maisīšanu veic divos maisītājos, kas darbojas secīgi, ar divām lāpstiņām katrā maisītājā.
Abiem maisītājiem:
lāpstiņas diametram jābūt 0,55 m un garumam jābūt 3,5 m;
jādarbojas ar 30 kW jaudu un rotācijas ātrumam jābūt 156 apgr./min.;
pārstrādes jaudai jābūt 10 t/h.
Vidējam maisīšanas ilgumam jābūt aptuveni divām minūtēm.
e) Maisīšanas process ilgst vismaz sešas stundas, tajā iegūstot vismaz divas t maisījuma.
f) Maisīšanas procesā iegūtajā maisījumā jāizraugās mērījuma punkti un jāveic nepārtraukti mērījumi, lai parādītu, ka maisījums sasniedz vismaz pH 12 vienā no turpmāk minētajiem laika brīžiem pie atbilstošas temperatūras:
60 °C uz 60 minūtēm vai
70 °C uz 30 minūtēm;
g) Process jāveic periodisko procesu sistēmā.
h) Jāievieš pastāvīga rakstiska procedūra, kas balstīta uz HACCP (riska analīze un kritisko punktu kontrole) principiem.
i) Uzņēmēji, izmantojot validāciju saskaņā ar vienu no turpmāk minētajiem kritērijiem, var pierādīt kompetentajai iestādei, ka process, izmantojot maisīšanas ierīci, kas atšķiras no d) punktā minētās maisīšanas ierīces, vai izmantojot dolomītkaļķi (CaOMgO) dedzināto kaļķu vietā, ir vismaz tikpat efektīvs kā a) līdz h) punktā izklāstītais process.
Validācijā:
J. Daudzpakāpju katalītiskais process atjaunojamās degvielas ražošanai.
1. Izejvielas
a) Šim procesam var izmantot šādus materiālus:
kausētos taukus, kas iegūti no otrās kategorijas materiāla un pārstrādāti, izmantojot 1. metodi (sterilizācija spiediena ietekmē);
zivju eļļu vai kausētos taukus, kas iegūti no trešās kategorijas materiāla un pārstrādāti, izmantojot:
zivju eļļu vai kausētos taukus, kas attiecīgi ražoti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VIII vai XII sadaļu.
b) Šim procesam ir aizliegts izmantot kausētos taukus, kas iegūti no pirmās kategorijas materiāla.
2. Pārstrādes metode
a) Kausētos taukus pakļauj pirmapstrādei, kas ietver:
centrifugēto materiālu balināšanu, izlaižot tos caur māla filtru.
atlikušo nešķīstošo piemaisījumu atdalīšanu, veicot filtrēšanu.
b) Iepriekš apstrādātie materiāli jāpakļauj daudzpakāpju katalītiskam procesam, kas ietver hidrodezoksigenāciju, kam seko izomerizācija.
Materiāli vismaz 20 min. jāpakļauj 20 bāru spiedienam pie 250 °C temperatūras.
K. Zivju izcelsmes materiāla skābēšana
1. Izejvielas
Šim procesam var izmantot tikai šādus no ūdensdzīvniekiem iegūtus blakusproduktus:
otrās kategorijas materiāls, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 9. panta f) punkta i) un iii) apakšpunktā;
trešās kategorijas materiāls.
2. Pārstrādes metode
2.1. Apstrādājamo materiālu katru dienu bez liekas kavēšanās savāc akvakultūras saimniecībās un pārtikas pārstrādes uzņēmumos, samaļ vai sasmalcina un pēc tam skābē apstākļos, kuros pH līmenis ir 4 vai zemāks, izmantojot skudrskābi vai citu saskaņā ar pārtikas tiesību aktiem atļautu organisku skābi. Iegūtā skābbarība ir ūdensdzīvnieku daļu suspensija, kas pievienotās skābes klātbūtnē šķidrināta iekšējo fermentu iedarbībā. Ūdensdzīvnieku proteīni jāsadala mazākās šķīstošās vienībās, izmantojot fermentus un skābi, lai novērstu bojāšanos mikroorganismu iedarbībā. Skābēto materiālu pārvieto uz pārstrādes telpām.
2.2. Pārstrādes telpās skābētais ūdensdzīvnieku izcelsmes materiāls jāiepilda slēgtās uzglabāšanas tvertnēs. Inkubācijas periodam jāilgst vismaz 24 stundas pie pH 4 vai zemāka, pirms var veikt termisko apstrādi. Pirms termiskās apstrādes ūdensdzīvnieku izcelsmes skābētajam materiālam ir jāsasniedz pH līmenis 4 vai zemāks, un pēc filtrēšanas vai mērcēšanas pārstrādes telpās daļiņām jābūt mazākām par 10 mm. Pārstrādes procesā materiāls sākotnēji jākarsē līdz 85 °C, pēc tam 25 minūtes jātur inkubācijā izolētos konteineros, lai sasniegtu 85 °C temperatūru viscaur zivju izcelsmes materiālā. Procesam jānotiek slēgtā ražošanas līnijā, kurā ietilpst tvertnes un cauruļvadi.
2.3. Pirms atļaujas piešķiršanas kompetentā iestāde novērtē Regulas (EK) Nr. 1069/2009 29. panta 1.–3. punktā minēto uzņēmēja pastāvīgo rakstisko procedūru.
L. Daudzpakāpju katalītiskā hidroapstrāde atjaunojamās degvielas ražošanai
1. Izejvielas
Šim procesam var izmantot šādus materiālus:
kausētos taukus, kas iegūti no 1. kategorijas materiāla un pārstrādāti, izmantojot 1. pārstrādes metodi (sterilizācija spiediena ietekmē);
kausētos taukus un zivju eļļu, kas atbilst šīs iedaļas J punkta 1. apakšpunkta a) daļas prasībām.
2. Pārstrādes metode
Kausētie tauki ir jāpakļauj pirmapstrādei, kas ietver vismaz izejmateriāla, arī kausēto tauku, balināšanu ar skābi balinātājmālu klātbūtnē, kam seko izmantoto balinātājmālu un nešķīstošo piemaisījumu atdalīšana, veicot filtrēšanu.
Pirms šīs apstrādes kausētos taukus var attīrīt ar skābi un/vai kaustisko šķīdumu, lai no kausētajiem taukiem atdalītu piemaisījumus, veidojot recekļus un pēc tam šos recekļus atdalot ar centrifugēšanu.
Iepriekš apstrādātie materiāli ir jāpakļauj hidroapstrādes procesam, kas ietver katalītisko hidroapstrādi, atdestilēšanu un tai sekojošu izomerizāciju.
Materiāli vismaz 20 minūtes jāpakļauj 30 bāru spiedienam vismaz 265 °C temperatūrā.
3. iedaļa
Atvasināto produktu likvidēšana un izmantošana
1. Produktus, kas atvasināti, pārstrādājot:
pirmās kategorijas materiālu:
likvidē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 12. panta a) vai b) punktu,
likvidē, aprokot atļautā atkritumu poligonā,
transformē biogāzē. Šādā gadījumā fermentācijas atliekas ir jālikvidē saskaņā ar i) vai ii) daļu, izņemot gadījumus, kad materiāls ir saskaņā ar 2. punkta a) vai b) apakšpunktu veiktās pārstrādes rezultāts, kad atliekas var izmantot saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti attiecīgi 2. panta a) apakšpunktā vai 2. panta b) apakšpunkta iii) daļā, vai
tālāk pārstrādā tauku atvasinājumos, lai izmantotu citiem mērķiem, nevis barošanai.
otrās un trešās kategorijas materiālu:
likvidē, kā paredzēts 1. punkta a) apakšpunkta i) vai ii) daļā, veicot vai neveicot iepriekšēju pārstrādi, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 13. panta a) un b) punktā un 14. panta a) un b) punktā;
tālāk pārstrādā tauku atvasinājumos, lai izmantotu citiem mērķiem, nevis barošanai;
izmanto kā organisko mēslojumu vai augsnes ielabotāju; vai
kompostē vai transformē biogāzē.
2. Materiālus, kas iegūti pārstrādē saskaņā ar:
bāziskās hidrolīzes procesu, kas noteikts 2. iedaļas A daļā, var transformēt biogāzes iekārtā un pēc tam ātri sadedzināt vismaz 900 °C temperatūrā, kam seko ātra atdzesēšana (“rūdīšana”); ja par izejvielām izmanto materiālu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 8. panta a) un b) punktā, transformēšana biogāzē notiek tajā pašā vietā, kur pārstrāde, un noslēgtā sistēmā;
biodīzeļdegvielas ražošanas procesu var:
biodīzeļdegvielas un biodīzeļdegvielas destilācijas atkritumu gadījumā izmantot kā kurināmo bez ierobežojumiem saskaņā ar šo regulu (beigu punkts);
kālija sulfāta gadījumā izmantot tiešai zemes apstrādei vai zemes apstrādei paredzētu atvasināto produktu ražošanai;
tāda glicerīna gadījumā, kas atvasināts no pirmās un otrās kategorijas materiāla, kas pārstrādāts saskaņā ar III nodaļā aprakstīto 1. pārstrādes metodi:
tāda glicerīna gadījumā, kas atvasināts no trešās kategorijas materiāla:
daudzpakāpju katalītisko procesu atjaunojamās degvielas ražošanai var:
gazolīna un citas degvielas gadījumā izmantot kā kurināmo bez ierobežojumiem saskaņā ar šo regulu (beigu punkts),
gadījumā saistībā ar mālu no balināšanas un nogulsnēm no pirmapstrādes procesa, kas izklāstīts 2. iedaļas J. punkta 2. apakšpunkta a) daļā:
ar kaļķiem apstrādātu cūku un mājputnu kūtsmēslu maisījumu var izmantot augsnē kā pārstrādātus kūtsmēslus;
Zivju izcelsmes materiāla skābēšanā iegūto galaproduktu var:
otrās kategorijas materiālu gadījumā – izmantot Regulas (EK) Nr. 1069/2009 13. panta a)–d) un g)–i) punktā minētajiem mērķiem, neveicot turpmāku pārstrādi, vai kā barību tās pašas regulas 18. pantā vai 36. panta a) punkta ii) apakšpunktā minētajiem dzīvniekiem; vai
trešās kategorijas materiālu gadījumā – izmantot Regulas (EK) Nr. 1069/2009 14. pantā minētajiem mērķiem;
daudzpakāpju katalītisko hidroapstrādi atjaunojamās degvielas ražošanai var:
procesā iegūtās atjaunojamās dīzeļdegvielas, atjaunojamās reaktīvās degvielas, atjaunojamā propāna un atjaunojamā benzīna gadījumā izmantot kā degvielu bez ierobežojumiem saskaņā ar šo regulu (beigu punkts);
gadījumā saistībā ar recekļu nogulsnēm un izmantotajiem balinātājmāliem no pirmapstrādes procesa, kas izklāstīts 2. iedaļas L punkta 2. apakšpunkta a) daļā:
3. Jebkurus atkritumus, kas nav 2. punktā minētie dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti un kas radušies, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pārstrādājot saskaņā ar šo iedaļu, piemēram, nogulsnes, filtra saturu, pelnus un fermentācijas atliekas, likvidē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 un saskaņā ar šo regulu.
V PIELIKUMS
DZĪVNIEKU IZCELSMES BLAKUSPRODUKTU UN ATVASINĀTO PRODUKTU TRANSFORMĒŠANA BIOGĀZĒ, KOMPOSTĒŠANA
I NODAĻA
PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ IEKĀRTĀM
1. iedaļa
Biogāzes iekārtas
1. Biogāzes iekārtai jābūt aprīkotai ar pasterizācijas/higienizācijas vienību, ko nevar apiet tādi dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti vai atvasinātie produkti, kuru maksimālais daļiņu izmērs pirms ielikšanas vienībā ir 12 mm, ar:
uzraudzības ierīcēm, lai nodrošinātu, ka 70 °C temperatūra tiek sasniegta vienas stundas laikā;
reģistrējošām ierīcēm a) punktā minēto uzraudzības mērījumu rezultātu nepārtrauktai reģistrēšanai; un
piemērotu drošības sistēmu, kas vajadzīga, lai novērstu nepietiekamas termiskas apstrādes iespēju.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, pasterizācijas/higienizācijas vienība nav obligāta tajās biogāzes iekārtās, kurās transformē tikai:
otrās kategorijas materiālu, kas pārstrādāts saskaņā ar 1. pārstrādes metodi, kā izklāstīts IV pielikuma III nodaļā;
trešās kategorijas materiālu, kas pārstrādāts saskaņā ar jebkuru no 1.–5. vai 7. pārstrādes metodi vai ar jebkuru no 1.–7. pārstrādes metodei, ja transformē materiālu, kas cēlies no ūdensdzīvniekiem, kā izklāstīts IV pielikuma III nodaļā;
trešās kategorijas materiālu, kam pasterizācija/higienizācija veikta citā apstiprinātā iekārtā;
dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kurus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 13. panta f) punktu un šo regulu var iestrādāt zemē nepārstrādājot, ja kompetentā iestāde uzskata, ka tie nerada nopietnas lipīgas slimības izplatīšanās risku cilvēkiem vai dzīvniekiem;
dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas pakļauti bāziskās hidrolīzes procesam, kā izklāstīts IV pielikuma IV nodaļas 2. iedaļas A punktā;
šādus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, ja kompetentā iestāde to atļāvusi:
dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta f) punktā un kas bijuši pakļauti pārstrādei, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 852/2004 2. panta 1. punkta m) apakšpunktā, laikā, kad tie paredzēti citiem mērķiem, nevis lietošanai pārtikā,
dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta g) punktā; vai
dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas transformēti biogāzē, ja fermentācijas atliekas pēc tam ir kompostētas, pārstrādātas vai likvidētas saskaņā ar šo regulu.
3. Ja biogāzes iekārta atrodas telpās vai blakus telpām, kurās atrodas lauksaimniecības dzīvnieki, un biogāzes iekārta izmanto ne tikai kūtsmēslus, pienu vai jaunpienu, kas uzkrājas no minētajiem dzīvniekiem, tad iekārtai jāatrodas zināmā attālumā no zonas, kurā tur minētos dzīvniekus.
Minēto attālumu nosaka veidā, kas nodrošina, ka nav nepieļaujama riska tādu slimību izplatīšanai no biogāzes iekārtas, ko var pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem.
Katrā ziņā biogāzes iekārtai jābūt fiziski pilnīgi atdalītai no dzīvniekiem, to barības un pakaišiem, vajadzības gadījumā ar nožogojumu.
4. Katrā biogāzes iekārtā jābūt savai laboratorijai, vai tai jāizmanto neatkarīgas laboratorijas pakalpojumi. Laboratorijai jābūt pienācīgi aprīkotai, lai tā varētu veikt vajadzīgās analīzes, un tai jābūt kompetentās iestādes apstiprinātai, akreditētai atbilstīgi starptautiski atzītiem standartiem vai pakļautai regulārām kompetentās iestādes kontrolēm.
2. iedaļa
Kompostēšanas iekārtas
1. Kompostēšanas iekārtai jābūt aprīkotai ar slēgtu kompostēšanas reaktoru vai slēgtu zonu, ko iekārtā ievietotie dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti vai atvasinātie produkti nevar apiet, un tai jābūt aprīkotai ar:
iekārtām, lai kontrolētu temperatūru laikā;
reģistrējošām ierīcēm a) punktā minēto uzraudzības mērījumu rezultātu reģistrēšanai, vajadzības gadījumā nepārtrauktai reģistrēšanai;
piemērotu drošības sistēmu, kas vajadzīga, lai novērstu nepietiekamas termiskas apstrādes iespēju.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, cita veida kompostēšanas sistēmas var atļaut izmantot tad, ja tās:
pārvalda tādā veidā, lai viss materiāls sistēmā sasniegtu vajadzīgos laika un temperatūras parametrus, pārvaldībā attiecīgā gadījumā ieskaitot pastāvīgu parametru uzraudzīšanu; vai
transformē tikai materiālus, kas minēti 1. iedaļas 2. punktā; un
atbilst visām pārējām attiecīgajām šīs regulas prasībām.
3. Ja kompostēšanas iekārta atrodas telpās vai pie telpām, kurās tur lauksaimniecības dzīvniekus, un kompostēšanas iekārta izmanto ne tikai kūtsmēslus, pienu vai jaunpienu, kas uzkrājas no tādiem dzīvniekiem, tad kompostēšanas iekārtu novieto attālumā no zonas, kurā tur dzīvniekus.
Minēto attālumu nosaka veidā, kas nodrošina, ka nav nepieļaujama riska, ka no kompostēšanas iekārtas izplatīsies slimība, ko var pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem.
Katrā ziņā kompostēšanas iekārtai jābūt fiziski pilnīgi atdalītai no dzīvniekiem, to barības un pakaišiem, vajadzības gadījumā nožogojot.
4. Katrā kompostēšanas iekārtā jābūt savai laboratorijai, vai tam jāizmanto neatkarīgas laboratorijas pakalpojumi. Laboratorijai jābūt aprīkotai tā, lai tā varētu veikt vajadzīgās analīzes, un jābūt kompetentās iestādes apstiprinātai, akreditētai atbilstīgi starptautiski atzītiem standartiem vai pakļautai regulārām kompetentās iestādes kontrolēm.
II NODAĻA
HIGIĒNAS PRASĪBAS, KAS PIEMĒROJAMAS BIOGĀZES UN KOMPOSTĒŠANAS IEKĀRTĀM
1. Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jātransformē cik drīz vien iespējams pēc to atvešanas uz biogāzes vai kompostēšanas iekārtu. Tie pienācīgi jāuzglabā līdz apstrādāšanai.
2. Konteineri, tvertnes un transportlīdzekļi, kas izmantoti neapstrādātā materiāla pārvadāšanai, jāiztīra un jādezinficē tam ierādītā zonā.
Minētajai zonai jāatrodas vai tā jāierāda tā, lai novērstu apstrādāto produktu inficēšanas risku.
3. Regulāri jāveic aizsargpasākumi attiecībā uz putniem, grauzējiem, kukaiņiem vai citiem parazītiem.
Šim nolūkam jāizmanto dokumentos noteikta kaitēkļu apkarošanas programma.
4. Attiecībā uz visām telpu daļām jānosaka un jādokumentē tīrīšanas procedūras. Tīrīšanai jāparedz piemērots aprīkojums un tīrīšanas līdzekļi.
5. Higiēnas kontrolē jāiekļauj regulāras vides un aprīkojuma pārbaudes. Inspekciju grafiki un rezultāti jādokumentē.
6. Ierīces un aprīkojums jāuztur labā tehniskā stāvoklī, un ar regulāriem starplaikiem jākalibrē mērierīces.
7. Fermentācijas atliekas un komposts biogāzes vai attiecīgi kompostēšanas iekārtā ir jāapstrādā un jāuzglabā tā, lai novērstu atkārtotu inficēšanos.
III NODAĻA
TRANSFORMĀCIJAS PARAMETRI
1. iedaļa
Standarta transformācijas parametri
1. Uz trešās kategorijas materiālu, ko izmanto par izejvielu biogāzes iekārtās, kurās ir pasterizācijas/higienizācijas vienība, jāattiecina šāds prasību minimums:
maksimālais daļiņu lielums pirms nokļūšanas agregātā: 12 mm;
visa materiāla minimālā temperatūra agregātā: 70 °C; un
minimālais nepārtrauktais laiks agregātā: 60 minūtes.
Taču trešās kategorijas pienu, piena produktus un no piena atvasinātus produktus bez pasterizācijas/higienizācijas var izmantot par izejvielu biogāzes iekārtā, ja kompetentā iestāde neuzskata, ka tie radītu nopietnas lipīgas slimības izplatīšanās risku cilvēkiem vai dzīvniekiem.
Prasību minimums, kas noteikts šā punkta b) un c) punktā, attiecināms arī uz otrās kategorijas materiālu, ko bez iepriekšējas pārstrādes izmanto biogāzes iekārtā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 13. panta e) punkta ii) apakšpunktu.
2. Uz trešās kategorijas materiālu, ko izmanto par izejvielu kompostēšanas iekārtās, jāattiecina šāds prasību minimums:
maksimālais daļiņu lielums pirms nokļūšanas kompostēšanas reaktorā: 12 mm;
visa materiāla minimālā temperatūra reaktorā: 70 °C; un
mazākais nepārtrauktais laiks agregātā: 60 minūtes.
Prasību minimums, kas noteikts šā punkta b) un c) punktā, attiecināms arī uz otrās kategorijas materiālu, ko bez iepriekšējas pārstrādes kompostē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 13. panta e) punkta ii) apakšpunktu.
2. iedaļa
Alternatīvie transformācijas parametri biogāzes un kompostēšanas iekārtām
1. Kompetentā iestāde var atļaut izmantot parametrus, kas nav I nodaļas 1. iedaļas 1. punktā minētie parametri un nav standarta transformācijas parametri, ja pieteikuma iesniedzējs par šādu izmantojumu pierāda, ka minētie parametri nodrošina pienācīgu bioloģisko risku samazinājumu. Pierādījumā ir iekļauts izvērtējums, ko veic saskaņā ar šādām prasībām:
iespējamo apdraudējumu identifikācija un analīze, ietverot izejmateriāla ietekmi, pamatojoties uz transformācijas nosacījumu un parametru aptverošu definīciju;
riska novērtējums, ar kuru novērtē, kā a) punktā minētie īpašie transformācijas nosacījumi tiek sasniegti parastos apstākļos un netipiskos apstākļos;
paredzētās procedūras validēšana, veicot mērījumus attiecībā uz dzīvotspējas/infekciozitātes samazinājumu:
endogēniem indikatororganismiem procedūras laikā, ja indikators:
tādam labi raksturotam testa organismam vai vīrusam ekspozīcijas laikā, kas ievadīts piemērotā pārbaudes ķermenī izejmateriālā;
veicot c) punktā minēto paredzētās procedūras izvērtējumu, ir jāgūst pierādījums tam, ka ar procedūru var panākt šādu vispārēja riska samazinājumu:
attiecībā uz termisku un ķīmisku procedūru,
attiecībā uz ķīmisku procedūru, arī
pilnīgas kontroles programmas, tostarp c) punktā minētās procedūras darbības uzraudzības procedūru, plānojums;
pasākumi, kas nodrošina nepārtrauktu to būtisko procedūras parametru uzraudzību un kontroli, kas noteikti kontroles programmā, darbinot iekārtu.
Ir jāreģistrē un jāsaglabā sīki dati par tiem būtiskiem procedūras parametriem, ko izmanto biogāzes vai kompostēšanas iekārtā, kā arī citiem būtiski svarīgiem kontroles punktiem, lai īpašnieks, uzņēmējs vai to pārstāvis un kompetentā iestāde var uzraudzīt iekārtas darbību.
Uzņēmēja uzskaitei pēc pieprasījuma jābūt pieejamai kompetentajai iestādei. Informācijai par procedūru, kas ir atļauta saskaņā ar šo punktu, pēc pieprasījuma ir jābūt pieejamai Komisijai.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, līdz noteikumu pieņemšanai, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 15. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) daļā, kompetentā iestāde var atļaut piemērot citas prasības, nevis šajā nodaļā noteiktās, ja vien tās garantē līdzvērtīgu iedarbību attiecībā uz slimību izraisītāju samazināšanu, attiecībā uz:
ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumiem, ko izmanto tikai kā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu biogāzes vai kompostēšanas iekārtā; un
ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumu maisījumiem ar šādiem materiāliem:
kūtsmēsliem,
gremošanas trakta saturu, kas atdalīts no gremošanas trakta,
pienu,
piena produktiem,
no piena atvasinātiem produktiem,
jaunpienu,
jaunpiena produktiem,
olām,
olu produktiem,
dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta f) punktā un kas pārstrādāti, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 852/2004 2. panta 1. punkta m) apakšpunktā,
2. punkta b) apakšpunktā minēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu maisījumiem ar blakusproduktu materiāliem, kas nav dzīvnieku izcelsmes.
3. Ja 2. punkta b) apakšpunktā minētie materiāli vai atvasinātie produkti, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta g) punktā, ir vienīgās dzīvnieku izcelsmes izejvielas, ko apstrādā biogāzes vai kompostēšanas iekārtā, tad kompetentā iestāde var atļaut piemērot citas prasības, nevis šajā nodaļā noteiktās, ja tā:
neuzskata, ka šādi materiāli radītu nopietnas lipīgas slimības izplatīšanās risku cilvēkiem vai dzīvniekiem;
uzskata, ka fermentācijas atliekas vai komposts ir nepārstrādāts materiāls, un liek uzņēmējiem rīkoties ar to saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009, saskaņā ar šo regulu vai, ja komposts vai fermentācijas atliekas iegūtas no ēdināšanas uzņēmumu atkritumiem, reģenerēt vai likvidēt to saskaņā ar vides jomas tiesību aktiem.
4. Uzņēmēji var laist tirgū fermentācijas atliekas un kompostu, kas ražots atbilstīgi kompetentās iestādes atļautiem parametriem:
saskaņā ar 1. punktu;
saskaņā ar 2. un 3. punktu tikai tajās dalībvalstīs, kurās minētie parametri ir atļauti.
3. iedaļa
Standarti attiecībā uz fermentācijas atliekām un kompostu
1.
Fermentācijas atliekām vai komposta reprezentatīvajiem paraugiem, kas ņemti, transformējot biogāzes vai kompostēšanas iekārtā vai tūlīt pēc transformācijas, lai uzraudzītu procedūru, jāatbilst šādiem standartiem:
un
►C1 fermentācijas atlieku vai komposta reprezentatīvajiem paraugiem, kas ņemti noliktavā vai izņemot no noliktavas, jāatbilst šādiem standartiem: ◄
Salmonella: nav konstatēta 25 gramos: n = 5; c = 0; m = 0; M = 0,
kur a) vai b) punkta gadījumā:
n |
= |
testējamo paraugu skaits; |
M |
= |
baktēriju skaita robežvērtība; rezultātu uzskata par apmierinošu, ja baktēriju skaits visos paraugos nepārsniedz m; |
M |
= |
baktēriju skaita maksimālā vērtība; rezultāts uzskatāms par neapmierinošu, ja baktēriju skaits vienā vai vairākos paraugos ir vienāds ar M vai lielāks; un |
c |
= |
paraugu skaits, kuru baktēriju skaits var būt starp m un M, paraugu joprojām uzskatot par pieņemamu, ja baktēriju skaits citos paraugos ir m vai mazāk. |
2. Fermentācijas atliekas vai komposts, kas nav minēti 2. iedaļas 3. punkta b) apakšpunktā un kas neatbilst šajā iedaļā noteiktajām prasībām, ir vēlreiz transformējami vai kompostējami, un Salmonella gadījumā ar tiem rīkojas vai tos likvidē atbilstīgi kompetentās iestādes norādījumiem.
3. Ja dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti tiek transformēti biogāzē vai kompostēti kopā ar materiāliem, kas nav dzīvnieku izcelsmes materiāli, kompetentā iestāde var atļaut uzņēmējiem ņemt reprezentatīvos paraugus attiecīgi pēc I nodaļas 1. iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā minētās pasterizācijas vai 2. iedaļas 1. punktā minētās kompostēšanas, un pirms notiek maisīšana ar materiāliem, kas nav dzīvnieku izcelsmes materiāli, lai tādējādi uzraudzītu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu attiecīgi transformēšanas vai kompostēšanas efektivitāti.
VI PIELIKUMS
ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR PĒTNIECĪBU, BAROŠANU UN SAVĀKŠANU, KĀ ARĪ LIKVIDĒŠANU
I NODAĻA
ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR PARAUGIEM PĒTNIECĪBAI UN CITIEM MĒRĶIEM
1. iedaļa
Pētniecības un diagnostikas paraugi
1. Uzņēmēji nodrošina, lai pētniecības un diagnostikas paraugu sūtījumiem ir pievienots tirdzniecības dokuments, kurā jābūt precizētai šādai informācijai:
materiāla apraksts un izcelsmes dzīvnieku suga;
materiāla kategorija;
materiāla daudzums;
materiāla izcelsmes vieta un nosūtīšanas vieta;
nosūtītāja vārds, uzvārds un adrese;
saņēmēja un/vai lietotāja vārds, uzvārds un adrese.
2. Lietotāji, kuri rīkojas ar pētniecības un diagnostikas paraugiem, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai, rīkojoties ar viņu kontrolē esošiem materiāliem, novērstu tādu slimību izplatīšanos, ko var pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem, jo īpaši piemērojot labu laboratorijas praksi.
3. Ir aizliegts jebkurš turpmāks pētniecības un diagnostikas paraugu izmantojums mērķiem, kas nav minēti I pielikuma 38. punktā.
4. Ja vien tos netur atsauces mērķiem, pētniecības un diagnostikas paraugus un jebkurus no tādu paraugu izmantošanas iegūtus produktus likvidē:
kā atkritumus, sadedzinot vai līdzsadedzinot;
ja tie ir dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti vai atvasinātie produkti, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 8. panta a) punkta iv) apakšpunktā, 8. panta c) un d) punktā, un 9. un 10. pantā, un ir daļa no šūnu kultūrām, laboratoriju komplektiem vai laboratoriju paraugiem, veicot apstrādi apstākļos, kas ir vismaz līdzvērtīgi validētajai metodei tvaika autoklāviem ( 6 ), un turpmāk likvidējot kā atkritumus vai notekūdeņus saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem;
sterilizējot spiediena ietekmē un pēc tam likvidējot vai izmantojot saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 12., 13. un 14. pantu.
5. Lietotāji, kuri rīkojas ar pētniecības un diagnostikas paraugiem, reģistrē minēto paraugu sūtījumus.
Reģistrā iekļauj 1. punktā minēto informāciju, kā arī paraugu un jebkuru atvasināto produktu likvidēšanas datumu un metodi.
6. Atkāpjoties no 1., 4. un 5. punkta, kompetentā iestāde var atļaut apstrādāt un likvidēt pētniecības un diagnostikas paraugus izglītības mērķiem, ievērojot citus nosacījumus, kas nodrošina, ka nerodas nepieļaujams risks cilvēku vai dzīvnieku veselībai.
2. iedaļa
Tirdzniecības paraugi un izstādes priekšmeti
1. Tirdzniecības paraugus un izstādes priekšmetus var pārvadāt, izmantot un likvidēt tikai saskaņā ar 1. iedaļas 1.–4. un 6. punktu.
2. Ja vien tirdzniecības paraugus nepatur atsauces mērķiem, tos pēc konkrēto pētījumu vai analīžu pabeigšanas:
nosūta atpakaļ uz izcelsmes dalībvalsti;
nosūta uz citu dalībvalsti vai trešo valsti, ja tādu sūtīšanu iepriekš ir atļāvusi dalībvalsts vai trešās galamērķa valsts kompetentā iestāde; vai
likvidē vai izmanto saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 12., 13. un 14. pantu.
3. Pēc izstādes vai mākslinieciskās darbības beigām izstādes priekšmetus nosūta atpakaļ uz izcelsmes dalībvalsti, nosūta vai likvidē saskaņā ar 2. punktu.
II NODAĻA
ĪPAŠI BAROŠANAS NOTEIKUMI
1. iedaļa
Vispārīgas prasības
Otrās un trešās kategorijas materiālus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 18. panta 1. punktā, var izmantot minētā panta 1. punkta a), b), d), f), g) un h) apakšpunktā minēto dzīvnieku barošanai, ievērojot vismaz šādus nosacījumus papildus tiem, ko noteikusi kompetentā iestāde saskaņā ar minētās regulas 18. panta 1. punktu:
Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pārvadā lietotājiem vai uz savākšanas centriem saskaņā ar VIII pielikuma I nodaļas 1. un 3. iedaļu.
Savākšanas centrus reģistrē kompetentā iestāde, ja:
tie atbilst prasībām attiecībā uz iekārtām, kas veic starpposma darbības, kā noteikts IX pielikuma II nodaļā; un
tiem ir atbilstīgas iekārtas, lai likvidētu neizmantoto materiālu, vai lai nosūtītu to uz apstiprinātu pārstrādes iekārtu vai uz apstiprinātām sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtām saskaņā ar šo regulu.
Dalībvalstis var atļaut izmantot otrās kategorijas materiāla pārstrādes iekārtu kā savākšanas centru.
Savākšanas centru uzņēmējiem, kuri materiālu — izņemot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kuru izcelsme ir no ūdensdzīvniekiem un no ūdens bezmugurkaulniekiem — piegādā galalietotājiem, jānodrošina, lai minētajam materiālam būtu veikts viens no šādiem apstrādes veidiem:
denaturēšana ar krāsvielas šķīdumu; šķīdumam jābūt tik stipram, lai iekrāsotā materiāla krāsojums būtu skaidri redzams un nepazustu, kad krāsotos materiālus saldē vai dzesē, un visu materiāla gabalu virsmai jābūt pārklātai ar minēto šķīdumu – vai nu iegremdējot materiālu šķīdumā, apsmidzinot to ar šķīdumu, vai citādi piemērojot šķīdumu;
sterilizācija, vārot vai tvaicējot spiediena ietekmē, līdz katrs materiāla gabals ir viscaur termiski apstrādāts; vai
kāds cits apstrādes veids, ko atļāvusi par uzņēmēju atbildīgā kompetentā iestāde.
2. iedaļa
Dažu sugu barošana barotavās
1. Kompetentā iestāde var atļaut izmantot pirmās kategorijas materiālu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 18. panta 2. punkta b) apakšpunktā, lai barotu ar to šādas apdraudētas un aizsargātas sugas, ievērojot turpmāk aprakstītos nosacījumus.
Ar materiālu jābaro:
kāda no šādām maitēdāju putnu sugām šādās dalībvalstīs:
Valsts kods |
Dalībvalsts |
Dzīvnieku suga |
|
Vietējais nosaukums |
Nosaukums latīņu valodā |
||
BG |
Bulgārija |
Bārdainais grifs Melnais grifs Maitērglis Baltgalvas grifs Klinšu ērglis Karaliskais ērglis Jūras ērglis Melnā klija Sarkanā klija |
Gypaetus barbatus Aegypius monachus Neophron percnopterus Gyps fulvus Aquila chrysaetos Aquila helíaca Haliaeetus albicilla Milvus migrans Milvus milvus |
EL |
Grieķija |
Bārdainais grifs Melnais grifs Maitērglis Baltgalvas grifs Klinšu ērglis Karaliskais ērglis Jūras ērglis Melnā klija |
Gypaetus barbatus Aegypius monachus Neophron percnopterus Gyps fulvus Aquila chrysaetos Aquila heliaca Haliaeetus albicilla Milvus migrans |
ES |
Spānija |
Bārdainais grifs Melnais grifs Maitērglis Baltgalvas grifs Klinšu ērglis Spānijas ērglis Melnā klija Sarkanā klija |
Gypaetus barbatus Aegypius monachus Neophron percnopterus Gyps fulvus Aquila chrysaetos Aquila adalberti Milvus migrans Milvus milvus |
FR |
Francija |
Bārdainais grifs Melnais grifs Maitērglis Baltgalvas grifs Klinšu ērglis Jūras ērglis Melnā klija Sarkanā klija |
Gypaetus barbatus Aegypius monachus Neophron percnopterus Gyps fulvus Aquila chrysaetos Haliaeetus albicilla Milvus migrans Milvus milvus |
HR |
Horvātija |
Bārdainais grifs Melnais grifs Maitērglis Baltgalvas grifs |
Gypaetus barbatus Aegypius monachus Neophron percnopterus Gyps fulvus |
IT |
Itālija |
Bārdainais grifs Melnais grifs Maitērglis Baltgalvas grifs Klinšu ērglis Melnā klija Sarkanā klija |
Gypaetus barbatus Aegypius monachus Neophron percnopterus Gyps fulvus Aquila chrysaetos Milvus migrans Milvus milvus |
CY |
Kipra |
Melnais grifs Baltgalvas grifs |
Aegypius monachus Gyps fulvus |
PT |
Portugāle |
Melnais grifs Maitērglis Baltgalvas grifs Klinšu ērglis |
Aegypius monachus Neophron percnopterus Gyps fulvus Aquila chrysaetos |
SK |
Slovākija |
Klinšu ērglis Karaliskais ērglis Jūras ērglis Melnā klija Sarkanā klija |
Aquila chrysaetos Aquila heliaca Haliaeetus albicilla Milvus migrans Milvus milvus |
kāda no Carnivora kārtas sugām, kas uzskaitītas Direktīvas 92/43/EEK II pielikumā, īpašās aizsardzības zonās, kas izveidotas saskaņā ar minēto direktīvu; vai
kāda no Falconiformes vai Strigiformes kārtas sugām, kas uzskaitītas Direktīvas 2009/147/EK I pielikumā, īpašās aizsardzības zonās, kas izveidotas saskaņā ar minēto direktīvu.
Kompetentā iestāde ir piešķīrusi atļauju uzņēmējam, kas atbild par barotavu.
Kompetentā iestāde piešķir tādas atļaujas, ja:
barošanu neizmanto par alternatīvu veidu, kā likvidēt īpaša riska materiālus vai likvidēt kritušus atgremotājus, kuri satur minētos materiālus, kas rada TSE risku;
ir ieviesta atbilstoša TSE pārraudzības sistēma, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 999/2001, un tiek veikta regulāra paraugu testēšana laboratorijā uz TSE klātbūtni.
Kompetentajai iestādei jānodrošina koordinācija ar jebkuru citu kompetento iestādi, kas atbild par atļaujā noteikto prasību pārraudzību.
Pamatojoties uz attiecīgās sugas un tās dzīvotnes konkrētās situācijas novērtējumu, kompetentajai iestādei jāuzskata, ka sugas aizsardzības statuss tiks uzlabots.
Kompetentās iestādes piešķirtajā atļaujā jābūt:
atsaucei uz faktiski skarto sugu nosaukumu;
sīkam aprakstam par barošanas vietas atrašanos ģeogrāfiskajā apgabalā, kurā notiek barošana; un
atļauja nekavējoties jāaptur, ja:
Par barošanu atbildīgais uzņēmējs:
paredz barošanai īpašu zonu, kas ir noslēgta un kurai nevar piekļūt aizsargājamo sugu dzīvnieki, vajadzības gadījumā nožogojot vai ar citiem līdzekļiem, kuri atbilst minēto sugu barošanās modelim dabīgos apstākļos;
nodrošina, lai atbilstīgie liellopu ķermeņi un vismaz 4 % no atbilstīgajiem aitu un kazu ķermeņiem, ko paredzēts izmantot barošanai, pirms lietošanas tiktu testēti, un uzrādītu negatīvu rezultātu, TSE uzraudzības programmā, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 III pielikumu un attiecīgā gadījumā saskaņā ar lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar minētās regulas 6. panta 1b. punkta otro daļu; un
veic uzskaiti vismaz par barošanai izmantoto dzīvnieku liemeņu skaitu, īpašībām, aplēsto svaru un izcelsmi, barošanas datumu, barošanas vietu un attiecīgā gadījumā TSE testu rezultātiem.
2. Ja dalībvalsts iesniedz Komisijai pieteikumu par iekļaušanu 1. punkta a) apakšpunktā izklāstītajā sarakstā, tā iesniedz:
sīku pamatojumu saraksta papildināšanai, iekļaujot tajā noteiktas maitēdāju putnu sugas minētajā dalībvalstī, tostarp iemeslu paskaidrojumu, kāpēc minētie putni jābaro ar pirmās kategorijas materiālu, nevis otrās vai trešās kategorijas materiālu;
paskaidrojumu par pasākumiem, kas tiks veikti, lai nodrošinātu atbilstību 1. punktam.
3. iedaļa
Savvaļas dzīvnieku barošana ārpus barotavām
Kompetentā iestāde var atļaut izmantot pirmās kategorijas materiālu, kurā ietilpst nesadalīti mirušu dzīvnieku ķermeņi vai to daļas, kas satur īpaša riska materiālu, ārpus barotavām, attiecīgā gadījumā bez mirušo dzīvnieku iepriekšējas savākšanas, izbarošanai savvaļas dzīvniekiem, kā minēts 2. iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā, ievērojot šādus nosacījumus.
Pamatojoties uz attiecīgās sugas un tās dzīvotnes konkrētās situācijas novērtējumu, kompetentajai iestādei jāuzskata, ka sugas aizsardzības statuss tiks uzlabots.
Kompetentajai iestādei atļaujā jāidentificē saimniecības vai ganāmpulkus ģeogrāfiski noteiktā barošanas zonā, ievērojot šādus nosacījumus:
barošana nedrīkst notikt zonās, kur notiek intensīva lopkopība;
valsts pilnvarotam veterinārārstam regulāri jāpārrauga lauksaimniecības dzīvnieki saimniecībās vai ganāmpulkos barošanas vietā attiecībā uz TSE un cilvēkiem vai dzīvniekiem nododamo slimību izplatību;
barošana tūlīt jāaptur, ja ir:
domājama vai apstiprināta saikne ar TSE izplatīšanos saimniecībā vai ganāmpulkā, līdz risku var izslēgt,
domājams vai apstiprināts cilvēkiem vai dzīvniekiem nododamas nopietnas lipīgas slimības uzliesmojums saimniecībā vai ganāmpulkā, līdz tādu risku var izslēgt, vai
neatbilstība kādam no šajā regulā paredzētajiem noteikumiem;
kompetentajai iestādei atļaujā jāprecizē:
atbilstošos pasākumus, lai novērstu TSE un lipīgu slimību izplatīšanos no mirušajiem dzīvniekiem uz cilvēkiem un citiem dzīvniekiem, piemēram, pasākumus, kas vērsti uz aizsargājamo sugu barošanas modeļiem, sezonālos barošanas ierobežojumus, lauksaimniecības dzīvnieku pārvietošanas ierobežojumus un citus pasākumus, kuru mērķis ir kontrolēt iespējamos tādu slimību riskus, ko var pārnest uz cilvēkiem un dzīvniekiem, piemēram, pasākumus saistībā ar sugām, kuras atrodas barošanas vietā, bet kuru barošanai neizmanto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus,
to personu vai struktūru pienākumus barošanas vietā, kuri palīdz dzīvnieku barošanā vai atbild par lauksaimniecības dzīvniekiem, saistībā ar i) punktā minētajiem pasākumiem,
sodu uzlikšanas nosacījumus, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 53. pantā, kas piemērojami, ja šā d) apakšpunkta ii) daļā minētās personas vai struktūras neievēro i) punktā minētos pasākumus;
ja barošanu veic, iepriekš nesavācot mirušos dzīvniekus, jāveic aplēse par lauksaimniecības dzīvnieku iespējamo mirstības koeficientu barošanas zonā un par iespējamām savvaļas dzīvnieku barošanas prasībām, ko izmanto par pamatu slimības izplatīšanās iespējamo risku novērtējumam.
4. iedaļa
Zooloģiskā dārza dzīvnieku barošana ar pirmās kategorijas materiālu
Kompetentā iestāde var atļaut izmantot pirmās kategorijas materiālu, kurā ietilpst nesadalīti mirušu dzīvnieku ķermeņi vai to daļas, kas satur īpaša riska materiālu, un izmantot no zooloģiskā dārza dzīvniekiem iegūtu materiālu zooloģiskā dārza dzīvnieku barošanai, ievērojot šādus nosacījumus:
kompetentā iestāde ir obligāti piešķīrusi atļauju par barošanu atbildīgajam uzņēmējam. Kompetentā iestāde piešķir tādu atļauju, ja:
barošanu neizmanto kā alternatīvu veidu, kurā likvidēt īpaša riska materiālu vai likvidēt kritušus atgremotājus ar šādu materiālu, kas rada TSE risku,
izmanto pirmās kategorijas materiālu, kurā ietilpst nesadalīti mirušu dzīvnieku ķermeņi vai to daļas, kas satur īpaša riska materiālu, un kura izcelsme ir no liellopiem, ir ieviesta atbilstoša TSE pārraudzības sistēma, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 999/2001 un kurā ietverta regulāra paraugu testēšana uz TSE klātbūtni laboratorijas apstākļos;
kompetentās iestādes piešķirtā atļauja tūlīt jāaptur, ja:
ir domājama vai apstiprināta saikne ar TSE izplatīšanos, līdz risku var izslēgt, vai
ir neatbilstība kādam no šajā regulā paredzētajiem noteikumiem;
par barošanu atbildīgais uzņēmējs:
uzglabā izmantojamo materiālu un veic barošanu slēgtā un nožogotā zonā, lai nodrošinātu, ka barošanai paredzētajam materiālam nepiekļūst plēsēji, izņemot tos zooloģiskā dārza dzīvniekus, par kuriem izsniegta atļauja,
nodrošina, lai atbilstīgie atgremotāji, ko paredzēts izmantot barošanai, tiktu iekļauti TSE uzraudzības programmā, ko veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 III pielikumu un attiecīgā gadījumā saskaņā ar lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar minētās regulas 6. panta 1b. punkta otro daļu;
veic uzskaiti vismaz par barošanai izmantoto dzīvnieku ķermeņu skaitu, īpašībām, aplēsto svaru un izcelsmi, TSE rezultātiem un barošanas datumu.
III NODAĻA
ĪPAŠI NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ SAVĀKŠANU UN LIKVIDĒŠANU
1. iedaļa
Īpaši likvidēšanas noteikumi attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem
1. Ja kompetentā iestāde atļauj likvidēt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus teritorijā uz vietas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 19. panta 1. punkta a), b), c) un e) apakšpunktu, tad tāda likvidēšana var notikt:
sadedzinot vai aprokot uz vietas teritorijā, no kuras dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti iegūti;
atļautā atkritumu poligonā; vai
sadedzinot vai aprokot teritorijā tādā vietā, kas līdz minimumam samazina risku, kurš apdraud dzīvnieku un cilvēku veselību un vidi, ar noteikumu, ka šī vieta atrodas tādā attālumā, kas ir pietiekams, lai kompetentā iestāde varētu pārvaldīt riska profilaksi attiecībā uz dzīvnieku un cilvēku veselību un vidi.
2. Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšanai vietās, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1069/2009 19. panta 1. punkta b), c) un e) apakšpunktā, jānotiek tādā veidā, lai nodrošinātu, ka tos sadedzina:
pareizas konstrukcijas sārtā un ka dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti pārvēršas pelnos;
neapdraudot cilvēku veselību;
neizmantojot procesus vai metodes, kas var kaitēt videi, jo īpaši, ja to rezultātā var rasties ūdens, gaisa, augsnes, kā arī augu un dzīvnieku apdraudējums, vai radot troksni vai smakas;
apstākļos, kas nodrošina, ka visi iegūtie pelni tiks likvidēti, aprokot atļautā atkritumu poligonā.
3. Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu aprakšanai vietās, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1069/2009 19. panta 1. punkta a), b), c) un e) apakšpunktā, jānotiek tādā veidā, lai nodrošinātu, ka tos aprok:
tādā veidā, lai tiem nevarētu piekļūt gaļēdāji vai visēdāji dzīvnieki;
atļautā atkritumu poligonā vai citā vietā, neapdraudot cilvēku veselību un izmantojot procesus vai metodes, kas nekaitē videi, jo īpaši, ja to rezultātā var rasties ūdens, gaisa, augsnes, kā arī augu un dzīvnieku apdraudējums, vai radot troksni vai smakas.
4. Ja likvidēšana notiek saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 19. panta 1. punkta a), b), c) un e) apakšpunktu, tad dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārvietošana no izcelsmes vietas uz likvidēšanas vietu jāveic saskaņā ar šādiem nosacījumiem:
dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pārvadā drošos un ūdensnecaurlaidīgos konteineros vai transportlīdzekļos;
dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu iekraušanu un izkraušanu pārrauga kompetentā iestāde, ja vajadzīgs;
transportlīdzekļa riteņi tiek dezinficēti pēc izbraukšanas no izcelsmes teritorijas;
konteineri un transportlīdzekļi, ko izmanto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārvadāšanai, tiek rūpīgi iztīrīti un dezinficēti pēc dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu izkraušanas; un
tiek nodrošināts atbilstošs konvojs transportlīdzekļiem, ūdensnecaurlaidības testēšana un divkāršs pārklājums, ja vajadzīgs.
2. iedaļa
Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšana un aprakšana attālos apgabalos
Maksimālais procentuālais daudzums, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 19. panta 2. punktā, nepārsniedz:
10 % no attiecīgās dalībvalsts liellopu populācijas;
25 % no attiecīgās dalībvalsts aitu un kazu populācijas;
10 % no attiecīgās dalībvalsts cūku populācijas; un
tāda procentuālā daļa no citu sugu populācijas, ko nosaka kompetentā iestāde, pamatojoties uz iespējamo risku novērtējumu cilvēku un dzīvnieku veselībai, kas rodas, ja minēto sugu dzīvniekus likvidē sadedzinot vai aprokot uz vietas.
3. iedaļa
Bišu un biškopības blakusproduktu sadedzināšana un aprakšana
Bišu un biškopības blakusproduktu gadījumā kompetentā iestāde var atļaut tos likvidēt, sadedzinot vai aprokot uz vietas, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 19. panta 1. punkta f) apakšpunktā, ja ir veikti visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka sadedzināšana vai aprakšana neapdraud dzīvnieku vai cilvēku veselību vai vidi.
IV NODAĻA
LIKVIDĒŠANA AR CITIEM LĪDZEKĻIEM
Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1069/2009 14. panta, dalībvalstis var atļaut savākt, pārvadāt un likvidēt minētās regulas 10. panta f) punktā aprakstītos trešās kategorijas materiālus ar citiem līdzekļiem, nevis sadedzinot vai aprokot uz vietas, ja:
materiālu apjoms nedēļā nepārsniedz 20 kg — no uzņēmuma vai iekārtas, kurā materiālus savāc, neatkarīgi no materiālu izcelsmes sugas;
materiālus savāc, pārvadā un likvidē ar līdzekļiem, kas novērš nepieļaujamu risku nodošanu attiecībā uz cilvēku un dzīvnieku veselību;
kompetentā iestāde veic regulāras pārbaudes, tostarp pārbaudes par uzņēmēja veikto uzskaiti, uzņēmumos un iekārtās, kurās materiālus savāc, lai nodrošinātu atbilstību šīs iedaļas noteikumiem.
▼M9 —————
VII PIELIKUMS
STANDARTA FORMĀTS PIETEIKUMIEM PAR ALTERNATĪVU METOŽU IZMANTOŠANU
I NODAĻA
Izmantotā valoda
1. Pieteikumus par atļauju izmantot alternatīvu metodi dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu izmantošanai vai likvidēšanai, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 20. pantā (pieteikumi), iesniedz kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, kas minēta 1. pantā 1958. gada Regulā Nr. 1.
2. Ieinteresētās personas, kuras iesniedz šādus pieteikumu citā, nevis angļu valodā, validē sava pieteikuma oficiālo tulkojumu, ko nodrošina EFSA, pirms novērtēšanas.
Regulas (EK) Nr. 1069/2009 20. panta 5. punktā minētais laikposms sākas tikai no brīža, kad ieinteresētā persona ir validējusi pieteikuma oficiālo tulkojumu.
II NODAĻA
Pieteikumu saturs
1. Pieteikumos ir visa vajadzīgā informācija, lai EFSA varētu novērtēt ierosinātās alternatīvās metodes drošumu, proti, tajos apraksta:
2. Turklāt 1. punktā minētajā pieteikumā:
norāda Regulas (EK) Nr. 1069/2009 8.,9. un 10. panta piemērojamos punktus, tostarp attiecīgo materiālu fizisko stāvokli un, ja vajadzīgs, jebkādu pirmapstrādi, kam šie materiāli tikuši pakļauti, un norāda visus materiālus, ko paredzēts izmantot procesā, bet kas nav dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti;
iekļauj HACCP protokolu un plūsmas diagrammu, kurā skaidri redzams katrs procesa etaps, norādīti attiecīgo patogēnu inaktivācijas kritiskie parametri, proti, temperatūra, spiediens, apstrādes laiks, pH vērtības korekcija un gabalu izmērs, un ko papildina procesa laikā izmantotā aprīkojuma tehnisko datu apraksti;
identificē un apraksta cilvēku un dzīvnieku veselības bioloģiskos apdraudējumus, ko var radīt attiecīgās kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, ko paredzēts pakļaut metodei;
apliecina, ka visnoturīgākie, ar pārstrādājamo materiālu kategoriju saistītie bioloģiskie apdraudējumi ir mazināti visos procesa laikā iegūtajos produktos, tostarp notekūdeņos, vismaz līdz tādai pakāpei, kādu līdzvērtīgai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu kategorijai panāk ar šajā regulā noteiktajiem pārstrādes standartiem. Riska mazināšanas pakāpe ir jānosaka ar validētiem tiešiem mērījumiem, izņemot gadījumus, kad ir pieļaujama modelēšana un salīdzināšana ar citiem procesiem.
3. Ar validētajiem tiešajiem mērījumiem, kas minēti 2. punkta d) apakšpunktā, saprot šādas darbības:
dzīvotspējas/infekciozitātes samazinājumu mērījumu endogēniem indikatororganismiem procedūras laikā, ja indikators:
tāda labi raksturota testa organisma vai vīrusa lietošanu, kas ievadīts piemērotā kontrolorganismā izejmateriālā.
Ja procesā ietilpst vairāki apstrādes etapi, jāveic novērtējums par to, cik lielā mērā katrs atsevišķs titra samazinājuma etaps ir aditīvs, vai attiecībā uz to, vai procesa sākotnējie etapi var mazināt turpmāko etapu efektivitāti;
rezultātu izsmeļošu paziņošanu,
sīki aprakstot izmantoto metodiku,
aprakstot analizēto paraugu īpašības,
pierādot, ka analizēto paraugu skaits ir reprezentatīvs;
pamatojot veikto testu skaitu un mērījumu punktu izraudzīšanos;
norādot izmantoto noteikšanas metožu jutīgumu un specifiskumu;
sniedzot datus par eksperimentos iegūto mērījumu atkārtojamību un statistisko mainīgumu;
pamatojot prionu surogātu nozīmīgumu, ja tādi tika izmantoti;
gadījumos, kad tiešie mērījumi nav veikti, bet izmantoti modeļi vai salīdzinājums ar citiem procesiem, pierādot, ka riska mazināšanos izraisošie faktori ir labi zināmi un riska mazināšanas modelis ir vispāratzīts;
attiecībā uz visu tiešo mērījumu procesu sniedzot datus par visiem faktoriem, kas izraisa riska mazināšanos, un datus, kas liecina par šo faktoru viendabīgu izmantošanu visā apstrādātajā partijā.
4. HACCP plāns, kas minēts 2. panta b) apakšpunktā, jāizstrādā, balstoties uz kritiskajiem parametriem, ko izmanto riska mazināšanas nolūkā, proti:
HACCP plānā saglabātās kritiskās robežas ir jādefinē, balstoties uz eksperimentālās validēšanas un/vai piedāvātā modeļa rezultātiem.
Ja procesa sekmīgu funkcionēšanu var apliecināt, vienīgi atsaucoties uz tehniskiem parametriem, kas ir specifiski procesā izmantotajam aprīkojumam, tad HACCP plānā jāiekļauj arī sasniedzamās tehniskās robežas, jo īpaši enerģijas uzņemšana, sūkņa virzuļa gājienu skaits vai ķīmisko vielu dozēšana.
Jāsniedz informācija par kritiskajiem un tehniskajiem parametriem, kurus pastāvīgi vai pēc definētiem intervāliem jāuzrauga un jāreģistrē, kā arī par izmantotajām mērīšanas un uzraudzības metodēm.
Jāņem vērā parametru mainīgums raksturīgajos darba apstākļos.
HACCP plānā jāapraksta normālie un ārkārtas/avārijas ekspluatācijas apstākļi, tostarp procesa (pēkšņa) pārtrūkšana, un jāprecizē iespējamie ārkārtas/avārijas ekspluatācijas apstākļos veicamie koriģējošie pasākumi.
5. Pieteikumā iekļauj arī pietiekami izsmeļošu informāciju:
par riskiem, kas saistīti ar savstarpēji atkarīgiem procesiem, un jo īpaši par novērtējuma rezultātiem attiecībā uz potenciālo netiešo ietekmi, kas
var atstāt iespaidu uz konkrētā procesa riska mazināšanas spēju;
var rasties, pārvadājot vai uzglabājot jebkādus procesa laikā radušos produktus, kā arī droši likvidējot šādus produktus, tostarp notekūdeņus;
par riskiem, kas saistīti ar produktu paredzēto galīgo izlietojumu, proti:
jāprecizē paredzētais galīgais izlietojums visiem galaproduktiem, kas radušies procesa laikā,
pamatojoties uz riska mazināšanas pakāpi, kas noteikta saskaņā ar 2. punkta d) apakšpunktu, jānovērtē varbūtējais risks cilvēku un dzīvnieku veselībai un iespējamā ietekme uz vidi.
6. Pieteikumus iesniedz kopā ar dokumentāriem pierādījumiem, proti:
plūsmas diagrammu, kas atspoguļo procesa darbību;
2. panta d) apakšpunktā minētajiem pierādījumiem, kā arī citiem pierādījumiem, kuru mērķis ir pamatot informāciju, kas sniegta 2. punktā aprakstītajā pieteikumā.
7. Pieteikumos iekļauj ieinteresētās personas kontaktadresi, kurā norāda konkrētās atbildīgās kontaktpersonas vai tās pārstāvja vārdu un uzvārdu, pilnu adresi, telefona un/vai faksa numuru, un/vai elektroniskā pasta adresi.
VIII PIELIKUMS
SAVĀKŠANA, PĀRVADĀŠANA UN IZSEKOJAMĪBA
I NODAĻA
SAVĀKŠANA UN PĀRVADĀŠANA
1. iedaļa
Transportlīdzekļi un konteineri
1. No sākuma punkta ražošanas ķēdē, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 4. panta 1. punktā, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti jāsavāc un jāpārvadā aizplombētā jaunā iepakojumā vai hermētiski noslēgtos konteineros vai transportlīdzekļos.
2. Transportlīdzekļi un vairākkārt izmantojami konteineri, kā arī visas vairākkārt izmantojamās aprīkojuma daļas vai ierīces, kas nonāk saskarē ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem vai atvasinātiem produktiem, izņemot atvasinātos produktus, kas laisti tirgū saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 767/2009 un ko uzglabā un pārvadā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 183/2005 II pielikumu, jāuztur tīrā stāvoklī.
Jo īpaši, ja vien tie nav paredzēti īpašu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu pārvadāšanai veidā, kas novērš savstarpēju piesārņojumu, tiem:
pirms lietošanas jābūt tīriem un sausiem; un
jābūt iztīrītiem, izmazgātiem un/vai dezinficētiem pēc katras lietošanas tiktāl, cik vajadzīgs, lai novērstu savstarpēju piesārņošanu.
3. Vairākkārt izmantojamie konteineri jāparedz konkrēta dzīvnieku izcelsmes blakusprodukta vai atvasinātā produkta pārvadāšanai, ciktāl vajadzīgs, lai novērstu savstarpēju piesārņojumu.
Tomēr vairākkārt izmantojamus konteinerus var izmantot, ja kompetentā iestāde ir šādu izmantošanu atļāvusi:
lai vestu dažādus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, ja tie ir iztīrīti un dezinficēti dažādu lietojumu starplaikā, tādā veidā, lai būtu novērsta savstarpēja piesārņošana;
lai vestu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta f) punktā, pēc to izmantošanas uzturā lietojamu produktu vešanai, ievērojot nosacījumus, kas novērš savstarpēju piesārņojumu.
4. Iepakojuma materiāls jālikvidē, sadedzinot vai ar citiem līdzekļiem saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.
2. iedaļa
Temperatūra
1. Lai novērstu jebkuru risku dzīvnieku vai cilvēku veselībai, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, no kā paredzēts ražot barības sastāvdaļas vai jēlu barību lolojumdzīvniekiem, jāpārvadā atbilstošā temperatūrā, ja runa ir par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem no gaļas un gaļas produktiem, kas paredzēti citiem mērķiem, nevis lietošanai pārtikā, maksimāli 7 °C temperatūrā, ja vien tos neizmanto barošanai saskaņā ar II pielikuma I nodaļu.
2. Nepārstrādāts trešās kategorijas materiāls, kas paredzēts barības sastāvdaļu vai lolojumdzīvnieku barības ražošanai, jāuzglabā un jāpārvadā dzesināts, sasaldēts vai skābbarībā, ja vien:
tas nav pārstrādāts 24 stundās pēc savākšanas vai pēc tam, kad ir beigusies tā uzglabāšana dzesinātā vai sasaldētā veidā, ja turpmākā pārvadāšana notiek transportlīdzeklī, kurā tiek uzturēta uzglabāšanas temperatūra;
attiecībā uz pienu, piena produktiem vai no piena atvasinātiem produktiem, kas nav pakļauti nevienam no X pielikuma II nodaļas 4. iedaļas I daļā minētajiem apstrādes veidiem, tos pārvadā dzesinātus un izolētos konteineros, ja vien risku nevar mazināt ar citiem pasākumiem, ņemot vērā materiāla īpašības.
3. Refrižeratortransportā izmantojamo transportlīdzekļu plānojumam jābūt tādam, lai tiktu nodrošināta atbilstošas temperatūras uzturēšana visā pārvadāšanas laikā, un lai temperatūru varētu uzraudzīt.
3. iedaļa
Atkāpes attiecībā uz trešās kategorijas materiāla, tostarp piena, piena produktu un no piena atvasinātu produktu, savākšanu un pārvadāšanu
Šīs nodaļas 1. iedaļu neattiecina uz trešās kategorijas materiāla, tostarp piena, piena produktu un no piena atvasinātu produktu, savākšanu un pārvadāšanu, ko veic uzņēmēji no piena pārstrādes uzņēmumiem, kas apstiprināti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 4. pantu, ja tie saņem produktus, ko paši iepriekš piegādājuši un ko tagad saņem atpakaļ, jo īpaši no saviem klientiem.
4. iedaļa
Atkāpe attiecībā uz kūtsmēslu savākšanu un pārvadāšanu
Atkāpjoties no 1. iedaļas, kompetentā iestāde var piekrist, ka savāc un pārvadā kūtsmēslus starp diviem punktiem vienā un tajā pašā saimniecībā vai starp lauksaimniekiem un lietotājiem vienā un tajā pašā dalībvalstī, ievērojot citus nosacījumus, kas nodrošina, ka tiek novērsti nepieļaujami riski cilvēku un dzīvnieku veselībai.
II NODAĻA
IDENTIFIKĀCIJA
1. Jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu to, ka:
dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu sūtījumi ir identificējami un tiek turēti atsevišķi, un ir identificējami savākšanas laikā, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu izcelsmes vietā un pārvadāšanas laikā;
marķējuma vielu konkrētas kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu identificēšanai izmanto tikai tai kategorijai, kurai attiecīgās vielas izmantošana ir noteikta šajā regulā, vai tā ir izstrādāta, vai ir noteikta atbilstīgi 4. punktam;
►C1 dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu sūtījumus nosūta no vienas dalībvalsts uz citu iepakojumā, konteineros vai transportlīdzekļos, kuriem ir saredzams un vismaz uz pārvadāšanas laiku neizdzēšams krāsu marķējums, norādot šajā regulā paredzēto informāciju uz iepakojuma, konteinera vai transportlīdzekļa virsmas vai virsmas daļas, vai uz tiem pievienotas etiķetes vai simbola: ◄
melnā krāsa, ja tas ir pirmās kategorijas materiāls,
dzeltenā krāsa, ja tas ir otrās kategorijas materiāls (izņemot kūtsmēslus un gremošanas trakta saturu),
zaļā krāsa ar lielu zilās krāsas piemaisījumu, lai nodrošinātu, ka tā ir viegli atšķirama no citām krāsām, ja tas ir trešās kategorijas materiāls,
attiecībā uz importētiem sūtījumiem, krāsas, kas attiecīgajam materiālam noteiktas i), ii) un iii) punktā, no brīža, kad sūtījums izvests cauri pirmajam ievešanas robežkontroles punktam Savienībā.
2. Pārvadāšanas un uzglabāšanas laikā uz iepakojuma, konteinera vai uz transportlīdzekļa piestiprinātajā zīmē jābūt:
skaidri norādītai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu kategorijai; un
šādiem vārdiem, kas redzami un salasāmi norādīti attiecīgi uz iepakojuma, konteinera vai transportlīdzekļa:
“nelietot pārtikā”, ja tas ir trešās kategorijas materiāls,
“nelietot barībā”, ja tas ir otrās kategorijas materiāls (izņemot kūtsmēslus un gremošanas trakta saturu) un no tā atvasinātie produkti; tomēr, ja otrās kategorijas materiāls paredzēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 18. panta 1. punktā minēto dzīvnieku barošanai saskaņā ar tajā pantā paredzētajiem nosacījumiem, etiķetē iepriekš minētā teksta vietā norāda “… barošanai”, ierakstot tās dzīvnieku sugas(-u) nosaukumu, kuras(-u) barošanai materiāls paredzēts,
pirmās kategorijas materiāla un no pirmās kategorijas materiāla atvasinātu produktu gadījumā, ja tie paredzēti:
piena, piena produktu, no piena atvasinātu produktu, jaunpiena un jaunpiena produktu gadījumā — “nelietot pārtikā”,
no trešās kategorijas materiāla ražota želatīna gadījumā — “želatīns, derīgs lietošanai barībā”,
no trešās kategorijas materiāla ražota kolagēna gadījumā — “kolagēns, derīgs lietošanai barībā”,
“tikai kā lolojumdzīvnieku barība”, ja tā ir jēla lolojumdzīvnieku barība,
attiecībā uz zivīm un no zivīm iegūtiem produktiem, ko paredzēts izmantot zivju barībā un kas apstrādāti un iepakoti pirms izplatīšanas, jābūt skaidri un salasāmi marķētam barības ražotājuzņēmuma nosaukumam un adresei, un
no zirgu dzimtas dzīvniekiem iegūtu asins pagatavojumu gadījumā, kas nav paredzēti barībai, — “asinis un asins pagatavojumi no zirgu dzimtas dzīvniekiem. Nelietot pārtikā un dzīvnieku barībā”,
ragu, nagu un citu materiālu, kas paredzēti XIV pielikuma II nodaļas 12. iedaļā minēto organisko mēslojumu un augsnes ielabotāju ražošanai, gadījumā — “nelietot pārtikā un dzīvnieku uzturā”;
organiskā mēslojuma un augsnes ielabotāju gadījumā — “organiskais mēslojums vai augsnes ielabotāji/lauksaimniecības dzīvniekus nedrīkst ganīt vai kultūraugus izmantot par zāli barošanai vismaz 21 dienu pēc apstrādes”;
tāda materiāla gadījumā, ko izmanto barošanai saskaņā ar VI pielikuma II nodaļas 1. iedaļu, — savākšanas centra nosaukumam un adresei, kā arī norādei “nelietot pārtikā”;
“kūtsmēsli”, ja tie ir kūtsmēsli un gremošanas trakta saturs;
attiecībā uz starpproduktiem uz ārējā iepakojuma jābūt vārdiem “tikai zālēm/veterinārajām zālēm/medicīnas ierīcēm/aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm/in vitro diagnostikai izmantojamām medicīnas ierīcēm/laboratorijas reaģentiem”;
pētniecības un diagnostikas paraugu gadījumā vārdiem “pētniecības un diagnostikas mērķiem”, nevis etiķetes tekstam, kas noteikts a) apakšpunktā;
tirdzniecības paraugu gadījumā vārdiem “tirdzniecības paraugs, nelietot pārtikā”, nevis etiķetes tekstam, kas noteikts a) apakšpunktā;
izstādes priekšmetu gadījumā vārdiem “izstādes priekšmets, nelietot pārtikā”, nevis etiķetes tekstam, kas noteikts a) apakšpunktā;
attiecībā uz XIII pielikuma XIII nodaļā minēto zivju eļļu, kuru izmanto zāļu ražošanā, — vārdiem “zivju eļļa zāļu ražošanai”, nevis etiķetes tekstam, kas noteikts a) apakšpunktā;
attiecībā uz IV pielikuma IV nodaļas 2. iedaļas I. punktā minētajiem kūtsmēsliem, kam veikta apstrāde ar kaļķiem, – vārdiem “kūtsmēslu–kaļķa maisījums”;
attiecībā uz pārstrādātiem kūtsmēsliem, kas ir bijuši pakļauti XI pielikuma I nodaļas 2. iedaļas b) un c) punktā minētajai apstrādei, – vārdiem “pārstrādāti kūtsmēsli”;
tomēr b) punkta xi) apakšpunktā minēto etiķeti neprasa attiecībā uz šādu organisko mēslojumu un augsnes ielabotājiem:
pārdošanai gatavos iepakojumos, kas nav smagāki par 50 kg, lietošanai galapatērētājam, vai
lielmaisos, kuru svars nepārsniedz 1 000 kg, ja:
3. Dalībvalstis var izveidot sistēmas vai paredzēt noteikumus attiecībā uz iepakojuma, konteineru vai transportlīdzekļu ►C1 krāsu marķēšanu ◄ , ko izmanto tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu pārvadāšanā, kuru izcelsme ir attiecīgajā valstī un kas paliek tās teritorijā, ar nosacījumu, ka šīs sistēmas vai noteikumi nerada neskaidrības krāsu kodēšanas sistēmā, kas paredzēta 1. punkta c) apakšpunktā.
4. Dalībvalstis var izveidot sistēmas vai paredzēt noteikumus attiecībā uz to dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu krāsu marķējumu, kuru izcelsme ir attiecīgajā valstī un kas paliek tās teritorijā, ja tādas sistēmas vai noteikumi nav pretrunā tām marķēšanas prasībām attiecībā uz atvasinātajiem produktiem, kas izklāstītas šā pielikuma V nodaļā.
5. Atkāpjoties no 3. un 4. punkta, dalībvalstis var izmantot šajos punktos minētas sistēmas vai noteikumus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuru izcelsme ir attiecīgajā dalībvalstī, bet kas nepaliek to teritorijā, ja dalībvalsts vai trešā valsts, kas ir galamērķa valsts, ir informējusi par tās piekrišanu.
6. Tomēr:
šīs nodaļas 1. un 2. punktu nepiemēro, ja trešās kategorijas materiālu, tostarp pienu, piena produktus un no piena atvasinātus produktus, identificē uzņēmēji no piena pārstrādes uzņēmumiem, kas apstiprināti saskaņā ar Regulas (EK)Nr. 853/2004 4. pantu, ja tie saņem produktus, ko paši iepriekš piegādājuši un kas saņemti atpakaļ, jo īpaši no viņu klientiem;
kompetentā iestāde var piekrist tādu kūtsmēslu identificēšanai, ko pārvadā starp diviem punktiem, kuri atrodas tajā pašā saimniecībā, vai starp saimniecībām un lietotājiem, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī, ar citiem līdzekļiem, atkāpjoties no 1. un 2. punkta;
barības maisījums, kas definēts Regulas (EK) Nr. 767/2009 3. panta 2. punkta h) apakšpunktā, kas ražots no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem vai atvasinātajiem produktiem un iepakots un laists tirgū kā barība saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2009 4. pantu, nav jāidentificē saskaņā ar 1. punktu un nav jāmarķē saskaņā ar 2. punktu.
III NODAĻA
TIRDZNIECĪBAS DOKUMENTI UN VESELĪBAS SERTIFIKĀTI
1. Pārvadāšanas laikā tirdzniecības dokumentam saskaņā ar šajā nodaļā izklāstīto modeli vai, ja tas prasīts šajā regulā, veselības sertifikātam jābūt pievienotam dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem.
Tomēr tāds dokuments vai sertifikāts nav vajadzīgs, ja:
atvasinātos produktus no trešās kategorijas materiāla, organisko mēslojumu un augsnes ielabotājus mazumtirgotāji vienā un tajā pašā dalībvalstī piegādā galīgajiem lietotājiem, izņemot uzņēmējus;
piens, piena produkti un no piena atvasināti produkti, kas ir trešās kategorijas materiāli, ir savākti un atdoti atpakaļ uzņēmējiem piena pārstrādes uzņēmumos, kas apstiprināti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 4. pantu, ja tie saņem pašu iepriekš piegādātus produktus, jo īpaši no saviem klientiem;
barības maisījumi, kas definēti Regulas (EK) Nr. 767/2009 3. panta 2. punkta h) apakšpunktā un kas ražoti no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem vai atvasinātajiem produktiem, tiek laisti tirgū un marķēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2009 4. pantu.
2. Tirdzniecības dokumentam jābūt sagatavotam vismaz trijos eksemplāros (viens oriģināls un divas kopijas). Oriģinālam jābūt pievienotam sūtījumam līdz pat galamērķim. Saņēmējam tas jāsaglabā. Ražotājam jāpatur viena no kopijām, pārvadātājam — otra.
Dalībvalstis var prasīt, lai pierādījums par sūtījuma ierašanos tiktu sniegts TRACES sistēmā vai ar tirdzniecības dokumenta ceturto eksemplāru, ko saņēmējs nosūta atpakaļ ražotājam.
3. Veselības sertifikāti jāizdod un jāparaksta kompetentajai iestādei.
4. Tirdzniecības dokuments, kas atbilst 6. punktā izklāstītajam paraugam, ir pievienots dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem no sākumpunkta ražošanas ķēdē, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 4. panta 1. punktā, pārvadāšanas laikā Savienībā.
Tomēr papildus atļaujai pārraidīt informāciju ar alternatīvas sistēmas starpniecību, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1069/2009 21. panta 3. punkta otrajā daļā, kompetentā iestāde var atļaut pievienot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, ko pārvadā tās teritorijā:
atšķirīgu tirdzniecības dokumentu papīra vai elektroniskā formātā, ja minētajā tirdzniecības dokumentā ir informācija, kas minēta šīs nodaļas 6. punkta piezīmju f) punktā;
tirdzniecības dokumentu, kurā materiāla daudzums ir izteikts materiāla svarā vai tilpumā vai iepakojumu skaitā.
5. Uzskaites dokumentus un saistītos tirdzniecības dokumentus vai veselības sertifikātus saglabā vismaz divus gadus uzrādīšanai kompetentajai iestādei.
6. Tirdzniecības dokumenta paraugs
Piezīmes
a) Tirdzniecības dokumentus noformē saskaņā ar šajā nodaļā norādīto parauga shēmu.
Paraugā norādītajā skaitliskā secībā dokumentā pievieno pārvadāšanai nepieciešamās apliecības par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem.
b) To noformē vienā no izcelsmes dalībvalsts vai galamērķa dalībvalsts oficiālajām valodām, pēc vajadzības.
To tomēr var noformēt arī citās Savienības oficiālajās valodās, ja ir pievienots oficiāls tulkojums vai ja tam iepriekš ir piekritusi galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde.
c) Katra tirdzniecības dokumenta oriģināls sastāv no vienas lapas abām pusēm, vai, ja ir prasīts vairāk teksta, tas ir tādā formātā, ka visas vajadzīgās lapas ir daļa no vienota veseluma un ir nedalāmas.
d) Ja sūtījuma posteņu identifikācijas apsvērumu dēļ tirdzniecības dokumentam ir pievienotas papildu lapas, šīs lapas arī uzskata par oriģināldokumenta daļu, par sūtījumu atbildīgajai personai uzliekot savu parakstu uz katras lapas.
e) Ja tirdzniecības dokuments, tostarp d) punktā minētās papildu lapas, ietver vairāk nekā vienu lappusi, tad katru lappusi lapas apakšā numurē šādi — (lappuses numurs) no (kopējā lappušu skaita) — un lapas augšā ir dokumenta koda numurs, ko noteikusi atbildīgā persona.
f) Tirdzniecības dokumenta oriģināls jāaizpilda un jāparaksta atbildīgajai personai.
Tirdzniecības dokumentā jāprecizē:
datums, kad materiāls paņemts no telpām;
materiāla apraksts, tostarp
materiāla daudzums pēc tilpuma, svara vai iepakojumu skaita;
materiāla izcelsmes uzņēmuma vai iekārtas nosaukums un adrese un tā apstiprinājuma vai reģistrācijas numurs, kas piešķirts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 vai attiecīgi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (EK) Nr. 852/2004 ( 7 ), (EK) Nr. 853/2004 ( 8 ) vai (EK) Nr. 183/2005 ( 9 ), un attiecīgā gadījumā apstrādes veids un metode;
materiāla pārvadātāja nosaukums, adrese un reģistrācijas numurs;
galamērķa uzņēmuma vai iekārtas nosaukums un adrese un tā reģistrācijas vai apstiprinājuma numurs, kas piešķirts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 vai attiecīgi saskaņā ar Regulām (EK) Nr. 852/2004 vai (EK) Nr. 183/2005;
ja pārvadāšanai izmanto konteinerus, pilns konteinera identifikācijas numurs (“BIC kods”), kas izdots saskaņā ar Bureau International des Containers et du Transport Intermodal prasībām ( 10 );
ja eksportē pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas un produktus, kas satur pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kā minēts Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikumā, izvešanas dalībvalsts un izvešanas robežkontroles punkts, kas minēts Komisijas Lēmumā 2009/821/EK ( 11 ).
g) Atbildīgās personas paraksta krāsai jāatšķiras no drukas krāsas.
h) Dokumenta atsauces numuru un vietējo uzskaites numuru vienam sūtījumam piešķir tikai vienreiz.
i) 15 darbdienu laikā pēc Regulas (EK) Nr. 1069/2009 48. panta 3. punkta pirmajā daļā minētās informācijas saņemšanas par galamērķa vietu atbildīgā kompetentā iestāde, kas minēta 48. panta 3. punkta otrajā daļā, ar TRACES sistēmas palīdzību informē izcelsmes dalībvalsts kompetento iestādi par sūtījuma pienākšanu.
Tirdzniecības dokuments
Tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu pārvadāšanai Eiropas Savienībā, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009