Konsolidēts TEKSTS: 32015R2447 — LV

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu

Šīs regulas vajadzībām piemēro Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 ( 1 ) 1. pantu.

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

“rokas bagāža” lidojumā ir bagāža, kuru fiziska persona ņem līdzi gaisa kuģa salonā un no tā;

“uzrādīšanas muitas iestāde” ir muitas iestāde, kuras kompetencē ir vieta, kur preces tiek uzrādītas;

“reģistrētā bagāža” lidojumā ir bagāža, kuru reģistrē izlidošanas lidostā un kura fiziskajai personai nav pieejama ne lidojuma laikā, ne attiecīgos gadījumos – starpnolaišanās vietās;

▼C2

“identiskas preces” saistībā ar muitas vērtības noteikšanu ir vienā un tajā pašā valstī ražotas preces, kas ir identiskas visos aspektos, arī pēc fizikālām īpašībām, kvalitātes un reputācijas. Niecīgas izskata atšķirības nav šķērslis, lai par identiskām uzskatītu preces, kas visādi citādi atbilst šai definīcijai;

▼B

“starptautiska Savienības lidosta” ir jebkura Savienības lidosta, kas saskaņā ar muitas dienesta pilnvarojumu ir apstiprināta kā piemērota gaisa pārvadājumu nodrošināšanai ar teritorijām, kas atrodas ārpus Savienības muitas teritorijas;

“Savienības iekšējais lidojums” ir gaisa kuģa pārlidojums bez nolaišanās starp divām Savienības lidostām, ja izlidošanas un ielidošanas lidostas ir Savienības lidostas;

“galvenie pārstrādes produkti” ir pārstrādes produkti, kuriem ir piešķirta atļauja ievešanai pārstrādei;

“tirdzniecību veicinošas aktivitātes” saistībā ar muitas vērtības noteikšanu ir visas aktivitātes, kas saistītas ar attiecīgo preču reklamēšanu vai tirdzniecības veicināšanu, un visas ar to garantijām saistītās aktivitātes;

“pārstrādes blakusprodukti” ir pārstrādes produkti, kas ir neizbēgami pārstrādes darbības blakusprodukti, nevis galvenie pārstrādes produkti;

10)

“biznesa vai tūrisma gaisa kuģis” ir privāts gaisa kuģis, kas paredzēts ceļojumiem maršrutos pēc tā lietotāju brīvas izvēles;

11)

“III tipa publiska muitas noliktava” ir muitas noliktava, kuru apsaimnieko muitas dienesti;

12)

“stacionāra transporta iekārta” ir tehniski līdzekļi, kurus izmanto, lai nepārtraukti nogādātu tādas preces kā elektroenerģija, gāze un nafta;

13)

“tranzīta muitas iestāde” ir jebkura no šādām iestādēm:

muitas iestāde, kuras kompetencē ir izvešanas vieta no Savienības muitas teritorijas, ja preces izved no minētās teritorijas tranzīta operācijas laikā pāri robežai ar tādu teritoriju ārpus Savienības muitas teritorijas, kas nav kopīgā tranzīta valsts;

muitas iestāde, kuras kompetencē ir ievešanas vieta Savienības muitas teritorijā, ja tranzīta operācijas laikā preces ir šķērsojušas teritoriju, kas ir ārpus Savienības muitas teritorijas;

▼C2

14)

“līdzīgas preces” saistībā ar muitas vērtības noteikšanu ir vienā un tajā pašā valstī ražotas preces, kuras, lai gan nav identiskas no visiem aspektiem, ir ar līdzīgām īpašībām un no līdzīgiem materiāliem, kas ļauj tām izpildīt vienas un tās pašas funkcijas un būt komerciāli aizvietojamām; nosakot, vai preces ir līdzīgas, to faktoru skaitā, kurus ņem vērā, ir preču kvalitāte, to reputācija un preču zīmes esība.

▼B

Šīs regulas A pielikumā ir izklāstīti Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 2. panta 1. punktā minēto kopējo datu prasību formāti un kodi tādas informācijas, kas nepieciešama pieteikumiem vai lēmumiem, apmaiņai un glabāšanai.

Šīs regulas B pielikumā ir izklāstīti Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 2. panta 2. punktā minēto kopējo datu prasību formāti un kodi tādas informācijas, kas nepieciešama deklarācijām, paziņojumiem un muitas statusa apliecinājumiem, apmaiņai un glabāšanai.

Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 2. panta 4. punktā minēto kopējo datu prasību formāti un kodi tādas informācijas, kas nepieciešama deklarācijām, paziņojumiem un muitas statusa apliecinājumiem, apmaiņai un glabāšanai, ir izklāstīti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/341 ( 2 ) 9. pielikumā.

4.a

Šīs regulas C pielikumā ir izklāstīti Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 2. panta 4.a punktā minēto kopējo datu prasību formāti un kodi tādas informācijas, kas nepieciešama deklarācijām, paziņojumiem un muitas statusa apliecinājumiem, apmaiņai un glabāšanai.

Līdz SMK Muitas lēmumu sistēmas, kura minēta Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/578 pielikumā, ieviešanas datumam muitas dienesti var pieņemt lēmumu, ka attiecībā uz turpmāk norādītajiem pieteikumiem un atļaujām ir piemērojami citi formāti un kodi, nevis tie, kas noteikti šīs regulas A pielikumā:

pieteikumi un atļaujas to summu, kas ir daļa no preču muitas vērtības, noteikšanas vienkāršošanai;

pieteikumi un atļaujas, lai sniegtu vispārējos galvojumus;

pieteikumi un atļaujas atliktajam maksājumam;

pieteikumi un atļaujas, lai veiktu pagaidu uzglabāšanas vietu darbību, kas minēta Kodeksa 148. pantā;

pieteikumi un atļaujas regulārai kuģu satiksmei;

pieteikumi un atļaujas, lai saņemtu atzītā izdevēja statusu;

pieteikumi un atļaujas, lai saņemtu atzītā banānu svērēja statusu;

pieteikumi un atļaujas, lai veiktu pašnovērtējumu;

pieteikumi un atļaujas, lai saņemtu atzītā saņēmēja statusu TIR operācijām;

pieteikumi un atļaujas, lai saņemtu atzītā nosūtītāja statusu Savienības tranzītam;

pieteikumi un atļaujas, lai saņemtu atzītā saņēmēja statusu Savienības tranzītam;

pieteikumi un atļaujas, lai izmantotu īpašā veida plombas;

pieteikumi un atļaujas, lai izmantotu tranzīta deklarāciju ar samazinātu datu kopu;

pieteikumi un atļaujas, lai par muitas deklarāciju izmantotu elektronisku pārvadājuma dokumentu.

Līdz SMK Muitas lēmumu sistēmas ieviešanas datumam muitas dienesti var atļaut šīs regulas A pielikumā izklāstīto datu prasību vietā piemērot Deleģētās regulas (ES) 2016/341 12. pielikumā izklāstīto datu prasību formātus un kodus attiecībā uz turpmāk minētajiem pieteikumiem un lēmumiem:

pieteikumi un atļaujas vienkāršotas deklarācijas izmantošanai;

pieteikumi un atļaujas, lai veiktu centralizēto muitošanu;

pieteikumi un atļaujas, lai veiktu ierakstu deklarētāja reģistros;

pieteikumi un atļaujas, lai izmantotu ievešanas pārstrādei procedūru;

pieteikumi un atļaujas, lai izmantotu izvešanas pārstrādei procedūru;

pieteikumi un atļaujas, lai izmantotu galapatēriņa procedūru;

pieteikumi un atļaujas, lai izmantotu pagaidu ievešanas procedūru;

pieteikumi un atļaujas, lai veiktu uzglabāšanas vietu darbību preču uzglabāšanai muitas noliktavā.

Neskarot 6. punktu, līdz Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/578 pielikumā minētās SMK Automatizētās eksporta kontroles sistēmas (AES) ieviešanas datumam vai valstu importa sistēmu jaunināšanas datumam, ja atļaujas pieteikuma pamatā ir muitas deklarācija saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 163. panta 1. punktu, tad formātus un kodus, kas izklāstīti Deleģētās regulas (ES) 2016/341 12. pielikumā, piemēro attiecībā uz šim pieteikumam nepieciešamajiem papildu datu elementiem.

Izveidojot, uzturot un izmantojot Kodeksa 16. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas, dalībvalstis ievieš un uztur atbilstošus drošības pasākumus, lai nodrošinātu dažādo sistēmu efektīvu, uzticamu un drošu darbību. Tās arī nodrošina, ka ir ieviesti pasākumi, kādā veidā pārbaudīt datu avotus un aizsargāties pret datu pakļaušanu neatļautas piekļuves, nozaudēšanas, grozīšanas vai iznīcināšanas riskam.

Katru reizi, veicot datu ievadi, grozīšanu vai dzēšanu, to reģistrē kopā ar informāciju par šādas apstrādes pamatojumu un precīzu laiku, kā arī norādot personu, kas to veikusi.

Dalībvalstis informē cita citu, Komisiju un vajadzības gadījumā attiecīgo uzņēmēju par visiem faktiskiem vai iespējamiem elektroniskās sistēmas drošības pārkāpumiem.

Visus attiecīgajā elektroniskajā sistēmā apstiprinātos datus uzglabā vismaz trīs gadus kopš tā gada beigām, kurā šie dati tika apstiprināti, ja nav noteikts citādi.

Komisija un dalībvalstis slēdz darbības nolīgumus, ar ko nosaka konkrētas prasības par elektronisko sistēmu pieejamību un darbību, kā arī par darbības nepārtrauktības nodrošināšanu.

Darbību nolīgumos, kas minēti 1. punktā, jo īpaši paredz pienācīgu atbildes laiku informācijas apmaiņai un apstrādei attiecīgajās elektroniskajās sistēmās.

Elektroniskās sistēmas ir pastāvīgi pieejamas. Tomēr šis noteikums netiek piemērots:

ar elektronisko sistēmu izmantošanu saistītos īpašos gadījumos, kas noteikti šā panta 1. punktā minētajos nolīgumos vai valsts līmenī, ja šādi nolīgumi nav noslēgti;

▼B

nepārvaramas varas gadījumā.

Par reģistrāciju atbildīgos muitas dienestus izraugās dalībvalstis. Dalībvalstis paziņo šo iestāžu nosaukumu un adresi Komisijai. Komisija šo informāciju publicē tīmekļa vietnē.

Informācijas apmaiņai un glabāšanai saistībā ar EORI tiek izmantota elektroniska sistēma, kas šiem nolūkiem izveidota saskaņā ar Kodeksa 16. panta 1. punktu (“EORI sistēma”).

Kompetentais muitas dienests dara pieejamu informāciju, izmantojot minēto sistēmu, kad tiek piešķirti jauni EORI numuri vai veiktas izmaiņas glabātajos datos attiecībā uz reģistrācijām, kas jau ir izsniegtas.

Katrai personai piešķir tikai vienu EORI numuru.

EORI sistēmā uzglabājamo datu formāti un kodi, ir izklāstīti 12-01. pielikumā.

Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, līdz centrālās EORI sistēmas jaunināšanas datumam 12-01. pielikumā norādītos formātus un kodus nepiemēro.

Līdz centrālās EORI sistēmas jaunināšanas datumam kopējo datu prasību kodi uzņēmēju un citu personu reģistrēšanai ir norādīti ►M1 Deleģētās regulas (ES) 2016/341 ◄ , 9. pielikumā.

Ja dalībvalstis apkopo 12-01. pielikuma 4. punktā uzskaitītos datus, tām jānodrošina, ka tiek izmantoti 12-01. pielikumā norādītie formāti un kodi.

Kodeksa 22. panta 6. punkta pirmajā daļā minētajā paziņojumā:

iekļauj atsauci uz dokumentiem un informāciju, ar ko muitas dienesti gatavojas pamatot savu lēmumu;

norāda laikposmu, kurā attiecīgā persona izsaka savu viedokli no dienas, kurā tā ir saņēmusi minēto paziņojumu vai kad uzskata, ka tā paziņojumu ir saņēmusi;

iekļauj atsauci uz attiecīgās personas tiesībām piekļūt dokumentiem un informācijai, kas minēta a) apakšpunktā, saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem.

Ja attiecīgās personas izsaka savu viedokli pirms 1. punkta b) apakšpunktā minētā termiņa beigām, muitas iestādes drīkst uzsākt lēmuma pieņemšanu, ja vien attiecīgā persona vienlaikus nepauž savu nodomu turpināt izteikt savu viedokli noteiktajā termiņā.

Kodeksa 22. panta 6. punkta pirmajā daļā minēto paziņojumu muitas dienesti drīkst veikt pārbaudes vai kontroles procesa ietvaros, gadījumos, kad tie plāno pieņemt lēmumu, pamatojoties uz:

pārbaudes rezultātiem pēc preču uzrādīšanas;

muitas deklarācijas pārbaudes rezultātiem, kā minēts Kodeksa 191. pantā;

kontroles pēc preču izlaišanas rezultātiem, kā minēts Kodeksa 48. pantā, ja preces joprojām ir muitas uzraudzībā;

Savienības preču muitas statusa apliecinājuma pārbaudes rezultātiem vai, attiecīgā gadījumā, pieteikuma reģistrēt vai apstiprināt šādu apliecinājumu pārbaudes rezultātiem;

izcelsmes apliecinājuma izsniegšanu, ko veic muitas dienesti;

tādu preču kontroles rezultātiem, attiecībā uz kurām nav iesniegta kopsavilkuma, pagaidu uzglabāšanas, reeksporta vai muitas deklarācija.

Ja paziņojums izsniegts saskaņā ar 1. punktu, attiecīgā persona drīkst:

nekavējoties paust savu viedokli, izmantojot tos pašus līdzekļus, kurus izmanto paziņošanai saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 9. pantu; vai

pieprasīt paziņojumu saskaņā ar 8. pantu, izņemot gadījumos, kas minēti 1. punkta f) apakšpunktā.

Ja muitas dienesti pieņem lēmumu, kas nelabvēlīgi ietekmē attiecīgo personu, tie dokumentē, vai šī persona ir paudusi savu viedokli saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu.

Attiecībā uz tādas informācijas apmaiņu un glabāšanu, kas attiecas uz pieteikumiem un lēmumiem, kuri var ietekmēt vairāk nekā vienu dalībvalsti, un jebkādiem turpmākiem notikumiem, kas var ietekmēt sākotnējo pieteikumu vai lēmumu, izmanto elektronisko sistēmu, kura saskaņā ar Kodeksa 16. panta 1. punktu izveidota šim nolūkam.

Informāciju kompetentais muitas dienests dara pieejamu, izmantojot minēto sistēmu, nekavējoties un vēlākais septiņu dienu laikā, sākot no dienas, kad dienests ir ieguvis attiecīgo informāciju.

ES uzņēmēja vienoto saskarni, kuru, savstarpēji vienojoties, izstrādājusi Komisija un dalībvalstis, izmanto informācijas apmaiņai saistībā ar pieteikumiem un lēmumiem, kas var ietekmēt vairāk nekā vienu dalībvalsti.

Šā panta 1. un 2. punktu piemēro no SMK Muitas lēmumu sistēmas ieviešanas datuma, kā minēts Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā.

Dalībvalstis dara zināmu Komisijai Kodeksa 22. panta 1. punkta trešajā daļā minēto kompetento muitas dienestu sarakstu, kuri izraudzīti saņemt pieteikumus. Dalībvalstis dara zināmas Komisijai jebkuras turpmākās izmaiņas šajos sarakstos.

Ja muitas dienests pieņem pieteikumu saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 11. panta 1. punktu, pieteikuma pieņemšanas datums ir datums, kad muitas dienests ir saņēmis visu saskaņā ar Kodeksa ►M1 22. panta 2. punkta ◄ otro daļu vajadzīgo informāciju.

Ja muitas dienests konstatē, ka pieteikumā nav norādīta visa prasītā informācija, tas lūdz, lai pieteikuma iesniedzējs pieņemamā termiņā, vēlākais 30 dienu laikā, iesniedz attiecīgo informāciju.

Ja pieteikuma iesniedzējs muitas dienestu šādam nolūkam noteiktajā termiņā neiesniedz to pieprasīto informāciju, pieteikumu nepieņem un par to paziņo iesniedzējam.

Ja pieteikuma iesniedzējam netiek paziņots par to, vai pieteikums ir vai nav pieņemts, pieteikumu uzskata par pieņemtu. Pieņemšanas diena ir pieteikuma iesniegšanas diena vai, ja pieteikuma iesniedzējs pēc muitas dienestu pieprasījuma ir sniedzis papildu informāciju, kā minēts 2. punktā, tā diena, kad ir sniegta pēdējā informācija.

Muitas dienesti, kuri ir kompetenti pieņemt lēmumu, vismaz trīs gadus pēc lēmuma piemērošanas beigu datuma glabā visus lēmuma pieņemšanā izmantotos datus un pamatojošo informāciju.

Ja muitas dienestam, kurš ir kompetents pieņemt lēmumu, ir vajadzība apspriesties ar citas dalībvalsts muitas dienestu par tādu nosacījumu un kritēriju izpildi, kas nepieciešami labvēlīga lēmuma pieņemšanai, šāda apspriede notiek termiņā, kurš noteikts attiecīgā lēmuma pieņemšanai. Muitas dienests, kurš ir kompetents pieņemt lēmumu, nosaka termiņu apspriedēm, kas sākas no dienas, kad minētā muitas iestāde nosūta paziņojumu par nosacījumiem un kritērijiem, kas jāpārbauda muitas dienestam, ar kuru pieprasīta apspriede.

Ja pēc pirmajā daļā minētās pārbaudes muitas dienests, ar kuru pieprasīta apspriede, konstatē, ka pieteikuma iesniedzējs neizpilda vienu vai vairākus nosacījumus un kritērijus, kas nepieciešami labvēlīga lēmuma pieņemšanai, tad tas nosūta pienācīgi dokumentētus un pamatotus rezultātus muitas dienestam, kas ir kompetents pieņemt lēmumu.

Muitas dienests, kurš ir kompetents pieņemt lēmumu, var pagarināt apspriedēm saskaņā ar 1. punktu noteikto termiņu šādos gadījumos:

ja dienests, ar kuru pieprasīta apspriede, lūdz pagarināt tam atvēlēto laiku, ņemot vērā pārbaužu veidu;

ja pieteikuma iesniedzējs veic korekcijas, lai nodrošinātu atbilstību 1. punktā minētajiem nosacījumiem un kritērijiem, un ziņo par to muitas dienestam, kas ir kompetents pieņemt lēmumu, kurš informē muitas dienestu, ar kuru vēlas apspriesties.

Ja muitas dienests, ar kuru pieprasīta apspriede, neatbild saskaņā ar 1. un 2. punktu noteiktajā termiņā uz apspriešanās pieprasījumu, nosacījumus un kritērijus, par kuriem notika apspriešanās, uzskata par izpildītiem.

Šā panta 1. un 2. punktā noteikto apspriežu procedūru var arī piemērot lēmuma atkārtotas novērtēšanas un pārraudzības nolūkos.

Muitas dienests, kurš ir kompetents pieņemt lēmumu Deleģētās regulas 16. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajos gadījumos, atceļ lēmumu, kas apturēts saskaņā ar minētās regulas 16. panta 1. punktu, ja lēmuma saņēmējs noteiktajā laikposmā neveic nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu lēmuma pieņemšanai nepieciešamos nosacījumus vai lai izpildītu ar šo lēmumu noteiktās saistības.

Ja saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 19. panta 1. punktu pieteikums lēmumam, kas attiecas uz saistošu informāciju, tiek iesniegts dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā pieteikuma iesniedzējs veic uzņēmējdarbību, muitas dienests, kuram iesniegts pieteikums, septiņu dienu laikā no pieteikuma pieņemšanas par to informē muitas dienestu dalībvalstī, kurā pieteikuma iesniedzējs veic uzņēmējdarbību.

Ja muitas dienestam, kurš saņem paziņojumu, ir informācija, ko tas uzskata par svarīgu pieteikuma izskatīšanai, tas pēc iespējas drīz un vēlākais 30 dienu laikā no paziņojuma dienas nosūta šādu informāciju muitas dienestam, kurā ir iesniegts pieteikums.

Pieteikums lēmumam par saistošu izziņu par tarifu (SIT) attiecas tikai uz precēm, kurām ir līdzīgas īpašības un kuru atšķirības nav būtiskas tarifa klasifikācijas nolūkiem.

Pieteikums lēmumam par saistošu izziņu par izcelsmi (SII) attiecas tikai uz vienu preču veidu un uz vienu apstākļu kopumu izcelsmes noteikšanai.

Lai nodrošinātu atbilstību prasībai, kas noteikta Kodeksa 33. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunktā saistībā ar pieteikumu SIT lēmumam, Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 19. panta 1. punktā minētais muitas dienests iegūst ziņas no šīs regulas 21. pantā minētās elektroniskās sistēmas un dokumentē šo darbību.

Lai nodrošinātu, ka SIT lēmums, ko plāno pieņemt muitas dienests, kurš ir kompetents pieņemt lēmumu, atbilst jau pieņemtajiem SIT lēmumiem, minētais dienests iegūst ziņas no 21. pantā minētās elektroniskās sistēmas un dokumentē šo darbību.

Ja muitas dienests, kurš ir kompetents pieņemt lēmumu, par SII lēmumu paziņo pieteikuma iesniedzējam, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes, tas to paveic, izmantojot 12-02. pielikumā iekļauto veidlapu.

Ja muitas dienests, kurš ir kompetents pieņemt lēmumu, par SII lēmumu paziņo pieteikuma iesniedzējam, izmantojot elektroniskās datu apstrādes metodes, šis lēmums ir izdrukājams saskaņā ar 12-02. pielikumā noteikto formātu.

Muitas dienesti reizi ceturksnī nosūta Komisijai attiecīgo informāciju par SII lēmumiem.

Informāciju, kas saņemta saskaņā ar 1. punktu, Komisija dara pieejamu visu dalībvalstu muitas dienestiem.

Ja SIT lēmuma turētājs vai cita persona šāda turētāja uzdevumā pilda muitas formalitātes attiecībā uz precēm, uz kurām attiecas SIT lēmums, to norāda muitas deklarācijā kopā ar SIT lēmuma atsauces numuru.

Lai apmainītos ar informāciju par pieteikumiem un lēmumiem, kas saistīti ar SIT vai turpmākajiem notikumiem, kuri var ietekmēt sākotnējo pieteikumu vai lēmumu, izmanto elektronisku sistēmu, kas minētajām vajadzībām izveidota saskaņā ar Kodeksa 16. panta 1. punktu.

Papildus informācijai, kas minēta 1. punktā:

šīs regulas 55. pantā minētā uzraudzība ietver datus, kas ir būtiski SIT lēmumu izmantošanas pārraudzībai;

muitas dienests, kas ir saņēmis pieteikumu un pieņēmis SIT lēmumu, izmantojot 1. punktā minēto sistēmu, paziņo, vai ir piešķirts SIT lēmuma pagarinātā izmantojuma laikposms, norādot pagarinātā izmantojuma laikposma beigu datumu un to preču daudzumu, uz kurām šis laikposms attiecas.

Komisija dalībvalstīm regulāri paziņo par 2. punkta a) apakšpunktā minētās pārraudzības rezultātiem, lai atbalstītu muitas dienestu veikto pārraudzību attiecībā uz pienākumu ievērošanu, kas izriet no SIT.

ES uzņēmēja vienoto saskarni, kuru, savstarpēji vienojoties, izstrādājusi Komisija un dalībvalstis, izmanto informācijas apmaiņai par pieteikumiem vai lēmumiem saistībā ar SIT.

Apstrādājot pieteikumu SIT lēmumam, muitas dienesti 1. punktā minētajā sistēmā norāda pieteikuma statusu.

Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, līdz tajā minētās sistēmas jaunināšanas datumam saskaņā ar Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumu dalībvalstis izmanto Komisijas centrālo datubāzi, kas izveidota ar Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 ( 3 ) 8. panta 3. punktu.

Līdz šā panta 1. punktā un šīs regulas 56. pantā minētās sistēmas jaunināšanas pirmās fāzes ieviešanas datumam muitas dienesti SIT lēmumu izmantošanas pārraudzību veic muitas kontroles vai pēcizlaišanas kontroles laikā saskaņā ar Kodeksa 46. un 48. pantu. Atkāpjoties no šā panta 3. punkta, līdz ieviešanas datumam Komisijai nav pienākums paziņot dalībvalstīm šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās pārraudzības rezultātus.

Ja muitas dienesti nolemj piemērot pagarinātā izmantojuma laikposmu saskaņā ar Kodeksa 34. panta 9. punkta trešo daļu, tie norāda datumu, kurā beidzas attiecīgā lēmuma pagarinātā izmantojuma termiņš.

Ja muitas dienesti nolemj piemērot SIT lēmumam pagarinātā izmantojuma laikposmu saskaņā ar Kodeksa 34. panta 9. punktu, tie papildus 1. punktā minētajam datumam norāda preču daudzumu, ko var muitot pagarinātā izmantojuma laikposmā.

Tiklīdz šis daudzums ir sasniegts, lēmuma, kuram piemēro pagarinātā izmantojuma laikposmu, izmantošanu pārtrauc.

Komisija informē dalībvalstis, pamatojoties uz 55. pantā minēto uzraudzību, tiklīdz minētais daudzums ir sasniegts.

Pasākumi, kas paredzēti, lai nodrošinātu pareizu un vienotu tarifu klasifikāciju vai preču izcelsmes noteikšanu

Komisija nekavējoties paziņo muitas dienestiem par SIT un SII lēmumu pieņemšanas apturēšanu saskaņā ar Kodeksa 34. panta 10. punkta a) apakšpunktu, ja:

Komisija ir konstatējusi, ka pieņemtie lēmumi nav pareizi vai vienoti;

muitas dienesti ir griezušies pie Komisijas, ja minētie dienesti ilgākais 90 dienu laikā nav spējuši atrisināt to domstarpības attiecībā uz pareizu un vienotu klasifikāciju vai preču izcelsmes noteikšanu.

Sākot no dienas, kad Komisija ir informējusi muitas dienestus par apturēšanu, līdz brīdim, kad tiek nodrošināta pareiza un vienota klasifikācija vai preču izcelsmes noteikšana, par precēm, uz kurām attiecas šā punkta a) vai b) apakšpunkts, lēmumus, kas attiecas uz saistošu informāciju, neizsniedz.

Tiklīdz rodas tāda iespēja, bet vēlākais 120 dienu laikā pēc Komisijas paziņojuma, kas minēts 1. punktā, pareizu un vienotu klasifikāciju vai preču izcelsmes noteikšanu apspriež Savienības līmenī.

Kad apturēšana ir atcelta, Komisija to nekavējoties paziņo muitas dienestiem.

1. līdz 3. punkta piemērošanas nolūkos uzskata, ka SII lēmumi nav vienoti, ja tie piešķir dažādu izcelsmi precēm:

kuras iekļautas vienā un tajā pašā tarifa pozīcijā un kuru izcelsmi noteica saskaņā ar vieniem un tiem pašiem izcelsmes noteikumiem; un

kuras ir iegūtas identiskos apstākļos, izmantojot to pašu ražošanas procesu un līdzvērtīgus materiālus, jo īpaši attiecībā uz to noteiktas vai nenoteiktas izcelsmes statusu.

Kodeksa 39. panta a) punktā noteikto kritēriju uzskata par izpildītu, ja:

administratīva vai tiesu iestāde nav pieņēmusi lēmumu, kurā būtu secināts, ka kāda no b) apakšpunktā minētajām personām pēdējo trīs gadu laikā ir izdarījusi tiesību aktu muitas jomā vai nodokļu noteikumu nopietnus vai atkārtotus pārkāpumus, kas saistīti ar tās saimniecisko darbību; un

neviena no turpmāk minētajām personām, attiecīgā gadījumā, nav izdarījusi smagu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar tās saimniecisko darbību, ieskaitot pieteikuma iesniedzēja saimniecisko darbību:

pieteikuma iesniedzējs;

ii)

par pieteikuma iesniedzēja muitas jautājumiem atbildīgais(-ie) darbinieks(-i); un

iii)

par pieteikuma iesniedzēju atbildīgā(-ās) persona(-as) vai persona(-as), kura(-as) veic pieteikuma iesniedzēja vadības kontroli.

Tomēr Kodeksa 39. panta a) punktā minēto kritēriju var uzskatīt par izpildītu, ja muitas dienests, kurš ir kompetents pieņemt lēmumu, uzskata pārkāpumu par maznozīmīgu attiecībā pret nepieciešamo muitas darbību skaitu vai apjomu un ja muitas dienestam nerodas šaubas par pieteikuma iesniedzēja labticību.

Ja 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktā minētā persona, kas nav pieteikuma iesniedzējs, veic uzņēmējdarbību vai tai ir pastāvīga dzīvesvieta trešā valstī, tad muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, novērtē Kodeksa 39. panta a) punktā minētā kritērija izpildi, pamatojoties uz pieejamo uzskaiti un informāciju.

Ja pieteikuma iesniedzējs uzņēmējdarbību ir veicis mazāk nekā trīs gadus, muitas dienests, kurš ir kompetents pieņemt lēmumu, novērtē Kodeksa 39. panta a) punktā noteikto kritēriju izpildi, pamatojoties uz pieejamo uzskaiti un informāciju.

Kodeksa 39. panta b) punktā minēto kritēriju uzskata par izpildītu, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

pieteikuma iesniedzējs uztur grāmatvedības sistēmu, kas ir saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem, ko piemēro dalībvalstīs, kur tiek veikta uzskaite, dod iespēju veikt uz revīziju pamatotu muitas kontroli un glabā vēsturiskos datus, nodrošinot audita izsekojamību no brīža, kad dati tiek ievadīti datnē;

uzskaites dati, ko muitas vajadzībām glabā pieteikuma iesniedzējs, ir integrēti pieteikuma iesniedzēja grāmatvedības sistēmā vai, izmantojot grāmatvedības sistēmu, ir iespējams veikt šo uzskaites datu kontrolpārbaudi;

pieteikuma iesniedzējs muitas dienestam nodrošina fizisku piekļuvi tā grāmatvedības sistēmām un vajadzības gadījumā tā komerciālajām un pārvadājumu uzskaitēm;

pieteikuma iesniedzējs muitas dienestam nodrošina elektronisku piekļuvi tā grāmatvedības sistēmām un vajadzības gadījumā tā komerciālajām un pārvadājumu uzskaitēm, ja šādas sistēmas vai uzskaites dati tiek glabāti elektroniski;

▼C2

pieteikuma iesniedzēja loģistikas sistēma nodrošina iespēju identificēt preces kā Savienības vai ārpussavienības preces un attiecīgā gadījumā norāda to atrašanās vietu;

▼B

pieteikuma iesniedzējs nodrošina administratīvu organizāciju, kas atbilst uzņēmuma veidam un lielumam un kas ir piemērota preču plūsmas vadībai, un nodrošina iekšējas pārbaudes, ar kuru palīdzību ir iespējams novērst, noteikt un labot kļūdas un novērst un noteikt nelikumīgus vai neatbilstīgus darījumus;

vajadzības gadījumā pieteikuma iesniedzējs ievieš atbilstošas apstrādes procedūras atļaujām un pilnvarām, kas piešķirtas saskaņā ar tirdzniecības politikas pasākumiem vai lauksaimniecības produktu tirdzniecību;

pieteikuma iesniedzējs ievieš atbilstošas procedūras savas dokumentācijas un informācijas arhivēšanai un aizsardzībai pret informācijas nozaudēšanu;

pieteikuma iesniedzējs nodrošina, ka attiecīgajiem darbiniekiem ir uzdots informēt muitas dienestus, ja tiek konstatētas izpildes grūtības, un izveido procedūras muitas dienestu informēšanai par šādām grūtībām;

pieteikuma iesniedzējs ievieš attiecīgus informācijas tehnoloģiju drošības pasākumus, lai aizsargātu pieteikuma iesniedzēja datorsistēmu pret neatļautu ielaušanos un nodrošinātu pieteikuma iesniedzēja dokumentācijas saglabāšanu;

vajadzības gadījumā pieteikuma iesniedzējs ievieš atbilstošas procedūras ievešanas un izvešanas licenču apstrādei saistībā ar aizliegumiem un ierobežojumiem, tostarp pasākumus preču, uz kurām attiecas aizliegumi vai ierobežojumi, atšķiršanai no citām precēm, un pasākumus atbilstības nodrošināšanai minētajiem aizliegumiem un ierobežojumiem.

Ja pieteikuma iesniedzējs piesakās atļaujai kā atzītais uzņēmējs drošībai un drošumam, kā minēts Kodeksa 38. panta 2. punkta b) apakšpunktā (AEOS), 1. punkta e) apakšpunktā noteiktās prasības nepiemēro.

Kodeksa 39. panta c) punktā noteikto kritēriju uzskata par izpildītu, ja pieteikuma iesniedzējs atbilst šādiem nosacījumiem:

pret pieteikuma iesniedzēju nav uzsākta bankrota procedūra;

pēdējo trīs gadu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas pieteikuma iesniedzējs ir izpildījis savas finansiālās saistības, proti, nomaksājis muitas nodokļus un citus nodokļus, nodevas un maksājumus, ko iekasē preču ievešanas vai izvešanas brīdī vai saistībā ar preču ievešanu un izvešanu;

pieteikuma iesniedzējs, pamatojoties uz uzskaiti un pieejamo informāciju, pierāda, ka pēdējo trīs gadu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas viņam ir pietiekami labs finansiālais stāvoklis, kas ir pietiekams, lai pildītu pienākumus un saistības, ņemot vērā darījumdarbības veidu un apjomu, tostarp viņam nav negatīvu neto aktīvu, izņemot gadījumus, kad tos var segt.

Ja pieteikuma iesniedzējs uzņēmējdarbību ir veicis mazāk nekā trīs gadus, tā maksātspēju, kā minēts Kodeksa 39. panta c) punktā, izvērtē, pamatojoties pieejamo uzskaiti un informāciju.

Kodeksa 39. panta d) punktā noteikto kritēriju uzskata par izpildītu, ja pieteikuma iesniedzējs atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

▼B

pieteikuma iesniedzējs vai persona, kura ir atbildīga par pieteikuma iesniedzēja muitas jautājumiem, atbilst vienam no šādiem praktiskiem kompetences standartiem:

pierādīta vismaz trīs gadu praktiskā pieredze muitas jautājumos;

ii)

kvalitātes standarts muitas jautājumos, ko pieņēmusi Eiropas standartizācijas iestāde;

pieteikuma iesniedzējs vai persona, kura ir atbildīga par pieteikuma iesniedzēja muitas jautājumiem, ir sekmīgi pabeigusi apmācību par muitas tiesību aktiem, kas ir savienojama un saistīta ar muitas darbībām, un ko nodrošina viena no turpmāk minētajām iestādēm:

dalībvalsts muitas iestāde;

ii)

izglītības iestāde, kuru muitas dienests vai kāda dalībvalsts struktūra, kas atbild par profesionālo apmācību, ir atzinusi par piemērotu šādas kvalifikācijas nodrošināšanai;

iii)

profesionālā vai arodapvienība, ko atzinuši dalībvalsts muitas dienesti vai kas akreditēta Savienībā kā piemērota šādas kvalifikācijas nodrošināšanai.

Ja persona, kura ir atbildīga par pieteikuma iesniedzēja muitas jautājumiem, ir nolīgta persona, Kodeksa 39. panta d) punktā noteikto kritēriju uzskata par izpildītu, ja nolīgtajai personai ir atzītā uzņēmēja sertifikāts muitas vienkāršojumiem (AEOC), kas minēts Kodeksa 38. panta 2. punkta a) apakšpunktā.

Kodeksa 39. panta e) punktā noteikto kritēriju uzskata par izpildītu, ja pieteikuma iesniedzējs atbilst šādiem nosacījumiem:

ēkas, ko izmanto saistībā ar darbībām, kas attiecas uz AEOS atļaujām, nodrošina aizsardzību pret nelikumīgu ielaušanos un ir celtas no materiāliem, kas neļauj nelikumīgi tajās iekļūt;

ir ieviesti atbilstoši pasākumi, lai novērstu neatļautu piekļuvi birojiem, nosūtīšanas zonām, iekraušanas platformām, kravas zonām un citām attiecīgajām vietām;

ir veikti preču apstrādes pasākumi, tostarp aizsardzība pret preču neatļautu pievienošanu vai nomaiņu, preču nepareizu izmantošanu, kā arī pret neatļautām manipulācijām ar kravas vienībām;

pieteikuma iesniedzējs ir veicis pasākumus, ļaujot skaidri noteikt tā tirdzniecības partnerus un nodrošināt, ieviešot atbilstošus līgumiskos nosacījumus vai citus atbilstošus pasākumus, kas atbilst pieteikuma iesniedzēja darījumdarbības modelim, ka darījumdarbības partneri nodrošina drošību tajā starptautiskās piegādes ķēdes posmā, kas ir viņu pārziņā;

tiktāl, ciktāl valsts tiesību akti atļauj, pieteikuma iesniedzējs veic drošības pārbaudi attiecībā uz potenciālajiem darbiniekiem, kuri ieņems no drošības viedokļa jutīgus amatus, un periodiski un tad, ja to pamato apstākļi, veic iepriekšējās darbības pārbaudes par pašreizējiem darbiniekiem;

pieteikuma iesniedzējs ievieš atbilstošas drošības procedūras attiecībā uz nolīgtajiem ārpakalpojumu sniedzējiem;

pieteikuma iesniedzējs nodrošina, ka tā darbinieki, kuru pienākumos ietilpst drošības jautājumi, regulāri piedalās programmās izpratnes vairošanai par minētajiem drošības jautājumiem;

pieteikuma iesniedzējs ir iecēlis kontaktpersonu, kura atbild par jautājumiem, kas saistīti ar drošumu un drošību.

Ja pieteikuma iesniedzējs ir saņēmis drošības un drošuma sertifikātu, kurš izdots, pamatojoties uz starptautisku konvenciju vai Starptautiskās Standartizācijas organizācijas izstrādātu starptautisko standartu vai Eiropas standartizācijas iestādes izstrādātu Eiropas standartu, šos sertifikātus ņem vērā, pārbaudot atbilstību Kodeksa 39. panta e) punktā noteiktajiem kritērijiem.

Šos kritērijus uzskata par izpildītiem, ciktāl tiek konstatēts, ka minētā sertifikāta izdošanas kritēriji ir identiski vai līdzvērtīgi tiem, kas noteikti Kodeksa 39. panta e) punktā.

Šos kritērijus uzskata par izpildītiem, ja pieteikuma iesniedzējam ir tādas trešās valsts izsniegts drošības un drošuma sertifikāts, ar kuru Eiropas Savienība ir noslēgusi nolīgumu, kas paredz atzīt šo sertifikātu.

Ja pieteikuma iesniedzējs ir pilnvarotais pārstāvis vai zināmais nosūtītājs, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 300/2008 ( 4 ) 3. pantā, un tas atbilst Komisijas Regulā (ES) Nr. 185/2010 ( 5 ) noteiktajām prasībām, 1. punktā noteiktos kritērijus uzskata par izpildītiem attiecībā uz telpām un darbībā, par kurā pieteikuma iesniedzējs ir ieguvis pilnvarotā pārstāvja vai zināmā nosūtītāja statusu, ciktāl kritēriji pilnvarotā pārstāvja vai zināmā nosūtītāja statusa piešķiršanai ir vienādi vai līdzvērtīgi tiem, kas noteikti Kodeksa 39. panta e) punktā.

Lai pārbaudītu Kodeksa 39. panta b) un e) punktā izklāstītos kritērijus, muitas dienests, kurš ir kompetents pieņemt lēmumu, nodrošina to, ka pārbaudes uz vietas tiek veiktas visās telpās, kuras attiecas uz pieteikuma iesniedzēja darbībām, kas saistītas ar muitu.

Ja pieteikuma iesniedzējam ir liels skaits telpu, un lēmuma pieņemšanas termiņa dēļ nav iespējams pārbaudīt visas attiecīgās telpas, muitas dienests var nolemt pārbaudīt reprezentatīvu daļu minēto telpu, ja tas ir pārliecinājies, ka pieteikuma iesniedzējs visās tā telpās piemēro tādus pašus drošības un drošuma standartus un uzskaites kārtošanai visās tā telpās piemēro kopīgus standartus un procedūras.

Muitas dienesti, kuri ir kompetenti pieņemt lēmumu, var ņemt vērā saskaņā ar Savienības tiesību aktiem veiktu novērtējumu un revīziju rezultātus, ciktāl tie attiecas uz Kodeksa 39. pantā minēto kritēriju pārbaudi.

Lai izvērtētu atbilstību Kodeksa 39. panta b), c) un e) punktā noteiktajiem kritērijiem, muitas dienesti var ņemt vērā ekspertu secinājumus, ko nodrošina pieteikuma iesniedzējs, ja eksperts, kurš ir sniedzis secinājumus, nav saistīts ar pieteikuma iesniedzēju šīs regulas 127. panta nozīmē.

Veicot Kodeksa 39. pantā minēto kritēriju izpildes pārbaudi, muitas dienesti ņem vērā uzņēmēju īpašās iezīmes, jo īpaši attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Muitas iestāde, kura ir kompetenta pieņemt lēmumu, dokumentē Kodeksa 39. pantā minēto kritēriju pārbaudi un pārbaudes rezultātus.

Informācijas apmaiņai un glabāšanai, kas attiecas uz pieteikumiem atzīta uzņēmēja (AEO) atļaujai un piešķirtajām AEO atļaujām un jebkādu turpmāku notikumu vai darbību, kas pēc tam var ietekmēt sākotnējo lēmumu, tostarp anulēšanu, apturēšanu, atcelšanu vai grozīšanu, vai pārraudzības un atkārtotas novērtēšanas rezultātiem, izmanto elektronisku sistēmu, kas šim nolūkam izveidota saskaņā ar Kodeksa 16. panta 1. punktu. Kompetentais muitas dienests nekavējoties un ne vēlāk kā septiņu dienu laikā dara pieejamu informāciju, izmantojot šo sistēmu.

ES uzņēmēja vienoto saskarni, kuru, savstarpēji vienojoties, izstrādājusi Komisija un dalībvalstis, izmanto informācijas apmaiņai par pieteikumiem vai lēmumiem saistībā ar AEO atļaujām.

Vajadzības gadījumā, jo īpaši, ja atzītā uzņēmēja statuss ir pamats apstiprinājuma, atļaujas vai atvieglojumu piešķiršanai saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem, kompetentais muitas dienests attiecīgajai valsts iestādei, kas atbild par civilās aviācijas drošību, var piešķirt piekļuvi 1. punktā minētajai elektroniskajai sistēmai. Piekļuves piešķiršana ir saistīta ar šādu informāciju:

AEOS atļaujām, tostarp atļaujas turētāja nosaukumu un attiecīgā gadījumā informāciju par atzītā uzņēmēja statusa grozīšanu, atcelšanu vai apturēšanu un attiecīgo pamatojumu;

jelkādiem AEOS atļauju atkārtotiem novērtējumiem un to rezultātiem.

Valsts iestādes, kas atbild par civilās aviācijas drošību, rīkojoties ar attiecīgo informāciju, izmanto to tikai nolūkos, kas saistīti ar attiecīgo pilnvaroto pārstāvju un zināmo nosūtītāju programmām, un īsteno pienācīgus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu šīs informācijas drošību.

Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, līdz AEO sistēmas jaunināšanas datumam saskaņā ar Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumu dalībvalstis izmanto sistēmu, kas izveidota ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 14.x pantu.

Muitas dienesti, kuri ir kompetenti pieņemt lēmumu, var apspriesties ar citu dalībvalstu muitas dienestiem, kas ir kompetenti attiecībā uz vietu, kur atrodas vajadzīgā informācija vai kur ir jāveic pārbaudes par vienu vai vairākiem Kodeksa 39. pantā noteiktajiem kritērijiem.

Šā panta 1. punktā minētā apspriešanās ir obligāta, ja:

pieteikums AEO statusam ir iesniegts saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 12. panta 1. punktu muitas dienestam vietā, kur tiek turēta vai ir pieejama pieteikuma iesniedzēja galvenā uzskaite muitas vajadzībām;

pieteikums AEO statusam ir iesniegts saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 27. pantu muitas dienestam dalībvalstī, kurā pieteikuma iesniedzējam ir pastāvīga darījumdarbības vieta un kur tiek turēta vai ir pieejama informācija par pieteikuma iesniedzēja vispārīgo loģistikas darbu Savienībā;

daļa reģistru un dokumentācijas, kas attiecas uz pieteikumu AEO statusam, tiek turēta citā dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā atrodas muitas dienests, kas ir kompetents pieņemt lēmumu;

pieteikuma AEO statusam iesniedzējs uztur uzglabāšanas vietu vai veic citas ar muitu saistītas darbības dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā atrodas kompetentais muitas dienests.

Atkāpjoties no šīs regulas 14. panta 1. punkta pirmās daļas otrajā teikumā noteiktā termiņa, muitas dienesti pabeidz apspriešanās procesu 80 dienu laikā no dienas, kad muitas dienests, kurš ir kompetents pieņemt lēmumu, paziņo vajadzīgos nosacījumus un kritērijus, kas muitas dienestam, ar kuru pieprasīta apspriede, ir jāpārbauda.

Ja citas dalībvalsts muitas dienesta rīcībā ir informācija, kas ir būtiska AEO statusa piešķiršanai, tā minēto informāciju dara zināmu muitas dienestam, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, 30 dienu laikā, sākot no dienas, kad šīs regulas 30. panta minētajā sistēmā ir saņemts paziņojums par pieteikumu.

AEO pieteikuma noraidīšana neietekmē esošos labvēlīgos lēmumus, kas saskaņā ar muitas jomas tiesību aktiem pieņemti attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju, izņemot gadījumus, kad minēto labvēlīgo lēmumu pieņemšanas pamatā ir jābūt izpildītam kādam no AEO kritērijiem, un AEO pieteikuma izskatīšanas laikā ir rasts apliecinājums, ka šāds kritērijs nav izpildīts.

Ja pieteikuma iesniedzējam ir tiesības saņemt gan AEOC, gan AEOS atļauju, muitas dienests, kurš ir kompetents pieņemt lēmumu, izsniedz vienu apvienotu atļauju.

AEO atļaujas atcelšana neietekmē labvēlīgus lēmumus, kas ir pieņemti attiecībā uz to pašu personu, izņemot gadījumus, kad AEO statuss bija minēto labvēlīgo lēmumu nosacījums vai lēmumu pamatā bija kāds Kodeksa 39. pantā minētais kritērijs, kas vairs nav izpildīts.

Tāda labvēlīga lēmuma atcelšana vai grozīšana, kas pieņemts attiecībā uz atļaujas turētāju, automātiski neietekmē šai personai izsniegto AEO atļauju.

Ja viena persona ir gan AEOC, gan AEOS atļaujas turētāja un sakarā ar Kodeksa 39. panta d) punktā noteikto nosacījumu nepildīšanu ir piemērojams Kodeksa 28. pants vai šīs regulas 15. pants, AEOC atļauju atceļ, bet AEOS atļauja paliek spēkā.

Ja viena persona ir gan AEOS, gan AEOC atļaujas turētāja un sakarā ar Kodeksa 39. panta e) punktā noteikto nosacījumu nepildīšanu ir piemērojams Kodeksa 28. pants vai šīs regulas 15. pants, AEOS atļauju atceļ, bet AEOC atļauja paliek spēkā.

Dalībvalstu muitas dienesti nekavējoties informē kompetento muitas dienestu par jebkādiem apstākļiem, kas radušies pēc AEO statusa piešķiršanas un kas var ietekmēt tā turpmāko derīgumu vai saturu.

Kompetentais muitas dienests visu tā rīcībā esošo attiecīgo informāciju dara pieejamu muitas dienestiem dalībvalstīs, kur AEO veic ar muitu saistītas darbības.

Ja muitas dienests atceļ labvēlīgu lēmumu, kas tika pieņemts, pamatojoties uz AEO statusu, tas par to paziņo muitas dienestam, kas minēto statusu piešķīris.

Ja AEOS ir pilnvarots pārstāvis vai zināms nosūtītājs, kā definēts Regulas (EK) Nr. 300/2008 3. pantā, un atbilst Regulas (ES) Nr. 185/2010 prasībām, kompetentais muitas dienests nekavējoties dara pieejamu attiecīgajai valsts iestādei, kas atbild par civilās aviācijas drošību, šādu tā rīcībā esošu informācijas minimumu saistībā ar AEO statusu:

AEOS atļauju, ieskaitot atļaujas turētāja nosaukumu un attiecīgā gadījumā informāciju par atzītā uzņēmēja statusa grozīšanu, atcelšanu vai apturēšanu un attiecīgo pamatojumu;

informāciju par to, vai konkrēto objektu ir apmeklējuši muitas dienesti, pēdējā apmeklējuma datumu un vai apmeklējums notika saistībā ar atļauju izsniegšanas procesu, atkārtotu novērtēšanu vai pārraudzību;

jelkādiem AEOS atļaujas atkārtotiem novērtējumiem un to rezultātiem.

Valsts muitas dienesti, vienojoties ar attiecīgo valsts iestādi, kas atbild par civilās aviācijas drošību, izstrādā detalizētus nosacījumus kārtībai, kādā notiek tās informācijas apmaiņa, kura neietilpst šīs regulas 30. pantā minētajā elektroniskajā sistēmā.

Dalībvalstu muitas dienestu un Komisijas saziņas nolūkos ar risku saistītas informācijas apmaiņai un glabāšanai izmanto elektronisku sistēmu, kas šiem nolūkiem izveidota saskaņā ar Kodeksa 16. panta 1. punktu (“Muitas riska pārvaldības sistēma”).

Panta 1. punktā minēto sistēmu izmanto arī informācijas apmaiņai starp muitas dienestiem un starp muitas dienestiem un Komisiju, īstenojot vienotos riska kritērijus un standartus, vienotās prioritārās kontroles jomas, muitas krīžu pārvarēšanu, ar risku saistītas informācijas un riska analīzes rezultātu apmaiņu, kā minēts Kodeksa 46. panta 5. punktā, kā arī muitas kontroles rezultātus.

Muitas kontroli un formalitātes, ko piemēro tādu personu rokas bagāžai un reģistrētajai bagāžai, kuras lido ar gaisakuģi, kurš ieradies no lidostas ārpus Savienības un kurš pēc apstāšanās Savienības lidostā turpina ceļu uz citu Savienības lidostu, īsteno pēdējā starptautiskajā Savienības lidostā.

Rokas bagāžai un reģistrētajai bagāžai piemēro noteikumus, kas attiecas uz tādu personu bagāžu, kuras ierodas no trešām valstīm, izņemot, ja persona, kas ar šādu bagāžu ceļo, var pierādīt bagāžā esošo preču Savienības statusu;

Muitas kontroli un formalitātes, ko piemēro tādu personu rokas bagāžai un reģistrētajai bagāžai, kuras lido ar gaisakuģi, kurš ieradies no Savienības lidostas un kurš pēc apstāšanās citā Savienības lidostā turpina ceļu uz lidostu ārpus Savienības, īsteno pirmajā starptautiskajā Savienības lidostā.

Lai pārliecinātos, ka precēm ir Savienības preču muitas statuss, rokas bagāžu var pārbaudīt pēdējā starptautiskajā Savienības lidostā, kur gaisakuģis apstājas.

Muitas kontroli un formalitātes, ko piemēro tādu personu bagāžai, kuras lido ar biznesa vai tūrisma gaisakuģiem, īsteno šādās lidostās:

Ja bagāžu, ko ieved Savienības lidostā ar gaisakuģi, kurš ieradies no lidostas ārpus Savienības, minētajā Savienības lidostā pārvieto citā gaisakuģī, kurš turpina ceļu iekšējā lidojumā Savienībā, piemēro 2. un 3. punktu.

Muitas kontroli un formalitātes, ko piemēro reģistrētajai bagāžai, īsteno pēdējā starptautiskajā Savienības ielidošanas lidostā, kurā gaisakuģis ierodas pēc iekšējā lidojuma Savienībā. Tomēr muitas kontroli un formalitātes, ko piemēro reģistrētajai bagāžai, kas nāk no lidostas ārpus Savienības un ko starptautiskā Savienības lidostā pārvieto citā gaisakuģī, kuram jālido uz citu starptautisku Savienības lidostu tās pašas dalībvalsts teritorijā, var īstenot starptautiskajā Savienības lidostā, kurā notiek reģistrētās bagāžas pārvietošana.

Muitas kontroli un formalitātes, ko piemēro reģistrētajai bagāžai, izņēmuma gadījumos un papildus pirmajā daļā minētajai kontrolei un formalitātēm, īsteno pirmajā starptautiskajā Savienības lidostā, gadījumos, kad tāda kontrole un formalitātes izrādās vajadzīgas pēc rokas bagāžas kontroles.

Muitas kontroli un formalitātes, ko piemēro rokas bagāžai, īsteno pirmajā starptautiskajā Savienības lidostā.

Papildu muitas kontroli un formalitātes, ko piemēro rokas bagāžai, var īstenot Savienības ielidošanas lidostā, kurā gaisakuģis ierodas pēc iekšējā lidojuma Savienībā, vienīgi izņēmuma gadījumos, kad tāda kontrole un formalitātes izrādās vajadzīgas pēc reģistrētās bagāžas kontroles.

Ja bagāžu, kas Savienības lidostā ir iekrauta gaisakuģī, kurš turpina ceļu iekšējā lidojumā Savienībā, citā Savienības lidostā pārvieto citā gaisakuģī, kura galamērķis ir lidosta ārpus Savienības, piemēro 2. un 3. punktu.

Muitas kontroli un formalitātes, ko piemēro reģistrētajai bagāžai, īsteno pirmajā starptautiskajā Savienības izlidošanas lidostā. Tomēr muitas kontroli un formalitātes, ko piemēro reģistrētajai bagāžai, kas ir iekrauta gaisakuģī starptautiskā Savienības lidostā un tad tās pašas dalībvalsts teritorijā esošā citā starptautiskā Savienības lidostā tā ir pārvietota citā gaisakuģī, kuram jālido uz lidostu ārpus Savienības, var īstenot starptautiskajā Savienības lidostā, kurā notiek reģistrētās bagāžas pārvietošana.

Muitas kontroli un formalitātes, ko piemēro reģistrētajai bagāžai, izņēmuma gadījumos un papildus pirmajā daļā minētajai kontrolei un formalitātēm, īsteno pēdējā starptautiskajā Savienības lidostā, gadījumos, kad tādas pārbaudes izrādās vajadzīgas pēc rokas bagāžas kontroles.

Muitas kontroli un formalitātes, ko piemēro rokas bagāžai, īsteno pēdējā starptautiskajā Savienības lidostā.

Izņēmuma gadījumos papildu muitas kontroli un formalitātes, ko piemēro rokas bagāžai, var īstenot iekšējā lidojuma Savienībā izlidošanas lidostā, kad tāda kontrole un formalitātes izrādās vajadzīgas pēc reģistrētās bagāžas kontroles.

Attiecībā uz bagāžu, ko kādā Savienības lidostā ar regulārās gaisa satiksmes vai līgumreisa gaisakuģi ieved no kādas lidostas ārpus Savienības un ko minētajā Savienības lidostā pārvieto uz tūrisma vai biznesa gaisakuģi, kurš turpina ceļu Savienības iekšējā lidojumā – muitas kontroli un formalitātes īsteno regulārās gaisa satiksmes vai līgumreisa gaisakuģa ielidošanas lidostā.

Attiecībā uz bagāžu, ko kādā Savienības lidostā iekrauj tūrisma vai biznesa gaisakuģī, kurš turpina ceļu Savienības iekšējā lidojumā, lai vēlāk tādu bagāžu citā Savienības lidostā pārkrautu regulārās gaisa satiksmes vai līgumreisa gaisakuģī ar galamērķi lidostā ārpus Savienības – muitas kontroli un formalitātes īsteno regulārās gaisa satiksmes vai līgumreisa gaisakuģa izlidošanas lidostā.

Dalībvalstis var īstenot kontroli starptautiskajā Savienības lidostā, kur pārvieto šādu nododamu bagāžu:

Reģistrētai bagāžai, ko reģistrē kādā Savienības lidostā, attiecīgajā lidostā piestiprina birku. Birkas paraugs un tehniskās īpašības ir izklāstītas 12-03. pielikumā.

Katra dalībvalsts iesniedz Komisijai sarakstu ar savām starptautiskajām Savienības lidostām un informē Komisiju par jebkurām izmaiņām minētajā sarakstā.

Attiecībā uz tādu personu bagāžu, kuras atrodas uz atpūtas kuģa, muitas kontroli un formalitātes īsteno visās Savienības piestāšanas ostās neatkarīgi no atpūtas kuģa izcelsmes vai galamērķa. Atpūtas kuģis ir izpriecu kuģis, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 94/25/EK ( 6 ).

Attiecībā uz tādu personu bagāžu, kuras brauc ar vienu un to pašu kuģi un kuru brauciens sastāv no vairākiem posmiem, kas ietver izbraukšanu no kādas ostas ārpus Savienības, vai pieturēšanu tādā ostā vai iebraukšanu tajā, kontroli un formalitātes īsteno tajās Savienības piestāšanas ostās, kur atkarībā no konkrētā gadījuma attiecīgo bagāžu vai nu iekrauj, vai izkrauj.

Ja tas nepieciešams saskaņā ar Kodeksa 53. panta 1. punkta b) apakšpunktu, euro vērtību nosaka reizi mēnesī.

Izmantojamais maiņas kurss ir pēdējais kurss, ko noteikusi Eiropas Centrālā banka pirms mēneša priekšpēdējās dienas un to piemēro visu nākamo mēnesi.

Tomēr, ja kurss, kas jāpiemēro mēneša sākumā, par vairāk nekā 5 % atšķiras no kursa, ko noteikusi Eiropas Centrālā banka līdz tā paša mēneša 15. datumam, pēdējo minēto kursu piemēro no 15. datuma līdz attiecīgā mēneša beigām.

Ja sakarā ar kādu no iemesliem, kas minēti Kodeksa 53. panta 2. punktā, ir jāveic valūtas konvertācija, piemēro Eiropas Centrālās bankas oktobra pirmajā darbdienā noteikto euro vērtību valstu valūtās; to piemēro no nākamā gada 1. janvāra.

Dalībvalstis drīkst saglabāt nemainīgu tās euro izteiktās summas ekvivalentu valsts valūtā, ja, veicot ikgadējo korekciju, konvertēšanas rezultātā iegūtā summa atšķiras no attiecīgās summas maiņas vērtības, kas izteikta valsts valūtā, par mazāk nekā 5 %.

Dalībvalstis konvertēšanas rezultātā iegūto summu drīkst noapaļot uz augšu vai uz leju līdz tuvākajam decimālskaitlim.

FAKTORI, PAMATOJOTIES UZ KURIEM PIEMĒRO IEVEDMUITAS VAI IZVEDMUITAS NODOKLI UN CITUS PASĀKUMUS ATTIECĪBĀ UZ PREČU TIRDZNIECĪBU

Tarifu kvotas, kas atvērtas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kuri attiecas uz pārvaldības metodi šajā pantā un šīs regulas 50.–54. pantā, pārvalda hronoloģiskā secībā saskaņā ar datumiem, kuros pieņemtas muitas deklarācijas par preču laišanu brīvā apgrozībā.

Katra tarifu kvota ir norādīta Savienības tiesību aktos ar kārtas numuru, kas atvieglo tās pārvaldību.

Šīs iedaļas nolūkos deklarācijas par laišanu brīvā apgrozībā, ko muitas dienesti pieņem 1., 2. un 3. janvārī, uzskata par pieņemtām tā paša gada 3. janvārī. Tomēr, ja kāda no šīm dienām iekrīt sestdienā vai svētdienā, uzskatāms, ka pieņemšana notikusi tā paša gada 4. janvārī.

Šīs iedaļas nolūkos darbdienas ir dienas, kas nav svētku dienas ES iestādēs Briselē.

Dalībvalstu muitas dienestu pienākums attiecībā uz tarifu kvotu vienotu pārvaldību

Muitas iestādes pārbauda, vai deklarētāja muitas deklarācijā par laišanu brīvā apgrozībā iekļautais pieprasījums atļaut izmantot tarifu kvotu, ir pamatojams saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par tarifu kvotas atvēršanu.

Ja muitas deklarācijā par laišanu brīvā apgrozībā iekļautais deklarētāja pieprasījums atļaut izmantot tarifu kvotu ir pamatots un muitas dienestiem ir iesniegti visi apliecinošie dokumenti, kas ir vajadzīgi, lai piešķirtu tarifu kvotu, muitas dienesti nekavējoties nosūta šo pieprasījumu Komisijai, precizējot muitas deklarācijas pieņemšanas datumu un precīzu summu, par ko iesniegts pieprasījums.

Piešķiršanu Komisija izdara darbdienās. Tomēr Komisija var pieņemt lēmumu attiecīgajā darbdienā daudzumus nepiešķirt, ar nosacījumu, ka tā ir iepriekš informējusi dalībvalstu kompetentās iestādes.

Daudzumus saskaņā ar tarifu kvotām nevar piešķirt agrāk kā otrajā darbdienā pēc dienas, kad pieņemta muitas deklarācija, kurā deklarētājs iesniedzis pieprasījumu atļaut izmantot tarifa kvotu.

Piešķirot tarifu kvotu, Komisija ņem vērā visus neatbildētos pieprasījumus atļaut izmantot tarifu kvotas, pamatojoties uz muitas deklarācijām, kuras pieņemtas līdz pirmspēdējai darba dienai, skaitot no piešķiršanas dienas, un kuras muitas iestādes ir nosūtījušas šīs regulas 54. pantā minētajā sistēmā.

Par katru tarifu kvotu Komisija piešķir daudzumus, pamatojoties uz pieprasījumiem atļaut izmantot tarifu kvotu, ko tā saņēmusi, ievērojot hronoloģisko secību attiecībā uz dienām, kādā pieņemtas attiecīgās muitas deklarācijas, un ciktāl to atļauj atlikusī tarifu kvotas bilance.

Ja piešķiršanas dienā visu pieprasījumu atļaut izmantot tarifu kvotu daudzumu summa, kas attiecas uz deklarācijām, kuras ir pieņemtas tajā pašā dienā, ir lielāka par atlikušo tarifu kvotas bilanci, Komisija piešķir daudzumus attiecībā uz šiem pieprasījumiem proporcionāli pieprasītajiem daudzumiem.

Ja tiek atvērta jauna tarifu kvota, Komisija nepiešķir daudzumus saskaņā ar šo tarifu kvotu agrāk kā 11. darbdienā pēc tās dienas, kad tika publicēts Savienības akts, ar ko atver šo tarifu kvotu.

Pieprasījumu atcelšana un neizmantoto piešķirto daudzumu atbilstoši tarifu kvotām atgriešana

Muitas iestādes nekavējoties atgriež šīs regulas 54. pantā minētajā elektroniskajā sistēmā jebkuru daudzumu, kas ir kļūdaini piešķirts. Tomēr atgriešanas pienākumu nepiemēro, ja kļūdainu kvotu piešķiršanu, kas izraisījusi muitas parādu līdz EUR 10, atklāj mēnesi pēc attiecīgās tarifu kvotas derīguma termiņa beigām.

Ja pirms Komisija ir piešķīrusi pieprasīto daudzumu muitas dienesti atzīst muitas deklarāciju par nederīgu attiecībā uz precēm, uz kurām attiecas pieprasījums atļaut izmantot tarifu kvotu, muitas dienesti anulē visu pieprasījumu atļaut izmantot tarifu kvotu.

Ja Komisija jau ir piešķīrusi pieprasīto daudzumu, pamatojoties uz muitas deklarāciju, ko vēlāk atzīst par nederīgu, muitas dienests nekavējoties atgriež piešķirto daudzumu elektroniskajā sistēmā, kas minēta šīs regulas 54. pantā.

Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 153. panta nolūkā tarifu kvotu uzskata par kritisku, tiklīdz ir izmantoti 90 % no tarifu kvotas pilna apjoma.

Atkāpjoties no 1. punkta, tarifu kvotu uzskata par kritisku no tās atvēršanas dienas šādos gadījumos:

tarifu kvota ir atvērta mazāk par trim mēnešiem;

iepriekšējos divos gados nav atvērtas tarifu kvotas ar līdzvērtīgu kvotas periodu, kas attiecas uz tādiem pašiem produktiem ar tādu pašu izcelsmi kā attiecīgā kvota (“līdzvērtīgas tarifu kvotas”);

iepriekšējos divos gados atvērtā līdzvērtīgā tarifu kvota ir bijusi izmantota tās kvotas perioda trešā mēneša pēdējā dienā vai līdz minētajai dienai vai tai ir bijis lielāks sākotnējais apjoms nekā attiecīgajai tarifu kvotai.

Tarifu kvotu, kuras vienīgais mērķis ir aizsargpasākuma vai pasākuma, kas izriet no koncesiju pārtraukšanas, piemērošana, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 654/2014 ( 7 ) uzskata par kritisku, tiklīdz ir izmantoti 90 % no pilna apjoma neatkarīgi no tā, vai iepriekšējos divos gados ir tikušas atvērtas līdzvērtīgas tarifu kvotas.

Tarifu kvotu pārvaldībai izmanto elektronisku sistēmu, kas šiem nolūkiem izveidota saskaņā ar Kodeksa 16. panta 1. punktu, proti:

informācijas apmaiņa starp muitas dienestiem un Komisiju saistībā ar pieprasījumiem atļaut izmantot tarifu kvotas un tarifu kvotu atgriešanām un saistībā ar tarifu kvotu statusu un šādas informācijas glabāšana;

pieprasījumu atļaut izmantot tarifu kvotas un tarifu kvotu atgriešanu pārvaldība, ko veic Komisija;

informācijas apmaiņai starp muitas dienestiem un Komisiju saistībā ar daudzumu piešķiršanu saskaņā ar tarifu kvotām un šādas informācijas glabāšanai;

tādu turpmāku notikumu vai darbību reģistrēšana, kas var ietekmēt sākotnējo tarifu kvotu pieprasījumu, atgriešanu vai to piešķiršanu.

Izmantojot minēto sistēmu, Komisija dara pieejamu informāciju par piešķiršanas rezultātiem.

Vispārīgi noteikumi par preču laišanas brīvā apgrozībā vai eksporta uzraudzību

Ja Komisijai nosaka prasību, ka noteiktām precēm laišanas brīvā apgrozībā vai eksporta brīdī piemērojama uzraudzība, tā savlaicīgi pirms uzraudzības prasību stāšanās spēkā informē muitas dienestus par šo preču KN kodiem un datiem, kas nepieciešami, lai veiktu uzraudzību.

Datu saraksts, ko Komisija var pieprasīt no Direktīvas (ES) 2017/2455 4. panta 1. punkta ceturtajā daļā noteiktā datuma, ir izklāstīts šīs regulas 21-03. pielikumā.

Ja precēm laišanas brīvā apgrozībā vai eksporta brīdī piemērojama uzraudzība, muitas dienesti vismaz reizi nedēļā sniedz Komisijai datus par muitas deklarācijām saistībā ar attiecīgo procedūru.

Ja preces laiž brīvā apgrozībā saskaņā ar Kodeksa 194. panta 1. punktu, muitas dienesti sniedz Komisijai datus nekavējoties.

Komisija 1. punktā minētos muitas dienestu iesniegtos datus izpauž tikai apkopotā veidā.

3.a

Komisija lietotājiem, kuri saskaņā ar 56. panta 2. punktu ir tiesīgi saņemt šādus datus, piešķir piekļuvi neapkopotiem datiem, ko iesnieguši to dalībvalstu muitas dienesti, kuras pieprasījušas šādu piekļuvi, un piekļuvi Savienības līmenī apkopotiem datiem.

3.b

Atkāpjoties no 3.a punkta, Komisija dalībvalstu kompetentajām iestādēm piešķir piekļuvi neapkopotiem datiem, ja šādas piekļuves piešķiršana ir paredzēta Savienības aktā.

Ja precēm piemēro muitas procedūru, pamatojoties uz vienkāršotu deklarāciju, kā minēts Kodeksa 166. pantā, vai veicot ierakstu deklarētāja reģistrā, kā minēts Kodeksa 182. pantā, un laikā, kad preces tiek laistas brīvā apgrozībā saskaņā ar Kodeksa 194. panta 1. punktu, dati, kas nepieciešami Komisijai, nebija pieejami, muitas dienesti šos datus sniedz Komisijai nekavējoties pēc tam, kad tie ir saņēmuši papildu deklarāciju, kas iesniegta saskaņā ar Kodeksa 167. pantu.

Ja saskaņā ar Kodeksa 167. panta 3. punktu atbrīvo no prasības iesniegt papildu deklarāciju vai papildu deklarācija ir iesniegta vai darīta pieejama saskaņā ar šīs regulas 225. pantu, atļaujas turētājs vismaz reizi mēnesī nosūta muitas dienestiem datus, ko pieprasa Komisija, vai muitas dienesti apkopo datus no deklarētāja sistēmas.

Muitas dienesti nekavējoties ievada datus elektroniskajā sistēmā, kas minēta šīs regulas 56. pantā.

Atkāpjoties no 1. punkta, Komisija var preču laišanas brīvā apgrozībā uzraudzības vajadzībām pieprasīt šādus datu sarakstus:

šīs regulas 21-02. pielikumā noteiktais datu saraksts līdz Komisijas Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 ( 8 ) pielikumā minēto valstu importa sistēmu atjauninājuma ieviešanas datumam,

šīs regulas 21-01. pielikumā noteiktais datu saraksts līdz SMK projekta “Importa centralizēta muitošana”, kas minēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā, pirmā posma ieviešanas perioda pēdējai dienai.

Atkāpjoties no 1. punkta, Komisija var eksporta uzraudzības vajadzībām līdz projekta “Automatizētās eksporta kontroles sistēma”, kas minēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā, ieviešanas laikposma pēdējai dienai pieprasīt regulas 21-01. vai 21-02. pielikumā noteikto datu sarakstu.

Elektroniskā sistēma, kas attiecas uz preču laišanas brīvā apgrozībā vai eksporta uzraudzību

Preču laišanas brīvā apgrozībā vai eksporta uzraudzības nolūkos elektronisku sistēmu, kas izveidota saskaņā ar Kodeksa 16. panta 1. punktu, izmanto šādas informācijas apmaiņai un glabāšanai:

uzraudzības dati par preču laišanu brīvā apgrozībā vai eksportu;

informācija par preču laišanu brīvā apgrozībā vai eksportu, ar kuru var jaunināt uzraudzības datus, ko ievada un glabā elektroniskajā sistēmā.

Pamatojoties uz dalībvalstu pieprasījumiem, Komisija var atļaut lietotājiem piekļūt elektroniskajai sistēmai, kas minēta 1. punktā.

Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, līdz sistēmas jaunināšanas pirmās fāzes ieviešanas datumam saskaņā ar Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumu, 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto datu apmaiņai un glabāšanai izmanto Komisijas Surveillance 2 sistēmu.

Izcelsmes sertifikāts produktiem, uz kuriem attiecas īpašs nepreferenciāls ievešanas režīms

Izcelsmes sertifikātu, kas saistīts ar produktiem, kuru izcelsme ir trešās valstīs, attiecībā uz kurām ir ieviests īpašs nepreferenciāls ievešanas režīms, ja minētais režīms attiecas uz šo pantu, izsniedz, izmantojot 22-14. pielikumā pievienoto veidlapu saskaņā ar tajā noteiktajām tehniskajām specifikācijām.

Īpašajos nepreferenciālā importa režīmos iekļautās atsauces uz izcelsmes sertifikātiem, kas izdoti saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 55. līdz 65. pantu, uzskata par atsaucēm uz šajā pantā minētajiem izcelsmes sertifikātiem.

Izcelsmes sertifikātus izsniedz kompetentās iestādes trešās valstīs, kas ir produktu, uz kuriem attiecas īpašs nepreferenciāls ievešanas režīms, izcelsmes vieta, vai uzticama aģentūra, ko minētās iestādes šim nolūkam ir pilnvarojušas (izdevējas iestādes), ja produktu izcelsme ir noteikta saskaņā ar Kodeksa 60. pantu.

Izcelsmes sertifikātu izsniedz pirms produkti, uz kuriem tie attiecas, ir deklarēti eksportam izcelsmes trešā valstī.

Atkāpjoties no 3. punkta, izcelsmes sertifikātus izņēmuma kārtā var izsniegt pēc attiecīgo produktu eksporta, uz kuriem šie sertifikāti attiecas, ja minēto sertifikātu neizsniegšana eksporta brīdī ir pamatojama ar kļūdu, netīšu bezdarbību vai īpašiem apstākļiem.

Izdevējas iestādes 1. punktā minēto izcelsmes sertifikātu nevar izdot ar atpakaļejošu spēku, kamēr tās nav pārbaudījušas, vai eksportētāja pieteikumā sniegtie dati atbilst attiecīgajā eksporta lietā iekļautajiem datiem.

Informācijas sniegšana par administratīvo sadarbību, kas saistīta ar īpašu nepreferenciālo ievešanas režīmu

Ja īpaša nepreferenciāla ievešanas režīma īstenošana attiecībā uz atsevišķiem produktiem paredz izmantot šīs regulas 57. pantā noteikto izcelsmes sertifikātu, tad šāda režīma izmantošanas nosacījums ir administratīvās sadarbības procedūras izveide, ja vien attiecīgā režīma noteikumos nav noteikts citādi.

Administratīvās sadarbības procedūras izveides nolūkā attiecīgās trešās valstis nosūta Komisijai:

Komisija visu iepriekš minēto informāciju nosūta dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

Ja trešā valsts nenosūta Komisijai 1. punktā norādīto informāciju, Savienības kompetentās iestādes atsakās izmantot īpašu nepreferenciālās ievešanas režīmu.

Izcelsmes sertifikātu turpmāka pārbaude attiecībā uz produktiem, uz kuriem attiecas īpašs nepreferenciāls ievešanas režīms

Tādu izcelsmes sertifikātu pārbaudi, kuri minēti šīs regulas 57. pantā, saskaņā ar šo pantu veic pēc muitas deklarācijas pieņemšanas (pēcmuitošanas pārbaude).

Ja muitas dienestiem ir pamatotas šaubas par izcelsmes sertifikāta autentiskumu vai tajā iekļautās informācijas pareizumu un ja tie izlases veidā veic pēcmuitošanas pārbaudes, tie pieprasa, lai šīs regulas 58. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā iestāde pārliecinās, ka izcelsmes sertifikāts ir autentisks vai deklarētā izcelsme ir noteikta pareizi un atbilstoši Kodeksa 60. pantam, vai par abiem iepriekšminētajiem jautājumiem.

Šiem nolūkiem muitas dienesti atgriež izcelsmes sertifikātu vai tā kopiju šīs regulas 58. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajai iestādei. Ja deklarācijai ir pievienots rēķins, tad tā oriģinālu vai kopiju pievieno atpakaļ atdotajam sertifikātam.

Muitas dienesti vajadzības gadījumā sniedz pēcmuitošanas pārbaudes pamatojumus un sniedz visu to rīcībā esošu informāciju, kas liecina, ka izcelsmes sertifikātā iekļautā informācija ir neprecīza vai ka izcelsmes sertifikāts nav autentisks.

Pārbaužu rezultātus šīs regulas 58. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā iestāde iespējami drīz paziņo muitas dienestiem.

Ja sešu mēnešu laikā pēc pieprasījuma nosūtīšanas saskaņā ar 2. punktu atbilde nav saņemta, muitas dienesti attiecībā uz konkrētajiem produktiem atsakās izmantot īpašu nepreferenciālās ievešanas režīmu.

Šīs iedaļas nolūkā piemēro Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 37. pantā izklāstītās definīcijas.

Procedūras izcelsmes apliecinājumu izsniegšanas vai sagatavošanas atvieglošanai

Ja piegādātājs nodrošina eksportētājam vai tirgotājam informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu preču izcelsmes statusu, lai piemērotu noteikumus, ar kuriem reglamentē preferenciālo tirdzniecību starp Savienību un dažām valstīm vai teritorijām (preferenciālās izcelsmes statuss), piegādātājs minēto informāciju iekļauj piegādātāja deklarācijā.

Katram atsevišķam preču sūtījumam nosaka atsevišķu piegādātāja deklarāciju, izņemot šīs regulas 62. pantā paredzētajos gadījumus.

Minēto deklarāciju piegādātājs iekļauj komercrēķinā, kas attiecas uz šo sūtījumu, pavadzīmē vai citā komercdokumentā, kurā attiecīgās preces aprakstītas pietiekami sīki, lai tās varētu identificēt.

Piegādātājs var iesniegt deklarāciju katrā laikā, pat pēc preču piegādes.

Ja piegādātājs eksportētājam vai tirgotājam regulāri piegādā preču sūtījumus, un ir sagaidāms, ka visu šo preču izcelsmes statuss ir vienāds, piegādātājs var sniegt vienu piegādātāja deklarāciju, kas aptver vairākkārtīgus šo preču sūtījumus (ilgtermiņa piegādātāja deklarācija).

Ilgtermiņa piegādātāja deklarāciju sagatavo par sūtījumiem, kuri nosūtīti konkrētā laikposmā, un tajā norāda trīs datumus:

deklarācijas sagatavošanas datumu (izdošanas datumu);

laikposma sākuma datumu (sākums), kas ir ne vairāk kā 12 mēnešus pirms un ne vairāk kā 6 mēnešus pēc izdošanas datuma;

laikposma beigu datumu (beigas), kas ir ne vairāk kā 24 mēnešus pēc sākuma datuma.

Piegādātājs nekavējoties informē attiecīgo eksportētāju vai tirgotāju, ja ilgtermiņa piegādātāja deklarācija nav derīga attiecībā uz dažiem vai visiem preču sūtījumiem, kas jau ir piegādāti vai vēl tiks piegādāti.

Attiecībā uz produktiem, kas ieguvuši preferenciālas izcelsmes statusu, piegādātāja deklarāciju sagatavo, kā noteikts 22-15. pielikumā. Taču ilgtermiņa piegādātāja deklarāciju attiecībā uz minētajiem produktiem sagatavo, kā noteikts 22-16. pielikumā.

Attiecībā uz produktiem, kas apstrādāti vai pārstrādāti Eiropas Savienībā, neiegūstot preferenciālu izcelsmes statusu, piegādātāja deklarāciju sagatavo, kā noteikts 22-17. pielikumā. Taču ilgtermiņa piegādātāja deklarāciju attiecībā uz minētajiem produktiem sagatavo, kā noteikts 22-18. pielikumā.

Uz piegādātāja deklarācijas jābūt piegādātāja pašrocīgam parakstam. Taču, ja piegādātāja deklarāciju un rēķinu sagatavo elektroniski, tos var elektroniski autentificēt, vai piegādātājs var sniegt eksportētājam vai tirgotājam rakstisku apliecinājumu par to, ka viņš uzņemas visu atbildību par jebkuru piegādātāja deklarāciju ar norādi uz viņu, it kā viņš pats to būtu parakstījis ar roku.

Muitas dienesti var pieprasīt eksportētājam vai tirgotājam, lai tas no piegādātāja iegūst INF 4 informācijas dokumentu, kas apliecina piegādātāja deklarācijas autentiskumu un pareizību.

Piegādātājam iesniedzot pieteikumu, INF 4 informācijas dokumentu izsniedz tās dalībvalsts muitas dienesti, kurā sagatavota piegādātāja deklarācija, izmantojot 22-02. pielikumā pievienoto veidlapu saskaņā ar tajā noteiktajām tehniskajām specifikācijām. Dienesti var pieprasīt pierādījumus un veikt pārbaudes piegādātāja uzskaites reģistros vai citas pārbaudes, kuras tie uzskata par vajadzīgām.

Muitas dienesti 90 dienu laikā no piegādātāja pieteikuma saņemšanas tam izsniedz INF 4 informācijas dokumentu, norādot, vai piegādātāja deklarācija ir pareiza un autentiska.

Muitas dienests, kuram iesniegts pieprasījums izsniegt INF 4 informācijas dokumentu, saglabā pieteikuma veidlapu vismaz trīs gadus vai ilgāk, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu atbilstību noteikumiem, ar kuriem reglamentē preferenciālo tirdzniecību starp Savienību un dažām valstīm vai teritorijām.

Muitas dienesti sniedz savstarpēju palīdzību cits citam, pārbaudot, vai piegādātāja deklarācijās sniegtā informācija ir pareiza.

Ja eksportētājs 120 dienu laikā pēc muitas dienestu lūguma nespēj uzrādīt INF 4 informācijas dokumentu, eksporta dalībvalsts muitas dienesti var lūgt tās dalībvalsts muitas dienestiem, kurā piegādātāja deklarācija sastādīta, apstiprināt attiecīgo produktu izcelsmi saskaņā ar noteikumiem, ar kuriem reglamentē preferenciālo tirdzniecību starp Savienību un dažām valstīm.

Šā panta 1. punkta nolūkos eksporta dalībvalsts muitas dienesti nosūta tās dalībvalsts muitas dienestiem, kurā piegādātāja deklarācija sastādīta, visu pieejamo informāciju un dokumentus un pamato savu pieprasījumu.

Šā panta 1. punkta nolūkos tās dalībvalsts muitas dienesti, kurā piegādātāja deklarācija sastādīta, var pieprasīt pierādījumus no piegādātāja vai veikt atbilstošas minētās deklarācijas pārbaudes.

Muitas dienesti, kas pieprasa pārbaudes veikšanu, iespējami drīz tiek informēti par šīs pārbaudes rezultātiem, izmantojot INF 4 informācijas dokumentu.

Ja 150 dienu laikā no pārbaudes pieprasījuma atbilde nav saņemta vai ja atbildē iekļautā informācija nav pietiekama, lai noteiktu attiecīgo preču izcelsmi, eksporta valsts muitas dienesti izcelsmes apliecinājumu, kas noteikts, pamatojoties uz piegādātāja deklarāciju, atzīst par nederīgu

Ja Savienībai ir preferenču nolīgums ar trešo valsti, kurā noteikts, ka izcelsmes apliecinājums tiek izsniegts rēķindeklarācijas vai izcelsmes deklarācijas veidā, ko sagatavo atzīts eksportētājs, ►M1 eksportētāji un pārsūtītāji, kas veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā ◄ , var pieteikties atzītā eksportētāja atļaujas saņemšanai nolūkā sagatavot un aizstāt minētās deklarācijas.

Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 attiecībā uz pieteikumu pieņemšanas un lēmumu apturēšanas nosacījumiem 11. panta 1. punkta d) apakšpunkts, 16., 17. un 18. pants un šīs regulas 10. un 15. pants attiecībā uz elektronisko saziņas līdzekļu izmantošanu informācijas apmaiņas un uzglabāšanas nolūkiem un labvēlīgu lēmumu apturēšanu attiecībā uz pieteikumiem un lēmumiem neattiecas uz lēmumiem, kas saistīti ar atzītā eksportētāja atļauju piešķiršanu.

Atzītā eksportētāja atļauju piešķir tikai personām, kuras atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti izcelsmes noteikumos, kuri iekļauti vai nu nolīgumos, kurus Savienība ir noslēgusi ar dažām valstīm vai teritorijām, kas atrodas ārpus Savienības muitas teritorijas, vai tiesību aktos, kurus Savienība ir pieņēmusi vienpusēji attiecībā uz minētajām valstīm vai teritorijām.

Muitas dienesti atzītajam eksportētājam piešķir muitas atļaujas numuru, ko norāda preferenciālas izcelsmes apliecinājumā. Muitas atļaujas numurs sākas ar atļaujas izdevējas dalībvalsts ISO 3166-1-alpha- 2 valsts kodu.

Komisija attiecīgajām trešām valstīm dara zināmas to muitas dienestu adreses, kuru pārziņā ir kontroles veikšana attiecībā uz preferenciālās izcelsmes apliecinājumiem, ko sagatavo atzītie eksportētāji.

Ja piemērojamā preferenciālajā režīmā nav precizēts veids, kādā sagatavo rēķindeklarācijas vai izcelsmes deklarācijas, šīs deklarācijas sagatavo saskaņā ar veidlapu, kas izklāstīta ►M1 22-13. pielikumā ◄ .

Ja piemērojamā preferenciālajā režīmā nav precizēts vērtību slieksnis, līdz kuram eksportētājs, kas nav atzīts eksportētājs, var sagatavot rēķindeklarāciju vai izcelsmes deklarāciju, noteiktais vērtības slieksnis ir EUR 6 000 par katru sūtījumu.

Ja Savienībai ir preferenciāls nolīgums, kurā ir prasība eksportētājam aizpildīt izcelsmes dokumentu saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, šādu dokumentu var aizpildīt vienīgi tāds eksportētājs, kurš šim nolūkam ir reģistrējies dalībvalsts muitas dienestos. Šādu eksportētāju identitāti reģistrē reģistrēto eksportētāju sistēmā (REX), kas minēta Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/578 pielikumā. ►M2 Šīs regulas 80., 82., 83., 84., 86., 87., 89. un 91. pantu piemēro mutatis mutandis. ◄

Šā panta nolūkos Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 11. panta 1. punkta d) apakšpunktu, 16., 17. un 18. pantu attiecībā uz pieteikumu pieņemšanas un lēmumu apturēšanas nosacījumiem un šīs regulas ►M2 10. panta 1. punktu un 15. pantu ◄ nepiemēro. Informācijas apmaiņai un glabāšanai attiecībā uz pieteikumiem un lēmumiem, kas saistīti ar šo pantu, neizmanto šīs regulas 10. pantā paredzēto elektronisko informācijas un saziņas sistēmu.

Neskarot 1. punktu, ja piemērojamā preferenciālajā režīmā nav precizēts vērtības slieksnis, līdz kuram eksportētājs, kas nav reģistrēts eksportētājs, var aizpildīt izcelsmes dokumentu, noteiktais vērtības slieksnis ir EUR 6 000 par katru sūtījumu.

Ja preferenciālais nolīgums ļauj Savienībai atbrīvot noteiktas izcelsmes produktus no pienākuma uzrādīt izcelsmes dokumentu, tad šo atbrīvojumu piemēro saskaņā ar 103. pantā paredzētajiem nosacījumiem, ciktāl šie nosacījumi nav paredzēti attiecīgajā preferenciālajā nolīgumā.

Ja preferenciāls nolīgums ļauj Savienībai nepiemērot prasību par to, ka eksportētājam ir jāparaksta izcelsmes dokuments, tad šāda parakstīšana netiek prasīta.

Ārpus Savienības VPS shēmas izdotu vai sagatavotu izcelsmes dokumentu aizvietošana

Ja noteiktas izcelsmes produkti, uz kuriem attiecas izcelsmes dokuments, kas iepriekš izdots vai sagatavots tāda preferenciāla tarifa pasākuma nolūkiem, kurš nav Savienības VPS shēma, kā minēts Kodeksa 56. panta 2. punkta d) vai e) apakšpunktā, vēl nav laisti brīvā apgrozībā un ir nodoti muitas iestādes kontrolei Savienībā, tad nolūkā nosūtīt visus vai kādu no šiem produktiem uz citu vietu Savienībā sākotnējo izcelsmes dokumentu var aizstāt ar vienu vai vairākiem izcelsmes aizstājējdokumentiem.

Izcelsmes aizstājējdokumentu, kas minēts 1. punktā, tādā pašā formā kā sākotnējo izcelsmes dokumentu vai izcelsmes aizstājējdokumenta formā, izstrādājot mutatis mutandis saskaņā ar 101. pantu un 22.-20. pielikumu, var izdot jebkurai no turpmāk minētajām personām vai to var sagatavot jebkura no turpmāk minētajām personām:

Savienībā atzīts vai reģistrēts eksportētājs, kas pārsūta preces;

preču pārsūtītājs Savienībā, ja noteiktas izcelsmes produktu kopējā vērtība sākotnējā sūtījumā, ko paredzēts sadalīt, nepārsniedz piemērojamo robežvērtību;

preču pārsūtītājs Savienībā, ja noteiktas izcelsmes produktu kopējā vērtība sākotnējā sūtījumā, ko paredzēts sadalīt, pārsniedz piemērojamo robežvērtību, un pārsūtītājs pievieno izcelsmes aizstājējdokumentam sākotnējā izcelsmes dokumenta kopiju.

Ja sākotnējā izcelsmes dokumenta aizstāšana saskaņā ar pirmo daļu nav iespējama, tad 1. punktā minēto izcelsmes aizstājējdokumentu var izdot kā preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 tā muitas iestāde, kuras kontrolē preces ir nodotas.

Ja izcelsmes aizstājējdokuments ir preču pārvadājumu sertifikāts EUR.1, tad tā muitas iestāde, kas izdod preču pārvadājumu aizstājējsertifikātu EUR.1, iekļauj apstiprinājumu sertifikāta 11. ailē. Sertifikāta 4. ailē iekļautajām ziņām par izcelsmes valsti jābūt identiskām ar tām ziņām, kas ietvertas sākotnējā izcelsmes dokumentā. 12. aili paraksta pārsūtītājs. Pārsūtītājs, kas labticīgi paraksta 12. aili, nav atbildīgs par sākotnējā izcelsmes dokumentā iekļauto ziņu precizitāti.

Muitas iestāde, kurai iesniegts pieprasījums izdot preču pārvadājumu aizstājējsertifikātu EUR.1, sākotnējā izcelsmes dokumentā vai tā pielikumā atzīmē pārsūtīto produktu svaru, numurus, veidu un to galamērķa valsti un norāda tajā attiecīgā aizstājējsertifikāta vai aizstājējsertifikātu sērijas numuru(-s). Tā glabā sākotnējo izcelsmes dokumentu vismaz trīs gadus.

Tādu pārstrādes produktu preferenciāla izcelsme, kuri iegūti no precēm ar preferenciālas izcelsmes statusu

Ja ārpussavienības precēm ar preferenciālas izcelsmes statusu saistībā ar preferenciālu nolīgumu starp Savienību un trešām valstīm piemēro procedūru “ievešana pārstrādei”, uzskata, ka no tām iegūtajiem pārstrādes produktiem, kad tos laiž brīvā apgrozībā, ir tāds pat preferenciālas izcelsmes statuss kā minētajām precēm.

Šā panta 1. punktu nepiemēro jebkurā no šādiem gadījumiem:

ja pārstrādes darbība ietver arī ārpussavienības preces, kas nav minētas 1. punktā, tostarp preces ar preferenciālas izcelsmes statusu cita preferenciāla nolīguma ietvaros;

ja pārstrādes produkti ir iegūti no līdzvērtīgām precēm, kā minēts Kodeksa 223. pantā;

ja muitas dienesti ir atļāvuši preču pagaidu reeksportēšanu turpmākai pārstrādei saskaņā ar Kodeksa 258. pantu.

Ja piemēro 1. punktu, tad izcelsmes dokumentu, kas izdots vai sagatavots precēm, kurām piemērota procedūra “ievešana pārstrādei”, uzskata par izcelsmes dokumentu, kas izdots vai sagatavots par pārstrādes produktiem.

►C3 Priekšrocību saņēmēju valstu ◄ saistības Savienības ►C2 VPS shēmas ◄ ietvaros

Lai nodrošinātu ►C2 VPS shēmas ◄ pareizu piemērošanu ►C3 priekšrocību saņēmējas valstis ◄ apņemas:

izveidot un uzturēt nepieciešamās administratīvās struktūras un sistēmas, kas vajadzīgas, lai attiecīgajā valstī īstenotu un pārvaldītu noteikumus un procedūras, kas izklāstītas šajā apakšiedaļā un šīs iedaļas 3.–9. apakšiedaļā un Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 II sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļas 2. un 3. apakšiedaļā, attiecīgā gadījumā ietverot kumulācijas piemērošanai vajadzīgos pasākumus;

nodrošināt, ka to kompetentās iestādes sadarbosies ar Komisiju un dalībvalstu muitas dienestiem.

Sadarbība, kas minēta 1. punkta b) apakšpunktā, ietver:

►M1 a) ◄

visa vajadzīgā atbalsta sniegšanu, ja to pieprasa Komisija, lai tā varētu pārraudzīt VPS shēmas pareizu pārvaldību attiecīgajā valstī, tostarp Komisijas vai dalībvalstu muitas dienestu veiktus pārbaudes apmeklējumus uz vietas;

►M1 b) ◄

neskarot šīs regulas 108. un 109. pantu, produktu noteiktas izcelsmes statusa pārbaudi un atbilstību citiem šajā apakšiedaļā, šīs iedaļas 3.–9. apakšiedaļā un Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 II sadaļas I nodaļas 2. iedaļas 2. un 3. apakšiedaļā izklāstītajiem nosacījumiem, tostarp apmeklējumus uz vietas, ja saistībā ar izcelsmes pārbaudēm to pieprasa Komisija vai dalībvalstu muitas dienesti.

Lai ►C3 priekšrocību saņēmējas valstis ◄ būtu tiesīgas piemērot reģistrēto eksportētāju sistēmu, tās Komisijai iesniedz 1. punktā minētās saistības vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kad tās plāno sākt eksportētāju reģistrāciju.

Ja valsts vai teritorija ir svītrota no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 978/2012 ( 9 ) II pielikuma, šai valstij vai teritorijai 3 gadus no datuma, kad to svītro no minētā pielikuma, turpina piemērot Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 55. pantā paredzētos noteikumus un procedūras un šīs regulas 72., 80. un 108. pantā paredzētos pienākumus.

Administratīvās sadarbības procedūras un metodes, kas piemērojamas eksportam, kurš tiek veikts, izmantojot A veidlapas izcelsmes sertifikātus un rēķindeklarācijas

Katra ►C3 priekšrocību saņēmēja valsts ◄ ievēro vai nodrošina, ka tiek ievēroti:

eksportējamo produktu izcelsmes noteikumi, kas izklāstīti Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 II sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļas 2. apakšiedaļā;

noteikumi par A veidlapas izcelsmes sertifikātu;

noteikumi par rēķindeklarācijām, kuras jāsagatavo saskaņā ar 22-09. pielikumā izklāstītajām prasībām;

noteikumi, kas attiecas uz šīs regulas 73. pantā minēto paziņošanas pienākumu;

noteikumi, kas attiecas uz Kodeksa 64. panta 6. punktā minēto atkāpju piešķiršanu.

►C3 Priekšrocību saņēmēju valstu ◄ kompetentās iestādes sadarbojas ar Komisiju vai dalībvalstīm, jo īpaši attiecībā uz:

visa vajadzīgā atbalsta sniegšanu, ja to pieprasa Komisija, lai tā varētu uzraudzīt VPS shēmas pareizu pārvaldību attiecīgajā valstī, tostarp Komisijas vai dalībvalstu muitas dienestu veiktus pārbaudes apmeklējumus uz vietas;

neskarot šīs regulas 73. un 110. pantu, produktu noteiktas izcelsmes statusa pārbaudi un atbilstību citiem šajā apakšiedaļā, šīs iedaļas 3. līdz 9. apakšiedaļā un Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 II sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļas 2. un 3. apakšiedaļā izklāstītajiem nosacījumiem, tostarp apmeklējumus uz vietas, ja tādus izcelsmes izpētes sakarā pieprasa Komisija vai dalībvalstu muitas dienesti.

Ja ►C3 priekšrocību saņēmējā valstī ◄ A veidlapas izcelsmes sertifikātu izdošanai izraudzīta kompetentā iestāde, tiek pārbaudīti dokumenti, kas apliecina izcelsmi, un tiek izdoti A veidlapas izcelsmes sertifikāti eksportam uz Savienību, tad uzskata, ka ►C3 priekšrocību saņēmēja valsts ◄ ir pieņēmusi 1. punktā minētos nosacījumus.

Ja valsti atzīst vai atkārtoti atzīst par ►C3 priekšrocību saņēmēju valsti ◄ attiecībā uz produktiem, kas minēti Regulā (ES) Nr. 978/2012, tad preces, kuru izcelsme ir tajā valstī, izmanto vispārējo preferenču sistēmu, ar nosacījumu, ka tās eksportētas no ►C3 priekšrocību saņēmējas valsts ◄ šīs regulas 73. panta 2. punktā minētajā datumā vai pēc šā datuma.

Ja valsts vai teritorija ir svītrota no Regulas (ES) Nr. 978/2012 II pielikuma, šai valstij vai teritorijai trīs gadus no datuma, kad to svītro no minētā pielikuma, turpina piemērot pienākumu nodrošināt administratīvo sadarbību, kas noteikts Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 55. pantā un šīs regulas 110. un 111. pantā.

Pienākumus, kuri minēti 5. punktā, piemēro Singapūrai uz trīs gadu laikposmu, kas sākas no 2014. gada 1. janvāra.

Paziņošanas pienākums, kas piemērojams pēc reģistrēto eksportētāju (REX) sistēmas piemērošanas datuma

►C3 Priekšrocību saņēmējas valstis ◄ paziņo Komisijai to iestāžu nosaukumu, adresi un kontaktinformāciju, kuras atrodas to teritorijā un kuras ir:

daļa no attiecīgās valsts valdības iestādēm vai kuras darbojas valdības pilnvarojumā un ir pilnvarotas reģistrēt eksportētājus REX sistēmā, grozīt un atjaunināt reģistrācijas datus un anulēt reģistrācijas;

daļa no attiecīgās valsts valdības iestādēm, kas atbild par administratīvās sadarbības nodrošināšanu ar Komisiju un dalībvalstu muitas dienestiem, kā paredzēts šajā apakšiedaļā, šīs iedaļas 3. līdz 9. apakšiedaļā un Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 II sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļas 2. un 3. apakšiedaļā.

Paziņojumu nosūta Komisijai vēlākais trīs mēnešus pirms datuma, kad ►C3 priekšrocību saņēmējas valstis ◄ plāno sākt eksportētāju reģistrāciju.

►C3 Priekšrocību saņēmējas valstis ◄ nekavējoties informē Komisiju par visām izmaiņām informācijā, kas paziņota saskaņā ar 1. punktu.

Paziņošanas pienākumi, kas piemērojami līdz reģistrēto eksportētāju (REX) sistēmas piemērošanas datumam

►C3 Priekšrocību saņēmējas valstis ◄ Komisijai dara zināmus to teritorijā esošo valdības iestāžu nosaukumu un adresi, kas ir pilnvarotas izdot A veidlapas izcelsmes sertifikātus, kā arī šo iestāžu lietoto zīmogu nospiedumu paraugus, kā arī to iestāžu nosaukumu un adresi, kas ir atbildīgas par A veidlapas izcelsmes sertifikātu un rēķindeklarāciju kontroli.

Komisija šo informāciju paziņos dalībvalstu muitas dienestiem. Ja šo informāciju paziņo saistībā ar iepriekšējo paziņojumu grozījumiem, Komisija norāda datumu, kurā jaunie zīmogi tiek nodoti lietošanā, saskaņā ar norādēm, ko sniegušas ►C3 priekšrocību saņēmēju valstu ◄ valdības kompetentās iestādes. Šī informācija ir oficiālai izmantošanai, tomēr, ja preces laiž brīvā apgrozībā, attiecīgie muitas dienesti var atļaut importētājam iepazīties ar šajā daļā minēto zīmogu nospiedumu paraugiem.

►C3 Priekšrocību saņēmējām valstīm ◄ , kas jau ir iesniegušas saskaņā ar pirmo daļu noteikto informāciju, tā vairs nav jāsniedz, ja vien nav notikušas kādas izmaiņas.

Šīs regulas 71. panta 4. punkta piemērošanai Komisija savā tīmekļa vietnē publicēs datumu, kurā valsts, kas atzīta vai atkal atzīta par ►C3 priekšrocību saņēmēju valsti ◄ attiecībā uz Regulā (ES) Nr. 978/2012 minētajiem produktiem, ir izpildījusi šā panta 1. punktā noteiktos pienākumus.

Pēc priekšrocību saņēmējas valsts pieprasījuma Komisija nosūtīs minētajai priekšrocību saņēmējai valstij to zīmogu nospiedumu paraugus, kurus dalībvalstu muitas dienesti izmanto preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izdošanai.

Eksporta procedūras ►C3 priekšrocību saņēmējās valstīs ◄ un Savienībā, kas piemērojamas saskaņā ar Savienības VPS shēmu līdz reģistrēto eksportētāju sistēmas piemērošanai

A veidlapas izcelsmes sertifikātus izdod, pamatojoties uz eksportētāja vai tā pārstāvja rakstisku pieteikumu, kam pievienoti citi atbilstoši pamatojuma dokumenti, kuri apliecina, ka eksportējamie produkti atbilst prasībām, lai varētu izdot A veidlapas izcelsmes sertifikātu. A veidlapas izcelsmes sertifikātus izdod, izmantojot 22–08. pielikumā norādīto veidlapu.

►C3 Priekšrocību saņēmēju valstu kompetentās iestādes eksportētājam dara pieejamu A veidlapas izcelsmes sertifikātu, tiklīdz eksports ir noticis vai nodrošināts. Tomēr priekšrocību saņēmēju valstu kompetentās iestādes A veidlapas izcelsmes sertifikātu var izdot arī pēc attiecīgo produktu eksportēšanas, ja: ◄

eksportēšanas laikā to neizsniedza kļūdas, netīšas paviršības vai īpašu apstākļu dēļ; vai

kompetentajām iestādēm ir pierādīts, ka A veidlapas izcelsmes sertifikāts ir izdots, taču importējot nav pieņemts tehnisku iemeslu dēļ; vai

attiecīgo produktu galamērķis tika noteikts transportēšanas vai uzglabāšanas laikā un pēc iespējamas sūtījuma sadalīšanas saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 43. pantu.

►C3 Priekšrocību saņēmēju valstu ◄ kompetentās iestādes var izdot sertifikātu retrospektīvi tikai pēc tam, kad tās ir pārbaudījušas to, vai informācija, kas sniegta retrospektīvi izdota A veidlapas izcelsmes sertifikāta pieteikumā, atbilst informācijai attiecīgajā eksporta lietā, un to, vai A veidlapas izcelsmes sertifikāts netika izdots, eksportējot attiecīgos produktus, izņemot gadījumus, kad A veidlapas izcelsmes sertifikāts netika pieņemts tehnisku iemeslu dēļ. Retrospektīvi izdota A veidlapas izcelsmes sertifikāta 4. ailē norāda “Issued retrospectively”, “Délivré a posteriori” vai “emitido a posteriori”.

A veidlapas izcelsmes sertifikāta zādzības, nozaudēšanas vai iznīcināšanas gadījumā eksportētājs var vērsties ar pieteikumu kompetentajās iestādēs, kas izdevušas dokumentu, lai iegūtu tā dublikātu, pamatojoties uz to rīcībā esošajiem eksporta dokumentiem. A veidlapas izcelsmes sertifikāta dublikāta 4. ailē norāda vārdu “Duplicate”, “Duplicata” vai “Duplicado”, izdošanas datumu un sertifikāta oriģināla sērijas numuru. Dublikāts stājas spēkā no oriģināla izdošanas datuma.

Lai pārbaudītu, vai produkts, par kuru pieprasīts A veidlapas izcelsmes sertifikāts, atbilst attiecīgajiem izcelsmes noteikumiem, valdības kompetentās iestādes ir tiesīgas pieprasīt jebkuru dokumentāru pierādījumu vai veikt jebkādas pārbaudes, ko tās uzskata par vajadzīgām.

A veidlapas izcelsmes sertifikāta 2. un 10. ailes aizpildīšana nav obligāta. 12. ailē ir norāde “Savienība” vai kādas dalībvalsts nosaukums. A veidlapas izcelsmes sertifikāta izdošanas datumu norāda 11. ailē. Paraksts minētajā ailē, kas ir paredzēta valdības kompetentajām iestādēm, kuras izdod sertifikātu, kā arī eksportētāja pilnvarotā parakstītāja paraksts 12. ailē, ir rokrakstā.

Ikviens eksportētājs, kas darbojas ►C3 priekšrocību saņēmējā valstī ◄ , var sagatavot rēķindeklarāciju attiecībā uz jebkuru sūtījumu, kurš sastāv no viena vai vairākiem iepakojumiem, kas ietver noteiktas izcelsmes produktus, kuru kopējā vērtība nepārsniedz EUR 6 000 , un ar nosacījumu, ka šai procedūrai piemēro ►M1 71. panta 2. punktā ◄ minēto administratīvo sadarbību.

Eksportētājam, kurš sagatavo rēķindeklarāciju, ir jābūt gatavam pēc eksportētājvalsts muitas iestāžu vai citu valdības kompetento iestāžu pieprasījuma jebkurā brīdī iesniegt visus attiecīgos dokumentus, kas apliecina attiecīgo produktu noteiktas izcelsmes statusu.

Rēķindeklarāciju sagatavo eksportētājs franču, angļu vai spāņu valodā, uz rēķina, pavadzīmes vai cita komercdokumenta mašīnrakstā uzrakstot, uzzīmogojot vai uzdrukājot deklarāciju, kuras teksts ir 22-09. pielikumā. Ja deklarācija ir rakstīta ar roku, tai jābūt rakstītai ar tinti un drukātiem burtiem. Rēķindeklarācijā ir eksportētāja oriģinālais paraksts rokrakstā.

Lai izmantotu rēķindeklarāciju, ir jāievēro šādi nosacījumi:

katram sūtījumam sagatavo vienu rēķindeklarāciju;

ja preces, kas ietvertas sūtījumā, jau eksportētājvalstī ir pārbaudītas attiecībā uz “noteiktas izcelsmes produktu” definīciju, eksportētājs rēķindeklarācijā var atsaukties uz šo pārbaudi.

A veidlapas izcelsmes sertifikāta izdošanas nosacījumi kumulācijas gadījumā

Ja piemēro kumulāciju saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 53., 54., 55. vai 56. pantu, ►C3 priekšrocību saņēmējas valsts ◄ valdības kompetentās iestādes, kurām pieprasa izdot A veidlapas izcelsmes sertifikātu par produktiem, kuru ražošanā izmantoti materiāli, kuru izcelsme ir pusē, ar kuru atļauta kumulācija, pamatojas uz:

Pirmās daļas a), b), c) un d) punktā minētajos gadījumos A veidlapas izcelsmes sertifikāta 4. ailē attiecīgi ir norāde:

Savienības izcelsmes statusa apliecinājums saistībā ar divpusējo kumulāciju un atzīto eksportētāju

Pierādījumu par Savienības produktu izcelsmes statusu sniedz kādā no turpmāk minētajiem gadījumiem:

uzrādot preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1, kas izdots, izmantojot 22–10. pielikumā norādīto veidlapu; vai

uzrādot rēķindeklarāciju, kuras teksts norādīts ►M1 ————— ◄ 22-09. pielikumā. Rēķindeklarāciju var sagatavot ikviens eksportētājs sūtījumiem, kas ietver noteiktas izcelsmes produktus, kuru kopējā vērtība nepārsniedz EUR 6 000 , vai Savienības atzītais eksportētājs.

Eksportētājs vai tā pārstāvis preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 2. ailē ieraksta “GSP beneficiary countries” un “EU” vai “pays bénéficaires du SPG” un “UE”.

Šīs apakšiedaļas, šīs iedaļas 3. līdz 9. apakšiedaļas un Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 II sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļas 2. un 3. apakšiedaļas noteikumi par A veidlapas izcelsmes sertifikātu izdošanu, izmantošanu un turpmāku pārbaudi mutatis mutandis attiecas uz preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 un, izņemot noteikumus par to izdošanu, rēķindeklarācijām.

Dalībvalstu muitas dienesti var atļaut ikvienam eksportētājam, kurš veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā (turpmāk – “atzītais eksportētājs”), kas bieži veic Savienības izcelsmes produktu pārvadājumus divpusējās kumulācijas sakarā, sagatavot rēķindeklarācijas neatkarīgi no attiecīgo produktu vērtības, ja minētais eksportētājs sniedz muitas dienestiem visas garantijas, kas vajadzīgas, lai pārbaudītu šādu informāciju:

produktu izcelsmes statuss;

citu minētajā dalībvalstī piemērojamu prasību izpilde.

Muitas dienesti var piešķirt atzītā eksportētāja statusu saskaņā ar jebkuriem nosacījumiem, kurus tās uzskata par atbilstīgiem. Muitas dienesti atzītajam eksportētājam piešķir muitas atļaujas numuru, kas jānorāda rēķindeklarācijā.

Muitas dienesti pārrauga, kā atzītais eksportētājs izmanto atļauju. Piešķirto atļauju muitas dienesti jebkurā laikā var atsaukt.

Atzītajam eksportētājam rēķindeklarācijas nav jāparaksta, ja atzītais eksportētājs iesniedz muitas dienestiem rakstisku apņemšanos, uzņemoties pilnu atbildību par jebkuru rēķindeklarāciju, kurā norādīts uz atzīto eksportētāju, it kā atzītais eksportētājs pats būtu ar roku parakstījis šādas deklarācijas.

Eksporta procedūras ►C3 priekšrocību saņēmējās valstīs ◄ un Savienībā, kas piemērojamas saskaņā ar Savienības VPS shēmu no reģistrēto eksportētāju sistēmas piemērošanas datuma

VPS shēmu piemēro šādos gadījumos:

ja preces, kas atbilst šīs apakšiedaļas, šīs iedaļas 3. līdz 9. apakšiedaļas un Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 II sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļas 2. un 3. apakšiedaļas prasībām, eksportējis reģistrētais eksportētājs;

ja viena vai vairāku iepakojumu sūtījumu, kurā ir noteiktas izcelsmes produkti, ir eksportējis jebkurš eksportētājs un ja sūtījumā iekļauto noteiktas izcelsmes produktu kopējā vērtība nepārsniedz EUR 6 000 .

Noteiktas izcelsmes produktu vērtība sūtījumā ir visu noteiktas izcelsmes produktu vērtība vienā sūtījumā, uz kuru attiecas paziņojums par izcelsmi, kas sagatavots eksportētājvalstī.

Reģistrācijas procedūra ►C3 priekšrocību saņēmējās valstīs ◄ un eksporta procedūras, kas pārejas periodā piemērojamas reģistrēto eksportētāju sistēmas piemērošanai

►C3 Priekšrocību saņēmējas valstis ◄ sāk eksportētāju reģistrāciju 2017. gada 1. janvārī.

Tomēr, ja ►C3 priekšrocību saņēmēja valsts ◄ nevar sākt reģistrāciju minētajā datumā, tā līdz 2016. gada 1. jūlijam rakstiski paziņo Komisijai, ka tā atliek eksportētāju reģistrāciju līdz 2018. gada 1. janvārim vai 2019. gada 1. janvārim.

Divpadsmit mēnešu laikā no datuma, kurā ►C3 priekšrocību saņēmējas valsts ◄ uzsāk eksportētāju reģistrāciju, attiecīgās ►C3 priekšrocību saņēmējas valsts ◄ kompetentās iestādes turpina izdot A veidlapas izcelsmes sertifikātus, ja to pieprasa eksportētāji, kuri sertifikāta pieprasīšanas brīdī vēl nav reģistrēti.

Neskarot šīs regulas 94. panta 2. punktu, A veidlapas izcelsmes sertifikātus, kas sagatavoti saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, Savienībā pieņem kā izcelsmes apliecinājumus, ja tie ir izdoti pirms attiecīgā eksportētāja reģistrācijas datuma.

►C3 Priekšrocību saņēmējas valsts ◄ kompetentās iestādes, kuras saskaras ar grūtībām pabeigt pieteikuma procesu iepriekšminēto divpadsmit mēnešu laikā, drīkst lūgt Komisijai, lai tā šo termiņu pagarina. Šādi pagarinājumi nepārsniedz sešus mēnešus.

►C3 Priekšrocību saņēmējas valsts ◄ eksportētāji, kas ir vai nav reģistrēti, sagatavo paziņojumus par izcelsmi attiecībā uz sūtījumā iekļautiem noteiktas izcelsmes produktiem, kuru kopējā vērtība nepārsniedz EUR 6 000 , no datuma, kad ►C3 priekšrocību saņēmējas valsts ◄ ir iecerējusi sākt eksportētāju reģistrāciju.

Pēc reģistrācijas eksportētāji sagatavo paziņojumus par izcelsmi attiecībā uz sūtījumā iekļautiem noteiktas izcelsmes produktiem, kuru kopējā vērtība pārsniedz EUR 6 000 , no datuma, kad to reģistrācija ir spēkā saskaņā ar šīs regulas 86. panta 4. punktu.

Visas ►C3 priekšrocību saņēmējas valstis ◄ piemēro reģistrēto eksportētāju sistēmu vēlākais no 2020. gada 30. jūnija.

Komisija izveido sistēmu, lai reģistrētu eksportētājus, kuri ir pilnvaroti apstiprināt preču izcelsmi (REX sistēma), un dara to pieejamu līdz 2017. gada 1. janvārim.

Priekšrocību ►C3 priekšrocību saņēmēju valstu ◄ kompetentās iestādes, saņemot aizpildītu 22-06. pielikumā iekļauto veidlapu, eksportētājam nekavējoties piešķir reģistrētā eksportētāja numuru un ievada REX sistēmā reģistrētā eksportētāja numuru, reģistrācijas datus un dienu, no kuras reģistrācija ir spēkā saskaņā ar 86. panta 4. punktu.

Dalībvalstu muitas dienesti, saņemot aizpildītu 22-06.A pielikumā iekļauto veidlapu, eksportētājam vai attiecīgā gadījumā preču pārsūtītājam nekavējoties piešķir reģistrētā eksportētāja numuru un ievada REX sistēmā reģistrētā eksportētāja numuru, reģistrācijas datus un dienu, no kuras reģistrācija ir spēkā saskaņā ar 86. panta 4. punktu.

Saņēmējas valsts kompetentās iestādes vai dalībvalsts muitas dienesti informē eksportētāju vai attiecīgā gadījumā preču pārsūtītāju par attiecīgajam preču eksportētājam vai pārsūtītājam piešķirto reģistrētā eksportētāja numuru un par dienu, no kuras reģistrācija ir spēkā.

Ja kompetentās iestādes uzskata, ka pieteikumā sniegtā informācija ir nepilnīga, tās nekavējoties to dara zināmu eksportētājam.

►C3 Priekšrocību saņēmēju valstu ◄ kompetentās iestādes un dalībvalstu muitas dienesti regulāri atjaunina datus, ko tie ir reģistrējuši. Tie groza minētos datus nekavējoties pēc informācijas saņemšanas no reģistrētā eksportētāja saskaņā ar šīs regulas 89. pantu. ►M1 Priekšrocību saņēmējas valsts kompetentās iestādes vai dalībvalsts muitas dienesti informē reģistrēto eksportētāju par reģistrācijas datu izmaiņām. ◄

Šīs regulas 70., 72., 78. līdz 80., 82. līdz 93., 99. līdz 107., 108., 109. un 112. pantu piemēro attiecībā uz preču eksportu, ko veic REX sistēmā ►C3 priekšrocību saņēmējā valstī ◄ reģistrēti eksportētāji no datuma, kurā ►C3 priekšrocību saņēmēja valsts ◄ sāk eksportētāju reģistrāciju minētajā sistēmā. Attiecībā uz eksportētājiem Savienībā minētos pantus piemēro no 2017. gada 1. janvāra.

Šīs regulas 71., 73., 74. līdz 77., 94. līdz 98. un 110. līdz 112. pantu piemēro attiecībā uz preču eksportu, ko veic eksportētāji, kuri nav reģistrēti REX sistēmā ►C3 priekšrocību saņēmējā valstī ◄ . Attiecībā uz eksportētājiem Savienībā minētos pantus piemēro līdz 2017. gada 31. decembrim.

Komisija nodrošina, ka REX sistēmas pieejamība tiek nodrošināta saskaņā ar šo pantu.

Komisijai ir pieejami visi dati.

►C3 Priekšrocību saņēmējas valsts ◄ kompetentajām iestādēm ir pieejami dati attiecībā uz eksportētājiem, ko tās ir reģistrējušas.

Dalībvalstu muitas dienestiem ir pieejami dati, ko tie ir reģistrējuši, un dati, ko reģistrējuši citu dalībvalstu muitas dienesti un ►C3 priekšrocību saņēmēju valstu ◄ kompetentās iestādes, kā arī Norvēģija, Šveice vai Turcija. Šāda datu pieejamība tiek nodrošināta nolūkā veikt muitas deklarāciju pārbaudi saskaņā ar Kodeksa 188. pantu vai kontroli pēc preču izlaišanas saskaņā ar Kodeksa 48. pantu.

Komisija ►C3 priekšrocību saņēmēju valstu ◄ kompetentajām iestādēm nodrošina drošu piekļuvi REX sistēmai.

Ja valsts vai teritorija ir svītrota no Regulas (ES) Nr. 978/2012 II pielikuma, tās kompetentās iestādes patur tiesības piekļūt REX sistēmai tik ilgi, cik vajadzīgs, lai tās varētu izpildīt savus pienākumus saskaņā ar šīs regulas 70. pantu.

Komisija dara publiski pieejamu turpmāk norādīto informāciju ar nosacījumu, ka eksportētājs ir sniedzis piekrišanu, parakstot attiecīgi 22-06. pielikumā vai 22-06.A pielikumā iekļautās veidlapas 6. aili:

reģistrētā eksportētāja nosaukumu, kā norādīts attiecīgi 22-06. pielikumā vai 22-06.A pielikumā iekļautās veidlapas 1. ailē;

tās vietas adresi, kur reģistrētais eksportētājs veic uzņēmējdarbību, kā norādīts attiecīgi 22-06. pielikumā vai 22-06.A pielikumā iekļautās veidlapas 1. ailē;

kontaktinformāciju, kā norādīts attiecīgi 22-06. pielikumā vai 22-06.A pielikumā iekļautās veidlapas 1. vai 2. ailē;

indikatīvu to preču aprakstu, kuras atbilst preferenciāla režīma piemērošanas prasībām, ieskaitot indikatīvu Harmonizētās sistēmas pozīciju vai nodaļu sarakstu, kā norādīts attiecīgi 22-06. pielikumā vai 22-06.A pielikumā iekļautās veidlapas 4. ailē;

reģistrētā eksportētāja EORI numuru, kā norādīts 22-06.A pielikumā iekļautās veidlapas 1. ailē, vai reģistrētā eksportētāja tirgotāja identifikācijas numuru (TIN), kā norādīts 22-06. pielikumā iekļautās veidlapas 1. ailē;

vai reģistrētais eksportētājs ir tirgotājs vai ražotājs, kā norādīts attiecīgi 22-06. pielikumā vai 22-06.A pielikumā iekļautās veidlapas 3. ailē.

Atteikums parakstīties 6. ailē nav pamats atteikumam reģistrēt eksportētāju.

Komisija vienmēr nodrošina, ka publiski ir pieejami šādi dati:

reģistrētā eksportētāja numurs;

▼M2

reģistrētā eksportētāja reģistrācijas datums;

▼B

►M2 c) ◄

datums, no kura reģistrācija ir spēkā;

►M2 d) ◄

vajadzības gadījumā reģistrācijas anulēšanas datums;

►M2 e) ◄

informācija par to, vai reģistrācija attiecas arī uz eksportu uz Norvēģiju, Šveici vai Turciju;

►M2 f) ◄

datums, kad pēdējo reizi ir veikta REX sistēmas sinhronizācija ar publiski pieejamo tīmekļa vietni.

Datus, kas reģistrēti REX sistēmā, apstrādā tikai saistībā ar VPS shēmas piemērošanu, kā noteikts šajā apakšiedaļā.

Reģistrētiem eksportētājiem sniedz informāciju, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 ( 10 ) 11. panta 1. punkta a) līdz e) apakšpunktā vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 95/46/EK ( 11 ) 10. pantā. Turklāt tiem sniedz arī šādu informāciju:

informāciju par tādu pārstrādes darbību juridisko pamatu, kurām dati ir paredzēti;

datu uzglabāšanas termiņu.

Reģistrētiem eksportētājiem minēto informāciju sniedz dokumentā, kas pievienots pieteikumam reģistrēta eksportētāja statusa iegūšanai, kurš ietverts 22-06. pielikumā ►M2 vai attiecīgi 22-06.A pielikumā ◄ .

Katra ►C3 priekšrocību saņēmējas valsts ◄ kompetentā iestāde un katrs dalībvalsts muitas dienests, kas ievadījis datus REX sistēmā, uzskatāms par datu pārzini minēto datu apstrādes nolūkā.

Komisiju uzskata par kopīgo pārzini attiecībā uz visu datu apstrādi, lai garantētu, ka visi reģistrētie eksportētāji varēs īstenot savas tiesības.

Reģistrēto eksportētāju tiesības attiecībā uz tādu datu apstrādi, kas tiek uzglabāti REX sistēmā un ir uzskaitīti 22-06. pielikumā ►M2 vai attiecīgi 22-06.A pielikumā pielikumā ◄ , un kurus apstrādā valstu sistēmās, īsteno saskaņā ar datu aizsardzības tiesību aktiem, ar kuriem īsteno Direktīvu 95/46/EK dalībvalstī, kas minētos datus uzglabā.

Dalībvalstis, kas savās valsts sistēmās replicē tām pieejamos REX sistēmas datus, šos replicētos datus regulāri atjaunina.

Reģistrēto eksportētāju tiesības attiecībā uz to reģistrācijas datu apstrādi, ko veic Komisija, īsteno saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.

Ikvienu reģistrētā eksportētāja lūgumu izmantot tiesības piekļūt datiem, tos labot, dzēst vai bloķēt saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001 iesniedz pārzinim, kas to izskata.

Ja reģistrētais eksportētājs ir iesniedzis šādu lūgumu Komisijai, iepriekš nevēršoties pie datu pārziņa, Komisija nosūta minēto lūgumu reģistrētā eksportētāja datu pārzinim.

Ja reģistrētais eksportētājs nevar īstenot savas tiesības ar datu pārziņa starpniecību, šis reģistrētais eksportētājs iesniedz minēto lūgumu Komisijai, kas darbojas pārziņa statusā. Komisijai ir tiesības labot, dzēst vai bloķēt datus.

Valstu datu aizsardzības uzraudzības iestādes un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs, rīkojoties saskaņā ar savām attiecīgajām pilnvarām, sadarbojas un nodrošina reģistrācijas datu saskaņotu uzraudzību.

Darbojoties katrs savu pilnvaru ietvaros, tie apmainās ar būtisku informāciju, palīdz cits citam veikt auditu un apskates, izskata šīs regulas interpretācijas vai piemērošanas grūtības, analizē problēmas saistībā ar neatkarīgas uzraudzības īstenošanu vai datu subjektu tiesību īstenošanu, izstrādā saskaņotus priekšlikumus problēmu kopīgiem risinājumiem un, ja vajadzīgs, veicina informētību par tiesībām datu aizsardzības jomā.

Paziņošanas pienākumi, kas piemērojami dalībvalstīm reģistrēto eksportētāju (REX) sistēmas īstenošanai

Dalībvalstis paziņo Komisijai to muitas dienestu nosaukumu, adresi un kontaktinformāciju, kuri:

Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju par visām izmaiņām informācijā, kas paziņota saskaņā pirmo daļu.

Reģistrācijas procedūra dalībvalstīs un eksporta procedūras, kas pārejas periodā piemērojamas reģistrēto eksportētāju sistēmas piemērošanai

2017. gada 1. janvārī dalībvalstu muitas dienesti sāk reģistrēt eksportētājus, kuri veic uzņēmējdarbību to teritorijā.

No 2018. gada 1. janvāra visu dalībvalstu muitas dienesti pārtrauc izdot preču pārvadājumu sertifikātus EUR.1 un atzītie eksportētāji pārtrauc sagatavot rēķindeklarācijas kumulācijas piemērošanai saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 53. pantu.

Dalībvalstu muitas dienesti līdz 2017. gada 31. decembrim pēc to eksportētāju vai preču pārsūtītāju lūguma, kuri vēl nav reģistrēti, izdod preču pārvadājumu sertifikātus EUR.1 vai A veidlapas izcelsmes aizstājējsertifikātus. To piemēro arī tad, ja noteiktas izcelsmes produktiem, kas nosūtīti uz Savienību, ir pievienoti paziņojumi par izcelsmi, ko izdevis ►C3 priekšrocību saņēmējā valstī ◄ reģistrēts eksportētājs.

Līdz 2017. gada 31. decembrim dalībvalstu atzītie eksportētāji, kas vēl nav reģistrēti, var sagatavot rēķindeklarācijas kumulācijas piemērošanai saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 53. pantu.

Savienības eksportētāji, kuri ir vai nav reģistrēti, no 2017. gada 1. janvāra sagatavo paziņojumus par izcelsmi attiecībā uz sūtījumā iekļautiem noteiktas izcelsmes produktiem, kuru kopējā vērtība nepārsniedz EUR 6 000 .

Pēc reģistrācijas eksportētāji sagatavo paziņojumus par izcelsmi attiecībā uz sūtījumā iekļautiem noteiktas izcelsmes produktiem, kuru kopējā vērtība pārsniedz EUR 6 000 , no datuma, kurā to reģistrācija ir spēkā saskaņā ar šīs regulas 86. panta 4. punktu.

Reģistrētie preču pārsūtītāji var sagatavot aizstājējpaziņojumus par izcelsmi no dienas, kad to reģistrācija ir spēkā saskaņā ar šīs regulas 86. panta 4. punktu. To piemēro neatkarīgi no tā, vai precēm ir pievienots A veidlapas izcelsmes sertifikāts, kas izdots ►C3 priekšrocību saņēmējā valstī ◄ , rēķindeklarācija vai paziņojums par izcelsmi, ko sagatavojis eksportētājs.

Lai kļūtu par reģistrētu eksportētāju, eksportētājs iesniedz pieteikumu tās ►C3 priekšrocību saņēmējas valsts ◄ kompetentajām iestādēm, kur atrodas tā galvenais birojs vai kur tas pastāvīgi veic uzņēmējdarbību.

Lai kļūtu par reģistrētu eksportētāju, eksportētājs vai preču pārsūtītājs, kurš veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā, iesniedz pieteikumu attiecīgās dalībvalsts muitas dienestiem. Pieteikumu iesniedz, izmantojot ►M2 22-06.A pielikumā ◄ iekļauto veidlapu.

Lai veiktu eksportu saskaņā ar Savienības, Norvēģijas vai Šveices VPS shēmām, eksportētājiem ir jāreģistrējas tikai vienu reizi.

Priekšrocību saņēmējas valsts kompetentās iestādes eksportētājam piešķir reģistrētā eksportētāja numuru, kas paredzēts eksporta veikšanai saskaņā ar Savienības, Norvēģijas un Šveices VPS shēmām, ja minētās valstis ir atzinušas par priekšrocību saņēmēju valsti to valsti, kurā notikusi reģistrācija.

Pirmo un otro daļu piemēro mutatis mutandis eksporta veikšanai saskaņā ar Turcijas VPS shēmu, tiklīdz minētā valsts sāk piemērot REX sistēmu. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (C sērijā) publicē datumu, kurā Turcija sāk piemērot minēto sistēmu.

Reģistrācija ir spēkā, sākot no datuma, kad ►C3 priekšrocību saņēmējas valsts ◄ kompetentās iestādes vai dalībvalsts muitas dienesti saņem saskaņā ar 1. un 2. punktu aizpildītu reģistrācijas pieteikumu.

Ja eksportētājs eksporta formalitāšu nokārtošanas nolūkā tiek pārstāvēts un viņa pārstāvis arī ir reģistrēts eksportētājs, minētais pārstāvis neizmanto savu eksportētāja reģistrācijas numuru.

Komisija savā tīmekļa vietnē publicē datumu, kurā priekšrocību saņēmējas valstis sāk piemērot reģistrēto eksportētāju sistēmu. Komisija šo informāciju regulāri atjaunina.

Automātiska eksportētāju reģistrācija valstī, kura kļūst par Savienības VPS ►C3 priekšrocību saņēmēju valsti ◄

Ja kāda valsts tiek pievienota ►C3 priekšrocību saņēmēju valstu ◄ sarakstam Regulas (ES) Nr. 978/2012 II pielikumā, Komisija automātiski aktivizē savā VPS shēmā visu to eksportētāju reģistrāciju, kas reģistrēti minētajā valstī, ar nosacījumu, ka eksportētāju reģistrācijas dati ir pieejami REX sistēmā un ir spēkā vismaz Norvēģijas, Šveices vai Turcijas VPS shēmā.

Šajā gadījumā eksportētājam, kas jau ir reģistrēts vismaz Norvēģijas, Šveices vai Turcijas VPS shēmā, nav jāiesniedz pieteikums kompetentajai iestādei to reģistrēt Savienības VPS shēmā.

Reģistrētie eksportētāji nekavējoties informē ►C3 priekšrocību saņēmējas valsts ◄ kompetentās iestādes vai dalībvalsts muitas dienestus par izmaiņām attiecībā uz informāciju, kuru tie ir iesnieguši, lai tiktu reģistrēti.

Reģistrētie eksportētāji, kuri vairs neatbilst nosacījumiem, kas jāievēro, lai eksportētu preces VPS shēmas ietvaros, vai arī vairs neplāno eksportēt preces VPS shēmas ietvaros, attiecīgi informē ►C3 priekšrocību saņēmējas valsts ◄ kompetentās iestādes vai dalībvalsts muitas dienestus.

►C3 Priekšrocību saņēmējas valsts ◄ kompetentās iestādes vai dalībvalsts muitas dienesti anulē reģistrāciju, ja reģistrētais eksportētājs:

vairs nepastāv;

vairs neatbilst nosacījumiem, kas jāievēro, lai eksportētu preces VPS shēmas ietvaros;

ir informējis ►C3 priekšrocību saņēmējas valsts ◄ kompetento iestādi vai dalībvalsts muitas dienestus, ka vairs neplāno eksportēt preces VPS shēmas ietvaros;

tīši vai aiz neuzmanības sagatavo vai liek sagatavot paziņojumu par izcelsmi, kurā ietverta nepareiza informācija, un tādēļ ir nepamatoti saņemtas preferenciālā tarifa režīma priekšrocības.

►C3 Priekšrocību saņēmējas valsts ◄ kompetentā iestāde vai dalībvalsts muitas dienesti var anulēt reģistrāciju, ja reģistrētais eksportētājs neveic reģistrācijas datu pastāvīgu atjaunināšanu.

Reģistrāciju anulēšanai nav atpakaļejoša spēka, t. i., tā attiecas paziņojumiem par izcelsmi, kas sagatavoti pēc anulēšanas datuma. Reģistrācijas anulēšana neietekmē to paziņojumu par izcelsmi derīgumu, kuri sagatavoti pirms reģistrētais eksportētājs tika informēts par anulēšanu.

►C3 Priekšrocību saņēmējas valsts ◄ kompetentā iestāde vai dalībvalsts muitas dienesti informē reģistrēto eksportētāju par viņa reģistrācijas anulēšanu un datumu, no kura minētā anulēšana stāsies spēkā.

Eksportētājam vai preču pārsūtītājam viņa reģistrācijas anulēšanas gadījumā ir pieejami tiesiskās aizsardzības līdzekļi.

Reģistrētā eksportētāja anulēšanu atsauc, ja anulēšana notikusi kļūdas dēļ. Eksportētājam vai preču pārsūtītājam ir tiesības izmantot reģistrētā eksportētāja numuru, kas tam ir piešķirts reģistrācijas laikā.

Eksportētāji vai preču pārsūtītāji, kuru reģistrācija ir anulēta, var no jauna aizpildīt pieteikumu reģistrēta eksportētāja statusa iegūšanai saskaņā ar šīs regulas 86. pantu. Eksportētāji vai preču pārsūtītāji, kuru reģistrācija ir anulēta saskaņā ar 3. punkta d) apakšpunktu un 4. punktu, var no jauna tikt reģistrēti tikai tad, ja tie var pierādīt ►C3 priekšrocību saņēmējas valsts ◄ kompetentajām iestādēm vai dalībvalsts muitas dienestiem, kuri to reģistrējuši, ka viņi ir novērsuši situāciju, kas izraisīja viņu reģistrācijas anulēšanu.

10.

►C3 Priekšrocību saņēmējas valsts ◄ kompetentā iestāde vai dalībvalsts muitas dienesti, kuri ir ievadījuši anulētas reģistrācijas datus REX sistēmā, glabā tos ne ilgāk kā desmit kalendāros gadus, sākot no kalendārā gada, kurā anulēšana notikusi. Pēc šiem desmit kalendārajiem gadiem ►C3 priekšrocību saņēmējas valsts ◄ kompetentā iestāde vai dalībvalsts muitas dienesti minētos datus dzēš.

Automātiska reģistrāciju anulēšana, ja valsts tiek svītrota no priekšrocību saņēmēju valstu saraksta

Komisija anulē visu to eksportētāju reģistrācijas, kuri reģistrēti ►C3 priekšrocību saņēmējā valstī ◄ , ja minētā ►C3 priekšrocību saņēmēja valsts ◄ tiek svītrota no ►C3 priekšrocību saņēmēju valstu ◄ saraksta Regulas (ES) Nr. 978/2012 II pielikumā vai ja valstij piešķirtās tarifu preferences uz laiku ir atceltas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 978/2012.

Ja minētā valsts tiek no jauna iekļauta minētajā sarakstā vai ja tiek atjaunotas valstij piešķirtās tarifu preferences, kas uz laiku bija atceltas, Komisija no jauna aktivizē visu to eksportētāju reģistrāciju, kas reģistrēti minētajā valstī, ar nosacījumu, ka eksportētāju reģistrācijas dati ir pieejami sistēmā un ir joprojām spēkā vismaz Norvēģijas vai Šveices, vai Turcijas VPS shēmā. Pretējā gadījumā eksportētājus reģistrē no jauna saskaņā ar šīs regulas 86. pantu.

Gadījumā, ja visu priekšrocību saņēmējas valsts reģistrēto eksportētāju reģistrācijas ir anulētas saskaņā ar 1. punktu, anulēto reģistrāciju dati tiks glabāti REX sistēmā vismaz desmit kalendāros gadus, sākot no kalendārā gada, kurā anulēšana notikusi. Pēc minētā desmit gadu perioda un ja priekšrocību saņēmēja valsts jau vairāk nekā desmit gadus vairs nav priekšrocību saņēmēja valsts saskaņā ar Norvēģijas, Šveices vai Turcijas VPS shēmu, Komisija REX sistēmā dzēsīs anulēto reģistrāciju datus.

Eksportētāji un reģistrētie eksportētāji pilda šādus pienākumus:

veic attiecīgu ražošanas un tādu preču piegādes komerciālo uzskaiti, kuras atbilst preferenciāla režīma nosacījumiem;

glabā visus pierādījumus par ražošanā izmantotajiem materiāliem;

glabā visu muitas dokumentāciju par ražošanā izmantotajiem materiāliem;

vismaz trīs gadus pēc tā kalendārā gada beigām, kad sagatavots paziņojums par izcelsmi (vai ilgāk, ja tas paredzēts valsts tiesību aktos), glabā reģistrus ar:

paziņojumiem par izcelsmi, kurus tie sagatavojuši;

ii)

izmantoto noteiktas vai nenoteiktas izcelsmes materiālu, ražošanas un krājumu uzskaiti.

Minētos reģistrus un paziņojumus par izcelsmi var glabāt elektroniski, nodrošinot eksportēto produktu ražošanā izmantoto materiālu izsekojamību un noteiktas izcelsmes statusa apstiprinājumu.

Pienākumi, kas noteikti 1. punktā, attiecas arī uz piegādātājiem, kuri nodrošina eksportētājus ar piegādātāju deklarācijām, kas apliecina viņu piegādāto preču noteiktas izcelsmes statusu.

Tie preču pārsūtītāji, kas ir vai nav reģistrēti un kas sagatavo aizstājējpaziņojumus par izcelsmi, glabā sākotnējos paziņojumus par izcelsmi, kurus tie aizstāj, vismaz trīs gadus pēc tā kalendārā gada beigām, kurā aizstājējpaziņojums par izcelsmi tika izdots, vai ilgāk, ja tas paredzēts valsts tiesību aktos.

Paziņojumu par izcelsmi var sagatavot eksportēšanas laikā uz Savienību vai tad, kad ir nodrošināts eksports uz Savienību.

Gadījumos, kad attiecīgos produktus var uzskatīt par tādiem, kuru izcelsme ir attiecīgajā priekšrocību saņēmējā valstī vai citā priekšrocību saņēmējā valstī saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 55. panta 4. punkta otro daļu vai minētās regulas 55. panta 6. punkta otro daļu, paziņojumu par izcelsmi sagatavo eksportētājs eksportētājā priekšrocību saņēmējā valstī.

Paziņojumu par izcelsmi var sagatavot arī pēc attiecīgo produktu eksportēšanas (“retrospektīvs paziņojums”). Šāds retrospektīvs paziņojums par izcelsmi ir pieņemams, ja to uzrāda muitas dienestiem dalībvalstī, kur iesniegta muitas deklarācija laišanai brīvā apgrozībā, vēlākais divus gadus pēc importēšanas.

Ja sūtījuma sadalīšana notiek saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 43. pantu un ja ir ievērots pirmajā daļā minētais divu gadu termiņš, retrospektīvu paziņojumu par izcelsmi var sagatavot produktu eksportētājvalsts eksportētājs. To piemēro mutatis mutandis, ja sūtījuma sadalīšana notiek citā ►C3 priekšrocību saņēmējā valstī ◄ vai Norvēģijā, Šveicē, vai Turcijā.

Eksportētājs nodrošina savam klientam Savienībā paziņojumu par izcelsmi, kurā ietverti 22-07. pielikumā norādītie dati. Tas ir sagatavots angļu, franču vai spāņu valodā.

To var sagatavot jebkurā komercdokumentā, kas ļauj identificēt attiecīgo eksportētāju un attiecīgās preces.

Šā panta 1., 2. un 3. punktu mutatis mutandis piemēro:

paziņojumiem par izcelsmi, kas sagatavoti Savienībā divpusējas kumulācijas vajadzībām, kura minēta Deleģētās Regulas (ES) 2015/2446 53. pantā;

paziņojumiem par tādu preču izcelsmi, kuras eksportē uz Norvēģijas, Šveices un Turcijas VPS shēmu priekšrocību saņēmējām valstīm, kumulācijai ar Savienības izcelsmes materiāliem.

Lai noteiktu materiālu izcelsmi, kas izmantoti saskaņā ar divpusējo vai reģionālo kumulāciju, tā produkta eksportētājs, kas izgatavots, izmantojot materiālus, kuru izcelsme ir valstī, ar kuru atļauta kumulācija, paļaujas uz paziņojumu par izcelsmi, ko nodrošina šo materiālu piegādātājs. Šādos gadījumos eksportētāja sagatavotajā paziņojumā par izcelsmi attiecīgi iekļauj norādi “EU cumulation”, “regional cumulation”, “Cumul UE”, “Cumul regional” vai “Acumulación UE”, “Acumulación regional”.

Lai noteiktu kumulācijas ietvaros izmantoto materiālu izcelsmi saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 54. pantu, tā produkta eksportētājs, kas izgatavots, izmantojot materiālus, kuru izcelsme ir Norvēģijā, Šveicē vai Turcijā, paļaujas uz izcelsmes apliecinājumu, ko nodrošina minēto materiālu piegādātājs, ar nosacījumu, ka šis apliecinājums ir izdots saskaņā ar Norvēģijas, Šveices vai Turcijas VPS izcelsmes noteikumiem. Šajā gadījumā eksportētāja sagatavotajā paziņojumā par izcelsmi iekļauj norādi “Norway cumulation”, “Switzerland cumulation”, “Turkey cumulation” vai “Cumul Norvège”, “Cumul Suisse”, “Cumul Turquie”, vai “Acumulación Noruega”, “Acumulación Suiza”, “Acumulación Turquía”.

Lai noteiktu paplašinātās kumulācijas ietvaros izmantoto materiālu izcelsmi saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 56. pantu, tā produkta eksportētājs, kas izgatavots, izmantojot materiālus, kuru izcelsme ir pusē, ar kuru atļauta paplašināta kumulācija, paļaujas uz izcelsmes apliecinājumu, ko nodrošina minēto materiālu piegādātājs, ar nosacījumu, ka šis apliecinājums ir izdots saskaņā ar noteikumiem attiecīgajā brīvās tirdzniecības nolīgumā starp Savienību un attiecīgo pusi.

Šajā gadījumā eksportētāja sagatavotajā paziņojumā par izcelsmi iekļauj norādi “extended cumulation with country x”, “cumul étendu avec le pays x” vai “Acumulación ampliada con el país x”.

Procedūras laišanai brīvā apgrozībā Savienībā, kas piemērojamas saskaņā ar Savienības VPS shēmu līdz reģistrēto eksportētāju sistēmas piemērošanas datumam

A veidlapas izcelsmes sertifikātu vai rēķindeklarāciju iesniegšana un derīguma termiņš, un to novēlota uzrādīšana

A veidlapas izcelsmes sertifikātus vai rēķindeklarācijas iesniedz importētāju dalībvalstu muitas dienestiem saskaņā ar muitas deklarācijas procedūrām.

Izcelsmes apliecinājums ir derīgs desmit mēnešus pēc tā izdošanas datuma eksportētājvalstī, un minētajā laikā tas jāiesniedz importētājvalsts muitas dienestiem.

Izcelsmes apliecinājumus, ko importētājvalsts muitas dienestiem iesniedz pēc to derīguma termiņa beigām, var pieņemt, lai piemērotu preferenciālo režīmu, ja dokumentus līdz noteiktajam termiņam iesniegt nav bijis iespējams kādu ārkārtas apstākļu dēļ.

Citos novēlotas uzrādīšanas gadījumos importētājvalsts muitas dienesti var pieņemt izcelsmes apliecinājumus, ja produkti muitai uzrādīti pirms minētā termiņa beigām.

A veidlapas izcelsmes aizstājējsertifikāti un aizstājējrēķindeklarācijas

Ja noteiktas izcelsmes produkti, kuri vēl nav laisti brīvā apgrozībā, tiek nodoti kādas dalībvalsts muitas iestādes kontrolei, minētā muitas iestāde pēc rakstiska pieprasījuma no pārsūtītāja aizstāj sākotnējo A veidlapas izcelsmes sertifikātu vai rēķindeklarāciju ar vienu vai vairākiem A veidlapas izcelsmes sertifikātiem (aizstājējsertifikāts) visu šo produktu vai dažu no tiem nosūtīšanai uz citu vietu Savienībā vai uz Norvēģiju vai Šveici. Pārsūtītājs savā pieprasījumā norāda, vai aizstājējsertifikātam ir jāpievieno sākotnējā izcelsmes apliecinājuma fotokopija.

Aizstājējsertifikātu sagatavo saskaņā ar 22-19. pielikumu.

Muitas iestāde pārbauda, vai aizstājējsertifikāts saskan ar sākotnējo izcelsmes apliecinājumu.

Ja pārsūtītājs aizstājējsertifikāta pieprasījumu iesniedz, rīkojoties labticīgi, viņš nav atbildīgs par sākotnējā izcelsmes apliecinājumā ietverto datu precizitāti.

Muitas iestāde, kurai iesniegts pieprasījums izdot aizstājsertifikātu, uz sākotnējā izcelsmes apliecinājuma vai tā pielikuma atzīmē pārsūtīto produktu svaru, numurus, veidu un to galamērķa valsti un uz tā norāda attiecīgā aizstājējsertifikāta vai aizstājējsertifikātu sērijas numuru(-s). Muitas dienests glabā sākotnējo izcelsmes apliecinājumu vismaz trīs gadus.

Gadījumos, kad produkti saņem tarifu preferences saskaņā ar atkāpi, kas piešķirta ar Kodeksa 64. panta 6. punktu, šajā pantā paredzēto procedūru piemēro tikai tad, ja šie produkti ir paredzēti Savienībai.

Importēšana pa daļām, izmantojot A veidlapas izcelsmes sertifikātus vai rēķindeklarācijas

Ja pēc importētāja lūguma un saskaņā ar importētājas dalībvalsts muitas dienestu noteiktajiem nosacījumiem nesaliktus vai izjauktus produktus harmonizētās sistēmas 2.a vispārīgā interpretācijas noteikuma nozīmē un uz kuriem attiecas harmonizētās sistēmas XVI vai XVII iedaļa vai pozīcija 7308 vai 9406 , importē pa daļām, tad muitas dienestiem var iesniegt vienu šo produktu izcelsmes apliecinājumu, kad importē pirmo daļu.

Pēc importētāja lūguma un ievērojot importētājas dalībvalsts muitas iestāžu paredzētos nosacījumus, importējot pirmo sūtījumu, muitas dienestiem var iesniegt vienu izcelsmes apliecinājumu, ja preces:

importētas nozīmīgas komerciālas vērtības regulārās un ilgstošās tirdzniecības operācijās;

ir viena pirkuma līguma priekšmets un šā līguma puses ir reģistrētas eksportētājvalstī vai dalībvalstī(-īs);

kombinētajā nomenklatūrā klasificētas ar vienu un to pašu kodu (astoņi cipari);

ir vienīgi no viena un tā paša eksportētāja, paredzētas vienam un tam pašam importētājam un uz tām attiecas ievešanas formalitātes vienas un tās pašas dalībvalsts vienā un tajā pašā muitas iestādē.

Atbrīvojums no pienākuma iesniegt A veidlapas izcelsmes sertifikātu vai rēķindeklarāciju

šie produkti:

nav importēti komerciālā veidā;

ii)

ir deklarēti kā atbilstīgi nosacījumiem, lai varētu izmantot VPS shēmu;

nav šaubu par a) apakšpunkta ii) punktā minētās deklarācijas patiesumu.

Importu neuzskata par komerciāla rakstura importu, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

imports ir neregulārs;

importu veido tikai izstrādājumi, kas paredzēti saņēmēju vai ceļotāju, vai viņu ģimeņu personīgai lietošanai;

produktu īpašības un daudzums liecina, ka tie nav paredzēti komerciālam nolūkam.

2. punktā minēto produktu kopējā vērtība nepārsniedz EUR 500 mazu iepakojumu gadījumā vai EUR 1 200 tādu produktu gadījumā, kuri ir daļa no ceļotāju personīgās bagāžas.

Neatbilstības un formālas kļūdas A veidlapas izcelsmes sertifikātos vai rēķindeklarācijās

Ja atklāj nelielu neatbilstību starp A veidlapas izcelsmes sertifikātā vai rēķindeklarācijā sniegto informāciju un informāciju dokumentos, kuri iesniegti muitas iestādei produktu importa formalitāšu veikšanai, tad sertifikāts vai deklarācija ipso facto nezaudē spēku, ja noteiktajā kārtībā ir konstatēts, ka minētais dokuments atbilst iesniegtajiem produktiem.

Acīmredzamas formālas kļūdas A veidlapas izcelsmes sertifikātā, preču pārvadājumu sertifikātā EUR.1 vai rēķindeklarācijā nav iemesls šā dokumenta noraidīšanai, ja šīs kļūdas nav tādas, kas rada šaubas par minētajā dokumentā sniegtās informācijas pareizību.

Procedūras laišanai brīvā apgrozībā Savienībā, kas piemērojamas saskaņā ar Savienības VPS shēmu no reģistrēto eksportētāju sistēmas piemērošanas datuma

Paziņojumu par izcelsmi sagatavo katram sūtījumam.

Paziņojums par izcelsmi ir derīgs divpadsmit mēnešus no datuma, kurā tas ir sagatavots.

Viens paziņojums par izcelsmi var attiekties uz vairākiem sūtījumiem, ja preces atbilst šādiem nosacījumiem:

tās ir uzrādītas nesaliktā vai izjauktā veidā harmonizētās sistēmas 2.a vispārīgā interpretācijas noteikuma nozīmē;

uz tām attiecas harmonizētās sistēmas XVI vai XVII iedaļa vai pozīcija 7308 vai 9406 ; un

tās paredzēts importēt pa daļām.

Lai importētāji, deklarējot paziņojumu par izcelsmi, būtu tiesīgi izmantot VPS shēmas priekšrocības, precēm jābūt eksportētām datumā vai pēc datuma, kurā ►C3 priekšrocību saņēmēja valsts ◄ , no kuras preces tiek eksportētas, sāka eksportētāju reģistrāciju saskaņā ar šīs regulas 79. pantu.

Ja valsti atzīst vai atkārtoti atzīst par ►C3 priekšrocību saņēmēju valsti ◄ attiecībā uz produktiem, kas minēti Regulā (ES) Nr. 978/2012, tad preces, kuru izcelsme ir minētajā valstī, izmanto vispārējo preferenču sistēmu, ar nosacījumu, ka tās eksportētas no ►C3 priekšrocību saņēmējas valsts ◄ datumā vai pēc datuma, kurā šī ►C3 priekšrocību saņēmējas valsts ◄ sāka piemērot šīs regulas 70. panta 3. punktā minēto reģistrēto eksportētāju sistēmu.

Ja noteiktas izcelsmes produkti, kuri vēl nav laisti brīvā apgrozībā, tiek nodoti kādas dalībvalsts muitas iestādes kontrolei, pārsūtītājs var aizstāt sākotnējo paziņojumu par izcelsmi ar vienu vai vairākiem paziņojumiem par izcelsmi (aizstājējpaziņojumi par izcelsmi) visu šo produktu vai dažu no tiem nosūtīšanai uz citu vietu Savienības muitas teritorijā vai uz Norvēģiju vai Šveici.

Aizstājējpaziņojumus par izcelsmi var sagatavot tikai tad, ja sākotnējais paziņojums par izcelsmi tika sagatavots saskaņā ar šīs regulas 92., 93., 99. un 100. pantu un 22-07. pielikumu.

Pārsūtītāji tiek reģistrēti nolūkā sagatavot aizstājējpaziņojumus par izcelsmi noteiktas izcelsmes produktiem, ko sūta uz kādu citu Savienības teritorijas vietu, ja noteiktas izcelsmes produktu kopējā vērtība sākotnējā sūtījumā, ko paredzēts sadalīt, pārsniedz EUR 6 000 .

Tomēr pārsūtītāji, kuri nav reģistrēti, var sagatavot aizstājējpaziņojumus par izcelsmi gadījumos, kad noteiktas izcelsmes produktu kopējā vērtība sākotnējā sūtījumā, ko paredzēts sadalīt, pārsniedz EUR 6 000 , ja viņi pievieno ►C3 priekšrocību saņēmējā valstī ◄ sagatavotā sākotnējā paziņojuma par izcelsmi kopiju.

Tikai tie pārsūtītāji, kas reģistrēti REX sistēmā, var sagatavot aizstājējpaziņojumus par izcelsmi attiecībā uz produktiem, ko sūta uz Norvēģiju vai Šveici.

Aizstājējpaziņojums par izcelsmi ir derīgs divpadsmit mēnešus no datuma, kad sagatavots sākotnējais paziņojums par izcelsmi.

1. līdz 4. punktu piemēro arī paziņojumiem, ar kuriem aizstāj aizstājējpaziņojumus par izcelsmi.

Ja produkti saņem tarifu preferences saskaņā ar atkāpi, kas piešķirta ar Kodeksa 64. panta 6. punktu, šajā pantā paredzēto aizstāšanu var veikt tikai tad, ja šie produkti ir paredzēti Savienībai.

Ja deklarētājs pieprasa preferenciālu režīmu saskaņā ar VPS shēmu, viņš muitas deklarācijā laišanai brīvā apgrozībā norāda atsauci uz paziņojumu par izcelsmi. Atsauce uz paziņojumu par izcelsmi būs paziņojuma izdošanas datums šādā formātā: “gggg.mm.dd.”, kur “gggg.” ir gads, “mm.” ir mēnesis un “dd.” ir diena. Ja sūtījumā iekļauto noteiktas izcelsmes produktu kopējā vērtība pārsniedz EUR 6 000 , tad deklarētājs norāda arī reģistrētā eksportētāja numuru.

Ja deklarētājs pieprasa VPS shēmas piemērošanu saskaņā ar 1. punktu, bet laikā, kad pieņem muitas deklarāciju preču laišanai brīvā apgrozībā, viņam nav paziņojuma par izcelsmi, uzskata, ka minētā deklarācija ir ►M1 vienkāršota ◄ Kodeksa 166. panta nozīmē un tā to arī apstrādā.

Pirms preču deklarēšanas laišanai brīvā apgrozībā, deklarētājs pienācīgi nodrošina, ka preces atbilst šīs apakšiedaļas, šīs iedaļas 3. līdz 9. apakšiedaļas un Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 II sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļas 2. un 3. apakšiedaļas noteikumiem, īpaši pārbaudot:

publiski pieejamajā tīmekļa vietnē, vai eksportētājs ir reģistrēts REX sistēmā, ja nosūtīto noteiktas izcelsmes produktu kopējā vērtība pārsniedz EUR 6 000 ; un

to, vai paziņojums par izcelsmi ir sagatavots saskaņā ar ►M1 ————— ◄ 22-07. pielikumu.

Uz turpmāk minētajiem produktiem attiecas atbrīvojums no pienākuma sagatavot un uzrādīt paziņojumu par izcelsmi:

produkti, ko mazos iepakojumos privātpersona sūta privātpersonai, kuru kopējā vērtība nepārsniedz EUR 500;

produkti, kuri ir daļa no ceļotāju personīgās bagāžas, kuru kopējā vērtība nepārsniedz EUR 1 200 .

Produkti, kas minēti 1. punktā, atbilst šādiem nosacījumiem:

tie nav importēti komerciālā veidā;

tie ir deklarēti kā atbilstīgi nosacījumiem, lai varētu izmantot VPS shēmu;

nav šaubu par b) apakšpunktā minētās deklarācijas patiesumu.

2. punkta a) apakšpunkta piemērošanai importu neuzskata par komerciāla rakstura importu, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

imports ir neregulārs;

importu veido tikai produkti, kas paredzēti saņēmēju vai ceļotāju, vai viņu ģimeņu personīgai lietošanai;

produktu īpašības un daudzums liecina, ka tie nav paredzēti komerciālam nolūkam.

Neatbilstības un formālas kļūdas paziņojumos par izcelsmi; paziņojumu par izcelsmi novēlota uzrādīšana

Ja atklāj nelielu neatbilstību starp paziņojumā par izcelsmi iekļauto informāciju un informāciju dokumentos, kuri iesniegti muitas dienestiem produktu importa formalitāšu veikšanai, tad paziņojums par izcelsmi ipso facto nezaudē spēku, ja noteiktajā kārtībā ir konstatēts, ka minētais dokuments atbilst attiecīgajiem produktiem.

Acīmredzamas formālas kļūdas paziņojumā par izcelsmi, piemēram, drukas kļūdas, nav iemesls šā dokumenta noraidīšanai, ja šīs kļūdas nav tādas, kas rada šaubas par minētajā dokumentā sniegtās informācijas pareizību.

Paziņojumus par izcelsmi, ko importētājvalsts muitas iestādēm iesniedz pēc šīs regulas 99. pantā norādītā iesniegšanas termiņa, var pieņemt, lai piemērotu tarifa preferenciālo režīmu, ja dokumentus līdz noteiktajam termiņam iesniegt nav bijis iespējams kādu ārkārtas apstākļu dēļ. Citos novēlotas uzrādīšanas gadījumos importētājvalsts muitas dienesti var pieņemt paziņojumus par izcelsmi, ja produkti muitai uzrādīti pirms minētā termiņa beigām.

Procedūru, kas minēta šīs regulas 99. panta 3. punktā, piemēro dalībvalstu muitas iestāžu noteiktajam laikposmam.

Importētāju dalībvalstu muitas dienesti, kas uzrauga preču secīgu laišanu brīvā apgrozībā, pārbauda, vai secīgie sūtījumi ir daļa no nesaliktiem vai izjauktiem produktiem, par kuriem sagatavots paziņojums par izcelsmi.

Ja muitas dienestiem ir šaubas par produktu noteiktas izcelsmes statusu, izcelsmes norādes pareizības vai Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 43. pantā minēto nosacījumu izpildes pārbaudei tie var pieprasīt, lai pieņemamā termiņā, kuru tie nosaka, deklarētājs uzrādītu jebkādus pieejamus pierādījumus.

Muitas iestādes var pārtraukt preferenciālā tarifa pasākuma piemērošanu uz laiku, kamēr notiek šīs regulas 109. pantā izklāstītā pārbaudes procedūra, ja:

deklarētāja sniegtā informācija nav pietiekama, lai apstiprinātu produktu noteiktas izcelsmes statusu vai to, ka ir izpildīti Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 42. vai 43. pantā paredzētie nosacījumi;

deklarētājs neatbild termiņā, kas paredzēts 1. punktā minētās informācijas sniegšanai.

Kamēr tiek gaidīta vai nu 1. punktā minētā informācija, kas pieprasīta deklarētājam, vai arī 2. punktā minētās pārbaudes procedūras rezultāti, importētājam piedāvā produktu izlaišanu pēc tam, kad ir veikti visi piesardzības pasākumi, ko uzskata par nepieciešamiem.

Importētājas dalībvalsts muitas dienesti atsaka tarifa preferenču piešķiršanu, un to pienākums nav pieprasīt jebkādus papildu pierādījumus vai nosūtīt ►C3 priekšrocību saņēmējai valstij ◄ pārbaudes pieprasījumu, ja:

preces nav tās pašas, kas minētas paziņojumā par izcelsmi;

deklarētājs neiesniedz paziņojumu par izcelsmi attiecībā uz konkrētajiem produktiem, ja šāds paziņojums tiek pieprasīts;

neskarot šīs regulas 78. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 79. panta 3. punktu, deklarētāja rīcībā esošo paziņojumu par izcelsmi nav sagatavojis ►C3 priekšrocību saņēmējā valstī ◄ reģistrēts eksportētājs;

paziņojums par izcelsmi nav sagatavots saskaņā ar 22-07. pielikumu;

nav ievēroti Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 43. pantā paredzētie nosacījumi.

Importētājas dalībvalsts muitas dienesti atsaka tarifa preferenču piešķiršanu, ņemot vērā pārbaudes pieprasījumu 109. panta nozīmē, kas adresēts ►C3 priekšrocību saņēmējas valsts ◄ kompetentajām iestādēm, ►C2 ja importētājas dalībvalsts muitas dienesti: ◄

ir saņēmuši atbildi, saskaņā ar kuru eksportētājs nav bijis tiesīgs sagatavot paziņojumu par izcelsmi;

ir saņēmuši atbildi, saskaņā ar kuru attiecīgo produktu izcelsme nav ►C3 priekšrocību saņēmējā valstī ◄ vai nav ievēroti Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 42. pantā paredzētie nosacījumi;

ir pamatotas šaubas par deklarētāja iesniegtā paziņojuma par izcelsmi derīgumu vai sniegtās informācijas pareizību attiecībā uz konkrēto produktu patieso izcelsmi, kad muitas dienesti pieprasīja pārbaudi, un ir ievērots kāds no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

muitas dienesti nav saņēmuši atbildi šīs regulas 109. pantā atvēlētajā laikposmā; vai

ii)

muitas dienesti ir saņēmuši atbildi, kas nenodrošina adekvātas atbildes uz pieprasījumā iesniegtajiem jautājumiem.

Kompetento iestāžu pienākumi saistībā ar izcelsmes kontroli pēc reģistrēto eksportētāju sistēmas piemērošanas datuma

Lai nodrošinātu atbilstību noteikumiem par produktu noteiktas izcelsmes statusu, ►C3 priekšrocību saņēmējas valsts ◄ kompetentās iestādes veic:

produktu noteiktas izcelsmes statusa pārbaudi pēc dalībvalstu muitas dienestu pieprasījuma;

regulāras eksportētāju kontroles pēc savas ierosmes.

Pirmo daļu mutatis mutandis piemēro pieprasījumiem, kas nosūtīti Norvēģijas un Šveices iestādēm to izcelsmes aizstājējapliecinājumu pārbaudei, kuri sagatavoti to teritorijā, lai prasītu minētajām iestādēm turpināt sadarboties ar kompetentajām iestādēm ►C3 priekšrocību saņēmējā valstī ◄ .

Paplašināta kumulācija ir atļauta tikai saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 56. pantu, ja valsts, ar kuru Savienībai ir spēkā esošs brīvās tirdzniecības nolīgums, ir piekritusi sniegt ►C3 priekšrocību saņēmējai valstij ◄ atbalstu administratīvās sadarbības jomā tādā pašā veidā, kā tā sniegtu šādu atbalstu dalībvalstu muitas dienestiem saskaņā ar attiecīgā brīvās tirdzniecības nolīguma atbilstošajiem noteikumiem.

Kontroles, kas minētas 1. punkta b) apakšpunktā, nodrošina to, ka eksportētāji nepārtraukti pilda savus pienākumus. Tās veic, ievērojot starplaikus, kuri noteikti, pamatojoties uz piemērotiem riska analīzes kritērijiem. Tādēļ ►C3 priekšrocību saņēmēju valstu ◄ kompetentās iestādes pieprasa eksportētājiem iesniegt to paziņojumu par izcelsmi kopijas vai sarakstus, kurus tie ir sagatavojuši.

►C3 Priekšrocību saņēmēju valstu ◄ kompetentajām iestādēm ir tiesības prasīt jebkādus pierādījumus un veikt jebkādu eksportētāja uzskaites reģistru pārbaudi un attiecīgā gadījumā to ražotāju uzskaites reģistru pārbaudi, kuri eksportētājam veic piegādi, arī to telpās, vai veikt jebkādu citu pārbaudi, ko tās uzskata par vajadzīgu.

Paziņojumu par izcelsmi un aizstājējpaziņojumu par izcelsmi turpmāka pārbaude

Paziņojumu par izcelsmi vai aizstājējpaziņojumu par izcelsmi turpmāku pārbaudi veic izlases veidā vai gadījumos, kad dalībvalstu muitas dienestiem rodas pamatotas šaubas par šādu dokumentu autentiskumu, attiecīgo produktu noteiktas izcelsmes statusu vai citu šīs apakšiedaļas, šīs iedaļas 3. līdz 9. apakšiedaļas un Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 II sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļas 2. un 3. apakšiedaļas prasību izpildi.

Ja dalībvalsts muitas dienesti pieprasa ►C3 priekšrocību saņēmējas valsts ◄ kompetento iestāžu sadarbību, lai veiktu paziņojumu par izcelsmi, produktu noteiktas izcelsmes statusa vai abu minēto derīguma pārbaudi, tie attiecīgā gadījumā pieprasījumā norāda iemeslus, kāpēc tiem ir pamatotas šaubas par paziņojuma par izcelsmi vai produktu noteiktas izcelsmes statusa derīgumu.

Pārbaudes pieprasījuma pamatojumam var nosūtīt paziņojuma par izcelsmi vai aizstājējpaziņojuma par izcelsmi kopiju un jebkuru papildu informāciju vai dokumentus, kas liecina, ka minētajā paziņojumā vai aizstājējpaziņojumā sniegtā informācija ir nepareiza.

Dalībvalsts, kas nosūtījusi pieprasījumu, pārbaudes rezultātu paziņošanai nosaka sešu mēnešu sākotnējo termiņu, sākot no pārbaudes pieprasījuma datuma, izņemot pieprasījumus, kas nosūtīti Norvēģijai vai Šveicei, lai pārbaudītu aizstājējpaziņojumus par izcelsmi, kas sagatavoti šo valstu teritorijā, pamatojoties uz ►C3 priekšrocību saņēmējā valstī ◄ sagatavotu paziņojumu par izcelsmi, kurām šo termiņu pagarina līdz astoņiem mēnešiem.

Ja pamatotu šaubu gadījumā atbilde nav saņemta 1. punktā noteiktajā laikposmā vai ja atbildē nav pietiekamas informācijas, lai noteiktu produktu patieso izcelsmi, kompetentajām iestādēm nosūta otru paziņojumu. Minētajā paziņojumā tiek noteikts nākamais termiņš, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem. Ja pēc otrā paziņojuma nosūtīšanas pārbaudes rezultāti sešu mēnešu laikā no datuma, kad nosūtīts otrais paziņojums, netiek paziņoti iestādēm, kas tos pieprasa, vai ja šie rezultāti neļauj noteikt attiecīgo dokumentu autentiskumu vai produktu patieso izcelsmi, iestādes, kas iesniegušas pieprasījumu, atsaka tarifa preferenču piešķiršanu.

Ja 1. punktā paredzētā pārbaude vai jebkura cita pieejamā informācija šķietami norāda, ka ir pārkāpti izcelsmes noteikumi, eksportētāja ►C3 priekšrocību saņēmēja valsts ◄ pēc savas ierosmes, pēc dalībvalstu muitas dienestu vai pēc Komisijas pieprasījuma pietiekami steidzami veic atbilstīgu izmeklēšanu vai organizē to, lai tūlīt atklātu un novērstu šādus pārkāpumus. Šajā nolūkā Komisija vai dalībvalstu muitas dienesti var piedalīties šādā izmeklēšanā.

A veidlapas izcelsmes sertifikātu un rēķindeklarāciju turpmāku pārbaudi veic izlases veidā vai gadījumos, kad dalībvalstu muitas dienestiem rodas pamatotas šaubas par šādu dokumentu autentiskumu, attiecīgo produktu noteiktas izcelsmes statusu vai citu šīs apakšiedaļas, šīs iedaļas 3. līdz 9. apakšiedaļas un Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 II sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļas 2. un 3. apakšiedaļas prasību izpildi.

Kad dalībvalstu muitas dienesti pieprasa turpmāku pārbaudi, tie nosūta atpakaļ A veidlapas izcelsmes sertifikātu un rēķinu, ja tas iesniegts, rēķindeklarāciju vai minēto dokumentu kopiju valdības kompetentajām iestādēm eksportētājā ►C3 priekšrocību saņēmējā valstī ◄ , attiecīgā gadījumā norādot izmeklēšanas iemeslus. Lai pamatotu pieprasītās pārbaudes nepieciešamību, pārsūtīta visus iegūtos dokumentus un informāciju, kas liecina, ka izcelsmes apliecinājumā sniegtā informācija nav pareiza.

Ja dalībvalstu muitas dienesti nolemj apturēt tarifa preferenču piešķiršanu līdz pārbaudes rezultātu saņemšanai, importētājam piedāvā produktu izlaišanu pēc tam, kad ir veikti visi piesardzības pasākumi, ko uzskata par nepieciešamiem.

Ja ir pieprasīta turpmāka pārbaude, to veic un tās rezultātus paziņo dalībvalstu muitas dienestiem ne vēlāk kā 6 mēnešu laikā vai, ja pieprasījums nosūtīts Norvēģijai vai Šveicei, lai pārbaudītu izcelsmes aizstājējapliecinājumus, kas sagatavoti to teritorijā, pamatojoties uz A veidlapas izcelsmes sertifikātu vai rēķindeklarāciju, kas sagatavota priekšrocību saņēmējā valstī,– ne vēlāk kā 8 mēnešu laikā no datuma, kurā nosūtīts pieprasījums. Rezultātiem jābūt tādiem, kas ļauj noteikt, vai attiecīgais izcelsmes apliecinājums attiecas uz faktiski eksportētajiem produktiem un vai šos produktus var uzskatīt par priekšrocību saņēmējas valsts izcelsmes produktiem.

Ja A veidlapas izcelsmes sertifikāti izdoti, ņemot vērā divpusējo kumulāciju, atbildē iekļauj preču pārvadājumu sertifikāta(-u) EUR.1 kopiju (kopijas) vai vajadzības gadījumā attiecīgās(-o) rēķindeklarācijas(-u) kopiju(-as).

Ja pamatotu šaubu gadījumā atbilde nav saņemta sešu mēnešu laikā, kā norādīts 3. punktā, vai ja atbildē nav pietiekamas informācijas, lai noteiktu attiecīgā dokumenta autentiskumu vai produktu patieso izcelsmi, kompetentajām iestādēm nosūta otru paziņojumu. Ja pēc otra paziņojuma nosūtīšanas pārbaudes rezultāti četru mēnešu laikā no datuma, kad nosūtīts otrais paziņojums, netiek paziņoti iestādēm, kas tos pieprasa, vai ja šie rezultāti neļauj noteikt attiecīgo dokumentu autentiskumu vai produktu patieso izcelsmi, iestādes, kas iesniegušas pieprasījumu, izņemot izņēmuma gadījumus, atsaka tarifa preferenču piešķiršanu.

Ja pārbaudes procedūra vai jebkura cita pieejamā informācija šķietami norāda, ka ir pārkāpti izcelsmes noteikumi, eksportētāja ►C3 priekšrocību saņēmēja valsts ◄ pēc savas ierosmes vai pēc dalībvalstu muitas dienestu pieprasījuma pietiekami steidzami veic atbilstīgu izmeklēšanu vai organizē to, lai tūlīt atklātu un novērstu šādus pārkāpumus. Šajā nolūkā Komisija vai dalībvalstu muitas dienesti var piedalīties izmeklēšanā.

Lai veiktu A veidlapas izcelsmes sertifikātu turpmāku pārbaudi, eksportētāji glabā visus attiecīgos dokumentus, kas apliecina attiecīgo produktu noteiktas izcelsmes statusu, un eksportētājas ►C3 priekšrocību saņēmējas valsts ◄ valdības kompetentās iestādes glabā sertifikātu kopijas, kā arī jebkādus eksporta dokumentus, kas uz tiem attiecas. Šos dokumentus glabā vismaz trīs gadus no tā gada beigām, kurā izdots A veidlapas izcelsmes sertifikāts.

Tādu izcelsmes apliecinājumu turpmāka pārbaude, kuri attiecas uz produktiem, kas ieguvuši izcelsmes statusu, izmantojot kumulāciju

Šīs regulas 73. un 110. pantu piemēro arī vienas reģionālās grupas valstīm, lai sniegtu informāciju Komisijai vai dalībvalstu muitas dienestiem, kā arī saskaņā ar izcelsmes reģionālās kumulācijas noteikumiem izdoto A veidlapas izcelsmes sertifikātu vai rēķindeklarāciju turpmākai pārbaudei.

Lai noteiktu, vai var uzskatīt, ka produktu izcelsme ir ►C3 priekšrocību saņēmējā valstī ◄ , kad tos eksportē uz Seūtu un Melilju, vai ka to izcelsme ir Seūtā un Meliljā, kad tos eksportē uz ►C3 priekšrocību saņēmēju valsti ◄ divpusējās kumulācijas izmantošanai, piemēro Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 41. līdz 58. pantu.

Šīs regulas 74. līdz 79. pantu un 84. līdz 93. pantu piemēro produktiem, kas no ►C3 priekšrocību saņēmējas valsts ◄ eksportēti uz Seūtu vai Melilju, un produktiem, kas eksportēti no Seūtas un Meliljas uz ►C3 priekšrocību saņēmēju valsti ◄ , divpusējas kumulācijas izmantošanai.

1. un 2. punkta piemērošanai Seūtu un Melilju uzskata par vienu teritoriju.

Izcelsmes apliecinājumi, ko izmanto saskaņā ar izcelsmes noteikumiem to preferenciālā tarifa pasākumu piemērošanai, kurus attiecībā uz dažām valstīm vai teritorijām vienpusēji pieņēmusi Savienība

Uz produktiem, kuru izcelsme ir vienā no ►C3 priekšrocību saņēmējām valstīm ◄ vai teritorijām, attiecas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 59. pantā paredzētās tarifa preferences, iesniedzot vai nu:

Preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 7. ailē vai rēķindeklarācijās iekļauj norādi “Autonomous trade measures” vai “Mesures commerciales autonomes”.

Kad noteiktas izcelsmes produktus Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 II sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļas 4. apakšiedaļas nozīmē ieved Savienībā, uz tiem var attiecināt Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 59. pantā minētās tarifa preferences, ar noteikumu, ka tie transportēti tieši uz Savienību Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 69. panta nozīmē, iesniedzot preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1, kuru izsnieguši ►C3 priekšrocību saņēmējas valsts ◄ vai teritorijas muitas dienesti vai citas valdības kompetentās iestādes, ar nosacījumu, ka minētā ►C3 priekšrocību saņēmējas valsts ◄ vai teritorija:

ir paziņojusi Komisijai šīs regulas 124. pantā prasīto informāciju; un

sniedz atbalstu Savienībai, ļaujot dalībvalstu muitas dienestiem pārbaudīt dokumentu autentiskumu vai informācijas pareizību attiecībā uz konkrēto produktu patieso izcelsmi.

Preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 var izsniegt vienīgi tad, ja to var izmantot kā dokumentāru pierādījumu, kas vajadzīgs Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 59. pantā minēto tarifa preferenču piemērošanai.

Preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izsniedz vienīgi pēc eksportētāja vai viņa pārstāvja rakstiska pieteikuma. Šādu pieteikumu iesniedz, izmantojot 22-10. pielikumā iekļauto veidlapu, un to aizpilda saskaņā ar šā panta un šīs regulas 113., 115., 116., 117., 118., 121. un 123. panta noteikumiem.

Pieteikumus preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 saņemšanai eksportētājas ►C3 priekšrocību saņēmējas valsts ◄ vai teritorijas, vai dalībvalsts kompetentās iestādes uzglabā vismaz trīs gadus no tā gada beigām, kurā izdots preču pārvadājumu sertifikāts.

Eksportētājs vai viņa pārstāvis kopā ar pieteikumu iesniedz visus atbilstošos pamatojuma dokumentus, kuri apliecina, ka eksportējamie produkti atbilst prasībām, lai varētu izdot preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1.

Eksportētājs apņemas pēc kompetento iestāžu lūguma iesniegt ikvienu papildu pierādījumu, ko tās varētu pieprasīt, lai noteiktu to produktu noteiktas izcelsmes statusa pareizību, kuriem var piemērot preferenciālo režīmu, un apņemas piekrist ikvienai tā uzskaites reģistru pārbaudei un ikvienai minēto iestāžu veiktai pārbaudei par attiecīgo produktu iegūšanas apstākļiem.

►C3 Priekšrocību saņēmējas valsts ◄ vai teritorijas valdības kompetentās iestādes vai eksportētājas dalībvalsts muitas dienesti izdod preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1, ja eksportējamos produktus var uzskatīt par noteiktas izcelsmes produktiem Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 II sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļas 4. apakšiedaļas nozīmē.

Tā kā preču pārvadājumu sertifikāts EUR.1 ir dokumentārs pierādījums Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 59. pantā minētā preferenciālā režīma piemērošanai, ►C3 priekšrocību saņēmējas valsts ◄ vai teritorijas valdības kompetentās iestādes vai eksportētājas dalībvalsts muitas dienesti atbild par par visu vajadzīgo pasākumu veikšanu, lai pārbaudītu produktu izcelsmi un pārbaudītu pārējos ierakstus sertifikātā.

Lai pārbaudītu to, vai 5. punkta nosacījumi ir izpildīti, ►C3 priekšrocību saņēmējas valsts ◄ valdības kompetentajām iestādēm vai eksportētājas dalībvalsts muitas dienestiem ir tiesības pieprasīt jebkādu dokumentāru pierādījumu vai veikt jebkādas pārbaudes, ko tie uzskata par vajadzīgām.

►C3 Priekšrocību saņēmējas valsts ◄ vai teritorijas valdības kompetentās iestādes vai eksportētājas dalībvalsts muitas dienesti atbild par to, lai nodrošinātu, ka visas 1. punktā minētās veidlapas ir aizpildītas pareizi.

Preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izdošanas datumu norāda muitas dienestiem paredzētajā sertifikāta daļā.

10.

Preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izsniedz ►C3 priekšrocību saņēmējas valsts ◄ vai teritorijas kompetentās iestādes vai eksportētājas dalībvalsts muitas dienesti, kad eksportē produktus, uz kuriem tas attiecas. Tas ir pieejams eksportētājam, tiklīdz ir veikts vai ir nodrošināts eksports.

Ja pēc importētāja lūguma un saskaņā ar importētājvalsts muitas dienestu noteiktajiem nosacījumiem nesaliktus vai izjauktus produktus harmonizētās sistēmas 2.a vispārīgā interpretācijas noteikuma nozīmē un uz kuriem attiecas harmonizētās sistēmas XVI vai XVII iedaļa vai pozīcija 7308 vai 9406 , importē pa daļām, tad muitas dienestiem iesniedz vienu šo produktu izcelsmes apliecinājumu, kad importē pirmo daļu.

Izcelsmes apliecinājums ir jāiesniedz importētājas dalībvalsts muitas dienestiem saskaņā ar Kodeksa 163. pantā noteiktajām procedūrām. Minētie dienesti var pieprasīt izcelsmes apliecinājuma tulkojumu un to, lai importa deklarācijai būtu pievienots importētāja apliecinājums, ka produkti atbilst šīs apakšiedaļas piemērošanas nosacījumiem.

Atkāpjoties no 114. panta 10. punkta, preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izņēmuma kārtā var izdot pēc to produktu eksportēšanas, uz kuriem tas attiecas, ja ir izpildīts kāds no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

tas eksportēšanas brīdī nav izdots kļūdu, netīšas paviršības vai īpašu apstākļu dēļ; vai

ja muitas dienestiem pierāda, ka preču pārvadājumu sertifikāts EUR.1 tika izdots, bet importējot tas netika pieņemts tehnisku iemeslu dēļ.

Kompetentās iestādes var izdot preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 retrospektīvi tikai pēc tam, kad tās ir pārbaudījušas to, vai eksportētāja pieteikumā sniegtā informācija atbilst informācijai attiecīgajā eksporta lietā, un to, vai preču pārvadājumu sertifikāts EUR.1, kas atbilst šīs apakšiedaļas noteikumiem, netika izdots, eksportējot attiecīgos produktus.

Retrospektīvi izdotos preču pārvadājumu sertifikātus EUR.1 apstiprina ar vienu no turpmāk minētajām frāzēm:

BG: “ИЗДАДЕН ВПОСЛЕДСТВИЕ”

ES: “EXPEDIDO A POSTERIORI”

HR: “IZDANO NAKNADNO”

CS: “VYSTAVENO DODATEČNĚ”

DA: “UDSTEDT EFTERFØLGENDE”

DE: “NACHTRÄGLICH AUSGESTELLT”

ET: “VÄLJA ANTUD TAGASIULATUVALT”

EL: “ΕΚΔΟΘΕΝ ΕΚ ΤΩΝ ΥΣΤΕΡΩΝ”

EN: “ISSUED RETROSPECTIVELY”

FR: “DÉLIVRÉ À POSTERIORI”

IT: “RILASCIATO A POSTERIORI”

LV: “IZSNIEGTS RETROSPEKTĪVI”

LT: “RETROSPEKTYVUSIS IŠDAVIMAS”

HU: “KIADVA VISSZAMENŐLEGES HATÁLLYAL”

MT: “MAĦRUĠ RETROSPETTIVAMENT”

NL: “AFGEGEVEN A POSTERIORI”

PL: “WYSTAWIONE RETROSPEKTYWNIE”

PT: “EMITIDO A POSTERIORI”

RO: “ELIBERAT ULTERIOR”

SL: “IZDANO NAKNADNO”

SK: “VYDANÉ DODATOČNE”

FI: “ANNETTU JÄLKIKÄTEEN”

SV: “UTFÄRDAT I EFTERHAND”

3. punktā minēto apstiprinājumu ieraksta preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 ailē “Piezīmes”.

Ja preču pārvadājumu sertifikāts EUR.1 ir nozagts, nozaudēts vai iznīcināts, eksportētājs var vērsties pie kompetentajām iestādēm, kas sertifikātu izdevušas, lai iegūtu dublikātu, kuru sagatavo, pamatojoties uz šo iestāžu rīcībā esošiem eksporta dokumentiem.

Šādi izdotos dublikātus apstiprina ar vienu no vienu no turpmāk minētajiem vārdiem:

BG: “ДУБЛИКАТ”

ES: “DUPLICADO”

HR: “DUPLIKAT”

CS: “DUPLIKÁT”

DA: “DUPLIKÁT”

DE: “DUPLIKAT”

ET: “DUPLIKAAT”

EL: “ΑΝΤΙΓΡΑΦΟ”

EN: “DUPLICATE”

FR: “DUPLICATA”

IT: “DUPLICATO”

LV: “DUBLIKĀTS”

LT: “DUBLIKATAS”

HU: “MÁSODLAT”

MT: “DUPLIKAT”

NL: “DUPLICAAT”

PL: “DUPLIKAT”

PT: “SEGUNDA VIA”

RO: “DUPLICAT”

SL: “DVOJNIK”

SK: “DUPLIKÁT”

FI: “KAKSOISKAPPALE”

SV: “DUPLIKAT”

2. punktā minēto apstiprinājumu ieraksta preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 ailē “Piezīmes”.

Dublikāts, kurā norāda oriģinālā preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 izdošanas datumu, ir derīgs no minētā datuma.

Rēķindeklarāciju var sagatavot kāda no turpmāk minētajām personām:

Savienības atzītais eksportētājs šīs regulas 120. panta nozīmē;

ikviens eksportētājs attiecībā uz ikvienu sūtījumu, kas sastāv no viena vai vairākiem iepakojumiem, kuri ietver noteiktas izcelsmes produktus, kuru kopējā vērtība nepārsniedz EUR 6 000 , un ar nosacījumu, ka šai procedūrai piemēro šīs regulas 114. panta 1. punktā minēto atbalstu.

Rēķindeklarāciju var sagatavot, ja attiecīgos produktus var uzskatīt par Savienības vai ►C3 priekšrocību saņēmējas valsts ◄ vai teritorijas izcelsmes produktiem un tie atbilst citām Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 II sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļas 4. un 5. apakšiedaļas prasībām.

Eksportētājam, kurš sagatavo rēķindeklarāciju, ir jābūt gatavam pēc eksportētājvalsts vai teritorijas muitas dienestu vai citu kompetentu iestāžu pieprasījuma jebkurā laikā uzrādīt visus attiecīgos dokumentus, kas apliecina produktu izcelsmes statusu, kā arī atbilstību citām Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 II sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļas 4. un 5. apakšiedaļas prasībām.

Eksportētājs sagatavo rēķindeklarāciju, uzrakstot, uzspiežot vai uzdrukājot uz rēķina, pavadzīmes vai cita komercdokumenta deklarāciju, kuras teksts norādīts ►M1 ————— ◄ 22-13. pielikumā, kādā no minētajā pielikumā norādītajām valodām un saskaņā ar eksportētājvalsts tiesību aktu noteikumiem. Ja deklarāciju raksta ar roku, lieto tinti un raksta ar drukātiem burtiem.

Rēķindeklarācijā ir eksportētāja oriģinālais paraksts rokrakstā. Tomēr atzītajam eksportētājam šīs regulas 120. panta nozīmē šādas deklarācijas nav jāparaksta, ja viņš iesniedz eksportētājvalsts muitas dienestiem rakstisku apliecinājumu par to, ka viņš pilnībā uzņemas atbildību par jebkuru rēķindeklarāciju, kurā norādīts uz atzīto eksportētāju, it kā viņš pats būtu ar roku parakstījis šādas deklarācijas.

Gadījumos, kas paredzēti 1. punkta b) apakšpunktā, izmantojot rēķindeklarāciju, ir jāievēro šādi īpaši nosacījumi:

katram sūtījumam sagatavo vienu rēķindeklarāciju;

Pirmajā daļā minētie noteikumi neatbrīvo eksportētājus no citu muitas vai pasta noteikumos paredzētu formalitāšu ievērošanas.

Savienības muitas dienesti var atļaut ikvienam eksportētājam, kurš veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā (turpmāk – “atzītais eksportētājs”), kas bieži veic Savienības izcelsmes produktu pārvadājumus Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 59. panta 2. punkta nozīmē un kas sniedz muitas dienestiem visas garantijas, kas vajadzīgas, lai pārbaudītu produktu izcelsmes statusu, kā arī citu Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 II sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļas 4. un 5. apakšiedaļas prasību izpildi, sagatavot rēķindeklarācijas neatkarīgi no attiecīgo produktu vērtības.

Muitas dienesti var piešķirt atzītā eksportētāja statusu saskaņā ar jebkuriem nosacījumiem, kurus tās uzskata par atbilstīgiem.

Muitas dienesti apstiprinātajam izvedējam piešķir muitas atļaujas numuru, ko norāda rēķindeklarācijā.

Muitas dienesti pārrauga, kā atzītais eksportētājs izmanto atļauju.

Piešķirto atļauju muitas dienesti jebkurā laikā var atsaukt. Muitas dienesti tā rīkojas, ja atzītais eksportētājs vairs nesniedz 1. punktā minētās garantijas, neizpilda 2. punktā minētos nosacījumus vai citādi nepareizi izmanto šo atļauju.

Izcelsmes apliecinājums ir derīgs četrus mēnešus no tā izdošanas datuma eksportētājvalstī, un minētajā laikā tas jāiesniedz importētājvalsts muitas dienestiem.

Izcelsmes apliecinājumus, ko iesniedz importētājvalsts muitas dienestiem pēc 1. punktā norādītā iesniegšanas termiņa, var pieņemt, lai piemērotu Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 59. pantā minēto preferenciālo režīmu, ja dokumentus līdz noteiktajam termiņam iesniegt nav bijis iespējams kādu ārkārtas apstākļu dēļ.

Citos novēlotas uzrādīšanas gadījumos importētājvalsts muitas dienesti var pieņemt izcelsmes apliecinājumus, ja produkti iesniegti pirms minētā termiņa beigām.

tās ir importētas nozīmīgas komerciālas vērtības regulārās un ilgstošās tirdzniecības operācijās;

tās ir viena pirkuma līguma priekšmets un šā līguma puses ir reģistrētas eksportētājvalstī vai Savienībā;

kombinētajā nomenklatūrā tās ir klasificētas ar vienu un to pašu kodu (astoņi cipari);

►C2 d)

tās ir vienīgi no viena un tā paša eksportētāja, ◄ paredzētas vienam un tam pašam importētājam un uz tām attiecas ievešanas formalitātes vienā un tajā pašā Savienības muitas iestādē.

Šo procedūru piemēro kompetento muitas dienestu noteiktiem daudzumiem un laikposmam. Šis laikposms nekādos apstākļos nevar pārsniegt trīs mēnešus.

Iepriekšējā punktā aprakstīto procedūru piemēro arī tad, ja muitas dienestiem iesniegts viens izcelsmes apliecinājums importēšanai pa daļām saskaņā ar šīs regulas 115. pantu. Tomēr tādā gadījumā kompetentie muitas dienesti var noteikt piemērošanas laikposmu, kas pārsniedz trīs mēnešus.

Produktus, ko mazos iepakojumos privātpersona sūta privātpersonai vai kuri ir daļa no ceļotāju personīgās bagāžas, atzīst par noteiktas izcelsmes produktiem, kuriem piemēro Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 59. pantā minētās tarifa preferences, neprasot iesniegt preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 vai rēķindeklarāciju, ar nosacījumu, ka šādi produkti nav importēti komerciālā veidā un ir deklarēts, ka tie atbilst Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 II sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļas 4. un 5. apakšiedaļas piemērošanas nosacījumiem, un ja nav šaubu par šādas deklarācijas patiesumu.

Importu, ko veic neregulāri un ko veido tikai produkti, kas paredzēti saņēmēju vai ceļotāju, vai viņu ģimeņu personīgai lietošanai, neuzskata par komerciāla rakstura importu, ja produktu īpašības un daudzums liecina, ka tie nav paredzēti komerciālam nolūkam.

Turklāt šo produktu kopējā vērtība nepārsniedz EUR 500 mazu iepakojumu gadījumā vai EUR 1 200 tādu produktu gadījumā, kuri ir daļa no ceļotāju personīgās bagāžas.

Ja atklāj nelielu neatbilstību starp izcelsmes apliecinājumā sniegto informāciju un informāciju dokumentos, kuri iesniegti muitas iestādei produktu importa formalitāšu veikšanai, tad izcelsmes apliecinājums ipso facto nezaudē spēku, ja noteiktajā kārtībā ir konstatēts, ka minētais dokuments atbilst iesniegtajiem produktiem.

Acīmredzamas formālas kļūdas izcelsmes apliecinājumā, piemēram, drukas kļūdas, nav iemesls šā dokumenta noraidīšanai, ja šīs kļūdas nav tādas, kas rada šaubas par minētajā dokumentā sniegtās informācijas pareizību.

Administratīvās sadarbības metodes izcelsmes pārbaudei saskaņā ar preferenciālā tarifa pasākumiem, kurus attiecībā uz dažām valstīm vai teritorijām vienpusēji pieņēmusi Savienība

►C3 Priekšrocību saņēmējas valstis ◄ vai teritorijas Komisijai dara zināmus to teritorijā esošo valdības iestāžu nosaukumu un adresi, kas ir pilnvarotas izdot preču pārvadājumu sertifikātus EUR.1, kā arī šo iestāžu lietoto zīmogu nospiedumu paraugus, kā arī to iestāžu nosaukumu un adresi, kas ir atbildīgas par preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 un rēķindeklarāciju kontroli. Zīmogi ir derīgi no dienas, kad Komisija saņēmusi attiecīgos paraugus. Komisija šo informāciju paziņo dalībvalstu muitas dienestiem. Ja paziņojumus izdara, grozot iepriekšējos paziņojumus, Komisija norāda datumu, kurā jaunie zīmogi tiek nodoti lietošanā, saskaņā ar norādēm, ko sniegušas ►C3 priekšrocību saņēmēju valstu ◄ vai teritoriju valdības kompetentās iestādes. Šī informācija ir oficiālai izmantošanai, tomēr, ja preces laiž brīvā apgrozībā, attiecīgie muitas dienesti var atļaut importētājam iepazīties ar šajā punktā minēto zīmogu nospiedumu paraugiem.

Komisija nosūta ►C3 priekšrocību saņēmējai valstij ◄ vai teritorijai to zīmogu nospiedumus, ko dalībvalstu muitas dienesti lieto preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izdošanai.

Preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 un rēķindeklarāciju turpmāku pārbaudi veic izlases veidā vai gadījumos, kad importētājas dalībvalsts muitas dienestiem vai ►C3 priekšrocību saņēmēju valstu ◄ vai teritoriju valdības kompetentajām iestādēm rodas pamatotas šaubas par šādu dokumentu autentiskumu, attiecīgo produktu izcelsmes statusu Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 II sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļas 4. apakšiedaļas nozīmē vai citu Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 II sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļas 5. apakšiedaļas prasību izpildi.

1. punkta noteikumu īstenošanai importētājas dalībvalsts vai ►C3 priekšrocību saņēmējas valsts ◄ vai teritorijas kompetentās iestādes nosūta atpakaļ preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 un rēķinu, ja tas iesniegts, rēķindeklarāciju vai minēto dokumentu kopiju kompetentajām iestādēm eksportētājā ►C3 priekšrocību saņēmējā valstī ◄ vai teritorijā, vai dalībvalstī, attiecīgā gadījumā norādot izmeklēšanas iemeslus. Lai pamatotu pieprasītās pārbaudes nepieciešamību, pārsūta visus iegūtos dokumentus un informāciju, kas liecina, ka izcelsmes apliecinājumā sniegtā informācija nav pareiza.

Ja importētājas dalībvalsts muitas dienesti nolemj apturēt Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 59. pantā minēto tarifa preferenču piešķiršanu līdz pārbaudes rezultātu saņemšanai, importētājam piedāvā produktu izlaišanu pēc tam, kad ir veikti visi piesardzības pasākumi, ko uzskata par nepieciešamiem.

Ja pieteikumu turpmākai pārbaudei iesniedz saskaņā ar 1. punktu, šādu pārbaudi veic un par tās rezultātiem paziņo importētājas dalībvalsts muitas dienestiem vai importētājas ►C3 priekšrocību saņēmējas valsts ◄ vai teritorijas valdības kompetentajām iestādēm ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā. Rezultātiem jābūt tādiem, kas ļauj noteikt, vai attiecīgais izcelsmes apliecinājums attiecas uz faktiski eksportētajiem produktiem un vai šos produktus var uzskatīt par ►C3 priekšrocību saņēmējas valsts ◄ vai teritorijas, vai Savienības izcelsmes produktiem.

Ja pamatotu šaubu gadījumā atbilde nav saņemta sešu mēnešu laikā, kā norādīts 3. punktā, vai ja atbildē nav pietiekamas informācijas, lai noteiktu attiecīgā dokumenta autentiskumu vai produktu patieso izcelsmi, kompetentajām iestādēm nosūta otru paziņojumu. Ja pēc otra paziņojuma nosūtīšanas pārbaudes rezultāti četru mēnešu laikā netiek paziņoti iestādēm, kas tos pieprasa, vai, ja šie rezultāti neļauj noteikt attiecīgo dokumentu autentiskumu vai produktu patieso izcelsmi, iestādes, kas iesniegušas pieprasījumu, izņemot izņēmuma gadījumus, atsaka tarifa preferenču piešķiršanu.

Ja pārbaudes procedūra vai jebkura cita pieejamā informācija šķietami norāda, ka ir pārkāpti Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 II sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļas 4. un 5. apakšiedaļas noteikumi, eksportētāja ►C3 priekšrocību saņēmēja valsts ◄ vai teritorija pēc savas ierosmes vai pēc Savienības pieprasījuma pietiekami steidzami veic atbilstīgu izmeklēšanu vai organizē to, lai tūlīt atklātu un novērstu šādus pārkāpumus. Šajā nolūkā Savienība var piedalīties izmeklēšanas procesā.

Lai veiktu preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 turpmāku pārbaudi, eksportētājas ►C3 priekšrocību saņēmējas valsts ◄ vai teritorijas valdības kompetentās iestādes vai eksportētājas dalībvalsts muitas dienesti glabā šo sertifikātu kopijas, kā arī visus ar tiem saistītos eksporta dokumentus vismaz trīs gadus no tā gada beigām, kurā izdoti preču pārvadājumu sertifikāti.

Citi noteikumi, ko piemēro saskaņā ar izcelsmes noteikumiem to preferenciālā tarifa pasākumu piemērošanai, kurus attiecībā uz dažām valstīm vai teritorijām vienpusēji pieņēmusi Savienība

►M1 Šīs regulas 10. un 11. apakšiedaļu ◄ piemēro mutatis mutandis, lai noteiktu, vai var uzskatīt, ka, importējot produktus Seūtā un Meliljā, to izcelsme ir eksportētājās ►C3 priekšrocību saņēmējās valstīs ◄ vai teritorijās, kas izmanto preferences, vai ka to izcelsme ir Seūtā un Meliljā.

Seūtu un Melilju uzskata par vienu teritoriju.

►M1 Šīs regulas 10. un 11. apakšiedaļas ◄ noteikumus par preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izdošanu, izmantošanu un turpmāku pārbaudi piemēro mutatis mutandis produktiem, kuru izcelsme ir Seūtā un Meliljā.

Spānijas muitas iestādes atbild par šīs apakšiedaļas piemērošanu Seūtā un Meliljā.

Šīs nodaļas vajadzībām uzskata, ka divas personas ir saistītas, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

tās ir otras personas uzņēmuma amatpersonas vai direktori;

tās ir juridiski atzīti uzņēmējdarbības partneri;

tās ir darba devējs un darba ņēmējs;

trešai personai tieši vai netieši pieder, tā pārvalda vai tur 5 % vai vairāk no abu personu balsstiesīgajām apgrozībā esošajām akcijām vai daļām;

viena no personām tieši vai netieši kontrolē otru;

abas personas tieši vai netieši kontrolē trešā persona;

kopā abas personas tieši vai netieši kontrolē trešo personu;

tās ir vienas ģimenes locekļi.

Tādas darījumdarbībā saistītas personas, no kurām viena persona ir otras personas vienīgais pārstāvis, vienīgais izplatītājs vai vienīgais koncesionārs neatkarīgi no apzīmējuma, par saistītām uzskata tikai tad, ja tās atbilst 1. punktā minētajiem kritērijiem.

Panta 1. punkta e), f) un g) apakšpunkta vajadzībām uzskata, ka viena persona kontrolē otru, ja pirmās personas stāvoklis, raugoties no juridiskā vai darbības viedokļa, ir tāds, ka tā var vadīt otru personu.

To ►C2 preču darījuma vērtību, ◄ kuras pārdod eksportam uz Savienības muitas teritoriju, nosaka muitas deklarācijas pieņemšanas laikā, pamatojoties uz pārdošanu, kas veikta tieši pirms preču ievešanas minētajā muitas teritorijā.

Ja preces pārdod eksportam uz Savienības muitas teritoriju, nevis pirms tās tika ievestas minētajā muitas teritorijā, bet gan kamēr tās ir pagaidu uzglabāšanā vai tām piemērota īpaša procedūra, izņemot iekšējā tranzīta procedūru, galapatēriņa procedūru vai procedūru “izvešana pārstrādei”, darījuma vērtība tiks noteikta, pamatojoties uz minēto pārdošanu.

Faktiski samaksātā vai maksājamā cena Kodeksa 70. panta 1. un 2. punkta nozīmē ietver visus maksājumus, kurus kā ievesto preču pārdošanas nosacījumu pircējs ir veicis vai kuri tam ir jāveic jebkurai no šādām personām:

pārdevējam;

trešajai personai pārdevēja labā;

ar pārdevēju saistītai trešajai personai;

trešajai personai, ja maksājums minētajai personai tiek veikts, lai izpildītu pārdevēja pienākumu.

Maksājumus var veikt, izmantojot kredītvēstules vai apgrozāmus instrumentus, un maksājumus var veikt tieši vai netieši.

Aktivitātes, tostarp tirdzniecību veicinošas aktivitātes, kuras veic pircējs vai ar pircēju saistīts uzņēmums uz pircēja rēķina vai uzņēmuma rēķina, izņemot darbības, kurām Kodeksa 71. pantā paredzēta korekcija, neuzskata par netiešu maksājumu pārdevējam.

Lai noteiktu muitas vērtību saskaņā ar Kodeksa 70. panta 1. punktu, ņem vērā atlaides, ja muitas deklarācijas pieņemšanas laikā pārdošanas līgumā paredzēta to piemērošana un apjoms.

Ņem vērā ar pirmstermiņa samaksu saistītās atlaides, kas attiecas uz precēm, par kurām cena faktiski nav samaksāta muitas deklarācijas pieņemšanas laikā.

Neņem vērā atlaides, kas izriet no līguma grozījumiem, kuri veikti pēc tam, kad pieņemta muitas deklarācija.

Ja preces, kuras deklarē muitas procedūrai, ir daļa no lielāka tādu pašu preču daudzuma, kas nopirkts vienā darījumā, cenu, kas faktiski samaksāta vai maksājama, Kodeksa 70. panta 1. punkta vajadzībām aprēķina proporcionāli, pamatojoties uz kopējā nopirktā daudzuma cenu.

Faktiski samaksāto vai maksājamo cenu nosaka proporcionāli arī tad, ja daļu sūtījuma pazaudē vai ja preces ir sabojātas pirms to laišanas brīvā apgrozībā.

Par precēm faktiski samaksātās vai maksājamās cenas korekciju, ko par labu pircējam izdara pārdevējs, var ņemt vērā muitas vērtības noteikšanai saskaņā ar Kodeksa 70. panta 1. punktu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

Ja ievesto preču pārdošana vai cena ir atkarīga no nosacījuma vai apsvēruma, kura vērtību saistībā ar vērtējamajām precēm ir iespējams noteikt, šādu vērtību uzskata par faktiski samaksātās vai maksājamās cenas daļu, ja vien minētie nosacījumi vai apsvērumi neattiecas uz jebkuru no šādiem elementiem:

Ja pircējs un pārdevējs ir saistīti un lai noteiktu, vai šāda saistība nav ietekmējusi cenu, pārbauda pārdošanas apstākļus, kas var būt nepieciešams, un deklarētājam dod iespēju sniegt tādu turpmāku sīkāku informāciju par minētajiem apstākļiem, kas var būt nepieciešama.

Tomēr preces novērtē saskaņā ar Kodeksa 70. panta 1. punktu, ja deklarētājs pierāda, ka deklarētā darījuma vērtība ir aptuveni tāda pati kā šādas pārbaudes vērtības, kas noteiktas tajā pašā laikā vai apmēram tajā pašā laikā:

▼C2

identisku vai līdzīgu preču vērtība pārdošanas darījumā eksportam uz Savienības muitas teritoriju starp nevienā konkrētā gadījumā nesaistītiem pircējiem un pārdevējiem;

identisku vai līdzīgu preču muitas vērtība, kas noteikta saskaņā ar Kodeksa 74. panta 2. punkta c) apakšpunktu;

identisku vai līdzīgu preču muitas vērtība, kas noteikta saskaņā ar Kodeksa 74. panta 2. punkta d) apakšpunktu.

Nosakot 2. punktā minēto identisko vai līdzīgo preču vērtību, ņem vērā šādus elementus:

▼B

pierādītās tirdzniecības līmeņu atšķirības;

daudzuma līmeņi;

Kodeksa 71. panta 1. punktā norādītie elementi;

izmaksas, kas pārdevējam radušās, veicot pārdošanu, kurā viņš un pircējs nav saistīti, ja šādas izmaksas pārdevējam nav radušās, veicot pārdošanu starp saistītām personām.

Panta 2. punktā norādītās pārbaudes vērtības jāizmanto pēc deklarētāja pieprasījuma. Tās neaizstāj deklarēto darījuma vērtību.

Ja pircējs pārdevējam piegādā jebkuru no precēm vai sniedz jebkuru no pakalpojumiem, kas norādīti Kodeksa 71. panta 1. punkta b) apakšpunktā, uzskata, ka minēto preču un pakalpojumu vērtība ir vienāda ar to iepirkuma cenu. Iepirkuma cena ietver visus maksājumus, kuri Kodeksa 71. panta 1. punkta b) apakšpunktā norādīto preču vai pakalpojumu pircējam jāmaksā, lai iegādātos preces vai pakalpojumus.

Ja pircējs vai ar to saistīta persona ir ražojusi minētās preces vai sniegusi minētos pakalpojumus, to vērtība ir to ražošanas izmaksas.

Ja nevar noteikt Kodeksa 71. panta 1. punkta b) apakšpunktā norādīto preču un pakalpojumu vērtību saskaņā ar 1. punktu, to nosaka, pamatojoties uz citiem objektīviem un skaitļos izsakāmiem datiem.

Ja pircējs ir izmantojis Kodeksa 71. panta 1. punkta b) apakšpunktā norādītās preces, pirms tās tika piegādātas, to vērtību koriģē, lai ņemtu vērā nolietojumu.

Kodeksa 71. panta 1. punkta b) apakšpunktā norādīto pakalpojumu vērtība ietver neveiksmīgu izstrādes darbību izmaksas, ciktāl tās ir radušās saistībā ar projektiem vai pasūtījumiem, kas saistīti ar ievestajām precēm.

Kodeksa 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) punkta vajadzībām pētniecības un provizorisku dizaina skiču izmaksas neieskaita muitas vērtībā.

Piegādāto preču un sniegto pakalpojumu vērtību, kas noteikta saskaņā ar 1. līdz 5. punktu, proporcionāli sadala uz ievestajām precēm.

Honorāri un licences maksas ir saistītas ar ievestajām precēm, ja saskaņā ar licenci vai autoratlīdzības līgumu nodotās tiesības ir iekļautas precēs. Honorāra vai licences maksas summas aprēķina metode nav izšķirošais faktors.

Ja metode, pēc kuras aprēķina honorāru vai licences maksu summu, izriet no ievesto preču cenas, tad gadījumos, kad nav pretēju pierādījumu, var uzskatīt, ka minēto honorāru vai licences maksu maksājums ir saistīts ar vērtējamajām precēm.

Ja honorāri un licences maksas daļēji ir saistītas ar vērtējamajām precēm un daļēji ar citām sastāvdaļām vai elementiem, ko precēm pievieno pēc to ievešanas, vai arī aktivitātēm vai pakalpojumiem, ko veic pēc ievešanas, izdara atbilstošu korekciju.

Uzskata, ka honorāri un licences maksas ir samaksātas kā ievesto preču pārdošanas nosacījums, ja ir izpildīts jebkurš no šādiem nosacījumiem:

pārdevējs vai ar pārdevēju saistīta persona pieprasa, lai pircējs veic šo maksājumu;

pircēja maksājums ir veikts, lai izpildītu pārdevēja pienākumu saskaņā ar līgumsaistībām;

preces nevar pārdot pircējam vai pircējs nevar nopirkt preces, ja nav samaksāti honorāri vai licences maksas licences devējam.

Valsts, kurā honorāru vai licences maksu maksājuma saņēmējs veic uzņēmējdarbību, nav būtisks apsvērums.

Kodeksa 71. panta 1. punkta e) apakšpunkta vajadzībām vieta, kurā preces tiek ievestas Savienības muitas teritorijā, ir:

attiecībā uz precēm, kuras pārvadā pa jūru, – pirmā osta, kurā preces tiek ievestas Savienības muitas teritorijā;

attiecībā uz precēm, kuras pārvadā pa jūru uz vienu no Francijas aizjūras departamentiem, kas ietilpst Savienības muitas teritorijā, un kuras ved tieši uz citu Savienības muitas teritorijas daļu, vai otrādi, – pirmā osta, kurā preces tiek ievestas Savienības muitas teritorijā, ja minētajā ostā tās tika izkrautas vai pārkrautas;

attiecībā uz precēm, kuras pārvadā pa jūru un tad neizkraujot pa iekšējo ūdensceļu, – pirmā osta, kurā var notikt izkraušana;

attiecībā uz precēm, kuras pārvadā pa dzelzceļu, iekšējiem ūdensceļiem vai autoceļiem, – vieta, kur atrodas ievešanas muitas iestāde;

attiecībā uz precēm, kuras pārvadā ar citiem transportlīdzekļiem, – vieta, kur tiek šķērsota Savienības muitas teritorijas robeža.

Kodeksa 71. panta 1. punkta e) apakšpunkta vajadzībām gadījumā, ja preces tiek ievestas Savienības muitas teritorijā un tad vestas uz galamērķi citā minētās teritorijas daļā, šķērsojot teritorijas ārpus Savienības muitas teritorijas, vieta, kurā preces tiek ievestas Savienības muitas teritorijā, ir pirmā vieta, kurā tās tika ievestas minētajā muitas teritorijā, ja preces tiek tieši vestas cauri minētajām teritorijām pa parastu maršrutu līdz galamērķa vietai.

Panta 2. punktu piemēro arī tad, ja preces ir izkrautas, pārkrautas vai arī uz laiku tās ir aizliegts pārvietot teritorijās ārpus Savienības muitas teritorijas tādu iemeslu dēļ, kas saistīti vienīgi ar pārvadāšanu.

Ja nav izpildīti 1. punkta b) apakšpunktā, 2. un 3. punktā minētie nosacījumi, vieta, kurā preces tiek ievestas Savienības muitas teritorijā, ir:

precēm, kuras pārvadā pa jūru, – izkraušanas osta;

precēm, kuras pārvadā ar ►M1 citiem transporta veidiem ◄ , – vieta, kas norādīta 1. punkta c), d) vai e) apakšpunktā un kas atrodas tajā Savienības muitas teritorijas daļā, uz kuru preces ir nosūtītas.

Ja preces pārvadā ►M1 ar to pašu transporta veidu ◄ uz vietu, kas atrodas tālāk par vietu, kurā preces ieved Savienības muitas teritorijā, tad pārvadāšanas izmaksas novērtē proporcionāli attālumam līdz vietai, kurā preces ieved Savienības muitas teritorijā saskaņā ar šīs regulas 137. pantu, ja vien muitas dienestiem netiek pierādīts, kādas izmaksas būtu radušās saskaņā ar standarta kravas pārvadāšanas likmju sarakstu preču pārvešanā uz vietu, kurā preces ieved Savienības muitas teritorijā.

Aviopārvadājumu izmaksas, tostarp ekspress piegādes izmaksas, kuras jāiekļauj preču muitas vērtībā, nosaka saskaņā ar 23-01. pielikumu.

Ja pārvadājumi ir bez maksas vai pircēja nodrošināti, pārvadāšanas izmaksas, kuras jāiekļauj preču muitas vērtībā, aprēķina saskaņā ar pārvadāšanas kravas likmju sarakstu, ko parasti izmanto tiem pašiem transportlīdzekļa veidiem.

Pasta maksājumus, ko saistībā ar precēm, kuras sūta pa pastu, iekasē līdz galamērķa vietai, iekļauj šo preču muitas vērtībā, izņemot Savienības muitas teritorijā iekasētus papildu pasta maksājumus.

Ja muitas dienestiem ir pamatotas šaubas, ka deklarētā darījuma vērtība ir kopējā vērtība, kas samaksāta vai maksājama, kā minēts Kodeksa 70. panta 1. punktā, tie var pieprasīt, lai deklarētājs sniedz papildu informāciju.

Ja muitas dienestu šaubas netiek kliedētas, tie var nolemt, ka preču vērtību nevar noteikt saskaņā ar Kodeksa 70. panta 1. punktu.

Nosakot ievesto preču muitas vērtību saskaņā ar Kodeksa 74. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktu, izmanto identisku vai līdzīgu preču darījuma vērtību, ja preces tiek pārdotas tādā pašā tirdzniecības līmenī un būtībā tādos pašos daudzumos kā vērtējamās preces.

Ja tādu pārdošanu neizdodas konstatēt, muitas vērtību nosaka, ņemot vērā tādu identisku vai līdzīgu preču darījuma vērtību, kas pārdotas citā tirdzniecības līmenī vai citos daudzumos. Šī darījuma vērtība būtu jākoriģē, lai ņemtu vērā atšķirības, kas saistītas ar tirdzniecības līmeni un/vai daudzumu.

Korekciju veic, lai ņemtu vērā tās būtiskās izmaksu un maksājumu atšķirības starp ievestajām precēm un attiecīgajām identiskajām vai līdzīgajām precēm, kas rodas attālumu un transportlīdzekļu veidu atšķirību dēļ.

Ja tiek konstatēta vairāk nekā viena identisku vai līdzīgu preču darījuma vērtība, ievesto preču muitas vērtību nosaka pēc zemākās no tām.

“Identiskas preces” un “līdzīgas preces” (atkarībā no konkrētā gadījuma) neietver preces, kurās ietilpst vai izmantotas inženiertehniskas un zinātniskas izstrādnes, mākslas darbi, dizains, uzmetumi un skices, attiecībā uz ko nav paredzētas korekcijas saskaņā ar Kodeksa 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) punktu, jo šāds darbs veikts Savienībā.

Citas personas ražotu preču darījuma vērtība jāņem vērā tikai tad, ja nav iespējams konstatēt tādu identisku vai līdzīgu preču darījuma vērtību, ko ražojusi persona, kas ražojusi vērtējamās preces.

Vienības cena, ko izmanto, lai noteiktu muitas vērtību saskaņā ar Kodeksa 74. panta 2. punkta c) apakšpunktu, ir cena, par kādu ievestās preces vai ievestās identiskās vai līdzīgās preces tiek pārdotas Savienībā tādā stāvoklī, kādā tās ievestas, vērtējamo preču ievešanas laikā vai apmēram tajā laikā.

Ja nav pieejama 1. punktā minētā vienības cena, izmantotā vienības cena ir cena, par kādu ievestās preces vai ievestās identiskās vai līdzīgās preces tiek pārdotas Savienības muitas teritorijā tādā stāvoklī, kādā tās ievestas, agrākajā laikā pēc vērtējamo preču ievešanas un katrā gadījumā – 90 dienu laikā pēc minētās ievešanas.

Ja nav pieejama 1. un 2. punktā minētā vienības cena, pēc deklarētāja pieprasījuma izmanto vienības cenu, par kādu ievestās preces tiek pārdotas Savienības muitas teritorijā pēc turpmākas apstrādes vai pārstrādes, pienācīgi ņemot vērā vērtību, kura pievienota šādā apstrādē vai pārstrādē.

Lai noteiktu muitas vērtību saskaņā ar Kodeksa 74. panta 2. punkta c) apakšpunktu, neņem vērā šādu pārdošanu:

preču pārdošana citā tirdzniecības līmenī, nevis pirmajā pēc ievešanas;

pārdošana saistītām personām;

pārdošana personām, kuras tieši vai netieši bez maksas vai par samazinātu maksu piegādā preces vai sniedz pakalpojumus, kas norādīti Kodeksa 71. panta 1. punkta b) apakšpunktā, lai izmantotu saistībā ar ievesto preču ražošanu un pārdošanu eksportam;

pārdošana daudzumos, kas nav pietiekami, lai varētu noteikt vienības cenu.

Nosakot muitas vērtību, šādus elementus atskaita no vienības cenas, kas noteikta saskaņā ar 1. līdz 4. punktu:

komisijas maksas, kuras parasti maksā vai par kuru maksāšanu vienojas, vai rezerves, ko parasti paredz peļņai un vispārīgiem izdevumiem (ieskaitot tiešās un netiešās attiecīgo preču realizācijas izmaksas), saistībā ar tā paša veida vai tipa ievestu preču pārdošanu Savienības muitas teritorijā, kas ir preces tādā preču grupā vai klāstā, kuras ražojusi konkrēta rūpniecības nozare;

parastās pārvadāšanas un apdrošināšanas izmaksas un saistītās izmaksas, kas radušās Savienības muitas teritorijā;

maksājamie ievedmuitas nodokļi un citi maksājumi Savienības muitas teritorijā par preču importu vai pārdošanu.

Regulas 23-02. pielikumā minēto konsignācijai ievesto konkrēto ātrbojīgo preču muitas vērtību var tieši noteikt saskaņā ar Kodeksa 74. panta 2. punkta c) apakšpunktu. Šim nolūkam dalībvalstis paziņo vienības cenas Komisijai, un Komisija tās izplata ar Taric starpniecību saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 ( 12 ) 6. pantu.

Šādas vienības cenas var izmantot, lai noteiktu ievesto preču muitas vērtību 14 dienu laika periodiem. Katrs periods sākas piektdienā.

Piemērojot Kodeksa 74. panta 2. punkta d) apakšpunktu, muitas dienesti muitas vērtības noteikšanas nolūkos nevar pieprasīt vai likt personai, kas neveic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā, uzrādīt pārbaudei vai ļaut piekļūt uzskaites vai citiem dokumentiem.

Kodeksa 74. panta 2. punkta d) apakšpunkta i) punktā minēto materiālu un izgatavošanas izmaksās vai vērtībā iekļauj to elementu izmaksas, kas minēti Kodeksa 71. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) un iii) punktā. Tāpat tajā proporcionāli iekļauj visu to Kodeksa 71. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto produktu vai pakalpojumu vērtību, ko pircējs tieši vai netieši piegādājis vai sniedzis izmantošanai saistībā ar vērtējamo preču ražošanu. To Kodeksa 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) punktā minēto elementu vērtību, kurus veic Savienībā, iekļauj tikai tādā mērā, kādā par minētajiem elementiem maksā ražotājs.

Ražošanas izmaksas ietver visus izdevumus, kas radušies, veidojot, pilnveidojot vai būtiski uzlabojot ekonomikas preces. Tajās ietver arī izmaksas, kas minētas Kodeksa 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) un iii) punktā.

Kodeksa 74. panta 2. punkta d) apakšpunkta ii) punktā minētie “vispārīgie izdevumi” ietver tās tiešās un netiešās izmaksas par eksportam paredzētu preču ražošanu un pārdošanu, kas nav norādītas Kodeksa 74. panta 2. punkta d) apakšpunkta i) punktā.

Nosakot muitas vērtību saskaņā ar Kodeksa 74. panta 3. punktu, var izmantot pienācīgu elastīgumu, piemērojot Kodeksa 70. pantā un 74. panta 2. punktā paredzētās metodes. Šādi noteikta muitas vērtība pēc iespējas pamatojas uz iepriekš noteiktām muitas vērtībām.

Ja nevar noteikt muitas vērtību saskaņā ar 1. punktu, izmanto citas piemērotas metodes. Šajā gadījumā muitas vērtību nenosaka, pamatojoties uz jebkuru no šādiem elementiem:

tādu preču pārdošanas cena Savienības muitas teritorijā, kas ražotas Savienības muitas teritorijā;

sistēma, saskaņā ar kuru lielākā no divām alternatīvām vērtībām tiek izmantota muitas vērtības noteikšanā;

preču cena eksportētājas valsts iekšzemes tirgū;

ražošanas izmaksas, izņemot aprēķinātās vērtības, kas ►C2 noteiktas identiskām vai līdzīgām precēm ◄ saskaņā ar Kodeksa 74. panta 2. punkta d) apakšpunktu;

cenas eksportam uz trešo valsti;

viszemākās muitas vērtības;

patvarīgi noteiktas vai fiktīvas vērtības.

Kā pavaddokuments tiek prasīts rēķins, kas attiecas uz deklarēto darījuma vērtību.

Saskaņā ar Kodeksa 53. panta 1. punkta a) apakšpunktu, konvertējot valūtu muitas vērtības noteikšanas vajadzībām, izmanto šādus valūtas maiņas kursus:

Eiropas Centrālās bankas publicētais valūtas maiņas kurss – dalībvalstīm, kuru valūta ir euro;

kompetentās valsts iestādes publicētais valūtas maiņas kurss vai, ja valsts iestāde ir norādījusi privātu banku valūtas maiņas kursa publicēšanai, minētās privātās bankas publicētais valūtas maiņas kurss – dalībvalstīm, kuru valūta nav euro.

Valūtas maiņas kurss, kas jāizmanto saskaņā ar 1. punktu, ir valūtas maiņas kurss, kuru publicē katra mēneša priekšpēdējā trešdienā.

Ja minētajā dienā valūtas maiņas kurss netiek publicēts, piemēro jaunāko publicēto valūtas maiņas kursu.

Valūtas maiņas kursu piemēro mēnesim, sākot no nākamā mēneša pirmās dienas.

Ja nav publicēts valūtas maiņas kurss, kā minēts 1. un 2. punktā, kursu, kas jāizmanto, piemērojot Kodeksa 53. panta 1. punkta a) apakšpunktu, nosaka attiecīgā dalībvalsts. Šim kursam iespējami tuvu jāatspoguļo attiecīgās dalībvalsts valūtas vērtība.

Lai apmainītos ar informāciju saistībā ar galvojumiem, kurus var izmantot vairāk nekā vienā dalībvalstī, un to uzglabātu, izmanto elektronisku sistēmu, kas minētajām vajadzībām izveidota saskaņā ar Kodeksa 16. panta 1. punktu.

Šā panta pirmo daļu piemēro no Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minētās SMK Galvojumu pārvaldības sistēmas ieviešanas datuma.

Ja obligāti ir jāsniedz galvojums, iespējama muitas parāda galvojums, kas attiecas uz vienu darbību (vienreizējais galvojums), sedz ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu atbilstoši muitas parādam, kas var rasties, aprēķinot pēc augstākajām nodokļa likmēm, kas piemērojamas tā paša veida precēm.

Ja ar vienreizējo galvojumu jāsedz pārējie maksājumi saistībā ar preču importu vai eksportu, tos aprēķina pēc augstākajām likmēm, kas piemērojamas tā paša veida precēm dalībvalstī, kurā attiecīgajām precēm piemēro muitas procedūru vai kur tās ir pagaidu uzglabāšanā.

Ja muitas dienesti nolemj pieprasīt galvojumu, kurš nav obligāts, piemēro šīs regulas 150. līdz 158. pantu.

Ja galvojums ir vajadzīgs īpašajām procedūrām vai pagaidu uzglabāšanai un to sniedz kā vienreizēju galvojumu skaidras naudas iemaksas veidā, minēto galvojumu sniedz tās dalībvalsts muitas dienestiem, kurā precēm piemēro procedūru vai kur tās ir pagaidu uzglabāšanā.

Ja ir noslēgta īpašā procedūra, kas nav galapatēriņa procedūra, vai galapatēriņa preču uzraudzība vai pagaidu uzglabāšana ir pabeigta pareizi, galvojumu atmaksā tās dalībvalsts muitas dienests, kurā tas tika sniegts.

Saistības, kuras uzņemas galvinieks, apstiprina muitas iestāde, kurā galvojums ir sniegts (galvojuma muitas iestāde), kas paziņo par apstiprināšanu personai, kurai prasīts sniegt galvojumu.

Galvojuma muitas iestāde jebkurā laikā var atsaukt galvinieka saistību apstiprinājumu. Galvojuma muitas iestāde paziņo par atsaukšanu galviniekam un personai, kurai prasīts sniegt galvojumu.

Galvinieks jebkurā laikā var atcelt savas saistības. Galvinieks paziņo par atcelšanu galvojuma muitas iestādei.

Galvinieka saistību atcelšana neietekmē preces, kurām, izmantojot atceltās saistības, atcelšanas spēkā stāšanās laikā jau ir piemērota muitas procedūra un tā joprojām tiek piemērota, vai kuras ir pagaidu uzglabāšanā.

Vienreizējo galvojumu, kas sniegts kā saistības, sniedz, izmantojot 32-01. pielikumā norādīto veidlapu.

Vispārējo galvojumu, kas sniegts kā saistības, sniedz, izmantojot 32-03. pielikumā norādīto veidlapu.

Neskarot 5. un 6. punktu un 160. pantu, katra dalībvalsts var saskaņā ar valsts tiesību aktiem atļaut, ka galvinieks sniedz saistības veidā, kas atšķiras no 32-01., 32-02. un 32-03. pielikumā norādītajiem veidiem, ja tām ir tāds pats juridiskais spēks.

Ja sniedz vienreizēju galvojumu kā galvinieka saistības, minēto saistību apliecinājumu galvojuma derīguma perioda laikā glabā galvojuma muitas iestāde.

Ja sniedz vienreizēju galvojumu kā galvinieka saistības, procedūras izmantotājs nemaina piekļuves kodu, kas saistīts ar galvojuma atsauces numuru.

Ja muitas parāds ir radies citā dalībvalstī, nevis tajā, kura vienā no veidiem, kas minēti Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 83. panta 1. punktā, ir pieņēmusi galvojumu, kuru var izmantot vairāk nekā vienā dalībvalstī, dalībvalsts, kura ir pieņēmusi galvojumu, pēc tās dalībvalsts pieprasījuma, kurā ir radies muitas parāds, pēc maksājuma termiņa beigām pārskaita tai ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu pieņemtā galvojuma un nesamaksātā nodokļa robežās.

Minēto pārskaitījumu veic viena mēneša laikā pēc tam, kad saņemts pieprasījums.

Ja vienreizējo galvojumu var izmantot vairāk nekā vienā dalībvalstī, galvojuma muitas iestāde paziņo personai, kura sniegusi galvojumu, vai, ja galvojums ir kā kvītis, galviniekam šādu informāciju:

galvojuma atsauces numurs;

piekļuves kods, kas saistīts ar galvojuma atsauces numuru.

Ja vispārējo galvojumu var izmantot vairāk nekā vienā dalībvalstī, galvojuma muitas iestāde paziņo personai, kura sniegusi galvojumu, šādu informāciju:

galvojuma atsauces numurs par atsauces summas katru daļu, kas jāpārrauga saskaņā ar šīs regulas 157. pantu;

piekļuves kods, kas saistīts ar galvojuma atsauces numuru.

Pēc tās personas pieprasījuma, kura sniegusi galvojumu, galvojuma muitas iestāde piešķir vienu vai vairākus papildu piekļuves kodus šim galvojumam, kurus izmanto minētā persona vai tās pārstāvji.

Muitas dienests pārbauda galvojuma esību un derīgumu katru reizi, kad persona tam paziņo galvojuma atsauces numuru.

Ja vien šīs regulas 158. pantā nav norādīts citādi, vispārējā galvojuma summa ir vienāda ar atsauces summu, kuru galvojuma muitas iestāde noteikusi saskaņā ar Kodeksa 90. pantu.

Ja vispārējais galvojums jāsniedz par ievedmuitas vai izvedmuitas nodokli un citiem maksājumiem, kuru summu var droši noteikt galvojuma pieprasīšanas laikā, atsauces summas daļa, kas sedz minētos nodokļus un maksājumus, atbilst maksājamā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa un citu maksājumu summai.

Ja vispārējais galvojums jāsniedz par ievedmuitas vai izvedmuitas nodokli un citiem maksājumiem, kuru summu nevar droši noteikt galvojuma pieprasīšanas laikā vai kura mainās laika gaitā, atsauces summas daļa, kas sedz minētos nodokļus un maksājumus, tiek noteikta šādi:

attiecībā uz daļu, ar kuru jāsedz ievedmuitas vai izvedmuitas nodoklis un citi maksājumi, kas radušies, atsauces summa atbilst maksājamā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa un citu maksājumu summai;

attiecībā uz daļu, ar kuru jāsedz ievedmuitas vai izvedmuitas nodoklis un citi maksājumi, kas var rasties, atsauces summa atbilst ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa un citu maksājumu summai, kas var būt maksājami saistībā ar katru muitas deklarāciju vai pagaidu uzglabāšanas deklarāciju, par ko ir sniegts galvojums, periodā, kas ir starp attiecīgās muitas procedūras piemērošanu precēm vai pagaidu uzglabāšanas piemērošanu, un laiku, kad procedūra ir noslēgta vai galapatēriņa preču uzraudzība vai pagaidu uzglabāšana ir pabeigta.

Piemērojot b) apakšpunktu, ņem vērā tā paša veida precēm piemērojamā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa augstākās likmes un citu maksājumu augstākās likmes, kas maksājamas saistībā ar tā paša veida preču importu vai eksportu galvojuma muitas iestādes dalībvalstī.

Ja galvojuma muitas iestādei nav pieejama informācija, kas nepieciešama, lai noteiktu atsauces summas daļu saskaņā ar punkta pirmo daļu, minēto summu nosaka EUR 10 000 apmērā par katru deklarāciju.

Galvojuma muitas iestāde nosaka atsauces summu sadarbībā ar personu, kurai prasīts sniegt galvojumu. Nosakot atsauces summas daļu saskaņā ar 3. punktu, galvojuma muitas iestāde nosaka minēto summu, pamatojoties uz informāciju par precēm, kurām piemērotas attiecīgās muitas procedūras vai kuras ir pagaidu uzglabāšanā iepriekšējos 12 mēnešos, un uz plānoto darbību apjoma aplēsi, tostarp saskaņā ar tās personas tirdzniecības dokumentāciju un uzskaites reģistriem, kurai prasīts sniegt galvojumu.

Galvojuma muitas iestāde pēc savas iniciatīvas vai pēc tās personas pieprasījuma, kurai prasīts sniegt galvojumu, izskata atsauces summu un koriģē to, lai izpildītu šā panta un Kodeksa 90. panta noteikumus.

Persona, kurai prasīts sniegt galvojumu, nodrošina, ka ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa un citu maksājumu, kas maksājami saistībā ar preču importu vai eksportu un kas jānosedz ar galvojumu, summa, kura ir maksājama vai var būt maksājama, nepārsniedz atsauces summu.

Minētā persona informē galvojuma muitas iestādi, ja atsauces summa samazinās līdz apmēram, kas vairs nav pietiekams, lai segtu minētās personas darbības.

Tās atsauces summas daļas pārraudzību, kura sedz ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa un citu maksājumu, kas maksājami saistībā ar preču importu vai eksportu, summu, kura būs maksājama par precēm, kurām piemērota procedūra laišanai brīvā apgrozībā, nodrošina par katru muitas deklarāciju laikā, kad precēm tiek piemērota procedūra. Ja tiek iesniegtas muitas deklarācijas laišanai brīvā apgrozībā saskaņā ar atļauju, kas minēta Kodeksa 166. panta 2. punktā vai 182. pantā, atsauces summas attiecīgās daļas pārraudzību nodrošina, pamatojoties uz papildu deklarācijām vai attiecīgā gadījumā – uz reģistros ierakstītajiem datiem.

Tās atsauces summas daļas pārraudzību, kura sedz ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa un citu maksājumu, kas maksājami saistībā ar preču importu vai eksportu, summu, kura var būt maksājama par precēm, kurām piemērota Savienības tranzīta procedūra, nodrošina par katru muitas deklarāciju laikā, kad precēm tiek piemērota procedūra, izmantojot šīs regulas 273. panta 1. punktā minēto elektronisko sistēmu. Izmantojot Kodeksa 233. panta 4. punkta e) apakšpunktā minēto vienkāršojumu, pārraudzību nepiemēro precēm, kurām piemērota Savienības tranzīta procedūra, ja muitas deklarāciju neapstrādā šīs regulas 273. panta 1. punktā minētajā elektroniskajā sistēmā.

Tās atsauces summas daļas pārraudzību, kura sedz ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa un citu maksājumu, kas maksājami saistībā ar preču importu vai eksportu un kas jānosedz ar galvojumu, summu, kura radīsies vai var rasties, citos gadījumos, nevis tajos, kas minēti 1. un 2. punktā, nodrošina ar regulāru un atbilstīgu revīziju.

Ievērojot Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 84. pantā izklāstītos nosacījumus, vispārējā galvojuma apmēru, kas minēts Kodeksa 95. panta 2. punktā, samazina par 50 %, 30 % vai 0 % no atsauces summas daļas, kas noteikta saskaņā ar šīs regulas 155. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

Vispārējā galvojuma apmēru, kas minēts Kodeksa 95. panta 3. punktā, samazina par 30 %, no atsauces summas daļām, kas noteiktas saskaņā ar šīs regulas 155. panta 2. punktu un 155. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

Noteikumi par Savienības tranzīta procedūru un procedūru saskaņā ar TIR un ATA konvencijām

Tā aprēķina vajadzībām, kas minēts šīs regulas 148. pantā un 155. panta 3. punkta b) apakšpunkta otrajā daļā, Savienības preces, kuras pārvadā saskaņā ar Konvenciju par kopīgu tranzīta procedūru ( 13 ), uzskata par ārpussavienības precēm.

Saistībā ar Savienības tranzīta procedūru vienreizēju galvojumu, kas sniegts kā galvinieka saistības, galvinieks var arī sniegt, izdodot kvītis personām, kuras plāno būt procedūras izmantotājas.

Minēto saistību apliecinājumu sagatavo, izmantojot 32-02. pielikumā norādīto veidlapu, un kvītis sagatavo, izmantojot 32-06. pielikumā norādīto veidlapu.

Galvinieks sniedz galvojuma muitas iestādei visu vajadzīgo informāciju par vienreizējā galvojuma kvītīm, ko tas izdevis.

Par katru kvīti galvinieks paziņo personai, kura plāno būt procedūras izmantotāja, šādu informāciju:

galvojuma atsauces numurs;

piekļuves kods, kas saistīts ar galvojuma atsauces numuru.

Persona, kura plāno būt procedūras izmantotāja, iesniedz nosūtītājai muitas iestādei tik daudz vienreizējā galvojuma kvīšu par summu EUR 10 000 , cik vajadzīgs, lai nosegtu šīs regulas 148. pantā minēto kopsummu.

Tādu saistību atsaukšana un atcelšana, kas sniegtas vienreizēja galvojuma ar kvītīm gadījumā

Muitas dienests, kas ir atbildīgs par attiecīgo galvojuma muitas iestādi, reģistrē elektroniskajā sistēmā, kas minēta šīs regulas 273. panta 1. punktā, informāciju par tādu saistību jebkuru atsaukšanu vai atcelšanu, kas sniegtas vienreizēja galvojuma ar kvītīm gadījumā, un datumu, kad tā stājas spēkā.

No dienas, kurā stājas spēkā atsaukšana vai atcelšana, iepriekš izdotās vienreizējā galvojuma kvītis nevar izmantot, lai precēm piemērotu Savienības tranzīta procedūru.

Saistībā ar Savienības tranzīta procedūru vispārējo galvojumu var sniegt tikai kā galvinieka saistības.

Minēto saistību apliecinājumu uz galvojuma derīguma perioda laiku glabā galvojuma muitas iestāde.

Procedūras izmantotājs nemaina piekļuves kodu, kas saistīts ar galvojuma atsauces numuru.

(Kodeksa 226. panta 3. punkta b) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta b) apakšpunkts)

Muitas konvencijas par starptautiskajiem preču pārvadājumiem, kuros lieto TIR karneti, ar visiem turpmākajiem grozījumiem (TIR konvencija), 8. panta 3. un 4. punkta vajadzībām gadījumā, ja TIR operāciju veic Savienības muitas teritorijā, jebkura garantējošā asociācija, kas veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā, var būt atbildīga par garantētās summas samaksu saistībā ar attiecīgajām precēm TIR operācijā līdz robežvērtībai par vienu TIR karneti EUR 100 000 apmērā vai līdzvērtīgas summas apmērā attiecīgās valsts valūtā.

(Kodeksa 226. panta 3. punkta b) un c) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta b) un c) apakšpunkts)

Derīgs paziņojums par procedūras nenoslēgšanu saskaņā ar TIR konvenciju vai ATA konvenciju, vai Stambulas konvenciju, ko vienas dalībvalsts muitas dienesti veikuši garantējošai asociācijai, ir paziņojums jebkurai citai citas dalībvalsts garantējošai asociācijai, kas identificēta kā atbildīga par ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa vai citu maksājumu summas samaksu.

Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas atgūšana, samaksa, atmaksāšana vai atbrīvojums

Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas noteikšana, muitas parāda paziņošana un iegrāmatošana

Ja ir radies muitas parāds, muitas dienesti, kuru kompetencē ir tās ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas atgūšana, kas atbilst muitas parādam, informē pārējos iesaistītos muitas dienestus par šādiem jautājumiem:

faktu, ka radies muitas parāds;

▼C2

pasākumiem, kas veikti attiecībā pret parādnieku, lai atgūtu attiecīgās summas.

Dalībvalstis palīdz viena otrai, atgūstot ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu, kas atbilst muitas parādam.

Neskarot Kodeksa 87. panta 4. punktu, gadījumā, ja dalībvalsts, kurā precēm piemēroja īpašo procedūru, kas nebija tranzīts, vai kurā tās bija pagaidu uzglabāšanā, muitas dienests, pirms beidzies Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 80. pantā minētais termiņš, iegūst pierādījumus, ka citā dalībvalstī ir notikuši notikumi, kuru rezultātā rodas muitas parāds, vai tiek uzskatīts, ka tas radīsies, minētais muitas dienests nekavējoties un katrā gadījumā – minētajā termiņā nosūta visu pieejamo informāciju muitas dienestam, kas ir atbildīgs par minēto vietu. Atbildīgais muitas dienests apstiprina paziņojuma saņemšanu un norāda, vai tas ir atbildīgs par atgūšanu. Ja 90 dienu laikā netiek saņemta atbilde, informāciju nosūtījušais muitas dienests nekavējoties sāk atgūšanu.

Neskarot Kodeksa 87. panta 4. punktu, gadījumā, ja dalībvalsts, kurā konstatēts, ka radies muitas parāds par precēm, kurām netika piemērota muitas procedūra un kuras nebija pagaidu uzglabāšanā, muitas dienests pirms muitas parāda paziņošanas iegūst pierādījumus, ka citā dalībvalstī ir notikuši notikumi, kuru rezultātā rodas muitas parāds, vai tiek uzskatīts, ka tas radīsies, minētais muitas dienests nekavējoties un katrā gadījumā – pirms minētā paziņojuma nosūta visu pieejamo informāciju muitas dienestam, kas ir atbildīgs par minēto vietu. Atbildīgais muitas dienests apstiprina paziņojuma saņemšanu un norāda, vai tas ir atbildīgs par atgūšanu. Ja 90 dienu laikā netiek saņemta atbilde, informāciju nosūtījušais muitas dienests nekavējoties sāk atgūšanu.

Muitas dienesti norāda koordinējošo muitas iestādi, kas ir atbildīga par jebkuru rīcību saistībā ar muitas parādiem, kas radušies, jo nav izpildīti pienākumi vai nosacījumi, kas saistībā ar ATA karnetēm vai CPD karnetēm paredzēti Kodeksa 79. pantā.

Katra dalībvalsts paziņo Komisijai koordinējošo muitas iestādi kopā ar tās atsauces numuru. Komisija dara šo informāciju pieejamu savā tīmekļa vietnē.

Citu maksājumu atgūšana saskaņā ar Savienības tranzīta procedūru un tranzītu saskaņā ar TIR konvenciju

Ja muitas dienesti, kas paziņoja par muitas parādu un pienākumu maksāt citus maksājumus, kas maksājami saistībā ar tādu preču importu un eksportu, kurām piemērota Savienības tranzīta procedūra vai tranzīta procedūra saskaņā ar TIR konvenciju, iegūst pierādījumus par vietu, kur notikuši notikumi, kuru rezultātā radies muitas parāds un pienākums samaksāt citus maksājumus, minētie muitas dienesti aptur atgūšanas procedūru un nekavējoties nosūta visus vajadzīgos dokumentus, tostarp pierādījumu autentificētu kopiju, dienestiem, kas ir atbildīgi par minēto vietu. Informāciju nosūtījušie dienesti vienlaikus pieprasa apstiprinājumu tam, ►C2 ka informāciju saņēmušais dienests ir atbildīgs par citu maksājumu atgūšanu. ◄

Informāciju saņēmušie dienesti apstiprina paziņojuma saņemšanu un norāda, vai to kompetencē ir ►C2 citu maksājumu atgūšana. ◄ Ja atbilde netiek saņemta 28 dienu laikā, informāciju nosūtījušie dienesti nekavējoties atsāk pašu uzsākto atgūšanas procedūru.

Aptur visas nepabeigtās citu maksājumu atgūšanas procedūras, kuras uzsākuši informāciju nosūtījušie dienesti, tiklīdz informāciju saņēmušie dienesti ir apstiprinājuši paziņojuma saņemšanu un norādījuši, ka to kompetencē ir citu maksājumu atgūšana.

Tiklīdz informāciju saņēmušie dienesti sniedz pierādījumus, ka tie ir atguvuši attiecīgās summas, informāciju nosūtījušie dienesti atmaksā visus citus maksājumus, ko tie jau ir atguvuši, vai atceļ atgūšanas procedūru.

Paziņojums par nodokļu un citu maksājumu atgūšanu saskaņā ar Savienības tranzīta procedūru un tranzītu saskaņā ar TIR konvenciju

Ja ir radies muitas parāds par precēm, kurām piemērota Savienības tranzīta procedūra vai tranzīta procedūra saskaņā ar TIR konvenciju, muitas dienesti, kuru kompetencē ir atgūšana, informē nosūtītāju muitas iestādi par nodokļu un citu maksājumu atgūšanu.

Citu maksājumu atgūšana par precēm, kurām piemērots tranzīts saskaņā ar ATA konvenciju vai Stambulas konvenciju

Ja muitas dienesti, kas paziņoja par muitas parādu un pienākumu maksāt citus maksājumus par precēm, kurām piemērots tranzīts saskaņā ar ATA konvenciju vai Stambulas konvenciju, iegūst pierādījumus par vietu, kur notikuši notikumi, kuru rezultātā radies muitas parāds un pienākums samaksāt citus maksājumus, minētie muitas dienesti nekavējoties nosūta visus vajadzīgos dokumentus, tostarp pierādījumu autentificētu kopiju, dienestiem, kuru kompetencē ir minētā vieta. Informāciju nosūtījušie dienesti vienlaikus pieprasa apstiprinājumu tam, ka informāciju saņēmušais dienests ir atbildīgs par ►C2 citu maksājumu atgūšanu. ◄

Informāciju saņēmušie dienesti apstiprina paziņojuma saņemšanu un norāda, vai to kompetencē ir ►C2 citu maksājumu atgūšana. ◄ Minētajām vajadzībām informāciju saņēmušie dienesti izmanto 33-05. pielikumā iekļauto noslēgšanas modeli, norādot, ka saņemošajā dalībvalstī ir sākta prasījuma procedūra attiecībā pret garantējošo asociāciju. Ja atbilde netiek saņemta 90 dienu laikā, informāciju nosūtījušie dienesti nekavējoties atsāk pašu uzsākto atgūšanas procedūru.

Ja tas ir informāciju saņēmušo dienestu kompetencē, tie sāk jaunu citu maksājumu atgūšanas procedūru, vajadzības gadījumā pēc 2. punktā minētā perioda, un tie nekavējoties informē informāciju nosūtījušos dienestus.

Ja nepieciešams, informāciju saņēmušie dienesti iekasē no garantējošās asociācijas, ar ko tie ir saistīti, maksājamo nodokļu un citu maksājumu summu, izmantojot dalībvalstī, kur atrodas minētie dienesti, piemērojamās likmes.

Tiklīdz informāciju saņēmušie dienesti norāda, ka citu maksājumu atgūšana ir to kompetencē, informāciju nosūtījušie dienesti kompensē garantējošajai asociācijai, ar ko tie ir saistīti, visas summas, kuras minētā asociācija ir noguldījusi vai provizoriski samaksājusi.

Procedūru nodod viena gada laikā pēc karnetes derīguma termiņa beigām, ja vien minētais maksājums nav kļuvis galīgs saskaņā ar ATA konvencijas 7. panta 2. vai 3. punktu vai Stambulas konvencijas A pielikuma 9. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu.

Citu maksājumu atgūšana par precēm, kurām piemērota pagaidu ievešana saskaņā ar ATA konvenciju vai Stambulas konvenciju

Ja tiek atgūti citi maksājumi par precēm, kurām piemērota pagaidu ievešana saskaņā ar ATA konvenciju vai Stambulas konvenciju, piemēro 169. pantu mutatis mutandis.

Paziņojums par muitas parādu un maksājuma prasījums no garantējošās asociācijas

Maksājuma prasījums no garantējošās asociācijas saskaņā ar ATA konvencijas un Stambulas konvencijas procedūru

Ja muitas dienesti konstatē, ka radies muitas parāds par precēm, kurām noformēta ATA karnete, tie nekavējoties veic prasījumu pret garantējošo asociāciju. Koordinējošā muitas iestāde, kas veic Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 86. pantā minēto prasījumu, vienlaikus nosūta koordinējošajai muitas iestādei jurisdikcijā, kurā atrodas muitas iestāde, kas piemēroja pagaidu ievešanu, informatīvu paziņojumu par maksājuma prasījumu, kas nosūtīts garantējošajai asociācijai. Tā izmanto 33-03. pielikumā norādīto veidlapu.

Informatīvajai piezīmei pievieno nenoslēgtās kvīts kopiju, ja tā ir koordinējošās muitas iestādes rīcībā. Informatīvo paziņojumu var izmantot visos gadījumos, kad to uzskata par vajadzīgu.

Nodokļu veidlapu, kas minēta Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 86. pantā, var nosūtīt vēlāk, nekā veic prasījumu garantējošajai asociācijai, taču ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc prasījuma un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc dienas, kurā muitas dienesti uzsāk atgūšanas procedūru. Nodokļu veidlapa ir norādīta 33-04. pielikumā.

Pieteikumus par atmaksāšanu vai atbrīvojumu iesniedz persona, kas ir samaksājusi vai kurai jāmaksā ievedmuitas vai izvedmuitas nodoklis, vai persona, kas pārņēmusi tās tiesības un pienākumus.

Atmaksāšanu vai atbrīvojumu veic pēc preču uzrādīšanas. Ja preces nevar uzrādīt muitas dienestiem, muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, atļauj atmaksāt vai piešķir atbrīvojumu tikai tad, ja tam ir pierādījumi, ka attiecīgās preces ir preces, par kurām ir pieprasīta atmaksāšana vai atbrīvojums.

Neskarot šīs regulas 176. panta 4. punktu un kamēr nav pieņemts lēmums par atmaksāšanas vai atbrīvojuma pieteikumu, preces, par kurām ir pieprasīta atmaksāšana vai atbrīvojums, nepārved uz citu vietu, kas nav minēta pieteikumā, ja vien pieteikuma iesniedzējs iepriekš nepaziņo par to Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 92. panta 1. punktā minētajam muitas dienestam, kurš par to informē muitas dienestu, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu.

Ja atmaksāšanas vai atbrīvojuma vajadzībām jāiegūst papildu informācija no citas dalībvalsts muitas dienesta, nevis tās dalībvalsts, kurā muitas parāds tika paziņots vai kurā minētajam dienestam jāpārbauda preces, lai nodrošinātu, ka ir izpildīti atmaksāšanas vai atbrīvojuma nosacījumi, muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, pieprasa tās dalībvalsts muitas dienesta palīdzību, kurā atrodas preces, norādot iegūstamās informācijas veidu vai veicamās pārbaudes.

Informācijas pieprasījumam pievieno pieteikuma datus un visus dokumentus, kas vajadzīgi, lai tās dalībvalsts muitas dienests, kurā atrodas preces, varētu iegūt pieprasīto informāciju vai veikt pārbaudes.

Ja muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, nosūta 1. punktā minēto pieprasījumu, izmantojot citus līdzekļus, nevis elektroniskas datu apstrādes metodes saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 93. pantu, tas nosūta tās dalībvalsts muitas dienestam, kurā preces atrodas, divas rakstiskas pieprasījuma kopijas, kuras sagatavotas, izmantojot 33-06. pielikumā norādīto veidlapu.

Tās dalībvalsts muitas dienests, kurā preces atrodas, nekavējoties izpilda 1. punktā minēto pieprasījumu.

Tās dalībvalsts muitas dienests, kurā preces atrodas, iegūst muitas dienesta, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, pieprasīto informāciju vai veic pārbaudes 30 dienu laikā pēc dienas, kad tika saņemts pieprasījums. Tas ieraksta iegūtos rezultātus 1. punktā minētā pieprasījuma oriģināla attiecīgajā daļā un nosūta minēto dokumentu muitas dienestam, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, kopā ar visiem dokumentiem, kas minēti 1. punkta otrajā daļā.

Ja tās dalībvalsts muitas dienests, kurā preces atrodas, nevar otrajā daļā noteiktajā periodā iegūt pieprasīto informāciju vai veikt pārbaudes, tas atbilstoši aizpildīto pieprasījumu nosūta atpakaļ 30 dienu laikā pēc dienas, kad tika saņemts pieprasījums.

Ja atmaksāšana un atbrīvojums ir atkarīgs no muitas formalitāšu nokārtošanas, lēmuma par atmaksāšanu vai atbrīvojumu turētājs informē pārraudzības muitas iestādi, ka ir nokārtojis minētās formalitātes. Ja lēmumā norādīts, ka preces var eksportēt vai tām var piemērot īpašo procedūru, un parādnieks izmanto minēto iespēju, pārraudzības muitas iestāde ir muitas iestāde, kurā precēm piemēro minēto procedūru.

Pārraudzības muitas iestāde paziņo muitas dienestam, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, par to muitas formalitāšu nokārtošanu, no kurām ir atkarīga atmaksāšana vai atbrīvojums, ar atbildi, kas minēta Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 95. pantā, izmantojot šīs regulas 33-07. pielikumā norādīto veidlapu.

Ja muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, ir nolēmis, ka atmaksāšana vai atbrīvojums ir pamatots, nodokļa summu atmaksā vai no tā atbrīvo tikai pēc tam, kad minētais muitas dienests ir saņēmis 2. punktā norādīto informāciju.

Muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, var atļaut nokārtot muitas formalitātes, no kurām var būt atkarīga jebkura atmaksāšana vai atbrīvojums, pirms tas pieņem lēmumu. Šāda atļauja neskar minēto lēmumu. Šajos gadījumos 1. līdz 3. punktu piemēro mutatis mutandis.

Šā panta vajadzībām pārraudzības muitas iestāde ir muitas iestāde, kura vajadzības gadījumā nodrošina, ka ir nokārtotas formalitātes vai izpildītas prasības, no kurām ir atkarīga ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas atmaksāšana vai atbrīvojums.

Pieņemot lēmumu par tādu ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļu atmaksāšanu vai atbrīvojumu, kas ir atkarīgi no iepriekšējas konkrētu muitas formalitāšu nokārtošanas, minēto muitas formalitāšu nokārtošanai muitas dienests nosaka termiņu, kas nepārsniedz 60 dienas pēc minētā lēmuma paziņošanas dienas.

Ja 1. punktā noteikto termiņu neievēro, tiek zaudētas tiesības uz atmaksāšanu vai atbrīvojumu, ja vien attiecīgā persona nepierāda, ka minēto termiņu neļāva ievērot neparedzami apstākļi vai nepārvarama vara.

Ja atmaksāšana vai atbrīvojums ir atkarīgs no preču iznīcināšanas, atteikšanās no precēm par labu valstij vai īpašās procedūras vai eksporta procedūras piemērošanas precēm, taču attiecīgās formalitātes ir nokārtotas tikai par minēto preču vienu detaļu vai sastāvdaļu vai vairākām detaļām vai sastāvdaļām, atmaksas vai atbrīvojuma summa ir starpība starp ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu par precēm un starp ievedmuitas un izvedmuitas nodokļa summu, kura būtu jāpiemēro pārējai preču daļai, ja tām nemainītā veidā piemērotu muitas procedūru, kas saistīta ar muitas parāda rašanos, dienā, kurā precēm tiktu piemērota šāda procedūra.

Ja preču iznīcināšanā, ko atļāvis muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, rodas atkritumi vai lūžņi, uzskata, ka šādi atkritumi vai lūžņi ir ārpussavienības preces, ja ir pieņemts lēmums par atmaksāšanu vai atbrīvojuma piešķiršanu.

Gadījumos, uz kuriem attiecas Kodeksa 116. panta 1. punkta otrā daļa, 118. pants vai 120. pants, ja iznīcināšana tika veikta bez muitas uzraudzības, atmaksāšana vai atbrīvojums, pamatojoties uz Kodeksa 120. pantu, ir atkarīgs no šādu nosacījumu izpildes:

pieteikuma iesniedzējs iesniedz muitas dienestam, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, pierādījumus, kas vajadzīgi, lai noteiktu, vai preces, par kurām tiek pieprasīta atmaksāšana vai atbrīvojums, atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

preces ir eksportētas no Savienības muitas teritorijas;

preces ir iznīcinātas tādu iestāžu vai personu uzraudzībā, kuras minētie dienesti ir pilnvarojuši šo iznīcināšanu oficiāli apliecināt;

pieteikuma iesniedzējs iesniedz muitas dienestam, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, visus dokumentus, kas apliecina attiecīgo preču Savienības preču muitas statusu vai kas satur informāciju, kas apstiprina attiecīgo preču Savienības preču muitas statusu, ar kuru minētās preces var būt izvestas no Savienības muitas teritorijas, vai iesniedz visus pierādījumus, kurus minētais muitas dienests uzskata par nepieciešamiem, lai pārliecinātos, ka attiecīgo dokumentu nevar izmantot vēlāk saistībā ar precēm, kas tiek ievestas Savienības muitas teritorijā.

Pierādījumi, kas apstiprina, ka preces, par kurām pieprasa atmaksāšanu vai atbrīvojumu, ir eksportētas no Savienības muitas teritorijas, ietver šādus dokumentus:

izvešanas apliecinājums, kas minēts šīs regulas 334. pantā;

tādas procedūras muitas deklarācijas oriģināls vai apliecināta kopija, kas saistīta ar muitas parāda rašanos;

ja vajadzīgs – tirdzniecības vai administratīvi dokumenti, kuros iekļauts to preču pilns apraksts, kuras tika uzrādītas kopā ar attiecīgās procedūras muitas deklarāciju vai muitas deklarāciju par eksportu no Savienības muitas teritorijas, vai muitas deklarāciju, kas sagatavota par precēm galamērķa trešā valstī.

Pierādījumi, kas apstiprina, ka preces, par kurām pieprasa atmaksāšanu vai atbrīvojumu, ir iznīcinātas tādu iestāžu vai personu uzraudzībā, kuras ir pilnvarotas oficiāli apliecināt šādu iznīcināšanu, ietver jebkuru no šādiem dokumentiem:

ziņojums vai deklarācija par iznīcināšanu, ko sagatavojušas iestādes, kuru uzraudzībā preces iznīcinātas, vai šāda ziņojuma vai deklarācijas apliecināta kopija;

apliecinājums, ko sagatavojusi persona, kura ir pilnvarota apliecināt iznīcināšanu, kam pievienoti pierādījumi par šīs personas pilnvarām.

Minētajos dokumentos iekļauj iznīcināto preču pilnu aprakstu, lai, šo aprakstu salīdzinot ar ziņām, kuras iekļautas muitas deklarācijā par muitas procedūru, kas saistīta ar muitas parāda rašanos, un pavaddokumentiem, varētu pārliecināties, ka iznīcinātās preces ir tās pašas, kurām piemērota minētā procedūra.

Ja ar 2. un 3. punktā minētajiem pierādījumiem nepietiek, lai muitas dienests varētu pieņemt lēmumu par tam iesniegto gadījumu, vai ja daži pierādījumi nav pieejami, šādus pierādījumus var papildināt vai aizstāt ar jebkuriem citiem dokumentiem, ko minētais dienests uzskata par vajadzīgiem.

Katra dalībvalsts paziņo Komisijai to gadījumu sarakstu, kuros atļauta atmaksāšana vai piešķirts atbrīvojums, pamatojoties uz Kodeksa 119. vai 120. pantu, un kuros atmaksas vai atbrīvojuma summa konkrētam parādniekam par vienu vai vairākām importa vai eksporta darbībām vienas kļūdas vai īpašas situācijas rezultātā pārsniedz EUR 50 000 , izņemot gadījumus, kas minēti Kodeksa 116. panta 3. punktā.

Paziņojumu veic katra gada pirmajā un trešajā ceturksnī par visiem gadījumiem, par kuriem iepriekšējā pusgadā ir pieņemts lēmums nodokļus atmaksāt vai atbrīvot no tiem.

Ja dalībvalsts attiecīgā pusgada laikā nav pieņēmusi lēmumu par 1. punktā minētajiem gadījumiem, tā nosūta Komisijai paziņojumu ar ierakstu “Nav piemēroti”.

Katra dalībvalsts nodrošina, ka Komisijai ir pieejams to gadījumu saraksts, kuros atļauta atmaksāšana vai piešķirts atbrīvojums, pamatojoties uz Kodeksa 119. vai 120. pantu, un kuros atmaksas vai atbrīvojuma summa ir vienāda vai mazāka par EUR 50 000 .

Par katru šajā pantā minēto gadījumu sniedz šādu informāciju:

muitas deklarācijas vai dokumenta, ar ko paziņo par parādu, atsauces numurs;

muitas deklarācijas vai dokumenta, ar ko paziņo par parādu, datums;

lēmuma veids;

lēmuma juridiskais pamats;

summa un valūta;

dati par gadījumu (tostarp īss paskaidrojums, kāpēc muitas dienesti uzskata, ka attiecīgajā juridiskajā pamatā iekļautie atmaksāšanas/atbrīvojuma nosacījumi ir izpildīti).

Elektronisko sistēmu, kas izveidota saskaņā ar Kodeksa 16. panta 1. punktu, izmanto šādiem nolūkiem:

ievešanas kopsavilkuma deklarācijās norādīto ziņu un citas informācijas, kas saistīta ar minētajām deklarācijām, kas saistīta ar muitas drošības un drošuma riska analīzi, tostarp palīdzību aviācijas drošības jomā, un kas saistīta ar pasākumiem, kuri veicami, pamatojoties uz minētās analīzes rezultātiem, iesniegšanai, apstrādei un glabāšanai;

informācijas apmaiņai saistībā ar ievešanas kopsavilkuma deklarācijās norādītajām ziņām un ievešanas kopsavilkuma deklarāciju riska analīzes rezultātiem, saistībā ar citu informāciju, kas nepieciešama minētās riska analīzes veikšanai, un saistībā ar pasākumiem, kas veikti, pamatojoties uz riska analīzi, tostarp ieteikumi par kontroles vietām un minētās kontroles rezultāti;

informācijas apmaiņai par Kodeksa 46. panta 3. punktā minēto kopējo drošuma un drošības riska kritēriju un standartu, kontroles pasākumu un prioritāro kontroles jomu īstenošanas pārraudzību un izvērtēšanu.

Sistēmas pakāpeniskās ieviešanas izstrādes un laidienu datumi ir noteikti projektā SMK importa kontroles sistēma 2 (IKS 2) Komisijas Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā ( 14 ).

1.a

Uzņēmēji izmanto ES vienoto tirgotāja saskarni, ko Komisija un dalībvalstis ir izstrādājušas, savstarpēji vienojoties, lai iesniegtu informāciju, labojumu pieprasījumus, atzīšanas par nederīgu pieprasījumus, lai apstrādātu un glabātu ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas un lai apmainītos ar muitas dienestiem ar saistīto informāciju.

Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, līdz tajā minētās elektroniskās sistēmas ieviešanas datumiem, kas noteikti Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā, ar ievešanas kopsavilkuma deklarācijām saistītās informācijas iesniegšanai un apmaiņai izmanto Regulā (EEK) Nr. 2454/93 paredzēto elektronisko sistēmu saskaņā ar šīs regulas 185. panta 1. punktu, 187. pantu un 188. panta 3. punktu.

Ja nav piemērojams neviens no Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 104. pantā paredzētajiem atbrīvojumiem no pienākuma iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, tad ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas par precēm, ko pārvadā pa gaisu, sniedz šādā veidā:

gaisa pārvadātāji līdz Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā noteiktajam šīs regulas 182. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas 2. laidiena datumam ievešanas kopsavilkuma deklarācijas pilnu datu kopu iesniedz 182. panta 2. punktā minētajā elektroniskajā sistēmā;

ekspress pārvadātāji sniedz šādas ziņas:

—

ja sūtījuma patiesā vērtība pārsniedz EUR 22 – līdz Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā noteiktajam šīs regulas 182. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas 2. laidiena ieviešanas laikposma sākuma datumam ievešanas kopsavilkuma deklarācijas pilnu datu kopu 182. panta 2. punktā minētajā elektroniskajā sistēmā,

—

visiem sūtījumiem – no Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā noteiktā šīs regulas 182. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas 1. laidiena datuma minimuma datu kopu, kas paredzēta Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 106. panta 2. punktā, minētajā elektroniskajā sistēmā;

pasta operatori par sūtījumiem, kuru beidzamais galamērķis ir Savienības dalībvalsts, iesniedz minimuma datu kopu, kas paredzēta Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 106. panta 2. punktā, šīs regulas 182. panta 1. punktā minētajā elektroniskajā sistēmā no Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā noteiktā minētās sistēmas 1. laidiena datuma;

iesniedzot vienu vai vairākas datu kopas šīs regulas 182. panta 1. punktā minētajā elektroniskajā sistēmā no minētās sistēmas 2. laidiena ieviešanas datuma, kas noteikts Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā.

1.a

Ja nav piemērojams neviens no Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 104. pantā paredzētajiem atbrīvojumiem no pienākuma iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, tad par precēm, ko pārvadā pa jūru, iekšzemes ūdensceļiem, autoceļiem vai dzelzceļu, ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas sniedz šādā veidā:

līdz Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā noteiktajam šīs regulas 182. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas 3. laidiena ieviešanas datumam iesniedzot ievešanas kopsavilkuma deklarācijas pilnu datu kopu 182. panta 2. punktā minētajā elektroniskajā sistēmā;

iesniedzot vienu vai vairākas datu kopas šīs regulas 182. panta 1. punktā minētajā elektroniskajā sistēmā no minētās sistēmas 3. laidiena ieviešanas datuma, kas paredzēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā.

Ja ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz, iesniedzot vienu vai vairākas datu kopas vai iesniedzot minimuma datu kopu, kas paredzēta Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 106. panta 2. un 2.a punktā, tad persona nepilnīgu vai minimuma datu kopu iesniedz tajā muitas iestādē, kura pēc personas rīcībā esošās informācijas būtu pirmā ievešanas muitas iestāde. Ja minētajai personai nav zināma vieta Savienības muitas teritorijā, kur paredzēta transportlīdzekļa, kas pārvadā preces, ierašanās pirmo reizi, tad pirmo ievešanas muitas iestādi var noteikt, vadoties pēc vietas, uz kuru preces ir nosūtītas.

Citu personu, izņemot pārvadātāju, informācijas sniegšanas pienākumi saistībā ar ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņu sniegšanu

No datuma, kas paredzēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā attiecībā uz šīs regulas 182. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas 3. laidiena ieviešanu, gadījumos, kas minēti Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 112. panta 1. punktā, pārvadātājs un ikviena persona, kas izdod konosamentu, ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņās norāda ikvienas personas identitāti, kura ir ar tām noslēgusi pārvadājuma līgumu un nav tām iesniegusi ievešanas kopsavilkuma deklarācijai nepieciešamās ziņas.

Ja saņēmējs, kas ir norādīts konosamentā, kuram nav pamatā esošu konosamentu, nedara pieejamas vajadzīgās ziņas personai, kas izdod konosamentu, tad minētā persona ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņās norāda saņēmēja identitāti.

No datuma, kas paredzēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā attiecībā uz šīs regulas 182. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas 3. laidiena ieviešanu, gadījumos, kas minēti Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 112. panta 1. punktā, persona, kas izdod konosamentu, informē personu, kura noslēgusi ar to pārvadājuma līgumu, par minētā konosamenta izdošanu.

Ja ir vienošanās par divu kravu apvienošanu, lai sūtītu kā vienu kravu, persona, kas izdod konosamentu, informē par minētā konosamenta izdošanu personu, ar kuru tai ir minētā vienošanās.

No datuma, kas paredzēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā attiecībā uz šīs regulas 182. panta 1. punktā paredzētās sistēmas 2. laidiena ieviešanu, gadījumos, kas minēti Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 113. panta 1. punktā, pārvadātājs un ikviena persona, kas izdod gaisa kravas pavadzīmi, ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņās norāda ikvienas personas identitāti, kura ir ar tām ir noslēgusi pārvadājuma līgumu vai izdevusi gaisa kravas pavadzīmi par tām pašām precēm un nav tām darījusi pieejamas ievešanas kopsavilkuma deklarācijai nepieciešamās ziņas.

No datuma, kas paredzēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā attiecībā uz šīs regulas 182. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas 2. laidiena ieviešanu, gadījumos, kas minēti Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 113. panta 1. punktā, persona, kas izdod gaisa kravas pavadzīmi, informē personu, kura noslēgusi ar to pārvadājuma līgumu, par minētās gaisa kravas pavadzīmes izdošanu.

Ja ir vienošanās par divu kravu apvienošanu, lai sūtītu kā vienu kravu, persona, kas izdod gaisa kravas pavadzīmi, informē par minētās gaisa kravas pavadzīmes izdošanu personu, ar kuru tai ir minētā vienošanās.

No datuma, kas paredzēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā attiecībā uz šīs regulas 182. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas 2. laidiena ieviešanu, gadījumos, kas minēti Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 113.a panta 2. un 3. punktā, pārvadātājs ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņās norāda pasta operatora vai ekspress pārvadātāja, kurš tam nedara pieejamas ievešanas kopsavilkuma deklarācijai nepieciešamās ziņas, identitāti.

Muitas dienesti reģistrē ievešanas kopsavilkuma deklarāciju pēc tās saņemšanas un nekavējoties informē deklarētāju vai tā pārstāvi par deklarācijas reģistrēšanu, un paziņo minētajai personai ievešanas kopsavilkuma deklarācijas MRN un reģistrēšanas datumu.

No datuma, kas Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā ir norādīts kā šīs regulas 182. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas 1. laidiena ieviešanas laikposma sākuma datums, ja ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas iesniedz vismaz ar minimuma datu kopu, kas minēta Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 106. panta 2. un 2.a punktā, vai iesniedz ar vairākām datu kopām, tad muitas dienesti:

katrā iesniegšanas reizē pēc saņemšanas reģistrē ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas;

par reģistrēšanu nekavējoties informē personu, kura iesniedza datu kopu;

minētajai personai paziņo katra iesnieguma MRN un katra iesnieguma reģistrēšanas datumu.

Muitas dienesti nekavējoties informē pārvadātāju par reģistrēšanu, ar nosacījumu, ka pārvadātājs to ir pieprasījis un tam ir piekļuve elektroniskajām sistēmām, kas minētas šīs regulas 182. pantā, jebkurā no šādiem gadījumiem:

ja ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz persona, kas minēta Kodeksa 127. panta 4. punkta otrajā daļā;

ja ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas sniedz saskaņā ar Kodeksa 127. panta 6. punktu.

Pienākumu informēt pārvadātāju 3. punkta b) apakšpunktā minētajos gadījumos piemēro no Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā norādītā šīs regulas 182. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas 2. laidiena ieviešanas laikposma sākuma datuma, ar nosacījumu, ka pārvadātājam ir piekļuve minētajai sistēmai.

Riska analīzi pabeidz pirms preču ierašanās pirmajā ievešanas muitas iestādē, ar nosacījumu, ka ievešanas kopsavilkuma deklarācija ir iesniegta Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 105. līdz 109. pantā noteiktajos termiņos, izņemot gadījumus, kad ir konstatēts risks vai ir jāveic papildu riska analīze.

Neskarot pirmo daļu, pirmo riska analīzi precēm, ko ieved Savienības muitas teritorijā pa gaisu, veic cik ātri vien iespējams pēc ievešanas kopsavilkuma deklarācijas minimuma datu kopas, kas minēta Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 106. panta 2. un 2.a punktā, saņemšanas.

Pirmā ievešanas muitas iestāde vispirms pabeidz drošības un drošuma riska analīzi pēc tam, kad 182. panta 1. punktā minētajā sistēmā ir veikta šāda informācijas apmaiņa:

nekavējoties pēc reģistrēšanas pirmā ievešanas muitas iestāde ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas dara pieejamas to dalībvalstu muitas dienestiem, kuras ir norādītas minētajās ziņās, un to pārējo dalībvalstu muitas dienestiem, kuras ir sistēmā reģistrējušas informāciju saistībā ar drošības un drošuma riskiem, kas atbilst ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņām;

Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 105. līdz 109. pantā noteiktajos termiņos dalībvalstu, kas minētas šā punkta a) apakšpunktā, muitas dienesti vispirms veic drošības un drošuma riska analīzi un, ja tie konstatē risku, tad rezultātus dara pieejamus pirmajai ievešanas muitas iestādei;

pirmā ievešanas muitas iestāde ņem vērā informāciju par riska analīzes rezultātiem, ko snieguši a) apakšpunktā minētie dalībvalstu muitas dienesti, lai pabeigtu riska analīzi;

pirmā ievešanas muitas iestāde pabeigtās riska analīzes rezultātus dara pieejamus to dalībvalstu muitas dienestiem, kuri palīdzēja riska analīzē un kuri, iespējams, ir iesaistīti preču pārvietošanā;

pirmā ievešanas muitas iestāde par riska analīzes pabeigšanu informē šādas personas, ar nosacījumu, ka tās ir pieprasījušas, lai tās informē, un tām ir piekļuve 182. panta 1. punktā minētajai elektroniskajai sistēmai:

deklarētāju vai tā pārstāvi;

ii)

pārvadātāju, ja tas nav deklarētājs vai tā pārstāvis.

Ja pirmā ievešanas muitas iestāde pieprasa sīkāku informāciju par ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņām, kas tai nepieciešamas, lai pabeigtu riska analīzi, tad riska analīze tiek pabeigta pēc minētās informācijas saņemšanas.

Minētajām vajadzībām pirmā ievešanas muitas iestāde pieprasa minēto informāciju no tās personas, kura iesniedza ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, vai attiecīgā gadījumā – no tās personas, kura iesniedza ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas. Ja minētā persona nav pārvadātājs, pirmā ievešanas muitas iestāde informē pārvadātāju, ar nosacījumu, ka pārvadātājs ir pieprasījis, lai to informē, un pārvadātajam ir piekļuve šīs regulas 182. pantā 1. punktā minētajai elektroniskajai sistēmai.

Ja pirmajai ievešanas muitas iestādei ir pamatotas aizdomas, ka preces, kas ievestas pa gaisu, varētu radīt nopietnu aviācijas drošības apdraudējumu, tā pieprasa sūtījumu pirms iekraušanas gaisa kuģī, kura galamērķis ir Savienības muitas teritorija, pārbaudīt kā augsta riska kravu un pastu (HRCM) saskaņā ar 6.7. punktu Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/1998 ( 15 ) pielikumā un 6.7.3. punktu pielikumā Komisijas 2015. gada 16. novembra Īstenošanas lēmumam C(2015)8005 final, ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā, kurā ietverta Regulas (EK) Nr. 300/2008 18. panta a) punktā minētā informācija.

Pirmā ievešanas muitas iestāde informē šādas personas, ar nosacījumu, ka tām ir piekļuve šīs regulas 182. panta 1. punktā minētajai elektroniskajai sistēmai:

Pēc minētās informēšanas persona, kura iesniedza ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, vai attiecīgā gadījumā, persona, kura iesniedza ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas, iesniedz pirmajai ievešanas muitas iestādei minētās pārbaudes rezultātus un visu citu saistīto būtisko informāciju. Riska analīzi pabeidz tikai pēc tam, kad ir iesniegta minētā informācija.

Ja pirmajai ievešanas muitas iestādei ir pamatots iemesls uzskatīt, ka preces, kas ievestas pa gaisu, vai konteinerkravas, kas ievestas pa jūru, kā minēts Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 105. panta a) punktā, varētu radīt tādu nopietnu drošības un drošuma apdraudējumu, kura dēļ nepieciešama tūlītēja rīcība, tā dod rīkojumu preces neiekraut attiecīgajā transportlīdzeklī.

Pirmā ievešanas muitas iestāde informē šādas personas, ar nosacījumu, ka tām ir piekļuve šīs regulas 182. panta 1. punktā minētajai elektroniskajai sistēmai:

Minēto informāciju sniedz nekavējoties pēc konkrētā riska konstatēšanas un konteinerkravu gadījumā, kas ievestas pa jūru, kā minēts Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 105. panta a) punktā, ne vēlāk kā 24 stundas pēc tam, kad pārvadātājs ir saņēmis ievešanas kopsavilkuma deklarāciju vai attiecīgā gadījumā ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas.

Pirmā ievešanas muitas iestāde turklāt nekavējoties informē visu dalībvalstu muitas dienestus par šo paziņojumu un dara tiem pieejamas attiecīgās ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas.

Ja konstatēts, ka sūtījums rada tādu apdraudējumu, ka nepieciešama tūlītēja rīcība pēc transportlīdzekļa ierašanās, pirmā ievešanas muitas iestāde veic minēto rīcību pēc preču ierašanās.

Pēc riska analīzes pabeigšanas pirmā ievešanas muitas iestāde, nosūtot informāciju 182. panta 1. punktā minētajā elektroniskajā sistēmā, var ieteikt vispiemērotāko vietu un vispiemērotākos pasākumus kontroles veikšanai.

Muitas iestāde, kuras kompetencē ir vieta, kas tika ieteikta kā vispiemērotākā kontroles veikšanai, pieņem lēmumu par kontroli un 182. panta 1. punktā minētajā elektroniskajā sistēmā dara pieejamus minētā lēmuma rezultātus visām muitas iestādēm, kuras, iespējams, ir iesaistītas preču pārvietošanā, vēlākais preču uzrādīšanai brīdī pirmajā ievešanas muitas iestādē.

7.a

Kodeksa 46. panta 5. punktā un 47. panta 2. punktā minētajos gadījumos muitas iestādes dara savas veiktās muitas kontroles rezultātus pieejamus pārējo dalībvalstu muitas dienestiem šīs regulas 182. panta 1. punktā minētajā elektroniskajā sistēmā un apmainās ar attiecīgo riska informāciju šīs regulas 36. pantā minētajā sistēmā.

Ja Savienības muitas teritorijā ieved preces, kurām saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 104. panta 1. punkta c) līdz k) apakšpunktu, m) un n) apakšpunktu un 104. panta 2. līdz 4. punktu ir piemērojams atbrīvojums no pienākuma iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, tad riska analīzi veic pēc preču uzrādīšanas.

Muitai uzrādītās preces var izlaist muitas procedūrai vai reeksportēt, tiklīdz ir veikta riska analīze un šādu izlaišanu pieļauj riska analīzes rezultāti un vajadzības gadījumā – veiktie pasākumi.

10.

Riska analīzi veic arī tad, ja tiek labotas ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas saskaņā ar Kodeksa 129. pantu. Tādā gadījumā, neskarot šā panta 5. punkta trešajā daļā noteikto termiņu, konteinerkravām, ko ieved pa jūru, riska analīzi pabeidz nekavējoties pēc ziņu saņemšanas, ja vien netiek konstatēts risks un nav jāveic papildu riska analīze.

Atkāpjoties no šīs regulas 186. panta, līdz datumiem, kas noteikti Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā attiecībā uz šīs regulas 182. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas ieviešanu, riska analīze balstīsies uz informāciju, kas norādīta ievešanas kopsavilkuma deklarācijās, kuras iesniegtas un kuru apmaiņa notikusi šīs regulas 182. panta 2. punktā minētajā elektroniskajā sistēmā, saskaņā ar šā panta noteikumiem.;

Riska analīzi veic pirms preču atvešanas pirmajā ievešanas muitas iestādē, ja ievešanas kopsavilkuma deklarācija ir iesniegta Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 105. līdz 109. pantā noteiktajos termiņos, ja vien nav konstatēts risks.

Konteinerkravas gadījumā, kas ievesta Savienības muitas teritorijā pa jūru, kā minēts Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 105. panta a) punktā, muitas dienesti veic riska analīzi 24 stundu laikā pēc ievešanas kopsavilkuma deklarācijas saņemšanas. Ja minētās analīzes rezultātā muitas dienestiem ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka preču ievešana Savienības muitas teritorijā varētu radīt tik nopietnu drošības un drošuma apdraudējumu, ka ir nepieciešama tūlītēja rīcība, muitas dienesti informē personu, kura iesniedza ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, un, ja minētā persona nav pārvadātājs, informē pārvadātāju, ja pārvadātajam ir piekļuve šīs regulas 182. pantā minētajai elektroniskajai sistēmai, ka preces nav iekraujamas. Minēto paziņojumu veic un minēto informāciju sniedz tūlīt pēc tam, kad ir konstatēts attiecīgais risks, un 24 stundu laikā pēc ievešanas kopsavilkuma deklarācijas saņemšanas.

Ja kuģim vai gaisa kuģim ir jāapstājas vairāk nekā vienā ostā vai lidostā Savienības muitas teritorijā, ar nosacījumu, ka tas pārvietojas starp minētajām ostām vai lidostām, neapstājoties nevienā ostā vai lidostā ārpus Savienības muitas teritorijas, piemēro šādus noteikumus:

▼M1

par visām precēm, kuras pārvadā ar attiecīgo kuģi vai gaisa kuģi, ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz pirmajā Savienības ostā vai lidostā. Muitas dienesti šajā ostā vai lidostā drošības un drošuma vajadzībām veic riska analīzi par visām ar attiecīgo kuģi vai gaisa kuģi pārvadātajām precēm. Papildu riska analīzes par minētajām precēm var veikt ostā vai lidostā, kurā tās tiek izkrautas;

▼B

tādu sūtījumu gadījumā, par kuriem konstatēts, ka tie rada tik nopietnu apdraudējumu, ka vajadzīga tūlītēja iejaukšanās, pirmās ievešanas ostas vai lidostas Savienībā muitas iestāde veic aizliedzošu darbību un jebkurā gadījumā nodod riska analīzes rezultātus nākamajām ostām vai lidostām; un

nākamajās ostās vai lidostās Savienības muitas teritorijā precēm, ko uzrāda muitā minētajā ostā vai lidostā, piemēro Kodeksa 145. pantu.

Ja Savienības muitas teritorijā ieved preces, kurām saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 104. panta 1. punkta c) līdz k) apakšpunktu, m) un n) apakšpunktu un 104. panta 2. līdz 4. punktu piemēro atbrīvojumu no pienākuma iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, tad riska analīzi veic pēc preču uzrādīšanas, pamatojoties uz pagaidu uzglabāšanas deklarāciju vai muitas deklarāciju, kas attiecas uz minētajām precēm.

Riska analīzi veic arī tad, ja tiek labotas ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas saskaņā ar Kodeksa 129. pantu. Tādā gadījumā, neskarot šā panta 3. punktā noteikto termiņu, konteinerkravām, ko ieved pa jūru, riska analīzi pabeidz nekavējoties pēc ziņu saņemšanas, izņemot gadījumus, kad tiek konstatēts risks un ir jāveic papildu riska analīze.

Šīs regulas 182. panta 1. punktā minēto elektronisko sistēmu izmanto pieprasījuma iesniegšanai, lai labotu vai atzītu par nederīgu ievešanas kopsavilkuma deklarāciju vai tajā norādītās ziņas.

Ja ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņu labojumu vai atzīšanu par nederīgu pieprasa dažādas personas, tad katrai no minētajām personām var atļaut pieprasīt labojumu vai atzīšanu par nederīgu tikai attiecībā uz tām ziņām, ko tā ir iesniegusi.

Muitas dienesti nekavējoties paziņo personai, kura iesniedza labošanas vai atzīšanas par nederīgu pieprasījumu, par savu lēmumu to reģistrēt vai noraidīt.

Ja ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņu labošanu vai atzīšanu par nederīgu iesniedz nevis pārvadātājs, bet cita persona, tad muitas dienesti informē arī pārvadātāju, ar nosacījumu, ka pārvadātājs ir pieprasījis, lai to informē, un tam ir piekļuve 182. panta 1. punktā minētajai elektroniskajai sistēmai.

Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, dalībvalstis var ļaut ievešanas kopsavilkuma deklarācijas, kas iesniegta 182. panta 2. punktā minētajā elektroniskajā sistēmā, ziņu labošanas vai atzīšanas par nederīgām pieprasījumus veikt, izmantojot līdzekļus, kas nav Kodeksa 6. panta 1. punktā minētās elektroniskās datu apstrādes metodes.

Savienības muitas teritorijā ienākoša jūras kuģa vai gaisa kuģa maršruta maiņa

Ja pēc ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanas 182. panta 2. punktā minētajā elektroniskajā sistēmā jūras kuģa vai gaisa kuģa maršruts tiek mainīts un paredzams, ka tas vispirms ieradīsies muitas iestādē, kas atrodas dalībvalstī, kura nebija norādīta kā maršruta valsts ievešanas kopsavilkuma deklarācijā, tad minētā transportlīdzekļa operators informē par minēto maršruta maiņu ievešanas kopsavilkuma deklarācijā norādīto pirmo ievešanas muitas iestādi un iesniedz faktiskajai pirmajai ievešanas muitas iestādei ierašanās paziņojumu.

Šā panta pirmo daļu nepiemēro, ja Savienības muitas teritorijā ir ievestas preces, kam piemērota tranzīta procedūra saskaņā ar Kodeksa 141. pantu.

Ievešanas kopsavilkuma deklarācijā norādītā pirmā ievešanas muitas iestāde pēc tam, kad tā ir saņēmusi informāciju saskaņā ar 1. punktu, nekavējoties informē par maršruta maiņu muitas iestādi, kura saskaņā ar minēto informāciju ir mainītā maršruta pirmā ievešanas muitas iestāde. Tā nodrošina, ka pirmajai ievešanas muitas iestādei ir pieejamas ievešanas kopsavilkuma deklarācijas attiecīgās ziņas un riska analīzes rezultāti.

No datuma, kas Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā ir norādīts kā šīs regulas 182. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas 2. laidiena ieviešanas laikposma sākuma datums, ja gaisa kuģa maršruts ir mainīts un tas vispirms ierodas muitas iestādē, kas atrodas dalībvalstī, kura nebija norādīta kā maršruta valsts ievešanas kopsavilkuma deklarācijā, tad faktiskā pirmā ievešanas muitas iestāde minētajā sistēmā izgūst ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas, riska analīzes rezultātus un ieteikumus par kontroli, ko iesniegusi plānotā pirmā ievešanas muitas iestāde.

No datuma, kas Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā ir norādīts kā šīs regulas 182. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas 3. laidiena ieviešanas laikposma sākuma datums, ja jūras kuģa maršruts ir mainīts un tas vispirms ierodas muitas iestādē, kas atrodas dalībvalstī, kura nebija norādīta kā maršruta valsts ievešanas kopsavilkuma deklarācijā, tad faktiskā pirmā ievešanas muitas iestāde minētajā sistēmā izgūst ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas, riska analīzes rezultātus un ieteikumus par kontroli, ko iesniegusi plānotā pirmā ievešanas muitas iestāde.;

Muitas dienesti var atļaut, ka preču uzrādīšanai muitā izmanto ostu vai lidostu sistēmas vai citas pieejamās informēšanas metodes.

Apspriešanās procedūra starp muitas dienestiem, pirms piešķirt atļauju preču pagaidu uzglabāšanas vietai

Apspriešanās procedūrā, kas minēta šīs regulas 14. pantā, ievēro šā panta 2. un 3. punktu, pirms pieņem tādu lēmumu atļaut preču pagaidu uzglabāšanas vietas darbību, kura pieņemšanā iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts, ja vien muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, neuzskata, ka nav izpildīti nosacījumi šādas atļaujas piešķiršanai.

Pirms atļaujas izdošanas muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, saņem to muitas dienestu piekrišanu, ar kuriem veic apspriešanos.

Muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, paziņo pieteikumu un atļaujas projektu muitas dienestiem, ar kuriem veic apspriešanos, vēlākais 30 dienu laikā pēc pieteikuma pieņemšanas.

Muitas dienesti, ar kuriem veic apspriešanos, paziņo savus iebildumus vai piekrišanu 30 dienu laikā pēc dienas, kurā tiem tika paziņots atļaujas projekts. Iebildumi ir pienācīgi pamatoti.

Ja minētā perioda laikā tiek paziņoti iebildumi un 60 dienu laikā pēc dienas, kurā tika paziņots atļaujas projekts, netiek panākta dienestu, ar kuriem veic apspriešanos, vienošanās ar dienestiem, kuri veic apspriešanos, atļauju piešķir tikai tai pieteikuma daļai, pret kuru nebija iebildumu.

Ja muitas dienesti, ar kuriem veic apspriešanos, nepaziņo par iebildumiem noteiktajā termiņā, uzskata, ka piekrišana ir sniegta.

Ja pirms paredzētās preču uzrādīšanas muitai ir iesniegta muitas deklarācija saskaņā ar Kodeksa 171. pantu, muitas dienesti var uzskatīt minēto deklarāciju par pagaidu uzglabāšanas deklarāciju.

Ja pārvietošana notiek starp pagaidu uzglabāšanas vietām, par kurām ir atbildīgi dažādi muitas dienesti, tās pagaidu uzglabāšanas vietas darbības atļaujas turētājs, no kuras preces tiek pārvietotas, informē:

muitas dienestu, kas ir atbildīgs par tās pagaidu uzglabāšanas vietas uzraudzību, no kuras preces tiek pārvietotas, par plānoto pārvietošanu tādā veidā, kas noteikts atļaujā, un pēc preču atvešanas galamērķa pagaidu uzglabāšanas vietā – par pārvietošanas pabeigšanu tādā veidā, kas noteikts atļaujā;

tās vietas atļaujas turētāju, uz kuru preces tiek pārvietotas, par to, ka preces ir nosūtītas.

Ja pārvietošana notiek starp pagaidu uzglabāšanas vietām, par kurām ir atbildīgi dažādi muitas dienesti, tās vietas atļaujas turētājs, uz kuru preces tiek pārvietotas, veic šādas darbības:

informē muitas dienestus, kas ir atbildīgi par minēto vietu, par preču atvešanu; un

pēc preču atvešanas galamērķa pagaidu uzglabāšanas vietā informē nosūtītāja pagaidu uzglabāšanas vietas atļaujas turētāju.

Šā panta 1. un 2. punktā minētajā informācijā ir atsauce uz attiecīgo pagaidu uzglabāšanas deklarāciju un uz pagaidu uzglabāšanas beigu datumu.

Ja notiek to preču pārvietošana, kas atrodas pagaidu uzglabāšanā, par precēm ir atbildīgs tās pagaidu uzglabāšanas vietas darbības atļaujas turētājs, no kuras preces tiek pārvietotas, līdz preces tiek iekļautas tās pagaidu uzglabāšanas vietas atļaujas turētāja uzskaitē, uz kuru preces tiek pārvietotas, ja vien atļaujā nav noteikts citādi.

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI PAR MUITAS STATUSU, MUITAS PROCEDŪRAS PIEMĒROŠANAI PRECĒM, PREČU PĀRBAUDEI, IZLAIŠANAI UN ATSAVINĀŠANAI

Elektroniska sistēma saistībā ar Savienības preču muitas statusa apliecinājumu

Lai apmainītos ar informāciju par Savienības preču muitas statusa apliecinājumu un to uzglabātu, kā paredzēts šīs regulas 199. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā, izmanto elektronisku sistēmu, kas izveidota saskaņā ar Kodeksa 16. panta 1. punktu. ES uzņēmēja vienoto saskarni, kuru, savstarpēji vienojoties, izstrādājusi Komisija un dalībvalstis, izmanto informācijas apmaiņai saistībā ar Savienības preču muitas statusa apliecinājumu.

Šā panta pirmo daļu piemēro no Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minētās SMK Savienības statusa apliecinājuma sistēmas ieviešanas datuma.

Pirms piešķirt atļauju, kas minēta Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 120. pantā, pēc tam, kad pārbaudīts, vai izpildīti atļaujas piešķiršanas nosacījumi, kas paredzēti minētās deleģētās regulas 120. panta 2. punktā, muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, apspriežas ar to dalībvalstu muitas dienestiem, uz kurām attiecas regulārā kuģu satiksme, minētās deleģētās regulas 119. panta 2. punkta b) apakšpunkta vajadzībām, kā arī ar jebkuras citas tādas dalībvalsts muitas dienestiem, par kurām pieteikuma iesniedzējs paziņo, ka tam ir plāni par turpmāku regulāru kuģu satiksmi, par minētās deleģētās regulas 120. panta 2. punkta b) apakšpunktā norādītā nosacījuma izpildi.

Apspriešanās termiņš ir 15 dienas pēc dienas, kad muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, ir paziņojis nosacījumus un kritērijus, kuri jāpārbauda muitas dienestiem, ar kuriem veic apspriešanos.

Atkāpjoties no termiņa, kas noteikts šīs regulas 10. panta 1. punktā, muitas dienests nodrošina, ka informācija, kas tam paziņota saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 121. panta 1. punktu, vienas darbdienas laikā pēc minētās informācijas paziņošanas ir pieejama, izmantojot 10. pantā minēto sistēmu.

Līdz Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minētās SMK Muitas lēmumu sistēmas ieviešanas datumam pirmajā daļā minētā informācija jādara pieejama, izmantojot regulārās kuģu satiksmes elektronisko informācijas un saziņas sistēmu.

Muitas dienestiem, uz kuriem attiecas atļautā regulārā kuģu satiksme, ir piekļuve minētajai informācijai.

Neparedzēti apstākļi tāda pārvadājuma laikā, kurā izmanto regulāru kuģu satiksmi

Ja kuģis, kas ir reģistrēts regulārai kuģu satiksmei, neparedzētu apstākļu rezultātā pārkrauj preces, atrodoties jūrā, apstājas vai iekrauj vai izkrauj preces ostā, kas atrodas ārpus Savienības muitas teritorijas, ostā, kas neietilpst regulārajā kuģu satiksmē, vai Savienības ostas brīvajā zonā, ►C2 kuģošanas sabiedrība nekavējoties informē nākamo Savienības apstāšanās ostu muitas dienestus, ◄ tostarp tos, kas atrodas minētā kuģa regulārajā maršrutā.

Minētajiem muitas dienestiem iepriekš paziņo dienu, kad kuģis atsāk darbību regulārajā kuģu satiksmē.

Dalībvalstu muitas dienesti var pieprasīt pierādījumus no kuģošanas sabiedrības par to, ka ir ievēroti Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 120. panta 2. punkta c) un d) apakšpunkta un 3. punkta un 121. panta 1. un 3. punkta un šīs regulas 197. panta noteikumi.

Ja muitas dienests konstatē, ka kuģošanas sabiedrība nav ievērojusi 1. punktā minētos noteikumus, dienests, izmantojot šīs regulas 10. pantā minēto sistēmu, nekavējoties informē to pārējo dalībvalstu muitas dienestus, kurās darbojas regulārā kuģu satiksme. Minētie dienesti veic vajadzīgos pasākumus.

Līdz tiek ieviesta SMK Muitas lēmumu sistēma, kas minēta Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā, izmanto nevis šīs regulas 10. pantā minēto sistēmu, bet gan regulārās kuģu satiksmes elektronisko informācijas un saziņas sistēmu.

Lai apliecinātu, ka precēm ir Savienības preču muitas statuss, attiecīgā gadījumā izmanto jebkuru no šādiem līdzekļiem:

preču, kam piemērota iekšējā tranzīta procedūra, tranzīta deklarācijas dati. Minētajā gadījumā nepiemēro Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 119. panta 3. punktu;

T2L vai T2LF dati, kas minēti šīs regulas 205. pantā;

muitas preču manifests, kas minēts šīs regulas 206. pantā;

rēķins vai pārvadājuma dokuments, kas minēts šīs regulas 211. pantā;

►C2 e)

attiecīgi zvejas kuģa žurnāls, ◄ izkraušanas deklarācija, pārkraušanas deklarācija un kuģu satelītnovērošanas sistēmas dati, kas minēti šīs regulas 213. pantā;

apliecinājuma līdzekļi, kas minēti šīs regulas 207. līdz 210. pantā;

▼M1

akcīzes deklarācijas dati, kas minēti Padomes Direktīvas 2008/118/EK ( 16 ) 21., 26. un 34. pantā;

▼B

etiķete, kas minēta šīs regulas 290. pantā.

Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, līdz Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minētās SMK Savienības statusa apliecinājuma sistēmas ieviešanas datumam Savienības preču muitas statusa apliecinājumu var sniegt kuģošanas sabiedrības manifesta veidā, kas attiecas uz minētajām precēm.

Atkāpjoties no šā panta 1. punkta d) apakšpunkta, līdz Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minētās SMK Savienības statusa apliecinājuma sistēmas ieviešanas datumam Savienības preču muitas statusa apliecinājumu var sniegt rēķina vai pārvadājuma dokumenta veidā, kas attiecas uz precēm, kuru vērtība pārsniedz EUR 15 000 .

Ja 1. punktā minētos apliecinājuma līdzekļus izmanto precēm, kurām ir Savienības preču muitas statuss, ar iepakojumu, kuram nav Savienības preču muitas statuss, minētajos apliecinājuma līdzekļos iekļauj šādu norādi:

“N iepakojums – [kods 98200]”.

Ja apliecinājuma līdzekļi, kas minēti 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā, ir izdoti ar atpakaļejošu spēku, tajos iekļauj šādu norādi:

“Izdots ar atpakaļejošu spēku – [kods 98201]”.

Apliecinājuma līdzekļus, kas minēti 1. punktā, neizmanto attiecībā uz precēm, kurām ir nokārtotas eksporta formalitātes vai kurām tiek piemērota procedūra “izvešana pārstrādei”.

Savienības preču muitas statusa konkrētu apliecinājuma līdzekļu apstiprināšana, reģistrēšana un izmantošana

Kompetentā muitas iestāde apstiprina un reģistrē Savienības preču muitas statusa apliecinājuma līdzekļus, kas minēti šīs regulas 199. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā, izņemot gadījumos, kas minēti Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 128. panta 1. punktā, un paziņo attiecīgajai personai minēto līdzekļu MRN.

Pēc attiecīgās personas pieprasījuma kompetentā muitas iestāde dara pieejamu dokumentu, kas apliecina 1. punktā minēto apliecinājuma līdzekļu reģistrāciju. To sniedz, izmantojot 51-01. pielikumā norādīto veidlapu.

Apliecinājuma līdzekļus, kas minēti 1. punktā, uzrāda kompetentajai muitas iestādei, kurā tiek uzrādītas preces pēc atgriešanās Savienības muitas teritorijā, norādot apliecinājuma līdzekļu MRN.

Kompetentā muitas iestāde pārrauga 1. punktā minēto apliecinājuma līdzekļu izmantošanu, lai jo īpaši nodrošinātu, ka apliecinājuma līdzeklis netiek izmantots precēm, kas nav preces, kam tas ir izdots.

Līdz Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minētās SMK Savienības statusa apliecinājuma sistēmas ieviešanas datumam, ja Savienības preču kopējā vērtība pārsniedz EUR 15 000 , kompetentā muitas iestāde apstiprina rēķinu vai pārvadājuma dokumentu, kas minēts šīs regulas 199. panta 3. punktā un kuru pienācīgi aizpildījusi un parakstījusi attiecīgā persona.

Līdz Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minētās SMK Savienības statusa apliecinājuma sistēmas ieviešanas datumam, ja dalībvalstis ir noteikušas, ka var izmantot nevis elektroniskās datu apstrādes metodes, bet citus līdzekļus, kompetentā muitas iestāde apstiprina T2L vai T2LF dokumentus un vajadzības gadījumā – visas izmantotās turpinājuma lapas vai kravas sarakstus.

Līdz Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minētās SMK Savienības statusa apliecinājuma sistēmas ieviešanas datumam pēc kuģošanas sabiedrības pieprasījuma manifestu, kuru tā pienācīgi aizpildījusi un parakstījusi, apstiprina kompetentā muitas iestāde.

Līdz Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minētās SMK Savienības statusa apliecinājuma sistēmas ieviešanas datumam muitas dienesti var atļaut sagatavot manifestu, kas minēts 199. panta 2. punktā un ko izmanto Savienības preču muitas statusa pierādīšanai, vēlākais nākamajā dienā pēc kuģa atiešanas. Tomēr manifestu vienmēr sagatavo pirms kuģa ierašanās galamērķa ostā.

Ja muitas statusa “Savienības preces” apliecināšanai ir norādīts MRN, T2L vai T2LF datus, kurus izmanto par pamatu MRN, var izmantot tikai pirmajai preču uzrādīšanai.

Ja T2L vai T2LF izmanto tikai daļai preču pēc to pirmās uzrādīšanas, nosaka jaunu apliecinājumu atlikušajai preču daļai saskaņā ar šīs regulas 200. pantu un Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 123. pantu.

Ceļotāji, kas nav uzņēmēji, iesniedz savus pieprasījumus apstiprināt T2L vai T2LF, izmantojot 51-01. pielikumā norādīto veidlapu.

Katram muitas preču manifestam piešķir vienu MRN.

Šādam manifestam var piešķirt MRN tikai tad, ja tas attiecas uz precēm ar Savienības preču muitas statusu, kas iekrautas kuģī Savienības ostā.

Muitas dienesti var piekrist, ka tirdzniecības, ostas vai pārvadājumu informācijas sistēmas tiek izmantotas muitas preču manifesta apstiprināšanas un reģistrācijas pieprasījuma iesniegšanai un tā uzrādīšanai kompetentajā muitas iestādē, ja šādās sistēmās ir pieejama visa šādam manifestam nepieciešamā informācija.

Savienības preču muitas statusa apliecinājums TIR vai ATA karnetēs vai veidlapās 302

Saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 127. pantu Savienības preces identificē TIR vai ATA karnetēs vai NATO veidlapā 302, vai ES veidlapā 302 ar kodu “T2L” vai “T2LF”. Procedūras izmantotājs pirms dokumenta uzrādīšanas nosūtītājai muitas iestādei, lai apstiprinātu tā autentiskumu, var attiecīgi iekļaut vienu no minētajiem kodiem un pievienot savu parakstu attiecīgajā dokumentā vietā, kas paredzēta preču aprakstam. Atbilstošā koda “T2L” vai “T2LF” autentiskumu apstiprina ar nosūtītājas muitas iestādes zīmogu, ko papildina kompetentās amatpersonas paraksts.

Elektroniskās NATO veidlapas 302 vai elektroniskās ES veidlapas 302 gadījumā procedūras izmantotājs var arī iekļaut vienu no šiem kodiem veidlapas 302 datos. Minētajā gadījumā nosūtītāja muitas iestāde autentiskumu apstiprina elektroniski.

Ja TIR karnete, ATA karnete, NATO veidlapa 302 vai ES veidlapa 302 attiecas gan uz Savienības, gan ārpussavienības precēm, tās norāda atsevišķi un attiecīgi kodu “T2L” vai “T2LF” ieraksta tā, ka tas skaidri attiecas tikai uz Savienības precēm.

Savienības preču muitas statusa apliecinājums mehāniskajiem autotransportlīdzekļiem

Attiecībā uz dalībvalstī reģistrētajiem mehāniskajiem autotransportlīdzekļiem, kas uz laiku tiek izvesti no Savienības muitas teritorijas un atkal ievesti tajā, Savienības preču muitas statuss tiek uzskatīts par apliecinātu, ja tiem ir pievienotas reģistrācijas numuru plāksnes un reģistrācijas dokumenti un ja reģistrācijas dati, kas atspoguļoti uz minētajām plāksnēm un dokumentos, viennozīmīgi norāda minēto reģistrāciju.

Ja Savienības preču muitas statusu nevar uzskatīt par apliecinātu saskaņā ar 1. punktu, Savienības preču muitas statusa apliecinājumu sniedz, izmantojot vienu no pārējiem līdzekļiem, kas norādīti šīs regulas 199. pantā.

Attiecībā uz tādu taru, paletēm un tamlīdzīgu aprīkojumu, izņemot konteinerus, kuri pieder personai, kas veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā, un kurus izmanto tādu preču pārvadāšanā, kas uz laiku tiek izvestas no Savienības muitas teritorijas un atkal ievestas tajā, Savienības preču muitas statusu uzskata par apliecinātu, ja taru, paletes un tamlīdzīgu aprīkojumu var identificēt kā piederošu minētajai personai, tie ir deklarēti ar Savienības preču muitas statusu un nav šaubu par deklarācijas patiesumu.

Savienības preču muitas statusa apliecinājums precēm pasažiera vestā bagāžā

Attiecībā uz precēm pasažiera vestā bagāžā, kuras nav paredzētas lietošanai komerciālām vajadzībām un kuras uz laiku tiek izvestas no Savienības muitas teritorijas un atkal ievestas tajā, uzskata, ka Savienības preču muitas statuss ir apliecināts, ja pasažieris deklarē, ka tām ir Savienības preču muitas statuss, un nav šaubu par deklarācijas patiesumu.

Savienības preču muitas statusa apliecinājums precēm, kuru vērtība nepārsniedz EUR 15 000

Attiecībā uz precēm, kurām ir Savienības preču muitas statuss un kuru vērtība nepārsniedz EUR 15 000 , Savienības preču muitas statusu var apliecināt, uzrādot rēķinu vai pārvadājuma dokumentu, kas attiecas uz minētajām precēm, ja tas attiecas tikai uz precēm, kam ir Savienības preču muitas statuss.

Dalībvalstu muitas dienesti palīdz cits citam, pārbaudot šīs regulas 199. pantā minēto apliecinājuma līdzekļu autentiskumu un precizitāti un to, vai informācija un dokumenti, kas sniegti saskaņā ar šīs sadaļas un Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 123. līdz 133. panta noteikumiem, ir pareizi un vai pareizi piemērotas procedūras, kas izmantotas, lai apliecinātu Savienības preču muitas statusu.

Īpaši noteikumi par jūras zvejas produktiem un no šādiem produktiem iegūtām precēm

Savienības preču muitas statusa apliecinājums jūras zvejas produktiem un no šādiem produktiem iegūtām precēm

Ja Savienības muitas teritorijā ieved Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 119. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā minētos produktus un preces saskaņā ar minētās deleģētās regulas 129. pantu, Savienības preču muitas statusu apliecina, ►C2 sagatavojot attiecīgi zvejas kuģa žurnālu, ◄ izkraušanas deklarāciju, pārkraušanas deklarāciju un kuģu satelītnovērošanas sistēmas datus, kā noteikts Padomes Regulā (EK) Nr. 1224/2009 ( 17 ).

Tomēr muitas dienests, kas ir atbildīgs par Savienības ostu, kurā notiek izkraušana un uz kuru minētie produkti un preces tiek tieši nogādātas ar Savienības zvejas kuģi, kas zvejojis produktus un attiecīgā gadījumā tos pārstrādājis, var uzskatīt Savienības preču muitas statusu par apliecinātu jebkurā no šādiem gadījumiem:

Jūras zvejas produkti un no šādiem produktiem iegūtas preces, kas pārkrautas valstī vai teritorijā, kura nav daļa no Savienības muitas teritorijas, un pārvadātas, šķērsojot šādu valsti vai teritoriju

Ja pirms atvešanas uz Savienības muitas teritoriju produkti vai preces, kas minētas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 119. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā, ir pārkrautas valstī vai teritorijā, kura nav daļa no Savienības muitas teritorijas, un pārvadātas, šķērsojot šādu valsti vai teritoriju, attiecībā uz minētajiem produktiem un precēm, ievedot tos Savienības muitas teritorijā, uzrāda minētās valsts vai teritorijas muitas dienesta apliecinājumu, ka produkti vai preces bija muitas uzraudzībā, kamēr tās bija minētajā valstī vai teritorijā, un nav veikta cita apstrāde, kā vien to saglabāšanai nepieciešamā apstrāde.

Šā panta 1. punktā pieprasīto apliecinājumu izdara uz Deleģētās Regulas (ES) 2015/2446 133. pantā minētā zvejas kuģa žurnāla izdrukas, un attiecīgā gadījumā pievieno pārkraušanas deklarācijas izdruku.

Šā panta 1. punktā pieprasīto apliecinājumu var sniegt, izmantojot jebkādas citas attiecīgas veidlapas vai jebkādus citus attiecīgus dokumentus, kas nav zvejas kuģa žurnāla izdruka, iekļaujot atsauci uz minēto zvejas kuģa žurnālu.

Savienības preču muitas statusa apliecinājums jūras zvejas produktiem un citiem produktiem, kurus ar trešās valsts karogu peldoši kuģi ir ieguvuši vai nozvejojuši Savienības muitas teritorijā

Savienības preču muitas statusa apliecinājumu jūras zvejas produktiem un citiem produktiem, kurus ar trešās valsts karogu peldoši kuģi ir guvuši vai nozvejojuši Savienības muitas teritorijā, sniedz, izmantojot ►C2 zvejas kuģa žurnālu vai jebkuru citu līdzekli, ◄ kas minēts šīs regulas 199. pantā.

Lai apstrādātu informāciju saistībā ar muitas procedūras piemērošanu precēm un apmainītos ar to, izmanto elektroniskas sistēmas, kas izveidotas saskaņā ar Kodeksa 16. panta 1. punktu.

Šā panta pirmo daļu piemēro no Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minēto valstu importa sistēmu attiecīgajiem jaunināšanas un SMK Īpašo procedūru un SMK Automatizētās eksporta kontroles sistēmas attiecīgajiem ieviešanas datumiem.

Ja muitas deklarāciju veic mutiski saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 135. vai 137. pantu par precēm, uz kurām attiecas ievedmuitas vai izvedmuitas nodoklis vai citi maksājumi, muitas dienesti izdod kvīti attiecīgajai personai par to, ka samaksātas minētā nodokļa vai minēto maksājumu summas.

Muitas formalitātes, kuras uzskata par nokārtotām, izmantojot aktu, kas minēts Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 141. panta 1., 2., 4., 4.a, 5. punktā un 6. līdz 8. punktā

(Kodeksa 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts, 139. pants, 158. panta 2. punkts, 172. pants, 194. pants un 267. pants)

Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 138., 139. un 140. panta vajadzībām šādas muitas formalitātes attiecīgā gadījumā uzskata par nokārtotām, izmantojot aktu, kas norādīts minētās deleģētās regulas 141. panta 1., 2., 4., 4.a, 5. un 6. līdz 8. punktā:

Gadījumi, kuros neuzskata, ka muitas deklarācija ir iesniegta, izmantojot aktu, kas minēts Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 141. pantā

Ja pārbaudē konstatē, ka Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 141. pantā minētais akts ir veikts, taču ievestās vai izvestās preces nav preces, kā norādīts minētās deleģētās regulas 138., 139. un 140. pantā, uzskata, ka minēto preču muitas deklarācija nav iesniegta.

Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 138. panta vajadzībām muitas deklarāciju par precēm, kas minētas minētās deleģētās regulas 141. panta 3. punktā, uzskata par pieņemtu un preces uzskata par izlaistām, kad preces ir piegādātas saņēmējam.

Ja nebija iespējams saņēmējam piegādāt preces, tad uzskata, ka muitas deklarācija nav iesniegta.

Preces, kuras netika piegādātas saņēmējam, uzskata par precēm, kas atrodas pagaidu uzglabāšanā, līdz tās tiek iznīcinātas, reeksportētas vai citādi atsavinātas saskaņā ar Kodeksa 198. pantu.

Procedūras noteikumi par NATO veidlapas 302 izmantošanu muitas procedūrās, izņemot tranzītu

Dalībvalsts, kurā sākas militārās darbības Savienības muitas teritorijā, norādītā muitas iestāde nodrošina NATO bruņotos spēkus, kas izvietoti tās teritorijā, ar NATO veidlapām 302:

kuru autentiskums ir iepriekš apstiprināts ar minētās iestādes zīmogu un amatpersonas parakstu;

kurām ir norādīts sērijas numurs;

uz kurām ir minētās norādītās muitas iestādes pilna adrese, kas nepieciešama NATO veidlapas 302 atdodamajai kopijai.

Preču nosūtīšanas laikā NATO bruņotie spēki veic jebkuru no šādām darbībām:

elektroniski iesniedz NATO veidlapu 302 norādītajā muitas iestādē;

aizpilda NATO veidlapu 302 ar paziņojumu, ka preces pārvieto to kontrolē, un apstiprina paziņojuma autentiskumu ar savu parakstu, zīmogu un datumu.

Ja NATO bruņotie spēki rīkojas saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu, tie NATO veidlapas 302 kopiju nekavējoties iesniedz norādītajai muitas iestādei, kas ir atbildīga par muitas formalitātēm un kontroli saistībā ar NATO bruņotajiem spēkiem, kuri nosūta preces vai kuru uzdevumā tiek nosūtītas preces.

Pārējās NATO veidlapas 302 kopijas pavada sūtījumu līdz galamērķa NATO bruņotajiem spēkiem, kuri pēc preču ierašanās tās apzīmogo un paraksta.

Preču ierašanās laikā divas veidlapas kopijas iesniedz norādītajā muitas iestādē, kas ir atbildīga par muitas formalitātēm un kontroli saistībā ar galamērķa NATO bruņotajiem spēkiem.

Norādītā muitas iestāde patur vienu kopiju un atdod atpakaļ otro kopiju muitas iestādei, kas ir atbildīga par muitas formalitātēm un kontroli saistībā ar NATO bruņotajiem spēkiem, kuri nosūta preces vai kuru uzdevumā tiek nosūtītas preces.

Procedūras noteikumi par ES veidlapas 302 izmantošanu muitas procedūrās, izņemot tranzītu

Dalībvalsts, kurā sākas militārās darbības Savienības muitas teritorijā, norādītā muitas iestāde nodrošina dalībvalsts bruņotos spēkus, kas izvietoti tās teritorijā, ar ES veidlapām 302:

kuru autentiskums ir iepriekš apstiprināts ar minētās iestādes zīmogu un amatpersonas parakstu;

kurām ir norādīts sērijas numurs;

uz kurām ir minētās norādītās muitas iestādes pilna adrese, kas nepieciešama ES veidlapas 302 atdodamajai kopijai.

Preču nosūtīšanas laikā dalībvalstu bruņotie spēki veic jebkuru no šādām darbībām:

elektroniski iesniedz ES veidlapu 302 norādītajai muitas iestādei;

aizpilda ES veidlapu 302 ar paziņojumu, ka preces pārvieto to kontrolē, un apstiprina paziņojuma autentiskumu ar savu parakstu, zīmogu un datumu.

Ja dalībvalsts bruņotie spēki rīkojas saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu, tie ES veidlapas 302 kopiju nekavējoties iesniedz norādītajai muitas iestādei, kas ir atbildīga par muitas formalitātēm un kontroli saistībā ar dalībvalsts bruņotajiem spēkiem, kuri nosūta preces vai kuru uzdevumā tiek nosūtītas preces.

Pārējās ES veidlapas 302 kopijas pavada sūtījumu līdz galamērķa dalībvalsts bruņotajiem spēkiem, kuri pēc preču ierašanās tās apzīmogo un paraksta.

Preču ierašanās laikā divas veidlapas kopijas iesniedz norādītajā muitas iestādē, kas ir atbildīga par muitas formalitātēm un kontroli saistībā ar galamērķa dalībvalsts bruņotajiem spēkiem.

Norādītā muitas iestāde patur vienu kopiju un atdod atpakaļ otro kopiju muitas iestādei, kas ir atbildīga par muitas formalitātēm un kontroli saistībā ar dalībvalsts bruņotajiem spēkiem, kuri nosūta preces vai kuru uzdevumā tiek nosūtītas preces.

Tā atbrīvojuma vajadzībām, saskaņā ar kuru var atcelt pienākumu uzrādīt preces saskaņā ar Kodeksa 182. panta 3. punktu, uzraudzības muitas iestāde, kas minēta Kodeksa 182. panta 3. punkta c) apakšpunkta otrajā daļā, ir kompetentā muitas iestāde muitas procedūras piemērošanā precēm, kas minēta Kodeksa 159. panta 3. punktā.

Šādu muitas iestāžu kompetencē ir eksporta procedūras piemērošana precēm:

muitas iestāde, kas ir atbildīga par vietu, kurā eksportētājs veic uzņēmējdarbību;

muitas iestāde, kuras kompetencē ir vieta, kur preces ir iepakotas vai iekrautas eksporta sūtījumam;

tāda atšķirīga muitas iestāde attiecīgajā dalībvalstī, kuras kompetencē administratīvu iemeslu dēļ ir attiecīgā darbība.

Ja preču vērtība nepārsniedz EUR 3 000 vienam sūtījumam un vienam deklarētājam un uz tām neattiecas aizliegumi vai ierobežojumi, eksporta procedūras piemērošana precēm ir arī tās muitas iestādes kompetencē, kuras kompetencē ir preču izvešanas vieta no Savienības muitas teritorijas, papildus pirmajā daļā identificētajām muitas iestādēm.

Ja ir iesaistīti apakšuzņēmēji, tās muitas iestādes kompetencē, kas ir atbildīga par vietu, kurā apakšuzņēmējs veic uzņēmējdarbību, ir arī eksporta procedūras piemērošana precēm papildus pirmajā un otrajā daļā identificētajām muitas iestādēm.

Atsevišķos gadījumos, ja to pamato apstākļi, citas muitas iestādes, kuras atrašanās vieta ir vairāk piemērota preču uzrādīšanai muitai, kompetencē ir arī eksporta procedūras piemērošana precēm.

Mutiskās muitas deklarācijas par eksportu un reeksportu veic muitas iestādē, kuras kompetencē ir preču izvešanas vieta.

No Direktīvas (ES) 2017/2455 4. panta 1. punkta ceturtajā daļā noteiktā datuma muitas iestāde, kuras kompetencē ir tādu preču laišana brīvā apgrozībā, kas atrodas sūtījumā, kuram piemēro atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa atbilstoši Padomes Regulas (EK) Nr. 1186/2009 23. panta 1. punktam vai 25. panta 1. punktam, saskaņā ar PVN režīmu, izņemot īpašo režīmu no trešām teritorijām vai trešām valstīm importētu preču tālpārdošanai, kurš minēts Direktīvas 2006/112/EK XII sadaļas 6. nodaļas 4. iedaļā, ir tā muitas iestāde, kura atrodas tajā dalībvalstī, kurā beidzas preču nosūtīšana vai pārvadāšana.

Muitas dienests katrā dalībvalstī, kuras teritorijā ir izvietoti NATO bruņotie spēki, kas ir tiesīgi izmantot NATO veidlapu 302, norāda muitas iestādi vai iestādes, kas ir atbildīgas par muitas formalitātēm un kontroli attiecībā uz precēm, kas pārvietojamas vai izmantojamas militārām darbībām.

Muitas dienests katrā dalībvalstī norāda muitas iestādi vai iestādes, kas ir atbildīgas par muitas formalitātēm un kontroli saistībā ar precēm, kas pārvietojamas vai izmantojamas militārām darbībām, kuras veiktas, izmantojot ES veidlapu 302.

Ja muitas deklarācija attiecas uz divām vai vairāk preču pozīcijām, tad minētajā deklarācijā iekļautās ziņas attiecībā uz katru pozīciju uzskata par atsevišķu muitas deklarāciju.

Izņemot gadījumu, ja uz konkrētām precēm sūtījumā attiecas atšķirīgi pasākumi, sūtījumā ietilpstošās preces uzskata par vienu pozīciju veidojošām precēm 1. punkta vajadzībām, ja ir izpildīts jebkurš no šādiem nosacījumiem:

tās jāklasificē vienā tarifu apakšpozīcijā;

uz tām attiecas vienkāršojumu piemērošana saskaņā ar Kodeksa 177. pantu.

Ja tiek iesniegta vienkāršota deklarācija tādu preču laišanai brīvā apgrozībā, uz kurām attiecas tarifu kvota, ko administrē hronoloģiskā secībā atbilstoši dienām, kad pieņemtas ►C2 muitas deklarācijas, ◄ deklarētājs var pieprasīt piešķirt tarifu kvotu tikai tad, kad ir pieejamas vajadzīgās ziņas vienkāršotajā deklarācijā vai papildu deklarācijā.

Ja pieprasījumu piešķirt tarifu kvotu, ko administrē hronoloģiskā secībā atbilstoši dienām, kad pieņemtas ►C2 muitas deklarācijas, ◄ veic papildu deklarācijā, pieprasījumu var neapstrādāt, līdz tiek iesniegta papildu deklarācija.

Tarifu kvotas piešķiršanas vajadzībām ņem vērā vienkāršotās deklarācijas pieņemšanas datumu.

Ja precēm ir piemērota muitas procedūra, pamatojoties uz vienkāršoto deklarāciju, Kodeksa 163. panta 2. punktā minētos pavaddokumentus sniedz muitas dienestiem pirms preču izlaišanas.

Ieraksta deklarētāja reģistros gadījumā saskaņā ar Kodeksa 182. pantu, ja papildu deklarācija ir vispārīga, periodiska vai apkopojoša un uzņēmējam ir pašnovērtējuma atļauja aprēķināt maksājamo ievedmuitas un izvedmuitas nodokļa summu, minētais atļaujas turētājs iesniedz papildu deklarāciju vai muitas dienesti var atļaut, ka papildu deklarācijas ir pieejamas, izmantojot tiešu elektronisku piekļuvi atļaujas turētāja sistēmā.

Izņemot gadījumus, ja muitas deklarāciju iesniedz mutiski vai izmantojot aktu, kuru uzskata par muitas deklarāciju, vai ja muitas deklarācija ir kā ieraksts deklarētāja reģistros saskaņā ar Kodeksa 182. pantu, muitas dienesti paziņo deklarētājam par muitas deklarācijas pieņemšanu un sniedz tam MRN minētajai deklarācijai un tās pieņemšanas datumu.

Šo pantu nepiemēro līdz Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minētās Automatizētās eksporta kontroles sistēmas un Jaunās datorizētās tranzīta kontroles sistēmas attiecīgajiem ieviešanas un līdz valstu importa sistēmu attiecīgajiem jaunināšanas datumiem.

Ja muitas deklarācija tiek iesniegta saskaņā ar Kodeksa 171. pantu, muitas dienesti apstrādā sniegtās ziņas pirms preču uzrādīšanas, jo īpaši riska analīzes vajadzībām.

Preces, kas ietilpst dažādās tarifu apakšpozīcijās un deklarētas vienā apakšpozīcijā

Kodeksa 177. panta vajadzībām gadījumā, ja preces sūtījumā ietilpst tarifu apakšpozīcijās, uz kurām attiecas specifisks nodoklis, kas izteikts, izmantojot vienu un to pašu mērvienību, nodoklis, ko uzliek visam sūtījumam, pamatojas uz tarifu apakšpozīciju, uz kuru attiecas augstākais specifiskais nodoklis.

Kodeksa 177. panta vajadzībām, ja preces sūtījumā ietilpst tarifu apakšpozīcijās, uz kurām attiecas specifisks nodoklis, kas izteikts, izmantojot dažādas mērvienības, augstāko specifisko nodokli katrai mērvienībai piemēro visām precēm sūtījumā, kurām specifiskais nodoklis ir izteikts, izmantojot minēto vienību, un konvertē procentuālajā nodoklī katram minēto preču veidam.

Nodoklis, ko uzliek visam sūtījumam, pamatojas uz tarifu apakšpozīciju, uz kuru attiecas procentuālā nodokļa augstākā likme, kas izriet no konvertācijas saskaņā ar pirmo daļu.

Kodeksa 177. panta vajadzībām gadījumā, ja preces sūtījumā ietilpst tarifu apakšpozīcijās, uz kurām attiecas procentuālais nodoklis un specifiskais nodoklis, augstāko specifisko nodokli, kā noteikts saskaņā ar 1. un 2. punktu, konvertē procentuālajā nodoklī katram preču veidam, kam specifiskais nodoklis ir izteikts, izmantojot vienu un to pašu vienību.

Nodoklis, ko uzliek visam sūtījumam, pamatojas uz tarifu apakšpozīciju, uz kuru attiecas procentuālā nodokļa augstākā likme, tostarp procentuālais nodoklis, kas izriet no konvertācijas saskaņā ar pirmo daļu.

Apspriešanās procedūra starp muitas dienestiem centralizētās muitošanas atļauju piešķiršanas gadījumā

Apspriešanās procedūru, kas minēta ►M1 14. pantu ◄ , ievēro, ja muitas dienests saņem pieteikumu tādas centralizētas muitošanas atļaujas saņemšanai, kas minēta Kodeksa 179. pantā un kurā iesaistīts vairāk nekā viens muitas dienests, ja vien muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, neuzskata, ka nav izpildīti nosacījumi šādas atļaujas piešķiršanai.

►C2 2.

Vēlākais 45 dienas pēc pieteikuma pieņemšanas, ◄ muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, paziņo pārējiem iesaistītajiem muitas dienestiem šādu informāciju:

pieteikums un atļaujas projekts, tostarp šīs regulas 231. panta 5. un 6. punktā minētie termiņi;

vajadzības gadījumā – kontroles plāns, kurā paredzētas konkrētas kontroles, kuras veic dažādie iesaistītie muitas dienesti pēc tam, kad atļauja ir tikusi piešķirta;

cita attiecīga informācija, kuru iesaistītie muitas dienesti atzīst par nepieciešamu.

Muitas dienesti, ar kuriem veic apspriešanos, paziņo savu piekrišanu vai iebildumus, kā arī jebkādas atļaujas projekta vai ierosinātā kontroles plāna izmaiņas 45 dienu laikā pēc dienas, kurā tiem tika paziņots atļaujas projekts. Iebildumi ir pienācīgi pamatoti.

Ja tiek paziņoti iebildumi un 90 dienu laikā pēc dienas, kurā tika paziņots atļaujas projekts, netiek panākta vienošanās, atļauju nepiešķir daļām, pret kurām bija iebildumi. Ja muitas dienesti, ar kuriem veic apspriešanos, nepaziņo par iebildumiem paredzētajā termiņā, uzskata, ka tie ir piekrituši.

Līdz Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minētās Importa centralizētās muitošanas un Automatizētās eksporta kontroles sistēmas attiecīgajiem ieviešanas datumiem, atkāpjoties no šā panta 2. punkta un 3. punkta pirmās daļas, tajos minētos periodus muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, var pagarināt par 15 dienām.

Atkāpjoties no šā panta 3. punkta otrās daļas, tajā minēto periodu muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, var pagarināt par 30 dienām.

5. Līdz Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minētās SMK Muitas lēmumu sistēmas ieviešanas datumam, atkāpjoties no šā panta 2. punkta b) apakšpunkta, vienmēr tiek paziņots tajā minētais kontroles plāns.

Dalībvalstu muitas dienesti nekavējoties informē muitas dienestu, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, par visiem faktoriem, kuri pēc atļaujas piešķiršanas rodas attiecībā uz centralizēto muitošanu un kuri var ietekmēt tās turpināšanu vai saturu.

Muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, pārējo dalībvalstu muitas dienestiem dara pieejamu visu tā rīcībā esošo attiecīgo informāciju par centralizētās muitošanas atļaujas turētāja ar muitu saistītajām darbībām.

Centralizētās muitošanas atļaujas turētājs ir uzrādījis preces kompetentajā muitas iestādē, kā norādīts minētajā atļaujā, iesniedzot uzraudzības muitas iestādē jebkuru no šādiem dokumentiem:

▼B

standarta muitas deklarācija, kā minēts Kodeksa 162. pantā;

vienkāršota muitas deklarācija, kā minēts Kodeksa 166. pantā;

uzrādīšanas paziņojums, kā minēts šīs regulas 234. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

Ja muitas deklarācija ir kā ieraksts deklarētāja reģistros, piemēro šīs regulas 234., 235. un 236. pantu.

Centralizētajai muitošanai piemēro uzrādīšanas atbrīvojumu, kas piešķirts saskaņā ar Kodeksa 182. panta 3. punktu, ja persona, kas tur atļauju iesniegt muitas deklarāciju kā ierakstu deklarētāja reģistros, ir izpildījusi šīs regulas 234. panta 1. punkta f) apakšpunktā noteikto pienākumu.

Ja uzraudzības muitas iestāde ir pieņēmusi muitas deklarāciju vai saņēmusi paziņojumu, kas minēts 1. punkta c) apakšpunktā, tā:

veic pienācīgu kontroli, lai pārbaudītu muitas deklarāciju vai uzrādīšanas paziņojumu;

nekavējoties nosūta uzrādīšanas muitas iestādei muitas deklarāciju vai paziņojumu un saistītās riska analīzes rezultātus;

nekavējoties nosūta uzrādīšanas muitas iestādei muitas deklarāciju vai paziņojumu un saistītās riska analīzes rezultātus; informē uzrādīšanas muitas iestādi par jebkuru no šādām iespējām:

ka preces var izlaist attiecīgajai muitas procedūrai;

ii)

ka vajadzīga muitas kontrole saskaņā ar Kodeksa 179. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

Ja uzraudzības muitas iestāde informē uzrādīšanas muitas iestādi, ka preces var izlaist attiecīgajai muitas procedūrai, uzrādīšanas muitas iestāde termiņā, kas noteikts centralizētās muitošanas atļaujā, informē uzraudzības muitas iestādi par to, vai pašas veiktā minēto preču kontrole, tostarp kontrole saistībā ar valsts noteiktajiem aizliegumiem un ierobežojumiem, ietekmē šādu izlaišanu.

Ja uzraudzības muitas iestāde informē uzrādīšanas muitas iestādi, ka vajadzīga muitas kontrole saskaņā ar Kodeksa 179. panta 3. punkta c) apakšpunktu, uzrādīšanas muitas iestāde termiņā, kas noteikts centralizētās muitošanas atļaujā, apliecina, ka saņēmusi uzraudzības muitas iestādes pieprasījumu veikt pieprasīto kontroli un vajadzības gadījumā informē uzraudzības muitas iestādi par pašas veikto preču kontroli, tostarp kontroli saistībā ar valsts aizliegumiem un ierobežojumiem.

Uzraudzības muitas iestāde informē uzrādīšanas muitas iestādi par preču izlaišanu.

Eksporta gadījumā uzraudzības muitas iestāde pēc preču izlaišanas eksporta deklarācijas ziņas, kas attiecīgi papildinātas saskaņā ar šīs regulas 330. pantu, dara pieejamas deklarētajai izvešanas muitas iestādei. Izvešanas muitas iestāde informē uzraudzības muitas iestādi par preču izvešanu saskaņā ar šīs regulas 333. pantu. Uzraudzības muitas iestāde apliecina izvešanu deklarētājam saskaņā ar šīs regulas 334. pantu.

Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, līdz Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minētās Importa centralizētās muitošanas un Automatizētās eksporta kontroles sistēmas attiecīgajiem ieviešanas datumiem attiecībā uz precēm, uz kurām attiecas centralizētās muitošanas atļauja, atļaujas turētājs vai deklarētājs veic šādas darbības:

uzrāda preces vietās, kuras norādītas atļaujā un kuras muitas dienesti norādījuši vai apstiprinājuši saskaņā ar Kodeksa 139. pantu, izņemot gadījumu, ja preču uzrādīšanas pienākums ir atcelts saskaņā ar Kodeksa 182. panta 3. punktu; un

iesniedz atļaujā norādītajā muitas iestādē muitas deklarāciju vai ieraksta preces tās reģistros.

10.

Līdz Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minētās Importa centralizētās muitošanas un Automatizētās eksporta kontroles sistēmas attiecīgajiem ieviešanas datumiem kompetentie muitas dienesti izmanto kontroles plānu, kurā norādīts minimālais kontroles līmenis.

11.

Šā panta 5. un 6. punktu nepiemēro līdz Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/578 pielikumā minētās AES un SMK Importa centralizētās muitošanas sistēmas (CCI) attiecīgajiem ieviešanas datumiem.

Centralizētā muitošana, kurā iesaistīts vairāk nekā viens muitas dienests

Uzraudzības muitas iestāde nosūta uzrādīšanas muitas iestādei šādu informāciju:

visi pēc preču izlaišanas radušies standarta muitas deklarācijas labojumi vai tās anulēšana;

ja ir iesniegta papildu deklarācija, minētā deklarācija un visi tās labojumi vai tās anulēšana.

Ja muitai tirgotāja IT sistēmā ir pieejama papildu deklarācija saskaņā ar šīs regulas 225. pantu, uzraudzības muitas iestāde nosūta ziņas ne vēlāk kā 10 dienas pēc tā laika perioda beigām, uz kuru attiecas papildu deklarācija, un visus minētās atvasinātās papildu deklarācijas labojumus vai informāciju par tās anulēšanu.

Ja tiek piešķirta atļauja iesniegt muitas deklarāciju kā ierakstu deklarētāja reģistros saskaņā ar Kodeksa 182. panta 1. punktu, muitas dienesti izveido konkrētajam uzņēmējam paredzētu kontroles plānu, kurā paredzēta to muitas procedūru uzraudzība, kas tiek veiktas saskaņā ar atļauju, noteikts muitas kontroles biežums un tostarp nodrošināts, ka efektīvu muitas kontroli var veikt visos ar ierakstu deklarētāja reģistros saistītās procedūras posmos.

Attiecīgā gadījumā kontroles plānā ņem vērā Kodeksa 103. panta 1. punktā minēto muitas parāda paziņošanas noilguma periodu.

Kontroles plānā paredz kontroli, kas jāveic, ja piešķir uzrādīšanas atbrīvojumu saskaņā ar Kodeksa 182. panta 3. punktu.

Centralizētās muitošanas gadījumā kontroles plānā, kurā precizēta uzdevumu sadale starp uzraudzības muitas iestādi un uzrādīšanas muitas iestādi, ņem vērā aizliegumus un ierobežojumus, kurus piemēro vietā, kurā atrodas uzrādīšanas muitas iestāde.

Tās personas pienākumi, kura tur atļauju iesniegt muitas deklarāciju kā ierakstu deklarētāja reģistros

Persona, kura tur atļauju iesniegt muitas deklarāciju kā ierakstu deklarētāja reģistros, veic šādas darbības:

uzrāda preces muitai, izņemot gadījumu, ja piemēro Kodeksa 182. panta 3. punktu, un ieraksta reģistros uzrādīšanas ►C2 paziņojuma datumu; ◄

ieraksta reģistros vismaz vienkāršotās muitas deklarācijas ziņas un visu pavaddokumentu datus;

pēc uzraudzības muitas iestādes pieprasījuma dara pieejamas muitas deklarācijas ziņas, kas ierakstītas reģistros, un visus pavaddokumentus, izņemot gadījumu, ja muitas dienesti atļauj, ka deklarētājs nodrošina tiešu datorpiekļuvi minētajai informācijai savos reģistros;

dara uzraudzības muitas iestādei pieejamu informāciju par precēm, uz kurām attiecas ierobežojumi un aizliegumi;

►C2 e)

nodrošina uzraudzības muitas iestādei pavaddokumentus, ◄ kā minēts Kodeksa 163. panta 2. punktā, pirms var izlaist deklarētās preces;

ja piemēro Kodeksa 182. panta 3. punktā minēto atbrīvojumu, nodrošina, ka pagaidu uzglabāšanas vietu darbības atļaujas turētājam ir informācija, kas nepieciešama, lai apliecinātu pagaidu uzglabāšanas beigas;

izņemot gadījumu, ja ir piešķirts atbrīvojums no pienākuma iesniegt papildu deklarāciju saskaņā ar Kodeksa 167. panta 2. punktu, iesniedz papildu deklarāciju uzraudzības muitas iestādei atļaujā noteiktajā veidā un termiņā.

Atļauju iesniegt muitas deklarāciju kā ierakstu deklarētāja reģistros nepiemēro šādām deklarācijām:

muitas deklarācijas, kas ir pieteikums, lai saņemtu atļauju piemērot īpašo procedūru saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 163. pantu;

muitas deklarācijas, kas iesniegtas ievešanas kopsavilkuma deklarācijas vietā saskaņā ar Kodeksa 130. panta 1. punktu.

Ja uzraudzības muitas iestāde saskaņā ar Kodeksa 182. panta 3. punkta trešo daļu ir lūgusi uzrādīt preces muitai, pamatojoties uz to, ka muitas dienesti ir konstatējuši jaunu nopietnu finanšu risku vai citu īpašu situāciju saistībā ar atļauju iesniegt muitas deklarāciju kā ierakstu deklarētāja reģistros ar atbrīvojumu no pienākuma uzrādīt preces, uzraudzības muitas iestāde šādas atļaujas turētājam:

nosaka konkrētu laikposmu, kurā preces, uz ko attiecas minētās situācijas, uzrādāmas muitai;

norāda uz pienākumu reģistros ierakstīt uzrādīšanas paziņojuma datumu;

norāda uz pienākumu ievērot 1. punkta b) līdz e) un g) apakšpunktu.

Preču izlaišana, ja muitas deklarācija tiek iesniegta kā ieraksts deklarētāja reģistros

Ja atļaujā iesniegt muitas deklarāciju kā ierakstu deklarētāja reģistros noteikts termiņš, lai informētu minētās atļaujas turētāju par visām veicamajām kontrolēm, uzskata, ka preces ir izlaistas minētā termiņa beigās, ja vien uzraudzības muitas iestāde minētajā termiņā nav norādījusi, ka plāno veikt kontroli.

Ja atļaujā nav norādīts 1. punktā minētais termiņš, uzraudzības muitas iestāde izlaiž preces saskaņā ar Kodeksa 194. pantu.

Ja tiek iesniegta muitas deklarācija kā ieraksts deklarētāja reģistros tādu preču laišanai brīvā apgrozībā, uz kurām attiecas tarifu kvota, ko administrē hronoloģiskā secībā atbilstoši dienām, kad pieņemtas *muitas deklarācijas,* persona, kas tur atļauju iesniegt muitas deklarāciju minētajā veidā, pieprasa piešķirt tarifu kvotu papildu deklarācijā.

Ja pieprasījumu piešķirt tarifu kvotu, ko administrē hronoloģiskā secībā atbilstoši dienām, kad pieņemtas deklarācijas par laišanu brīvā apgrozībā, veic papildu deklarācijā, pieprasījumu var apstrādāt tikai pēc tam, kad ir iesniegta minētā deklarācija. Tomēr datumu, kurā preces tiek ierakstītas deklarētāja reģistros, ņem vērā tarifu kvotas piešķiršanas vajadzībām.

Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, līdz Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minēto valstu importa deklarēšanas sistēmu jaunināšanas datumiem dalībvalstis var noteikt, ka pieprasījumu, lai izmantotu tarifu kvotu, ko administrē saskaņā ar šīs regulas 49. līdz 54. pantu, veic nevis šā panta 1. punktā noteiktajā veidā, bet citā veidā, ja dalībvalstīm ir pieejamas visas ziņas, kas ļauj novērtēt pieprasījuma derīgumu.

Ja uzņēmējam ir atļauts noteikt maksājamā ievedmuitas un izvedmuitas nodokļa summu saskaņā ar Kodeksa 185. panta 1. punktu, minētais uzņēmējs tā perioda beigās, kuru muitas dienesti ir noteikuši atļaujā, nosaka maksājamā ievedmuitas un izvedmuitas nodokļa summu par minēto periodu saskaņā ar atļaujā paredzētajiem noteikumiem.

Desmit dienu laikā pēc muitas dienestu atļaujā noteiktā perioda beigām, minētās atļaujas turētājs iesniedz uzraudzības muitas iestādei sīkāku informāciju par summu, kas noteikta saskaņā ar 1. punktu. Uzskata, ka muitas parāds ir paziņots minētās iesniegšanas laikā.

Atļaujas turētājs maksā 2. punktā minēto summu atļaujā noteiktajā periodā un vēlākais termiņā, kas noteikts Kodeksa 108. panta 1. punktā.

Ja kompetentā muitas iestāde ir nolēmusi pārbaudīt preces saskaņā ar Kodeksa 188. panta c) punktu vai ņemt paraugus saskaņā ar Kodeksa 188. panta d) punktu, tā šim nolūkam norāda laiku un vietu un informē par to deklarētāju.

Pēc deklarētāja pieprasījuma kompetentā muitas iestāde var norādīt citu vietu, nevis muitas telpas, vai laiku, kas ir ārpus minētās muitas iestādes oficiālā darba laika.

Ja muitas iestāde nolemj pārbaudīt tikai daļu preču, tā informē deklarētāju par priekšmetiem, kurus tā vēlas pārbaudīt.

Ja deklarētājs atsakās būt klāt preču pārbaudē vai nesniedz muitas dienestu pieprasīto nepieciešamo palīdzību, tie nosaka deklarētāja klātbūtnes vai palīdzības termiņu.

Ja deklarētājs līdz termiņa beigām nav izpildījis muitas dienestu prasības, muitas dienesti veic preču pārbaudi, risku un izdevumus uzņemoties deklarētājam. Ja nepieciešams, muitas dienesti var palīdzībai pieaicināt ekspertu, kas izvēlēts saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts likumu, ja Savienības tiesībās nav paredzēti noteikumi.

Ja muitas iestāde nolemj ņemt preču paraugus, tā informē par to deklarētāju.

Ja deklarētājs atsakās būt klāt laikā, kad tiek ņemti paraugi, vai nesniedz muitas dienestu pieprasīto nepieciešamo palīdzību, tie nosaka deklarētāja klātbūtnes vai palīdzības termiņu.

Ja deklarētājs līdz termiņa beigām nav izpildījis muitas dienestu prasības, muitas dienesti veic paraugu ņemšanu, risku un izdevumus uzņemoties deklarētājam.

Paraugus ņem paši muitas dienesti. Tomēr tie var pieprasīt, lai paraugus ņem deklarētājs, vai pieaicināt ekspertu ņemt paraugus to uzraudzībā. Ekspertu izvēlas saskaņā ar attiecīgās ►C2 dalībvalsts tiesību aktiem, ◄ ja Savienības tiesībās nav paredzēti noteikumi.

Paraugam neņem lielāku daudzumu, nekā vajadzīgs analīzei vai sīkākai pārbaudei, ieskaitot iespējamu turpmāku analīzi.

Daudzumus, ko ņem paraugiem, neatrēķina no deklarētā daudzuma.

Attiecībā uz eksporta deklarāciju vai deklarāciju “izvešana pārstrādei” deklarētājs var paraugiem ņemtos preču daudzumus aizstāt ►C2 ar identiskām precēm ◄ tā, lai nokomplektētu pilnu sūtījumu.

Ja vienu un to pašu preču paraugu pārbaudē iegūst atšķirīgus rezultātus, kam nepieciešams atšķirīgs muitas režīms, ja iespējams, ņem turpmākus paraugus.

Ja turpmāko paraugu pārbaudes rezultāti apstiprina atšķirīgos rezultātus, uzskata, ka tās ir atšķirīgas preces daudzumos, kas atbilst pārbaudes rezultātiem. Tas pats ir spēkā, ja nevar paņemt turpmākus paraugus.

Paņemtos paraugus atdod atpakaļ deklarētājam pēc tā pieprasījuma, izņemot šādus gadījumus:

ja paraugi iznīcināti, tos analizējot vai pārbaudot;

ja muitas dienestiem jāsaglabā paraugi jebkurā no šādiem gadījumiem:

turpmāka pārbaude;

ii)

apelācija vai tiesvedība.

Ja deklarētājs nepieprasa atdot atpakaļ paraugus, muitas dienesti var pieprasīt deklarētājam aizvest prom atlikušos paraugus vai atsavināt tos saskaņā ar Kodeksa 198. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

Ja muitas dienesti pārbauda muitas deklarācijā iekļauto ziņu precizitāti, tie reģistrē to, ka ir veikta pārbaude, un minētās pārbaudes rezultātus.

Muitas dienesti informē deklarētāju par pārbaudes rezultātiem.

Ja muitas deklarācijas pārbaudes rezultāti neatbilst deklarācijā iekļautajām ziņām, muitas dienesti nosaka un reģistrē, kuras ziņas jāņem vērā šādām darbībām:

ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas un citu maksājumu par precēm aprēķins;

visu kompensāciju vai citu summu, vai finansiālu labumu, kas paredzēti eksportam saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku, aprēķins;

visu citu noteikumu, ar ko reglamentē muitas procedūru, kuru piemēro precēm, piemērošana.

Ja konstatē, ka deklarētā nepreferenciālā izcelsme ir nepareiza, izcelsmi, kas jāņem vērā 3. punkta a) apakšpunkta vajadzībām, nosaka, pamatojoties uz deklarētāja iesniegtajiem pierādījumiem vai, ja tie nav pietiekami vai apmierinoši, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju.

Ja muitas dienesti uzskata, ka muitas deklarācijas pārbaudē, iespējams, tiks konstatēts, ka jāmaksā lielāka ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa un citu maksājumu summa, nekā izriet no muitas deklarācijas ziņām, preču izlaišana ir atkarīga no tāda galvojuma sniegšanas, kas ir pietiekams, lai nosegtu starpību starp summu, kas iegūta saskaņā ar muitas deklarācijas ziņām, un summu, kas galu galā var būt maksājama.

Tomēr deklarētājs var pieprasīt, lai tiktu nekavējoties paziņots muitas parāds, kas var būt maksājams attiecībā uz precēm, tā vietā lai iesniegtu šo galvojumu.

Ja, pamatojoties uz muitas deklarācijas pārbaudi, muitas dienesti nosaka ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu, kas atšķiras no summas, kura izriet no deklarācijas ziņām, šādi novērtētai summai piemēro Kodeksa 195. panta 1. punktu.

Ja muitas dienestiem rodas šaubas par kāda aizlieguma vai ierobežojuma piemērojamību un to nevar izlemt, kamēr nav zināmi muitas dienestu veikto pārbaužu rezultāti, attiecīgās preces neizlaiž.

Muitas dienesti paziņo deklarētājam par preču izlaišanu un reģistrē preču izlaišanu attiecīgajai muitas procedūrai, norādot vismaz muitas deklarācijas vai paziņojuma atsauci un preču izlaišanas datumu.

Ja jebkura no Kodeksa 198. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā iemesla dēļ preces nevar izlaist vai ja pēc to izlaišanas tiek konstatēts, ka preces neatbilst minētās izlaišanas nosacījumiem, muitas dienesti nosaka deklarētājam pienācīgu termiņu, lai labotu situāciju attiecībā uz precēm.

Muitas dienesti, risku un izdevumus uzņemoties deklarētājam, var pārvest 1. punktā minētās preces uz īpašam telpām, kas atrodas muita dienestu uzraudzībā.

Muitas dienesti nosaka to atkritumu vai lūžņu veidu un daudzumu, kuri radušies, iznīcinot preces, lai noteiktu jebkuru muitas nodokli un citus maksājumus, kas piemērojami minētajiem atkritumiem vai lūžņiem, ja tiem piemēro muitas procedūru vai tos reeksportē.

Muitas dienesti var noraidīt pieprasījumu atļaut atteikties no precēm par labu valstij saskaņā ar Kodeksa 199. pantu, ja ir izpildīts jebkurš no šādiem nosacījumiem:

preces nevar pārdot Savienības muitas teritorijā vai minētās pārdošanas izmaksas būtu nesamērīgas, ņemot vērā preču vērtību;

preces ir jāiznīcina.

Uzskata, ka ir veikts pieprasījums atteikties no precēm par labu valstij saskaņā ar Kodeksa 199. pantu, ja muitas dienesti ir publiski aicinājuši preču valdītāju pieteikties un ir pagājušas 90 dienas, un valdītājs nav to izdarījis.

Muitas dienesti tikai tad var pārdot preces, no kurām ir notikusi atteikšanās par labu valstij vai kuras konfiscētas, ja pircējs nekavējoties veic formalitātes, kas nepieciešamas, lai piemērotu precēm muitas procedūru vai tās reeksportētu.

Ja preces tiek pārdotas par cenu, kurā ir iekļauts ievedmuitas nodoklis un citi maksājumi, uzskata, ka preces ir laistas brīvā apgrozībā. Muitas dienesti aprēķina nodokļa summu un iegrāmato to uzskaites reģistros. Minēto pārdošanu veic saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī piemērotajām procedūrām.

Uzņēmējs, kuram atļauts sagatavot sertifikātus (banānu svēršanas sertifikāti) saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 155. pantu, sniedz muitas dienestiem iepriekšēju paziņojumu par svaigu banānu sūtījuma svēršanu nolūkā sagatavot minēto sertifikātu, sniedzot datus par iepakojuma veidu, izcelsmi, svēršanas laiku un vietu.

Banānu svēršanas sertifikāts atrodas pie deklarētāja un ir muitas dienestu rīcībā laikā, kad tiek iesniegta deklarācija par tādu svaigu banānu laišanu brīvā apgrozībā, uz kuriem attiecas KN kods 0803 90 10 un ievedmuitas nodoklis.

Atkāpjoties no 2. punkta, pēc deklarētāja pieprasījuma piešķirt atļauju saskaņā ar ►M1 Kodeksa 166. pantu ◄ muitas dienesti, pamatojoties uz provizorisku svara deklarāciju, var nolemt izlaist svaigu banānu sūtījumus brīvā apritē, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

atļaujā noteikts, ka ievestajam viena un tā paša sūtījuma banāni nemainītā stāvoklī jāved uz norādītajiem atļautajiem vienkāršotajā deklarācijā minētajiem svariem, ar kuriem tiks noteikts pareizais svars un vērtība;

deklarētājs ir atbildīgs par svēršanas sertifikāta iesniegšanu brīvās apgrozības muitas iestādei 10 kalendāro dienu laikā pēc tam, kad pieņemta vienkāršotā deklarācija;

deklarētājs iesniedz galvojumu, kā noteikts Kodeksa 195. panta 1. punktā.

Provizorisko svaru var atvasināt, izmantojot iepriekšējo svēršanas sertifikātu, kas attiecas uz tā paša veida un izcelsmes banāniem.

Banānu svēršanas sertifikātu sagatavo, izmantojot 61-02. pielikumā norādīto veidlapu.

Muitas iestādes kontrolē vismaz 5 % no gada laikā uzrādīto banānu svēršanas sertifikātu kopējā skaita, klātesot banānu reprezentatīvo paraugu svēršanā, ko veic uzņēmējs, kuram atļauts sagatavot banānu svēršanas sertifikātus, vai arī pašām veicot minēto paraugu svēršanu saskaņā ar 61-03. pielikuma 1., 2. un 3. punktā izklāstīto procedūru.

Deklarētājs dara pieejamu informāciju, kurā teikts, ka ir izpildīti nosacījumi atbrīvošanai no ievedmuitas nodokļa, muitas iestādei, kurā ir iesniegta muitas deklarācija laišanai brīvā apgrozībā.

Informāciju, kas minēta 1. punktā, var sniegt izmantojot jebkuru no šādiem līdzekļiem:

piekļuve tās muitas vai reeksporta deklarācijas attiecīgajām ziņām, pamatojoties uz kuru atpakaļnosūtītās preces sākotnēji tika eksportētas vai reeksportētas no Savienības muitas teritorijas;

tās muitas vai reeksporta deklarācijas izdruka, ko autentificējusi kompetentā muitas iestāde, pamatojoties uz kuru atpakaļnosūtītās preces sākotnēji tika eksportētas vai reeksportētas no Savienības muitas teritorijas;

dokuments, kuru izdevusi kompetentā muitas iestāde, ar attiecīgajām minētās muitas deklarācijas vai reeksporta deklarācijas ziņām;

muitas dienestu izdots dokuments, kas apliecina, ka ir izpildīti nosacījumi, lai atbrīvotu no ievedmuitas nodokļa (informācijas lapa INF3).

Ja kompetentajiem muitas dienestiem pieejamā informācija liecina, ka preces, kas deklarētas laišanai brīvā apgrozībā, sākotnēji tika eksportētas no Savienības muitas teritorijas un kā atpakaļnosūtītas preces tolaik atbilda nosacījumiem par ievedmuitas nodokļa atbrīvojuma piešķiršanu, 2. punktā minēto informāciju nepieprasa.

Panta 2. punktu nepiemēro, ja preces var deklarēt laišanai brīvā apgrozībā mutiski vai ar kādu citu aktu. To nepiemēro starptautiskai iepakojumu pārvešanai, transportlīdzekļiem vai konkrētām precēm, kas ielaistas saskaņā ar īpašu muitas režīmu, ja vien nav norādīts citādi.

Preces, attiecībā uz kurām eksportēšanas laikā ir gūtas priekšrocības no pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku

Deklarācijai par tādu atpakaļnosūtītu preču laišanu brīvā apgrozībā, par kuru eksportu varētu būt bijis jākārto formalitātes, lai saņemtu kompensācijas vai citas summas, kas paredzētas saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku, pievieno šīs regulas 253. pantā minētos dokumentus un sertifikātu, ko izdevušas iestādes, kuras eksporta dalībvalstī atbild par šādu kompensācijas maksājumu vai summu piešķiršanu.

Ja muitas dienestiem muitas iestādē, kurā preces deklarē laišanai brīvā apgrozībā, ir informācija, ka kompensācija vai cita summa, kas eksportam paredzēta saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku, nav piešķirta un to nevar piešķirt vēlāk, sertifikāts netiek prasīts.

Eksportētājs var pieprasīt informācijas lapu INF 3 eksporta muitas iestādei.

Ja eksportētājs pieprasa informācijas lapu INF 3 eksporta laikā, eksporta muitas iestāde izdod informācijas lapu INF 3 laikā, kad tiek kārtotas eksporta formalitātes precēm.

Ja ir iespējams, ka eksportētās preces tiks nosūtītas atpakaļ uz Savienības muitas teritoriju, izmantojot vairākas muitas iestādes, eksportētājs var pieprasīt vairākas INF 3 informācijas lapas, no kurām katra attiecas uz daļu no kopējā eksportēto preču daudzuma.

Ja eksportētājs informācijas lapu INF 3 pieprasa pēc eksporta formalitāšu nokārtošanas precēm, informācijas lapu INF 3 var izdot eksporta muitas iestāde, ja informācija par precēm, kas sniegta eksportētāja pieprasījumā, atbilst tai informācijai par eksportētajām precēm, kas ir eksporta muitas iestādes rīcībā, un kompensācija vai cita summa, kas eksportam paredzēta saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku, attiecībā uz precēm nav piešķirta un to nevar piešķirt vēlāk.

Ja ir izdota informācijas lapa INF 3, eksportētājs var pieprasīt, lai eksporta muitas iestāde to aizstātu ar vairākām ►C2 informācijas lapām INF 3, ◄ no kurām katra attiecas uz daļu no kopējā to preču daudzuma, kas bija iekļautas sākotnēji izdotajā informācijas lapā INF 3.

Eksportētājs var lūgt, lai informācijas lapa INF 3 tiktu izdota tikai par daļu no eksportētajām precēm.

Ja informācijas lapa INF 3 tiek izdota papīra formā, eksporta muitas iestāde, kas to izdeva, saglabā kopiju.

Ja oriģinālā informācijas lapa INF 3 tika izdota papīra formā un ir nozagta, pazaudēta vai iznīcināta, eksporta muitas iestāde, kas to izdeva, pēc eksportētāja pieprasījuma var izdot dublikātu.

Eksporta muitas iestāde norāda uz tās rīcībā esošās informācijas lapas INF 3 kopijas, ka ir izdots dublikāts.

Ja informācijas lapa INF 3 tiek izdota papīra formā, to sagatavo, izmantojot 62-02. pielikumā norādīto veidlapu.

Pēc tās muitas iestādes pieprasījuma, kurā atpakaļnosūtītās preces tiek deklarētas laišanai brīvā apgrozībā, eksporta muitas iestāde paziņo visu tās rīcībā esošo informāciju, kurā teikts, ka attiecībā uz minētajām precēm ir izpildīti ievedmuitas nodokļa atbrīvojuma nosacījumi.

Pierādījumus, ka Kodeksa 208. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, var sniegt attiecīgi saskaņā ar šīs regulas 213., 214. un 215. panta un Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 130., 131., 132. un 133. panta noteikumiem.

Ja pieteikums pagaidu ievešanas atļaujas saņemšanai pamatojas uz mutisku muitas deklarāciju, deklarētājs uzrāda Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 165. pantā minētā pavaddokumenta divus eksemplārus, un vienu kopiju apstiprina muitas dienesti un izsniedz atļaujas turētājam.

Ja pēc pieteikuma atļaujas saņemšanai, kā minēts Kodeksa 211. panta 1. punkta a) apakšpunktā, ir vajadzīga ekonomisko nosacījumu izpēte saskaņā ar Kodeksa 211. panta 6. punktu, tā muitas dienesta muitas administrācija, kuras kompetencē ir pieņemt lēmumu par pieteikumu, nekavējoties nosūta datni Komisijai, pieprasot šādu izpēti.

Ja pēc tam, kad ir izdota atļauja izmantot pārstrādes procedūru, dalībvalsts muitas administrācija iegūst pierādījumus par to, ka minētās atļaujas izmantošana visticamāk negatīvi ietekmēs Savienības ražotāju būtiskās intereses, minētā muitas administrācija nosūta datni Komisijai, pieprasot ekonomisko nosacījumu izpēti.

Ekonomisko nosacījumu izpēte Savienības līmenī var notikt arī pēc Komisijas iniciatīvas, ja tai ir pierādījumi, ka Savienības ražotāju būtiskās intereses visticamāk tiks negatīvi ietekmētas, izmantojot atļauju.

Komisija izveido ekspertu grupu, kurā ietilpst dalībvalstu pārstāvji un kura sniedz konsultācijas Komisijai par to, vai ir izpildīti ekonomiskie nosacījumi.

Attiecīgais muitas dienests un visi citi muitas dienesti, kuri nodarbojas ar līdzīgiem pieteikumiem vai atļaujām, ņem vērā secinājumu par ekonomiskajiem nosacījumiem.

Iegūtajos secinājumos par ekonomiskajiem nosacījumiem var norādīt, ka izpētāmais gadījums ir unikāls, tāpēc to nevar izmantot par precedentu citiem pieteikumiem vai atļaujām.

Ja tiek secināts, ka ekonomiskie nosacījumi vairs netiek izpildīti, kompetentais muitas dienests atsauc attiecīgo atļauju. Atsaukšana stājas spēkā ne vēlāk kā vienu gadu pēc dienas, kas seko dienai, kad lēmumu par atsaukšanu ir saņēmis atļaujas turētājs.

Ja tiek iesniegts tādas atļaujas saņemšanas pieteikums, kas minēta Kodeksa 211. panta 1. punktā un kuras piešķiršanā iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts, piemēro šīs regulas 10. un 14. pantu un šā panta 2. līdz 5. punktu, ja vien attiecīgais muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, neuzskata, ka nav izpildīti nosacījumi šādas atļaujas piešķiršanai.

Muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, paziņo pieteikumu un atļaujas projektu citiem attiecīgajiem muitas dienestiem vēlākais 30 dienu laikā pēc pieteikuma pieņemšanas.

Atļauju, kuras piešķiršanā iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts, neizdod bez attiecīgo muitas dienestu iepriekšējas vienošanās par atļaujas projektu.

Pārējie attiecīgie muitas dienesti paziņo savus iebildumus, ja tādi ir, vai piekrišanu 30 dienu laikā pēc dienas, kurā tika paziņots atļaujas projekts. Iebildumi ir pienācīgi pamatoti.

Ja minētajā termiņā tiek paziņoti iebildumi un 60 dienu laikā pēc dienas, kurā tika paziņots atļaujas projekts, netiek panākta vienošanās, atļauju nepiešķir tādā apmērā, ciktāl tika izteikti iebildumi.

Ja pārējie attiecīgie muitas dienesti nepaziņo iebildumus 30 dienu laikā pēc dienas, kurā tika paziņots atļaujas projekts, uzskata, ka tie ir piekrituši.

Kompetentais muitas dienests pieņem lēmumu par pieteikumu, neapspriežoties ar pārējiem attiecīgajiem muitas dienestiem, kā noteikts šīs regulas 260. pantā, jebkurā no šādiem gadījumiem:

atļauja, kuras piešķiršanā ir iesaistīta vairāk nekā viena valsts, tiek:

atjaunota;

ii)

tajā veicami nelieli labojumi;

iii)

anulēta;

iv)

apturēta;

atsaukta;

divas vai vairākas iesaistītās dalībvalstis ir vienojušās par to;

vienīgā darbība, kurā iesaistītas dažādas dalībvalstis, ir darbība, kurā piemērošanas muitas iestāde un noslēgšanas muitas iestāde nav viena un tā pati iestāde;

pieteikums pagaidu ievešanas atļaujas piešķiršanai, kurā iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts, ir sagatavots, pamatojoties uz muitas deklarāciju standarta formā.

Šajos gadījumos muitas dienests, kas ir pieņēmis lēmumu, dara pieejamus atļaujas datus pārējiem attiecīgajiem muitas dienestiem.

Kompetentais muitas dienests pieņem lēmumu par pieteikumu, neapspriežoties ar pārējiem attiecīgajiem muitas dienestiem, kā noteikts šīs regulas 260. pantā, un nedarot pieejamus atļaujas datus pārējiem attiecīgajiem muitas dienestiem saskaņā ar 1. punktu, jebkurā no šādiem gadījumiem:

ja tiek izmantotas ATA vai CPD karnetes;

ja pagaidu ievešanas atļauja tiek piešķirta ar preču izlaišanu attiecīgajai muitas procedūrai saskaņā ar šīs regulas 262. pantu;

ja divas vai vairākas iesaistītās dalībvalstis ir vienojušās par to;

vienīgā darbība, kurā iesaistītas dažādas dalībvalstis, ir preču pārvietošana.

Ja atļaujas pieteikums ir veikts, pamatojoties uz muitas deklarāciju saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 163. panta 1. vai 5. punktu, atļauju piešķir ar preču izlaišanu attiecīgajai muitas procedūrai.

Izņēmuma gadījumos kompetentais muitas dienests var atļaut iesniegt muitas deklarāciju muitas iestādē, kas nav norādīta atļaujā. Minētajā gadījumā kompetentais muitas dienests nekavējoties informē uzraudzības muitas iestādi.

Ja precēm piemēro īpašu procedūru, izmantojot divas vai vairākas muitas deklarācijas ar vienu atļauju, uzskatāms, ka ar turpmākās procedūras piemērošanu šādām precēm vai no tām iegūtiem produktiem vai to nodošanu paredzētajam galapatēriņam, tiek noslēgta procedūra attiecīgajām precēm, kurām piemēro agrāko no muitas deklarācijām.

Ja precēm piemēro īpašu procedūru, izmantojot divas vai vairākas muitas deklarācijas ar vienu atļauju, un īpašā procedūra tiek noslēgta, izvedot preces no Savienības muitas teritorijas vai iznīcinot preces bez atkritumu atlikuma, uzskatāms, ka ar preču izvešanu vai iznīcināšanu bez atkritumu atlikuma tiek noslēgta procedūra attiecīgajām precēm, kurām piemēro agrāko no muitas deklarācijām.

Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, atļaujas turētājs vai procedūras izmantotājs var pieprasīt veikt noslēgšanu attiecībā uz konkrētām precēm, kurām piemērota procedūra.

Panta 1. un 2. punkta piemērošana nerada nepamatotas ievedmuitas nodokļa priekšrocības.

Ja preces, kurām piemērota īpaša procedūra, atrodas kopā ar citām precēm un tās tiek pilnīgi iznīcinātas vai neatgūstami zaudētas, muitas dienesti var pieņemt procedūras izmantotāja sagatavotus pierādījumus, kuros norādīts faktiskais to preču daudzums, kurām piemēroja procedūru un kuras ir iznīcinātas vai zaudētas.

Ja procedūras izmantotājs nevar uzrādīt pierādījumus, kas ir pieņemami muitas dienestiem, iznīcināto vai zaudēto preču daudzumu nosaka, atsaucoties uz tāda paša veida preču daļu, kam piemēro procedūru, laikā, kad notika iznīcināšana vai radās zaudējums.

Neskarot Kodeksa 46. un 48. pantu, uzraudzības muitas iestāde nekavējoties kontrolē izpildes dokumentu, kā minēts Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 175. panta 1. punktā.

Uzraudzības muitas iestāde var pieņemt maksājamo ievedmuitas nodokļa summu, ko noteicis atļaujas turētājs.

Maksājamo ievedmuitas nodokļa summu iegrāmato uzskaites reģistros, kā minēts Kodeksa 104. pantā, 14 dienu laikā pēc dienas, kad izpildes dokuments tika paziņots uzraudzības muitas iestādei.

Kompetentais muitas dienests lemj par to, vai var notikt tiesību un pienākumu nodošana, kā minēts Kodeksa 218. pantā. Ja šāda nodošana var notikt, kompetentais muitas dienests paredz nosacījumus, ar kādiem nodošana tiek atļauta.

Preču pārvietošanu uz izvešanas muitas iestādi, lai noslēgtu īpašo procedūru, kas nav “galapatēriņš” un “izvešana pārstrādei”, izvedot preces no Savienības muitas teritorijas, veic saskaņā ar reeksporta deklarāciju.

Ja preces pārvieto no piemērošanas muitas iestādes uz izvešanas muitas iestādi saskaņā ar procedūru “izvešana pārstrādei”, uz precēm attiecas noteikumi, kuri būtu bijuši piemērojami, ja precēm būtu piemērota eksporta procedūra.

Ja preces pārvieto uz izvešanas muitas iestādi saskaņā ar procedūru “galapatēriņš”, uz precēm attiecas noteikumi, kuri būtu bijuši piemērojami, ja precēm būtu piemērota eksporta procedūra.

Par pārvietošanu, uz kuru neattiecas 1. līdz 3. punkts, netiek prasīts kārtot citas muitas formalitātes kā vien uzskaites veikšanu, kā minēts Kodeksa 214. pantā.

Ja notiek preču pārvietošana saskaņā ar 1. vai 3. punktu, precēm joprojām tiek piemērota īpašā procedūra, līdz tās tiek izvestas no Savienības muitas teritorijas.

Uz līdzvērtīgu preču izmantošanu neattiecas formalitātes, kuras jākārto, lai piemērotu precēm īpašo procedūru.

Līdzvērtīgas preces var glabāt kopā ar Savienības precēm vai ārpussavienības precēm. Šādos gadījumos muitas dienesti var izstrādāt konkrētas metodes, lai noteiktu līdzvērtīgās preces ar mērķi nošķirt tās no pārējām Savienības precēm vai ārpussavienības precēm.

Ja nav iespējams jebkurā laikā noteikt katru preču veidu vai ja tas ir iespējams vien ar nesamērīgām izmaksām, tad grāmatvedības uzskaitē nošķir katru preču veidu, muitas statusu un vajadzības gadījumā – preču izcelsmi.

Galapatēriņa gadījumā preces, kuras aizstāj ar līdzvērtīgām precēm, vairs nav muitas uzraudzībā jebkurā no šādiem gadījumiem:

līdzvērtīgās preces ir izmantotas mērķiem, kas paredzēti, lai piemērotu atbrīvojumu no nodokļa vai samazinātu nodokļa likmi;

līdzvērtīgās preces eksportē, iznīcina vai no tām atsakās par labu valstij;

līdzvērtīgās preces ir izmantotas citiem mērķiem nekā tie, kas paredzēti, lai piemērotu atbrīvojumu no nodokļa vai samazinātu nodokļa likmi, un piemērojamais ievedmuitas nodoklis ir samaksāts.

Uzglabāšanas muitas noliktavā un pagaidu ievešanas gadījumā līdzvērtīgās preces kļūst par ārpussavienības precēm un preces, kuras tās aizstāj, kļūst par Savienības precēm to izlaišanas laikā turpmākai muitas procedūrai, noslēdzot procedūru, vai laikā, kad līdzvērtīgās preces ir izvestas no Savienības muitas teritorijas.

Ievešanas pārstrādei gadījumā līdzvērtīgās preces un no tām iegūtie pārstrādātie produkti kļūst par ārpussavienības precēm un preces, kuras tie aizstāj, kļūst par Savienības precēm to izlaišanas laikā turpmākai muitas procedūrai, noslēdzot procedūru, vai laikā, kad pārstrādātie produkti ir izvesti no Savienības muitas teritorijas.

Tomēr, ja preces, kurām piemēro procedūru “ievešana pārstrādei”, tiek laistas tirgū, pirms procedūra ir noslēgta, to statuss mainās laikā, kad tās tiek laistas tirgū. Izņēmuma gadījumos, ja paredzams, ka līdzvērtīgās preces nebūs pieejamas laikā, kad preces tiks laistas tirgū, muitas dienesti pēc procedūras izmantotāja pieprasījuma var atļaut, ka līdzvērtīgās preces ir pieejamas vēlāk – muitas dienestu nosakāmā pieņemamā periodā.

Tādu pārstrādātu produktu iepriekšēja eksporta gadījumā, kuriem piemēro procedūru “ievešana pārstrādei”, līdzvērtīgās preces un no tām iegūtie pārstrādātie produkti kļūst par ārpussavienības precēm ar atpakaļejošu spēku to izlaišanas laikā eksporta procedūrai, ja ievedamajām precēm piemēro minēto procedūru.

Ja ievedamajām precēm piemēro procedūru “ievešana pārstrādei”, vienlaikus tās kļūst par Savienības precēm.

Elektronisko informācijas un sakaru sistēmu (eATA Karnešu sistēma), kas izveidota saskaņā ar Kodeksa 16. panta 1. punktu, izmanto tās informācijas apstrādei, apmaiņai un glabāšanai, kas ir saistīta ar eATA karnetēm, kuras izdotas, pamatojoties uz Stambulas konvencijas 21.a pantu. Kompetentie muitas dienesti nekavējoties dara informāciju pieejamu, izmantojot šo sistēmu.

Elektronisko informācijas un sakaru sistēmu, kas izveidota saskaņā ar Kodeksa 16. panta 1. punktu, izmanto standartizētajai informācijas (INF) apmaiņai, kas saistīta ar jebkuru no šādām procedūrām:

ievešana pārstrādei EX/IM vai izvešana pārstrādei EX/IM;

ievešana pārstrādei IM/EX vai izvešana pārstrādei IM/EX, ja iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts;

ievešana pārstrādei IM/EX, ja iesaistīta viena dalībvalsts un atbildīgais muitas dienests, kā minēts Kodeksa 101. panta 1. punktā, ir pieprasījis INF.

Šādu sistēmu izmanto arī attiecīgās informācijas apstrādei un glabāšanai. Ja pieprasa INF, uzraudzības muitas iestāde nekavējoties dara informāciju pieejamu, izmantojot šo sistēmu. Ja muitas deklarācija, reeksporta deklarācija vai reeksporta paziņojums attiecas uz INF, kompetentie muitas dienesti nekavējoties atjaunina INF.

Turklāt elektronisko informācijas un sakaru sistēmu izmanto standartizētajai informācijas apmaiņai, kas saistīta ar tirdzniecības politikas pasākumiem.

1.a

Standartizētai informācijas apmaiņai (INF) saistībā ar 1. punktā minētajām procedūrām uzņēmēji izmanto ES vienoto tirgotāja saskarni, ko ir izstrādājušas Komisija un dalībvalstis, savstarpēji vienojoties.

Šā panta 1. un 1.a punktu piemēro no SMK projekta “Informācijas lapas (INF) īpašajām procedūrām” ieviešanas datuma, kas noteikts Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā.

Kontrole un formalitātes attiecībā uz precēm, kuras izved no Savienības muitas teritorijas un kuras atkal ieved tajā

(Kodeksa 226. panta 3. punkta b), c), e) un f) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta b), c), e) un f) apakšpunkts)

Ja preču pārvietošanas laikā no vienas vietas uz citu Savienības muitas teritorijā, preces izved no Savienības muitas teritorijas un tās atkal ieved tajā, muitas kontroli un formalitātes, ko piemēro saskaņā ar TIR konvenciju, ATA konvenciju, Stambulas konvenciju, 1951. gada 19. jūnijā Londonā parakstīto Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu nolīgumu par to bruņoto spēku statusu vai saskaņā ar Pasaules Pasta savienības aktiem, veic vietās, kurās preces uz laiku izved no Savienības muitas teritorijas un kurās tās atkal ieved minētajā teritorijā.

Lai apmainītos ar TIR karnetes datiem TIR operācijām un lai kārtotu Savienības tranzīta procedūru muitas formalitātes, izmanto elektronisku sistēmu (elektroniskā tranzīta sistēma), kas izveidota saskaņā ar Kodeksa 16. panta 1. punktu.

Ja TIR karnetes dati neatbilst elektroniskās tranzīta sistēmas datiem, priekšroka ir TIR karnetei.

Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, līdz tajā minētās sistēmas jaunināšanas datumam saskaņā ar Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumu dalībvalstis izmanto Jauno datorizēto tranzīta kontroles sistēmu, kas izveidota ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1192/2008 ( 18 ).

(Kodeksa 6. panta 3. punkta b) apakšpunkts, 226. panta 3. punkta b) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta b) apakšpunkts)

Muitas dienests pieņem TIR karneti TIR operācijai, neapmainoties ar TIR karnetes datiem, ja īslaicīgi nedarbojas:

Muitas dienesti apstiprina TIR karnešu pieņemšanu, neapmainoties ar TIR karnetes datiem, b) vai c) punktā minēto īslaicīgo darbības traucējumu gadījumā.

(Kodeksa 226. panta 3. punkta b) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta b) apakšpunkts)

Preces, kuras pārvieto saskaņā ar TIR operāciju, nogādā uz galamērķa vai izvešanas muitas iestādi pa ekonomiski pamatotu maršrutu.

Ja nosūtītāja vai ievešanas muitas iestāde uzskata par vajadzīgu, tā nosaka TIR operācijas maršrutu, ņemot vērā visu attiecīgo informāciju, kuru paziņojis TIR karnetes turētājs.

Nosakot maršrutu, muitas iestāde elektroniskajā tranzīta sistēmā un TIR karnetē reģistrē vismaz norādi par dalībvalstīm, caur kurām jāveic TIR operācija.

Formalitātes, kuras jānokārto nosūtītājā vai ievešanas muitas iestādē preču pārvietošanai saskaņā ar TIR operāciju

(Kodeksa 226. panta 3. punkta b) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta b) apakšpunkts)

TIR karnetes turētājs iesniedz TIR karnetes datus TIR operācijai nosūtītājā vai ievešanas muitas iestādē.

Muitas iestāde, kurai ir iesniegti TIR karnetes dati, nosaka termiņu, kurā preces jāuzrāda galamērķa vai izvešanas muitas iestādē, ņemot vērā šādus aspektus:

maršruts;

transportlīdzeklis;

tiesību akti par pārvadāšanu vai citi tiesību akti, kas varētu ietekmēt termiņa noteikšanu;

attiecīgā informācija, ko paziņojis TIR karnetes turētājs.

Ja termiņu nosaka nosūtītāja vai ievešanas muitas iestāde, tas ir saistošs to dalībvalstu muitas dienestiem, kuru teritorijā ieved preces TIR operācijas laikā, un šie dienesti minēto termiņu nemaina.

Ja preces izlaiž TIR operācijai, nosūtītāja vai ievešanas muitas iestāde reģistrē TIR operācijas MRN TIR karnetē. Muitas iestāde, kas izlaiž minētās preces, paziņo TIR karnetes turētājam par preču izlaišanu TIR operācijai.

Pēc TIR karnetes turētāja pieprasījuma nosūtītāja vai ievešanas muitas iestāde sniedz TIR karnetes turētājam tranzīta pavaddokumentu vai vajadzības gadījumā – tranzīta/drošības pavaddokumentu.

Tranzīta pavaddokumentu sniedz, izmantojot Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 B-02. pielikumā norādīto veidlapu, un vajadzības gadījumā papildina ar pozīciju sarakstu tās pašas deleģētās regulas B-03. pielikumā norādītajā veidlapā. Tranzīta/drošības pavaddokumentu sniedz, izmantojot tās pašas deleģētās regulas B-04. pielikumā norādīto veidlapu, un papildina ar tranzīta/drošības pozīciju sarakstu tās pašas deleģētās regulas B-05. pielikumā norādītajā veidlapā.

Nosūtītāja vai ievešanas muitas iestāde nosūta TIR operācijas datus deklarētajai galamērķa vai izvešanas muitas iestādei.

(Kodeksa 226. panta 3. punkta b) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta b) apakšpunkts)

Pēc starpgadījuma pārvadātājs bez nepamatotas kavēšanās uzrāda preces kopā ar autotransportlīdzekli, ►C2 savienotiem transportlīdzekļiem vai konteineru, ◄ TIR karneti un TIR operācijas MRN tās dalībvalsts tuvākajam muitas dienestam, kuras teritorijā transportlīdzeklis atrodas, ja:

pārvadātājam jānovirzās no maršruta, kas noteikts saskaņā ar ►M1 275. pantu ◄ , tādu apstākļu dēļ, kuri ir ārpus tā kontroles;

ir noticis starpgadījums vai nelaimes gadījums TIR konvencijas 25. panta nozīmē.

Ja muitas dienests, kura teritorijā transportlīdzeklis atrodas, uzskata, ka attiecīgo TIR operāciju var turpināt, tas veic visus pasākumus, kurus tas uzskata par vajadzīgiem.

Attiecīgo informāciju par 1. punktā minētajiem starpgadījumiem minētais muitas dienests reģistrē elektroniskajā tranzīta sistēmā.

Līdz Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minētās Jaunās datorizētās tranzīta kontroles sistēmas jaunināšanas ieviešanas datumiem attiecīgo informāciju par 1. punktā minētajiem starpgadījumiem galamērķa vai izvešanas muitas iestāde reģistrē elektroniskajā tranzīta sistēmā.

Šā panta 2. punkta otro daļu nepiemēro līdz Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minētās Jaunās datorizētās tranzīta kontroles sistēmas jaunināšanas ieviešanas datumiem.

Saskaņā ar TIR operāciju pārvietoto preču uzrādīšana galamērķa vai izvešanas muitas iestādē

(Kodeksa 226. panta 3. punkta b) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta b) apakšpunkts)

Ja saskaņā ar TIR operāciju pārvietotās preces tiek atvestas uz galamērķa vai izvešanas muitas iestādi, minētajā muitas iestādē uzrāda:

preces kopā ar autotransportlīdzekli, savienotiem transportlīdzekļiem vai konteineru;

▼B

TIR karneti;

TIR operācijas MRN;

visu informāciju, kuru pieprasa galamērķa vai izvešanas muitas iestāde.

Uzrādīšana notiek oficiālajā darba laikā. Tomēr pēc attiecīgās personas pieprasījuma galamērķa vai izvešanas muitas iestāde var atļaut, ka uzrādīšana notiek ārpus oficiālā darba laika vai citā vietā.

Ja uzrādīšana ir notikusi galamērķa vai izvešanas muitas iestādē pēc tā termiņa beigām, kuru noteikusi nosūtītāja vai ievešanas muitas iestāde saskaņā ar šīs regulas 276. panta 2. punktu, uzskata, ka TIR karnetes turētājs ievērojis termiņu, ja viņš vai pārvadātājs sniedz galamērķa vai izvešanas muitas iestādei pietiekamus pierādījumus par to, ka nav atbildīgs par kavēšanos.

TIR operāciju var beigt citā muitas iestādē, nevis tajā, kas deklarēta tranzīta deklarācijā. Tādā gadījumā minēto muitas iestādi uzskata par galamērķa vai izvešanas muitas iestādi.

Formalitātes galamērķa vai izvešanas muitas iestādē attiecībā uz precēm, kuras pārvietotas saskaņā ar TIR operāciju

(Kodeksa 226. panta 3. punkta b) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta b) apakšpunkts)

Galamērķa vai izvešanas muitas iestāde paziņo nosūtītājai vai ievešanas muitas iestādei par preču ierašanos dienā, kad tiek uzrādītas preces kopā ar autotransportlīdzekli, ►C2 savienotiem transportlīdzekļiem vai konteineru, ◄ TIR karnete un TIR operācijas MRN saskaņā ar šīs regulas 278. panta 1. punktu.

Ja TIR operācija tiek pabeigta citā muitas iestādē, nevis tajā, kas deklarēta tranzīta deklarācijā, muitas iestāde, kuru uzskata par galamērķa vai izvešanas muitas iestādi saskaņā ar šīs regulas 278. panta 3. punktu, paziņo par ierašanos nosūtītājai vai ievešanas muitas iestādei dienā, kad preces tiek uzrādītas saskaņā ar šīs regulas 278. panta 1. punktu.

Nosūtītāja vai ievešanas muitas iestāde paziņo par ierašanos galamērķa vai izvešanas muitas iestādei, kura deklarēta tranzīta deklarācijā.

Galamērķa vai izvešanas muitas iestāde paziņo kontroles rezultātus nosūtītājai vai ievešanas muitas iestādei vēlākais trešajā dienā pēc dienas, kad preces ir uzrādītas galamērķa vai izvešanas muitas iestādē vai citā vietā saskaņā ar šīs regulas 278. panta 1. punktu. Izņēmuma gadījumos minēto termiņu var pagarināt līdz sešām dienām.

Tomēr, ja preces saņem Kodeksa 230. pantā minētais atzītais saņēmējs, nosūtītāju vai ievešanas muitas iestādi informē vēlākais sestajā dienā pēc dienas, kad preces tika piegādātas atzītajam saņēmējam.

Galamērķa vai izvešanas muitas iestāde pabeidz TIR operāciju saskaņā ar TIR konvencijas 1. panta d) punktu un 28. panta 1. punktu. Tā aizpilda TIR karnetes pasakni Nr. 2 un patur ►C2 TIR karnetes lapu Nr. 2. ◄ TIR karneti atdod TIR karnetes turētājam vai personai, kas darbojas tās vārdā.

Ja piemēro šīs regulas 274. pantu, galamērķa vai izvešanas dalībvalsts muitas dienesti nekavējoties un vēlākais astoņu dienu laikā pēc dienas, kad TIR procedūra tika pabeigta, ►C2 nosūta TIR karnetes lapas Nr. 2. ◄ attiecīgo daļu nosūtītājai vai ievešanas muitas iestādei.

(Kodeksa 226. panta 3. punkta b) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta b) apakšpunkts)

Ja nosūtītāja vai ievešanas muitas iestāde nav saņēmusi kontroles rezultātus sešu dienu laikā pēc tam, kad saņemts preču ierašanās paziņojums, minētā muitas iestāde nekavējoties pieprasa kontroles rezultātus galamērķa vai izvešanas muitas iestādei, kura ir nosūtījusi preču ierašanās paziņojumu.

Galamērķa vai izvešanas muitas iestāde pēc tam, kad saņemts nosūtītājas vai ievešanas muitas iestādes pieprasījums, nekavējoties nosūta kontroles rezultātus.

Ja nosūtīšanas vai ievešanas dalībvalsts muitas dienests vēl nav saņēmis informāciju, kas ļauj noslēgt TIR operāciju ►C2 vai atgūt muitas parādu, ◄ tas pieprasa attiecīgo informāciju TIR karnetes turētājam vai, ja pietiekami daudz datu pieejami galamērķa vai izvešanas vietā, galamērķa vai izvešanas muitas iestādei šādos gadījumos:

līdz preču uzrādīšanas termiņa beigām, kas noteikts saskaņā ar šīs regulas 276. panta 2. punktu, nosūtītāja vai ievešanas muitas iestāde nav saņēmusi preču ierašanās paziņojumu;

nosūtītāja vai ievešanas muitas iestāde nav saņēmusi kontroles rezultātus, kas pieprasīti saskaņā ar 1. punktu;

nosūtītāja vai ievešanas muitas iestāde ir noskaidrojusi, ka preču ierašanās paziņojums vai kontroles rezultāti nosūtīti kļūdaini.

Nosūtīšanas vai ievešanas dalībvalsts muitas dienests nosūta informācijas pieprasījumus saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu septiņu dienu perioda laikā pēc tajā minētā termiņa beigām un pieprasa informāciju saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu septiņu dienu perioda laikā pēc 1. punktā minētā piemērojamā termiņa beigām.

Tomēr, ja pirms minēto termiņu beigām nosūtīšanas vai ievešanas dalībvalsts muitas dienests saņem informāciju, ka TIR operācija nav pareizi pabeigta, vai tam ir aizdomas, ka tā varētu būt, tas nekavējoties nosūta pieprasījumu.

Atbildes uz pieprasījumiem, kas sagatavotas saskaņā ar 2. punktu, nosūta 28 dienu laikā pēc dienas, kurā tika nosūtīts pieprasījums.

Ja pēc pieprasījuma, kas veikts saskaņā ar 2. punktu, galamērķa vai izvešanas muitas iestāde nav sniegusi pietiekamu informāciju, lai varētu noslēgt TIR operāciju, nosūtīšanas vai ievešanas dalībvalsts muitas dienests pieprasa, lai TIR karnetes turētājs sniedz minēto informāciju vēlākais 35 dienu laikā pēc tam, ►C2 kad tika sākta izmeklēšanas procedūra. ◄

Tomēr līdz Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minētās Jaunās datorizētās tranzīta kontroles sistēmas jaunināšanas ieviešanas datumiem minētais muitas dienests pieprasa, lai TIR karnetes turētājs sniedz minēto informāciju vēlākais 28 dienu laikā pēc tam, ►C2 kad tika sākta izmeklēšanas procedūra. ◄

TIR karnetes turētājs atbild uz minēto pieprasījumu 28 dienu laikā pēc dienas, kad tas tika nosūtīts. Pēc TIR karnetes turētāja pieprasījuma šo periodu var pagarināt vēl par 28 dienām.

Ja TIR karnete tika pieņemta, neapmainoties ar TIR karnetes datiem TIR operācijai saskaņā ar ►M1 274. pantu ◄ , nosūtīšanas vai ievešanas dalībvalsts muitas dienests ►C2 sāk izmeklēšanas procedūru, ◄ lai iegūtu informāciju, kas vajadzīga, lai noslēgtu TIR operāciju, ja divus mēnešus pēc TIR karnetes pieņemšanas dienas tas nav saņēmis apliecinājumu, ka TIR operācija ir pabeigta. Šis dienests nosūta pieprasījumu pēc attiecīgās informācijas galamērķa vai izvešanas dalībvalsts muitas dienestam. Minētais muitas dienests atbild uz minēto pieprasījumu 28 dienu laikā pēc dienas, kad tas tika nosūtīts.

Tomēr, ja pirms minētā perioda beigām nosūtīšanas vai ievešanas dalībvalsts dalībvalsts muitas dienests saņem informāciju, ka TIR operācija nav pareizi pabeigta, vai tam ir aizdomas, ka tā varētu būt, tas nekavējoties ►C2 sāk izmeklēšanas procedūru. ◄

Nosūtīšanas vai ievešanas dalībvalsts muitas dienests sāk izmeklēšanas procedūru arī tad, ja kļūst pieejama informācija, ka apliecinājums par TIR procedūras pabeigšanu ir viltots, un izmeklēšanas procedūra ir vajadzīga, lai sasniegtu 9. punktā minētos mērķus.

Nosūtīšanas vai ievešanas dalībvalsts muitas dienests informē attiecīgo garantējošo asociāciju, ka nebija iespējams noslēgt TIR operāciju, un aicina to sniegt apliecinājumu, ka TIR procedūra ir pabeigta. Minēto informāciju neuzskata par paziņojumu TIR konvencijas 11. panta 1. punkta nozīmē.

Ja 1. līdz 7. punktā izklāstītās ►C2 izmeklēšanas procedūras gaitā ◄ konstatē, ka TIR procedūra ir pareizi pabeigta, nosūtīšanas vai ievešanas dalībvalsts muitas dienests noslēdz TIR operāciju un nekavējoties informē garantējošo asociāciju un TIR karnetes turētāju, un vajadzības gadījumā – visus muitas dienestus, kuri var būt sākuši atgūšanas procedūru.

Ja 1. līdz 7. punktā izklāstītās ►C2 izmeklēšanas procedūras gaitā ◄ konstatē, ka TIR operāciju nevar noslēgt, nosūtīšanas vai ievešanas dalībvalsts muitas dienests nosaka, vai ir radies muitas parāds.

Ja ir radies muitas parāds, nosūtīšanas vai ievešanas dalībvalsts muitas dienests veic šādus pasākumus:

(Kodeksa 226. panta 3. punkta b) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta b) apakšpunkts)

TIR procedūru uzskata par pareizi pabeigtu termiņā, kas noteikts saskaņā ar šīs regulas 276. panta 2. punktu, ja TIR karnetes turētājs vai garantējošā asociācija iesniedz nosūtīšanas vai ievešanas dalībvalsts muitas dienestam vienu no šādiem dokumentiem, kurā identificētas preces:

galamērķa vai izvešanas dalībvalsts muitas dienesta apliecināts dokuments, kurā identificētas preces un teikts, ka preces ir uzrādītas galamērķa vai izvešanas muitas iestādē vai nogādātas atzītam saņēmējam, kā minēts Kodeksa 230. pantā;

dalībvalsts muitas dienesta apliecināts dokuments vai muitas ieraksts, kurā teikts, ka preces fiziski atstājušas Savienības muitas teritoriju;

muitas dokuments, kas izdots trešā valstī, kurā precēm piemēro muitas procedūru;

dokuments, kas izdots trešā valstī un kuru minētās valsts muitas dienests apzīmogojis vai citādi apliecinājis, un kurā teikts, ka preces uzskata par esošām brīvā apgrozībā minētajā trešā valstī.

Kā apliecinājumu 1. punktā minēto dokumentu vietā var sniegt šo dokumentu kopijas, kuras kā autentiskas kopijas apliecinājusi struktūra, kas apliecinājusi oriģinālos dokumentus, attiecīgās trešās valsts iestāde vai dalībvalsts dienests.

Preču ierašanās paziņojumu, kas minēts šīs regulas 279. panta 1. un 2. punktā, neuzskata par apliecinājumu, ka TIR operācija ir pareizi pabeigta.

Formalitātes attiecībā uz precēm, kuras pārvieto saskaņā ar TIR operāciju un kuras saņem atzītais saņēmējs

(Kodeksa 226. panta 3. punkta b) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta b) apakšpunkts)

Kad preces tiek atvestas uz vietu, kura norādīta Kodeksa 230. pantā minētajā atļaujā, atzītais saņēmējs veic šādas darbības:

nekavējoties paziņo galamērķa muitas iestādei par preču ierašanos un informē to par visām neatbilstībām vai starpgadījumiem, kas notikuši pārvadājuma laikā;

izkrauj preces tikai tad, kad saņemta galamērķa muitas iestādes atļauja;

pēc izkraušanas nekavējoties ieraksta savos reģistros apskates rezultātus un visu attiecīgo informāciju par izkraušanu;

vēlākais trešajā dienā pēc dienas, kurā tas saņēma atļauju izkraut preces, paziņo galamērķa muitas iestādei preču apskates rezultātus un informē to par visām neatbilstībām.

Kad galamērķa muitas iestāde ir saņēmusi paziņojumu par preču atvešanu atzītā saņēmēja telpās, tā paziņo par preču atvešanu nosūtītājai vai ievešanas muitas iestādei.

Kad galamērķa muitas iestāde ir saņēmusi 1. punkta d) apakšpunktā minētās preču apskates rezultātus, tā vēlākais sestajā dienā pēc dienas, kurā preces tika piegādātas atzītajam saņēmējam, nosūta kontroles rezultātus nosūtītājai vai ievešanas muitas iestādei.

Pēc TIR karnetes turētāja pieprasījuma atzītais saņēmējs izdod kvīti, kurā apliecina preču atvešanu vietā, kas norādīta Kodeksa 230. pantā minētajā atļaujā, un kurā ir iekļauta atsauce uz TIR operācijas MRN un TIR karneti. Kvīti neuzskata par apliecinājumu, ka TIR operācija ir pabeigta šīs regulas 279. panta 4. punkta nozīmē.

Atzītais saņēmējs nodrošina, ka TIR karnete kopā ar TIR operācijas MRN atļaujā noteiktajā termiņā tiek uzrādīta galamērķa muitas iestādē, lai pabeigtu TIR operāciju saskaņā ar šīs regulas 279. panta 4. punktu.

Uzskata, ka TIR karnetes turētājs ir izpildījis savus TIR konvencijas 1. panta o) apakšpunktā minētos pienākumus tad, kad TIR karnete kopā ar autotransportlīdzekli, savienotajiem transportlīdzekļiem vai konteineru un precēm ►C2 neskartā veidā ir uzrādīti ◄ atzītajam saņēmējam atļaujā norādītajā vietā.

(Kodeksa 226. panta 3. punkta c) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta c) apakšpunkts)

Dalībvalsts, kurā pieļauts pārkāpums vai neatbilstība ATA tranzīta pārvietošanas laikā vai saistībā ar to, koordinējošā muitas iestāde, kas minēta 166. pantā, paziņo par pārkāpumu vai neatbilstību ATA karnetes turētājam un garantējošajai asociācijai viena gada laikā pēc karnetes derīguma termiņa beigām.

(Kodeksa 226. panta 3. punkta c) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta c) apakšpunkts)

Uzskata, ka ATA tranzīta operācija ir pareizi pabeigta, ja ATA karnetes turētājs termiņos, kas noteikti ATA konvencijas 7. panta 1. un 2. punktā, ja karnete ir izdota saskaņā ar ATA konvenciju, vai Stambulas konvencijas A pielikuma 9. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, ja karnete ir izdota saskaņā ar Stambulas konvenciju, uzrāda muitas dienestam vienu no šādiem dokumentiem, kurā identificētas preces:

dokumenti, kas minēti ATA konvencijas 8. pantā, ja karnete ir izdota saskaņā ar ATA konvenciju, vai Stambulas konvencijas A pielikuma 10. pantā, ja karnete ir izdota saskaņā ar Stambulas konvenciju;

muitas dienesta apliecināts dokuments, kurā teikts, ka preces ir uzrādītas galamērķa vai izvešanas muitas iestādē;

dokuments, ko izdevuši muitas dienesti trešā valstī, kurā precēm piemēro muitas procedūru.

Kā apliecinājumu 1. punktā minēto dokumentu vietā var sniegt šo dokumentu kopijas, kuras kā autentiskas kopijas apliecinājusi struktūra, kas apliecinājusi oriģinālos dokumentus.

(Kodeksa 226. panta 3. punkta e) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta e) apakšpunkts)

Nosūtīšanas dalībvalsts norādītā muitas iestāde nodrošina NATO bruņotos spēkus, kuri izvietoti tās teritorijā, ar NATO veidlapām 302:

(Kodeksa 226. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

Nosūtīšanas dalībvalsts norādītā muitas iestāde nodrošina dalībvalsts bruņotos spēkus, kuri izvietoti tās teritorijā, ar ES veidlapām 302:

(Kodeksa 226. panta 3. punkta e) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta e) apakšpunkts)

Preču nosūtīšanas laikā NATO bruņotie spēki veic jebkuru no šādām darbībām:

elektroniski iesniedz NATO veidlapu 302 nosūtītājai vai ievešanas muitas iestādei;

aizpilda NATO veidlapu 302 ar paziņojumu, ka preces pārvieto to kontrolē, un autentificē šo paziņojumu ar savu parakstu, zīmogu un datumu.

Ja NATO bruņotie spēki NATO veidlapu 302 iesniedz elektroniski saskaņā ar šā panta 1. punkta a) apakšpunktu, tad šīs regulas 294., 296., 304., 306. un 314. līdz 316. pantu piemēro mutatis mutandis.

Ja NATO bruņotie spēki rīkojas saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, tie NATO veidlapas 302 kopiju nekavējoties iesniedz norādītajai muitas iestādei, kas ir atbildīga par muitas formalitātēm un kontroli saistībā ar NATO bruņotajiem spēkiem, kuri nosūta preces vai kuru uzdevumā tiek nosūtītas preces.

Pārējās NATO veidlapas 302 kopijas pavada sūtījumu līdz galamērķa NATO bruņotajiem spēkiem, kuri pēc preču ierašanās tās apzīmogo un paraksta.

Preču ierašanās laikā divas NATO veidlapas 302 kopijas iesniedz norādītajā muitas iestādē, kas ir atbildīga par muitas formalitātēm un kontroli saistībā ar galamērķa NATO bruņotajiem spēkiem.

Norādītā muitas iestāde patur vienu NATO veidlapas 302 kopiju un atdod atpakaļ otro kopiju muitas iestādei, kas ir atbildīga par muitas formalitātēm un kontroli saistībā ar NATO bruņotajiem spēkiem, kuri nosūta preces vai kuru uzdevumā tiek nosūtītas preces.

(Kodeksa 226. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

Preču nosūtīšanas laikā dalībvalstu bruņotie spēki veic jebkuru no šādām darbībām:

elektroniski iesniedz ES veidlapu 302 nosūtītājai vai ievešanas muitas iestādei;

aizpilda ES veidlapu 302 ar paziņojumu, ka preces pārvieto to kontrolē, un apstiprina paziņojuma autentiskumu ar savu parakstu, zīmogu un datumu.

Ja dalībvalsts bruņotie spēki elektroniski iesniedz ES veidlapu 302 saskaņā ar šā panta 1. punkta a) apakšpunktu, tad 294., 296., 304., 306. un 314. līdz 316. pantu piemēro mutatis mutandis.

Ja dalībvalsts bruņotie spēki rīkojas saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, tie ES veidlapas 302 kopiju nekavējoties iesniedz norādītajai muitas iestādei, kas ir atbildīga par muitas formalitātēm un kontroli saistībā ar dalībvalsts bruņotajiem spēkiem, kuri nosūta preces vai kuru uzdevumā tiek nosūtītas preces.

Pārējās ES veidlapas 302 kopijas pavada sūtījumu līdz galamērķa dalībvalsts bruņotajiem spēkiem, kuri pēc preču ierašanās tās apzīmogo un paraksta.

Preču ierašanās laikā divas ES veidlapas 302 kopijas iesniedz norādītajā muitas iestādē, kas ir atbildīga par muitas formalitātēm un kontroli saistībā ar galamērķa dalībvalsts bruņotajiem spēkiem.

Norādītā muitas iestāde patur vienu ES veidlapas 302 kopiju un atdod atpakaļ otro kopiju muitas iestādei, kas ir atbildīga par muitas formalitātēm un kontroli saistībā ar dalībvalsts bruņotajiem spēkiem, kuri nosūta preces vai kuru uzdevumā tiek nosūtītas preces.

Ārpussavienības preču pārvietošana pasta sūtījumos saskaņā ar ārējā tranzīta procedūru

Ja ārpussavienības preces pārvieto saskaņā ar ārējā tranzīta procedūru atbilstoši Kodeksa 226. panta 3. punkta f) apakšpunktam, uz pasta sūtījuma un visiem pavaddokumentiem ir 72-01. pielikumā norādītā etiķete.

Tādu pasta sūtījumu pārvietošana, kuros ir gan Savienības, gan ārpussavienības preces

(Kodeksa 226. panta 3. punkta f) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta f) apakšpunkts)

Ja pasta sūtījumos ir gan Savienības, gan ārpussavienības preces, uz minētā sūtījuma un visiem pavaddokumentiem ir 72-01. pielikumā norādītā etiķete.

Par Savienības precēm, kas ir 1. punktā minētajā sūtījumā, galamērķa pasta operatoram atsevišķi nosūta Savienības preču muitas statusa apliecinājumu vai atsauci uz minētā apliecinājuma līdzekļa MRN vai iekļauj tos sūtījumā.

Ja galamērķa pasta operatoram atsevišķi nosūta Savienības preču muitas statusa apliecinājumu, minētais pasta operators uzrāda galamērķa muitas iestādei Savienības preču muitas statusa apliecinājumu kopā ar sūtījumu.

Ja Savienības preču muitas statusa apliecinājums vai tā MRN ir iekļauts sūtījumā, šo faktu skaidri norāda iepakojuma ārpusē.

Pasta sūtījumu pārvietošana saskaņā ar iekšējā tranzīta procedūru īpašās situācijās

Ja Savienības preces pārvieto uz īpaša nodokļu režīma teritoriju, no tās vai starp tām saskaņā ar iekšējā tranzīta procedūru atbilstoši Kodeksa 227. panta 2. punkta f) apakšpunktam, uz pasta sūtījuma un visiem pavaddokumentiem ir 72-02. pielikumā norādītā etiķete.

Ja Savienības preces pārvieto saskaņā ar iekšējā tranzīta procedūru atbilstoši Kodeksa 227. panta 2. punkta f) apakšpunktam no Savienības muitas teritorijas uz kopīgā tranzīta valsti tālākai nosūtīšanai uz Savienības muitas teritoriju, minētajām precēm pievieno Savienības preču muitas statusa apliecinājumu, kas noteikts, izmantojot vienu no šīs regulas 199. pantā norādītajiem līdzekļiem.

Savienības preču muitas statusa apliecinājumu uzrāda muitas iestādei, tās atkal ievedot Savienības muitas teritorijā.

(Kodeksa 6. panta 3. punkta b) apakšpunkts, 226. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

Muitas dienests pieņem rakstisku tranzīta deklarāciju, ja īslaicīgi nedarbojas:

elektroniskā tranzīta sistēma;

datorsistēma, ko izmanto procedūras izmantotāji, lai iesniegtu Savienības tranzīta deklarāciju, izmantojot elektroniskās datu apstrādes metodes;

elektroniskais savienojums starp datorsistēmu, ko izmanto procedūras izmantotāji, lai iesniegtu Savienības tranzīta deklarāciju, izmantojot elektroniskās datu apstrādes metodes, un elektronisko tranzīta sistēmu.

Noteikumus par rakstiskas tranzīta deklarācijas izmantošanu paredz 72-04. pielikumā.

Ar muitas dienestu atļauju pieņem rakstiskas tranzīta deklarācijas, ja ir īslaicīgi darbības traucējumi, kā minēts b) vai c) punktā.

Kompetentais muitas dienests var veikt sniegtās informācijas un visu dokumentu, veidlapu, atļauju vai datu, kas saistīti ar kopīgo tranzīta procedūru, pēcizlaišanas kontroli, lai pārliecinātos, ka ieraksti, informācija, ar kuru apmainījās, un zīmogi ir autentiski. Šādu kontroli veic, ja rodas šaubas par sniegtās informācijas precizitāti un autentiskumu vai ir aizdomas par krāpšanu. To var arī veikt, pamatojoties uz riska analīzi vai izlases veidā.

Kompetentais muitas dienests, kas saņem pieprasījumu veikt pēcizlaišanas kontroli, nekavējoties atbild.

Ja nosūtīšanas dalībvalsts kompetentais muitas dienests pieprasa kompetentajam muitas dienestam ar Savienības tranzīta operāciju saistītās informācijas pēcizlaišanas kontroli, uzskata, ka nav izpildīti nosacījumi, kas tranzīta procedūras noslēgšanai paredzēti Kodeksa 215. panta 2. punktā, kamēr nav apstiprināts datu autentiskums un precizitāte.

(Kodeksa 226. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

Ja preču turētājs izmanto kopīgo tranzīta procedūru, piemēro šā panta 2. punktu un Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 189. pantu. Tomēr uzskata, ka precēm, kas ir apgrozībā Savienības muitas teritorijā, piemēro Savienības tranzīta procedūru saskaņā ar Konvencijas par kopīgu tranzīta procedūru 1. panta 2. punktu.

Ja piemēro Konvencijas par kopīgu tranzīta procedūru noteikumus un Savienības preces šķērso vienu vai vairākas kopīgā tranzīta valstis, precēm piemēro Savienības iekšējā tranzīta procedūru, kā minēts Kodeksa 227. panta 2. punkta a) apakšpunktā, izņemot Savienības preces, kuras pārvadā vienīgi pa jūru vai gaisu.

(Kodeksa 226. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

Sūtījumā var būt gan preces, kurām jāpiemēro Savienības ārējā tranzīta procedūra saskaņā ar Kodeksa 226. pantu, gan preces, kurām jāpiemēro Savienības iekšējā tranzīta procedūra saskaņā ar Kodeksa 227. pantu, ja katra preču pozīcija ir attiecīgi norādīta tranzīta deklarācijā.

(Kodeksa 226. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

Katrā tranzīta deklarācijā iekļauj vienīgi tās preces, kurām piemēro Savienības tranzīta procedūru un kuras tiek pārvietotas vai kuras jāpārvieto no vienas nosūtītājas muitas iestādes uz vienu galamērķa muitas iestādi ar vienu transportlīdzekli, konteinerā vai iepakojumā.

Tomēr vienā tranzīta deklarācijā var iekļaut preces, kuras tiek pārvietotas vai kuras jāpārvieto no vienas nosūtītājas muitas iestādes uz vienu galamērķa muitas iestādi vairāk nekā vienā konteinerā vai vairāk nekā vienā iepakojumā, ja konteineri vai iepakojumi ir iekrauti vienā transportlīdzeklī.

Šā panta vajadzībām arī jebkuru no šādiem transportlīdzekļiem uzskata par vienu transportlīdzekli, ja pārvadātās preces ir nosūtītas kopā:

mehāniskais autotransportlīdzeklis kopā ar tā piekabi(-ēm) vai puspiekabi(-ēm);

savienotu dzelzceļa vagonu vai vagonešu sastāvs;

kuģi/laivas, kas veido vienotu ķēdi.

Ja Savienības tranzīta procedūras vajadzībām izmanto vienu transportlīdzekli preču iekraušanai vairāk nekā vienā nosūtītājā muitas iestādē un izkraušanai vairāk nekā vienā galamērķa muitas iestādē, par katru sūtījumu iesniedz atsevišķas tranzīta deklarācijas.

(Kodeksa 226. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

Nosūtītāja muitas iestāde nosaka termiņu, kurā preces uzrāda galamērķa muitas iestādē, ņemot vērā šādus aspektus:

maršruts;

transportlīdzeklis;

tiesību akti par pārvadāšanu vai citi tiesību akti, kas varētu ietekmēt termiņa noteikšanu;

visa attiecīgā informācija, ko paziņojis procedūras izmantotājs.

Ja termiņu nosaka nosūtītāja muitas iestāde, tas ir saistošs to dalībvalstu muitas dienestiem, kuru teritorijā ieved preces Savienības tranzīta operācijas laikā, un šie dienesti nemaina minēto termiņu.

To preču pārvietošanas maršruts, kurām piemēro Savienības tranzīta procedūru

(Kodeksa 226. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

Preces, kurām piemēro Savienības tranzīta procedūru, pārvieto uz galamērķa muitas iestādi pa ekonomiski pamatotu maršrutu.

Ja nosūtītāja muitas iestāde vai procedūras izmantotājs uzskata par vajadzīgu, minētā muitas iestāde nosaka preču pārvietošanas maršrutu Savienības tranzīta procedūras laikā, ņemot vērā visu attiecīgo informāciju, kuru paziņojis procedūras izmantotājs.

Nosakot maršrutu, muitas iestāde elektroniskajā tranzīta sistēmā reģistrē vismaz norādi par dalībvalstīm, caur kurām jāveic tranzīts.

(Kodeksa 192. pants, 226. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

Ja precēm jāpiemēro Savienības tranzīta procedūra, nosūtītāja muitas iestāde uzliek plombu:

vietai, kurā ir preces, ja nosūtītāja muitas iestāde ir atzinusi transportlīdzekli vai konteineru par piemērotu plombas uzlikšanai;

citos gadījumos – katram atsevišķam iepakojumam.

Nosūtītāja muitas iestāde reģistrē plombu skaitu un atsevišķos plombu identifikatorus elektroniskajā tranzīta sistēmā.

(Kodeksa 226. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

Nosūtītāja muitas iestāde uzskata, ka transportlīdzekļi vai konteineri ir piemēroti plombas uzlikšanai, ja izpildīti šādi nosacījumi:

plombu var vienkārši un viegli uzlikt uz transportlīdzekļa vai konteinera;

transportlīdzeklis vai konteiners ir konstruēts tā, ka, preces izņemot vai ieliekot, izņemšana vai ielikšana atstāj redzamas pēdas, plombas ir sabojātas vai liecina par manipulāciju, vai elektroniskā uzraudzības sistēma reģistrē izņemšanu vai ielikšanu;

transportlīdzeklī vai konteinerā nav slēptu tukšu vietu, kurās var paslēpt preces;

vieta, kas ir paredzēta precēm, ir viegli pieejama muitas dienestam, lai veiktu apskati.

Autotransportlīdzekļi, piekabes, puspiekabes un konteineri, kas ir apstiprināti preču pārvadāšanai ar plombu saskaņā ar starptautisku nolīgumu, kura līgumslēdzēja puse ir Savienība, uzskatāmi par piemērotiem arī plombas uzlikšanai.

(Kodeksa 226. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

Plombām ir vismaz šādas pamatīpašības un tās atbilst šādām tehniskajām specifikācijām:

plombu pamatīpašības:

saglabājas neskartas un droši nostiprinātas normālā lietošanas režīmā;

ii)

ir viegli pārbaudāmas un atpazīstamas;

iii)

ir izgatavotas tā, ka to sabojāšana, manipulācijas ar tām vai noņemšana atstāj ar neapbruņotu aci redzamas pēdas;

iv)

ir paredzētas vienreizējai lietošanai vai, ja paredzētas vairākkārtējai lietošanai, ir izgatavotas tā, lai uz tām varētu uzlikt skaidru, atsevišķu identifikācijas marķējumu par katru atkārtotas lietošanas reizi;

tām ir atsevišķi plombu identifikatori, kas ir pastāvīgi, viegli salasāmi un unikāli numurēti;

tehniskās specifikācijas:

plombu forma un izmēri var būt dažādi atkarībā no izmantotās plombas uzlikšanas metodes, taču izmēri ir tādi, ka identifikācijas marķējums ir viegli salasāms;

ii)

plombu identifikācijas marķējumu nav iespējams viltot, un tas ir grūti atveidojams;

iii)

izmantotais materiāls ir izturīgs pret nejaušiem bojājumiem un tāds, ko nevar tā viltot vai atkārtoti izmantot, ka to nevar noteikt.

Ja kompetenta struktūra ir sertificējusi plombas saskaņā ar ISO starptautisko standartu Nr. 17712:2013 “Kravas konteineri – mehāniskās plombas”, uzskata, ka minētās plombas atbilst 1. punktā minētajām prasībām.

Konteinerkravu pārvadājumos iespējami plaši izmanto plombas ar augstas drošības pazīmēm.

Uz plombas ir šādas norādes:

vārds “Muita” vienā no Savienības oficiālajām valodām vai atbilstošais saīsinājums;

valsts kods kā divu burtu ISO valsts kods, ar ko identificē dalībvalsti, kurā plomba ir uzlikta;

dalībvalstis var pievienot Eiropas karoga simbolu.

Savstarpēji vienoties, dalībvalstis var nolemt izmantot kopīgas drošības pazīmes un tehnoloģiju.

Katra dalībvalsts informē Komisiju par izmantotajiem plombu veidiem. Komisija šo informāciju dara pieejamu visām dalībvalstīm.

Ja plomba ir jānoņem, lai varētu veikt muitas apskati, muitas dienests, ja plombu nepieciešams atjaunot, cenšas izmantot muitas plombu ar vismaz līdzvērtīgām drošības pazīmēm un norāda ziņas par darbību, tostarp jauno plombas numuru, kravas dokumentācijā.

(Kodeksa 192. pants, 226. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

Atkāpjoties no šīs regulas 299. panta, nosūtītāja muitas iestāde var nolemt neuzlikt plombu precēm, kurām piemēro Savienības tranzīta procedūru, un tā vietā paļauties uz preču aprakstu tranzīta deklarācijā vai papildu dokumentos, ja apraksts ir pietiekami precīzs, lai ļautu viegli identificēt preces, un tajā norādīts to daudzums un veids, un jebkuras tādas īpašas pazīmes kā preču sērijas numurs.

Atkāpjoties no šīs regulas 299. panta, ja vien nosūtītāja muitas iestāde nenolemj citādi, ne transportlīdzeklim, ne atsevišķajiem iepakojumiem, kuros ir preces, neuzliek plombu:

ja preces tiek pārvadātas pa gaisu un uz etiķetēm, kas uzliktas katram sūtījumam, ir pievienotās gaisa kravas pavadzīmes numurs, vai ja sūtījums ir kravas vienība, uz kuras ir norādīts pievienotās gaisa kravas pavadzīmes numurs;

ja preces tiek pārvadātas pa dzelzceļu un dzelzceļu sabiedrības piemēro identifikācijas pasākumus;

▼M3

ja preces tiek pārvadātas pa jūru, un atsauci uz pievienoto konosamentu norāda elektroniskajā pārvadājuma dokumentā, kuru izmanto par muitas deklarāciju, ar kuru precēm piemēro Savienības tranzīta procedūru, kā minēts Kodeksa 233. panta 4. punkta e) apakšpunktā.

▼B

(Kodeksa 226. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

Tikai tās preces, kurām ir uzlikta plomba saskaņā ar šīs regulas 299. pantu vai kurām ir veikti alternatīvi identifikācijas pasākumi saskaņā ar šīs regulas 302. pantu, izlaiž Savienības tranzīta procedūrai.

Izlaižot preces, nosūtītāja muitas iestāde nosūta datus par Savienības tranzīta operāciju šādām iestādēm:

deklarētā galamērķa muitas iestāde;

katra deklarētā tranzīta muitas iestāde.

Minēto ziņu pamatā ir no tranzīta deklarācijas iegūtie dati, vajadzības gadījumā ar labojumiem.

Nosūtītāja muitas iestāde paziņo procedūras izmantotājam par preču izlaišanu Savienības tranzīta procedūrai.

Pēc procedūras izmantotāja pieprasījuma nosūtītāja muitas iestāde sniedz procedūras izmantotājam tranzīta pavaddokumentu vai vajadzības gadījumā – tranzīta/drošības pavaddokumentu.

Saskaņā ar Savienības tranzīta procedūru pārvietoto preču uzrādīšana tranzīta muitas iestādē

(Kodeksa 226. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

Preces kopā ar tranzīta deklarācijas MRN uzrāda katrā tranzīta muitas iestādē.

Attiecībā uz tranzīta deklarācijas MRN uzrādīšanu katrā tranzīta muitas iestādē piemēro Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 184. panta 2. punktu.

Tranzīta muitas iestādes reģistrē preču pārvešanu pāri robežai, pamatojoties uz Savienības tranzīta operācijas datiem, kas saņemti no nosūtītājas muitas iestādes. Tranzīta muitas iestādes paziņo nosūtītājai muitas iestādei par minēto pārvešanu.

Ja preces pārvadā, izmantojot citu, nevis deklarēto tranzīta muitas iestādi, faktiskā tranzīta muitas iestāde pieprasa datus par Savienības tranzīta operāciju nosūtītājai muitas iestādei un paziņo nosūtītājai muitas iestādei par preču pārvešanu pāri robežai.

Tranzīta muitas iestādes var veikt preču apskati. Jebkuru preču apskati veic, pamatojoties galvenokārt uz Savienības tranzīta operācijas datiem, kas saņemti no nosūtītājas muitas iestādes.

Panta 1. līdz 4. punktu nepiemēro preču pārvadāšanai pa dzelzceļu, ja tranzīta muitas iestāde var pārbaudīt preču pārvešanu pāri robežai, izmantojot citus līdzekļus. Šādu pārbaudi veic tikai vajadzības gadījumā. Pārbaude var notikt retrospektīvi.

(Kodeksa 226. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

Pēc starpgadījuma pārvadātājs bez nepamatotas kavēšanās uzrāda preces kopā ar tranzīta deklarācijas MRN tās dalībvalsts tuvākajam muitas dienestam, kuras teritorijā transportlīdzeklis atrodas, ja:

pārvadātājam jānovirzās no maršruta, kas noteikts saskaņā ar šīs regulas 298. pantu, tādu apstākļu dēļ, kuri ir ārpus tā kontroles;

pārvadājuma operācijas laikā ir bojāta plomba vai ar to ir veiktas manipulācijas tādu iemeslu dēļ, kuri ir ārpus pārvadātāja kontroles;

muitas dienesta uzraudzībā preces tiek pārceltas no viena transportlīdzekļa uz citu transportlīdzekli;

draud nenovēršamas briesmas, tāpēc nekavējoties ir pilnībā vai daļēji jāizkrauj transportlīdzeklis, kuram ir uzlikta plomba;

noticis starpgadījums, kas var ietekmēt procedūras izmantotāja vai pārvadātāja spēju izpildīt savus pienākumus;

mainījies kāds no elementiem, kas veido vienu transportlīdzekli, kā minēts šīs regulas 296. panta 2. punktā.

Ja muitas dienests, kura teritorijā atrodas transportlīdzeklis, uzskata, ka attiecīgo Savienības tranzīta operāciju var turpināt, tas veic visus pasākumus, kurus uzskata par vajadzīgiem.

Attiecīgo informāciju par 1. punktā minētajiem starpgadījumiem minētais muitas dienests reģistrē elektroniskajā tranzīta sistēmā.

Ja ir noticis 1. punkta c) apakšpunktā minētais starpgadījums, muitas dienesti nepieprasa uzrādīt preces kopā ar tranzīta deklarācijas MRN, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

preces pārceļ no transportlīdzekļa, kam nav uzlikta plomba;

procedūras izmantotājs ►C2 vai pārvadātājs procedūras izmantotāja uzdevumā ◄ sniedz attiecīgo informāciju par pārcelšanu tās dalībvalsts muitas dienestam, kuras teritorijā transportlīdzeklis atrodas;

minētais dienests attiecīgo informāciju reģistrē elektroniskajā tranzīta sistēmā.

Ja ir noticis 1. punkta f) apakšpunktā minētais starpgadījums, pārvadātājs var turpināt Savienības tranzīta operāciju, ja tehnisku problēmu dēļ viens vai vairāki vagoni vai vagonetes tiek izņemti no savienota dzelzceļa vagonu vai vagonešu sastāva.

Ja ir noticis 1. punkta f) apakšpunktā minētais starpgadījums un autotransportlīdzekļa vilces vienība ir mainīta, nemainot tā piekabes vai puspiekabes, muitas dienests nepieprasa uzrādīt preces kopā ar tranzīta deklarācijas MRN, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

procedūras izmantotājs ►C2 vai pārvadātājs procedūras izmantotāja uzdevumā ◄ sniedz attiecīgo informāciju par autotransportlīdzekļa sastāvu tās dalībvalsts muitas dienestam, kuras teritorijā transportlīdzeklis atrodas;

minētais dienests attiecīgo informāciju reģistrē elektroniskajā tranzīta sistēmā.

Līdz Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minētās Jaunās datorizētās tranzīta kontroles sistēmas jaunināšanas ieviešanas datumiem gadījumos, kas minēti 1. punktā, pārvadātājs veic vajadzīgos ierakstus tranzīta pavaddokumentā vai tranzīta/drošības pavaddokumentā un pēc starpgadījuma bez nepamatotas kavēšanās uzrāda preces kopā ar tranzīta pavaddokumentu vai tranzīta/drošības pavaddokumentu tās dalībvalsts tuvākajam muitas dienestam, kuras teritorijā transportlīdzeklis atrodas.

Panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā, 4. punktā un 5. punkta a) apakšpunktā minētajos gadījumos pārvadātājs ir atbrīvots no pienākuma uzrādīt preces un tranzīta deklarācijas MRN šim muitas dienestam.

Attiecīgo informāciju par starpgadījumiem tranzīta operācijas laikā tranzīta muitas iestāde vai galamērķa muitas iestāde reģistrē elektroniskajā tranzīta sistēmā.

Šā panta 2. punkta otro daļu nepiemēro līdz Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minētās Jaunās datorizētās tranzīta kontroles sistēmas jaunināšanas ieviešanas datumiem.

To preču uzrādīšana galamērķa muitas iestādē, kurām piemērota Savienības tranzīta procedūra

(Kodeksa 226. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

Ja preces, kurām piemērota Savienības tranzīta procedūra, tiek atvestas uz galamērķa muitas iestādi, minētajā muitas iestādē uzrāda šādus elementus:

preces;

tranzīta deklarācijas MRN;

visu informāciju, kuru pieprasa galamērķa muitas iestāde.

Uzrādīšana notiek oficiālajā darba laikā. Tomēr pēc attiecīgās personas pieprasījuma galamērķa muitas iestāde var atļaut, ka uzrādīšana notiek ārpus oficiālā darba laika vai jebkurā citā vietā.

Attiecībā uz tranzīta deklarācijas MRN paziņošanu galamērķa muitas iestādei piemēro Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 184. panta otro daļu.

Ja uzrādīšana ir notikusi pēc tā termiņa beigām, kuru noteikusi nosūtītāja muitas iestāde saskaņā ar šīs regulas 297. panta 1. punktu, uzskata, ka procedūras izmantotājs ievērojis termiņu, ja viņš vai pārvadātājs sniedz galamērķa muitas iestādei pietiekamus pierādījumus par to, ka nav atbildīgs par kavēšanos.

Savienības tranzīta operāciju var beigt citā muitas iestādē, nevis tajā, kas deklarēta tranzīta deklarācijā. Tādā gadījumā minēto muitas iestādi uzskata par galamērķa muitas iestādi.

Pēc tās personas pieprasījuma, kura uzrāda preces galamērķa muitas iestādē, minētā muitas iestāde apstiprina kvīti, kurā apliecināta preču uzrādīšana minētajā muitas iestādē un iekļauta atsauce uz tranzīta deklarācijas MRN.

Kvīti sniedz, izmantojot 72-03. pielikumā norādīto veidlapu, un to iepriekš aizpilda attiecīgā persona.

Kvīti neizmanto kā alternatīvu pierādījumu, ka Savienības tranzīta procedūra ir beigusies šīs regulas 312. panta nozīmē.

To preču ierašanās paziņojums, kurām piemērota Savienības tranzīta procedūra

(Kodeksa 226. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

Galamērķa muitas iestāde paziņo nosūtītājai muitas iestādei par preču ierašanos dienā, kad preces un tranzīta deklarācijas MRN tiek uzrādīts saskaņā ar šīs regulas 306. panta 1. punktu.

Ja Savienības tranzīta operācija tiek pabeigta citā muitas iestādē, nevis tajā, kas deklarēta tranzīta deklarācijā, muitas iestāde, kuru uzskata par galamērķa muitas iestādi saskaņā ar šīs regulas 306. panta 4. punktu, paziņo par ierašanos nosūtītājai muitas iestādei dienā, kad preces un tranzīta deklarācijas MRN tiek uzrādīts saskaņā ar šīs regulas 306. panta 1. punktu.

Nosūtītāja muitas iestāde paziņo par atvešanu galamērķa muitas iestādei, kura deklarēta tranzīta deklarācijā.

(Kodeksa 226. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

Ja Savienības tranzīta procedūra ir pabeigta, galamērķa muitas iestāde veic muitas kontroli, pamatojoties uz Savienības tranzīta operācijas datiem, kas saņemti no nosūtītājas muitas iestādes.

Ja Savienības tranzīta procedūra ir pabeigta, galamērķa muitas iestāde nav konstatējusi neatbilstības un procedūras izmantotājs uzrāda tranzīta pavaddokumentu vai tranzīta/drošības pavaddokumentu, minētā muitas iestāde pēc procedūras izmantotāja pieprasījuma apstiprina minēto dokumentu ar nolūku sniegt alternatīvu pierādījumu saskaņā ar ►M1 312. pantu ◄ . Apstiprinājumā ietilpst minētās muitas iestādes zīmogs, amatpersonas paraksts, datums un šāda norāde:

“Alternatīvs pierādījums – 99202”.

(Kodeksa 226. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

Galamērķa muitas iestāde paziņo kontroles rezultātus nosūtītājai muitas iestādei vēlākais trešajā dienā pēc dienas, kad preces ir uzrādītas galamērķa muitas iestādē vai citā vietā saskaņā ar šīs regulas 306. panta 1. punktu. Izņēmuma gadījumos minēto termiņu var pagarināt līdz sešām dienām.

Atkāpjoties no 1. punkta, gadījumā, ja preces saņem Kodeksa 233. panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais atzītais saņēmējs, nosūtītāju muitas iestādi informē vēlākais sestajā dienā pēc tās dienas, kad preces tika piegādātas atzītajam saņēmējam.

Ja preces pārvadā pa dzelzceļu un tehnisku problēmu dēļ viens vai vairāki vagoni vai vagonetes tiek izņemti no savienota dzelzceļa vagonu vai vagonešu sastāva, kā minēts šīs regulas 305. panta 4. punktā, nosūtītāju muitas iestādi informē vēlākais 12. dienā pēc tās dienas, kad tika uzrādīta pirmā preču daļa.

Šā panta 2. punkta otro daļu nepiemēro līdz Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minētās Jaunās datorizētās tranzīta kontroles sistēmas jaunināšanas ieviešanas datumiem.

Izmeklēšanas procedūra par precēm, kuras pārvieto saskaņā ar Savienības tranzīta procedūru

(Kodeksa 226. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

Ja nosūtītāja muitas iestāde nav saņēmusi kontroles rezultātus sešu dienu laikā saskaņā ar šīs regulas 309. panta 1. punktu vai šīs regulas 309. panta 2. punkta pirmo daļu vai 12 dienu laikā saskaņā ar šīs regulas 309. panta 2. punkta otro daļu pēc tam, kad saņemts preču ierašanās paziņojums, minētā muitas iestāde nekavējoties pieprasa kontroles rezultātus galamērķa muitas iestādei, kura nosūtīja preču ierašanās paziņojumu.

Galamērķa muitas iestāde pēc tam, kad saņemts nosūtītājas muitas iestādes pieprasījums, nekavējoties nosūta kontroles rezultātus.

Ja nosūtīšanas dalībvalsts muitas dienests vēl nav saņēmis informāciju, kas ļauj noslēgt Savienības tranzīta procedūru vai ►C2 atgūt muitas parādu, ◄ tas pieprasa attiecīgo informāciju procedūras izmantotājam vai, ja pietiekami daudz datu pieejami galamērķa vietā, galamērķa muitas iestādei šādos gadījumos:

līdz preču uzrādīšanas termiņa beigām, kas noteikts saskaņā ar šīs regulas 297. pantu, nosūtītāja muitas iestāde nav saņēmusi preču ierašanās paziņojumu;

nosūtītāja muitas iestāde nav saņēmusi kontroles rezultātus, kas pieprasīti saskaņā ar 1. punktu;

nosūtītāja muitas iestāde ir konstatējusi, ka preču ierašanās paziņojums vai kontroles rezultāti nosūtīti kļūdaini.

Nosūtīšanas dalībvalsts muitas dienests nosūta informācijas pieprasījumus saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu septiņu dienu perioda laikā pēc tajā minētā termiņa beigām un pieprasa informāciju saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu septiņu dienu perioda laikā pēc 1. punktā minētā piemērojamā termiņa beigām.

Tomēr, ja pirms minēto termiņu beigām nosūtīšanas dalībvalsts muitas dienests saņem informāciju, ka Savienības tranzīta procedūra nav pareizi pabeigta, vai tam ir aizdomas, ka tā varētu būt, tas nekavējoties nosūta pieprasījumu.

Atbildes uz pieprasījumiem, kas sagatavotas saskaņā ar 2. punktu, nosūta 28 dienu laikā pēc dienas, kurā tika nosūtīts pieprasījums.

Ja pēc pieprasījuma, kas veikts saskaņā ar 2. punktu, galamērķa muitas iestāde nav sniegusi pietiekamu informāciju, lai varētu noslēgt Savienības tranzīta procedūru, nosūtīšanas dalībvalsts muitas dienests pieprasa, lai procedūras izmantotājs sniedz minēto informāciju vēlākais 35 dienu laikā pēc tam, kad tika sākta ►C2 izmeklēšanas procedūra. ◄

Tomēr līdz Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minētās Jaunās datorizētās tranzīta kontroles sistēmas jaunināšanas ieviešanas datumiem minētais muitas dienests pieprasa, lai procedūras izmantotājs sniedz minēto informāciju vēlākais 28 dienu laikā pēc tam, kad tika sākta ►C2 izmeklēšanas procedūra. ◄

Procedūras izmantotājs atbild uz minēto pieprasījumu 28 dienu laikā pēc dienas, kad tas tika nosūtīts.

Ja informācija, kuru atbildē sniedzis procedūras izmantotājs saskaņā ar 5. punktu, nav pietiekama, lai noslēgtu Savienības tranzīta procedūru, bet nosūtīšanas dalībvalsts muitas dienests to uzskata par pietiekamu, lai turpinātu ►C2 izmeklēšanas procedūru ◄ , minētais dienests nekavējoties nosūta iesaistītajai muitas iestādei pieprasījumu pēc papildu informācijas.

Minētā muitas iestāde atbild uz pieprasījumu 40 dienu laikā pēc dienas, kad tas tika nosūtīts.

Ja 1. līdz 6. punktā izklāstītās ►C2 izmeklēšanas procedūras gaitā ◄ konstatē, ka Savienības tranzīta procedūra ir pareizi pabeigta, nosūtīšanas dalībvalsts muitas dienests noslēdz Savienības tranzīta procedūru un nekavējoties informē procedūras izmantotāju un vajadzības gadījumā – visus muitas dienestus, kuri var būt sākuši atgūšanas procedūru.

Ja 1. līdz 6. punktā izklāstītās ►C2 izmeklēšanas procedūras gaitā ◄ konstatē, ka Savienības tranzīta procedūru nevar noslēgt, nosūtīšanas dalībvalsts muitas dienests nosaka, vai ir radies muitas parāds.

Ja ir radies muitas parāds, nosūtīšanas dalībvalsts muitas dienests veic šādus pasākumus:

(Kodeksa 226. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

Ja nosūtīšanas dalībvalsts muitas dienests ►C2 izmeklēšanas procedūras laikā ◄ un pirms beidzas termiņš, kas minēts Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 77. panta a) punktā, iegūst pierādījumus, ka vieta, kurā risinājušies notikumi, kuru rezultātā rodas muitas parāds, ir citā dalībvalstī, minētais dienests nekavējoties un katrā gadījumā – minētajā termiņā nosūta visu pieejamo informāciju kompetentajam muitas dienestam minētajā vietā.

Kompetentais muitas dienests minētajā vietā apliecina, ka saņēmis informāciju, un informē nosūtīšanas dalībvalsts muitas dienestu par to, vai tas ir atbildīgs par atgūšanu. Ja nosūtīšanas dalībvalsts muitas dienests nav saņēmis minēto informāciju 28 dienu laikā, tas nekavējoties atsāk izmeklēšanas procedūru vai sāk atgūšanu.

Ja tranzīta operācijā iesaistītas dalībvalsts muitas dienests pirms Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 77. panta a) punktā minētā termiņa beigām iegūst pierādījumus, ka vieta, kurā risinājušies notikumi, kuru rezultātā rodas muitas parāds, atrodas tās teritorijā, minētais dienests nekavējoties un katrā gadījumā minētajā termiņā nosūtīšanas dalībvalsts muitas dienestam nosūta pienācīgi pamatotu pieprasījumu nodot atbildību par nodokļu atgūšanas sākšanu pieprasījumu iesniegušajam muitas dienestam.

Nosūtīšanas dalībvalsts muitas dienests apstiprina saskaņā ar 3. punktu iesniegtā pieprasījuma saņemšanu un 28 dienu laikā no pieprasījuma nosūtīšanas dienas informē pieprasījuma iesniedzēju muitas dienestu par to, vai tas piekrīt izpildīt pieprasījumu un nodot pieprasījuma iesniedzējam dienestam atbildību par atgūšanas sākšanu.

(Kodeksa 226. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

Savienības tranzīta procedūru uzskata par pareizi pabeigtu, ja procedūras izmantotājs uzrāda nosūtīšanas dalībvalsts muitas dienestam vienu no šādiem dokumentiem, kurā identificētas preces:

galamērķa dalībvalsts muitas dienesta apliecināts dokuments, kurā identificētas preces un teikts, ka preces ir uzrādītas galamērķa muitas iestādē vai nogādātas atzītam saņēmējam, kā minēts Kodeksa 233. panta 4. punkta b) apakšpunktā;

dalībvalsts muitas dienesta apliecināts dokuments vai muitas ieraksts, kurā teikts, ka preces fiziski izvestas no Savienības muitas teritorijas;

muitas dokuments, kas izdots trešā valstī, kurā precēm piemēro muitas procedūru;

Preču ierašanās paziņojumu, kas minēts ►M1 307. pantu ◄ , neuzskata par apliecinājumu, ka Savienības tranzīta procedūra ir pareizi pabeigta.

Kodeksa 233. panta 4. punkta a) un c) apakšpunktā minētos vienkāršojumus piemēro tikai tām Savienības tranzīta operācijām, kuras sākas dalībvalstī, kurā tika piešķirta atļauja izmantot vienkāršojumus.

Kodeksa 233. panta 4. punkta b) apakšpunktā minēto vienkāršojumu piemēro tikai tām Savienības tranzīta operācijām, kuras beidzas dalībvalstī, kurā tika piešķirta atļauja izmantot vienkāršojumu.

Kodeksa 233. panta 4. punkta e) apakšpunktā minēto vienkāršojumu piemēro dalībvalstīs, kuras norādītas atļaujā izmantot vienkāršojumu.

Savienības tranzīta procedūras piemērošana precēm, ko veic atzītais nosūtītājs

Ja atzītais nosūtītājs plāno piemērot precēm Savienības tranzīta procedūru, tas iesniedz tranzīta deklarāciju nosūtītājā muitas iestādē. Atzītais nosūtītājs nevar sākt Savienības tranzīta procedūru līdz Kodeksa 233. panta 4. punkta a) apakšpunktā minētajā atļaujā norādītā termiņa beigām.

Atzītais nosūtītājs ieraksta elektroniskajā tranzīta sistēmā šādu informāciju:

maršruts, ja maršruts tika noteikts saskaņā ar ►M1 298. pantu ◄ ;

termiņš, kas noteikts saskaņā ar šīs regulas 297. pantu un kurā preces uzrāda galamērķa muitas iestādē;

▼C2

vajadzības gadījumā plombu skaits un atsevišķie plombu identifikatori.

▼B

Atzītais nosūtītājs var izdrukāt tranzīta pavaddokumentu vai tranzīta/drošības pavaddokumentu tikai pēc tam, kad saņēmis paziņojumu par preču izlaišanu Savienība tranzīta procedūrai no nosūtītājas muitas iestādes. Tomēr līdz Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minētās Jaunās datorizētās tranzīta kontroles sistēmas jaunināšanas ieviešanas datumiem atzītais nosūtītājs izdrukā minētos dokumentus.

To preču formalitātes, kuras pārvieto saskaņā ar Savienības tranzīta procedūru un kuras saņem atzītais saņēmējs

Kad preces tiek atvestas uz vietu, kura norādīta ►C2 Kodeksa 233. panta 4. punkta b) apakšpunktā ◄ minētajā atļaujā, atzītais saņēmējs veic šādas darbības:

nekavējoties paziņo galamērķa muitas iestādei par preču ierašanos un informē to par visām neatbilstībām vai starpgadījumiem, kas notikuši pārvadājuma laikā;

izkrauj preces tikai tad, kad saņemta galamērķa muitas iestādes atļauja;

pēc izkraušanas nekavējoties ieraksta savos reģistros apskates rezultātus un visu attiecīgo informāciju par izkraušanu;

vēlākais trešajā dienā pēc dienas, kurā tas saņēma atļauju izkraut preces, paziņo galamērķa muitas iestādei preču apskates rezultātus un informē to par visām neatbilstībām.

Kad galamērķa muitas iestāde ir saņēmusi paziņojumu par preču atvešanu atzītā saņēmēja telpās, tā paziņo par preču ierašanos nosūtītājai muitas iestādei.

To preču Savienības tranzīta procedūras beigas, kuras saņem atzītais saņēmējs

Uzskata, ka procedūras izmantotājs ir izpildījis savus pienākumus un tranzīta procedūra ir pabeigta saskaņā ar Kodeksa 233. panta 2. punktu, ja preces ir neskartas uzrādītas atzītajam saņēmējam, kā paredzēts Kodeksa 233. panta 4. punkta b) apakšpunktā, atļaujā norādītajā vietā un termiņā, kas noteikts saskaņā ar šīs regulas 297. panta 1. punktu.

Pēc pārvadātāja pieprasījuma atzītais saņēmējs izdod kvīti, kurā apliecina preču ierašanos vietā, kas norādīta Kodeksa 233. panta 4. punkta b) apakšpunktā minētajā atļaujā, un kurā ir iekļauta atsauce uz Savienības tranzīta operācijas MRN. Kvīti sniedz, izmantojot 72-03. pielikumā norādīto veidlapu.

Īpašā veida plombas atbilst šīs regulas 301. panta 1. punktā paredzētajām prasībām.

Konteinerkravu pārvadājumos iespējami plaši izmanto plombas ar augstas drošības pazīmēm.

Uz īpašā veida plombas ir jebkura no šādām norādēm:

tās personas nosaukums, kam izsniegta atļauja to izmantot saskaņā ar Kodeksa 233. panta 4. punkta c) apakšpunktu;

atbilstošais saīsinājums vai kods, pamatojoties uz kuru nosūtīšanas dalībvalsts muitas dienests var identificēt attiecīgo personu.

Procedūras izmantotājs ieraksta tranzīta deklarācijā īpašā veida plombu skaitu un plombas identifikatorus un uzliek plombas ne vēlāk kā laikā, kad preces izlaiž Savienības tranzīta procedūrai.

Ja nepieciešams, Komisija un dalībvalstis, savstarpēji vienojoties, var izveidot vienotu numurēšanas sistēmu, definēt kopīgas drošības pazīmes un tehnoloģiju.

Apspriešanās, pirms atļaut izmantot elektronisku transporta dokumentu par tranzīta deklarāciju aviopārvadājumiem vai jūras pārvadājumiem

Pēc tam, kad ir pārbaudīts, vai izpildīti Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 191. pantā minētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi un attiecīgi minētās deleģētās regulas 199. pantā minētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi par aviopārvadājumiem vai minētās deleģētās regulas 200. pantā minētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi par jūras pārvadājumiem, muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, apspriežas ar muitas dienestu nosūtīšanas un galamērķa lidostās, ja izmanto gaisa pārvadājumu, vai ar muitas dienestu nosūtīšanas un galamērķa ostās, ja izmanto jūras pārvadājumu.

Apspriešanās termiņš ir noteikts 45 dienas pēc ►M1 14. pantā ◄ minētā paziņojuma, ko sniedz muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu par nosacījumiem un kritērijiem, kuri jāpārbauda muitas dienestam, ar ko veic apspriešanos.

Formalitātes elektroniska pārvadājuma dokumenta izmantošanai par tranzīta deklarāciju aviopārvadājumos vai jūras pārvadājumos

Preces izlaiž Savienības tranzīta procedūrai, kad saskaņā ar atļaujā definētajiem līdzekļiem elektroniskā pārvadājuma dokumenta dati ir darīti pieejami nosūtītājai muitas iestādei lidostā, ja izmanto aviopārvadājumu, vai nosūtītājai muitas iestādei ostā, ja izmanto jūras pārvadājumu.

Ja precēm jāpiemēro Savienības tranzīta procedūra, procedūras izmantotājs elektroniskajā pārvadājuma dokumentā ieraksta atbilstošos kodus pie visām pozīcijām.

Savienības tranzīta procedūra beidzas, kad preces uzrāda galamērķa muitas iestādē lidostā, ja izmanto aviopārvadājumu, vai galamērķa muitas iestādē ostā, ja izmanto jūras pārvadājumu, un elektroniskā pārvadājuma dokumenta dati ir darīti pieejami minētajai muitas iestādei saskaņā ar atļaujā definētajiem līdzekļiem.

Procedūras izmantotājs nekavējoties paziņo nosūtītājai un galamērķa muitas iestādei par visiem pārkāpumiem un neatbilstībām.

Uzskata, ka Savienības tranzīta procedūra ir noslēgta, ja vien muitas dienesti nav saņēmuši informāciju vai noteikuši, ka procedūra nav pareizi pabeigta.

Pārvietošana ar stacionārām transporta iekārtām un Savienības tranzīta operācija

(Kodeksa 226. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

Ja preces, kuras pārvieto ar stacionāru transporta iekārtu, nogādā Savienības muitas teritorijā, izmantojot minēto iekārtu, uzskata, ka minētajām precēm piemēro Savienības tranzīta procedūru, kad tās nogādā minētajā teritorijā.

Ja preces jau ir Savienības muitas teritorijā un ir pārvietotas ar stacionāru transporta iekārtu, uzskata, ka minētajām precēm piemēro Savienības tranzīta procedūru, kad tās nonāk stacionārajā transporta iekārtā.

Ja Savienības tranzīta procedūras vajadzībām preces pārvieto ar stacionārām transporta iekārtām, procedūras izmantotājs ir stacionārās transporta iekārtas operators, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, caur kuras teritoriju preces nonāk Savienības muitas teritorijā 1. punktā minētajā gadījumā, vai stacionārās transporta iekārtas operators dalībvalstī, kurā pārvietošana sākas 2. punktā minētajā gadījumā.

Procedūras izmantotājs un muitas dienests vienojas par pārvietoto preču muitas uzraudzības metodēm.

Kodeksa 233. panta 3. punkta vajadzībām par pārvadātāju uzskata stacionārās transporta iekārtas operatoru, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, caur kuras teritoriju preces tiek pārvietotas ar stacionāro transporta iekārtu.

Savienības tranzīta procedūra ir uzskatāma par pabeigtu šādos gadījumos:

ir izdarīts attiecīgais ieraksts saņēmēja tirdzniecības reģistros vai

stacionārās transporta iekārtas operators ir apliecinājis, ka ar stacionāro transporta iekārtu pārvietotās preces:

ir pienākušas saņēmēja iekārtā;

ii)

ir pieņemtas saņēmēja sadales tīklā vai

iii)

ir atstājušas Savienības muitas teritoriju.

No tā brīža, kad ir beigusies Savienības tranzīta procedūra saskaņā ar 5. punkta a) apakšpunktu vai b) apakšpunkta i) vai ii) punktu, uzskata, ka ārpussavienības preces atrodas pagaidu uzglabāšanā.

Pagaidu ievešanas procedūras noslēgšana gadījumos, kuri attiecas uz dzelzceļa transportlīdzekļiem, paletēm un konteineriem

Attiecībā uz dzelzceļa transportlīdzekļiem, kurus kopīgi izmanto saskaņā ar vienošanos starp Savienības un ārpussavienības pārvadātājiem, kas sniedz dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus, pagaidu ievešanas procedūru var noslēgt, kad eksportē vai reeksportē tāda paša veida vai tādas pašas vērtības dzelzceļa transportlīdzekļus kā tie, kas bijuši nodoti tādas personas rīcībā, kura veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā.

Attiecībā uz paletēm pagaidu ievešanas procedūru var noslēgt, kad eksportē vai reeksportē tāda paša veida vai tādas pašas vērtības paletes kā tās, kam piemērota procedūra.

Attiecībā uz konteineriem saskaņā ar Konvenciju par muitas formalitātēm starptautiskajos pārvadājumos izmantojamiem koplietošanas konteineriem ( 19 ) pagaidu ievešanas procedūru noslēdz, kad eksportē vai reeksportē tāda paša veida vai tādas pašas vērtības konteinerus kā tie, kam piemērota procedūra.

Lai varētu noslēgt pagaidu ievešanas procedūru attiecībā uz precēm, kas minētas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 234. panta 1. punktā, izņemot preces, kas minētas Direktīvas 2008/118/EK 1. panta 1. punktā, to patērēšanu, iznīcināšanu vai izdalīšanu bez atlīdzības pasākuma publikai uzskata par reeksportu, ja vien to daudzums atbilst pasākuma veidam, apmeklētāju skaitam un procedūras izmantotāja dalības apjomam.

Īpaša procedūras noslēgšana precēm, kas pārvietojamas vai izmantojamas militārām darbībām

Pagaidu ievešanas procedūras noslēgšanas vajadzībām attiecībā uz Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 235.a pantā minētajām precēm to patēriņš vai iznīcināšana ir uzskatāms par reeksportu, ar nosacījumu, ka patērētais vai iznīcinātais daudzums atbilst militāro darbību raksturam.

Procedūras “ievešana pārstrādei IM/EX” noslēgšanas vajadzībām šādas darbības uzskata par reeksportu:

pārstrādātie produkti ir piegādāti personām, kuras ir tiesīgas uz atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa saskaņā ar 1961. gada 18. aprīļa Vīnes konvenciju par diplomātiskajām attiecībām vai 1963. gada 24. aprīļa Vīnes konvenciju par konsulārajām attiecībām, vai 1969. gada 16. decembra Ņujorkas konvenciju par īpašām misijām, kā minēts Padomes Regulas (EK) Nr. 1186/2009 ( 20 ) 128. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

pārstrādātie produkti ir piegādāti dalībvalsts teritorijā izvietotiem citu valstu bruņotajiem spēkiem, ja minētā dalībvalsts piešķir īpašu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1186/2009 131. panta 1. punktu;

gaisa kuģu piegāde;

kosmosa kuģu un ar tiem saistītu iekārtu piegāde;

▼M3

galveno pārstrādes produktu piegāde, kuriem erga omnes ievedmuitas nodokļa likme ir “0” vai kuriem ir izdots autorizēts izmantošanas sertifikāts (EASA 1. veidlapa) vai līdzvērtīgs sertifikāts, kā minēts Padomes Regulas (ES) Nr. 2018/581 ( 21 ) 2. pantā;

▼B

tādu pārstrādes blakusproduktu atsavināšana saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, kuru iznīcināšana muitas uzraudzībā ir aizliegta vides aizsardzības nolūkā.

Panta 1. punktu nepiemēro:

ja uz ārpussavienības precēm, kurām piemēro procedūru “ievešana pārstrādei IM/EX”, attiecas lauksaimniecības vai tirdzniecības politikas pasākums, provizorisks vai galīgs antidempinga maksājums, kompensācijas maksājums, aizsardzības pasākums vai papildu maksājums, kas saistīts ar koncesiju apturēšanu, ja preces ir deklarētas laišanai brīvā apgrozībā;

▼M4

Tomēr 1. punktu piemēro gadījumos, kad uz ārpussavienības precēm, kam piemērota ievešanas pārstrādei IM/EX procedūra, būtu attiecināma iepriekšēja Savienības uzraudzība, ja tās tiktu deklarētas laišanai brīvā apgrozībā, ar nosacījumu, ka ievešanas pārstrādei IM/EX atļaujas turētājs norāda datu elementus saskaņā ar konkrēto uzraudzības pasākumu;

▼B

ja radies muitas parāds saskaņā ar Kodeksa 78. panta 1. punktu nenoteiktas izcelsmes produktiem, kuriem piemēro procedūru “ievešana pārstrādei IM/EX”, ja atļaujas turētājs plāno reeksportēt pārstrādātos produktus.

Attiecībā uz 1. punkta c) apakšpunktā minēto gadījumu uzraudzības muitas iestāde atļauj noslēgt procedūru “ievešana pārstrādei IM/EX”, kad preces, kurām piemēro procedūru, ir pirmo reizi lietotas gaisa kuģu vai to daļu izgatavošanai, remontēšanai, tostarp apkopei, pārveidošanai vai pārbūvei, ja pēc procedūras izmantotāja uzskaites datiem ir iespējams pārbaudīt, ka procedūra tiek piemērota un izpildīta pareizi.

Attiecībā uz 1. punkta d) apakšpunktā minēto gadījumu uzraudzības muitas iestāde atļauj noslēgt procedūru “ievešana pārstrādei IM/EX”, kad preces, kurām piemēro procedūru, ir pirmo reizi lietotas mākslīgo pavadoņu, to nesējraķešu un zemes stacijas iekārtu un to daļu izgatavošanai, remontēšanai, tostarp apkopei, pārveidošanai vai pārbūvei, ja pēc procedūras izmantotāja uzskaites datiem ir iespējams pārbaudīt, ka procedūra tiek piemērota un izpildīta pareizi.

Attiecībā uz 1. punkta e) apakšpunktā minēto gadījumu uzraudzības muitas iestāde atļauj noslēgt procedūru “ievešana pārstrādei IM/EX”, kad preces, kurām piemēro procedūru, ir pirmo reizi lietotas pārstrādes operācijās saistībā ar piegādātajiem pārstrādātajiem produktiem vai to daļām, ja pēc procedūras izmantotāja uzskaites datiem ir iespējams pārbaudīt, ka procedūra tiek piemērota un izpildīta pareizi.

Attiecībā uz 1. punkta f) apakšpunktā minēto gadījumu procedūras “ievešana pārstrādei” izmantotājs pierāda, ka procedūras “ievešana pārstrādei IM/EX” noslēgšana atbilstīgi parastajiem noteikumiem nav iespējama vai nav ekonomiska.

Ja procedūras “ievešana pārstrādei IM/EX” atļaujā norādīts, ka pārstrādātos produktus vai preces, kam piemēro procedūru, uzskata par laistām brīvā apgrozībā, ja tām nav piemērota turpmāka muitas procedūra vai tās nav reeksportētas noslēgšanas perioda beigās, uzskata, ka muitas deklarācija par laišanu brīvā apgrozībā ir iesniegta un pieņemta, un izlaišana ir atļauta noslēgšanas perioda beigu datumā.

Panta 1. punktā minētajos gadījumos produkti vai preces, kam piemēro procedūru “ievešana pārstrādei IM/EX”, kļūst par Savienības precēm, kad tās tiek laistas tirgū.

Lai apstrādātu informāciju saistībā ar preču izvešanu no Savienības muitas teritorijas un apmainītos ar to, izmanto elektronisku sistēmu, kas minētajām vajadzībām izveidota saskaņā ar Kodeksa 16. panta 1. punktu.

Šā panta pirmo daļu piemēro no Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minētās SMK Automatizētās eksporta kontroles sistēmas ieviešanas datumiem.

Ja konstatē, ka par precēm, kuras plānots izvest no Savienības muitas teritorijas, nav iesniegta pirmsizvešanas deklarācija un, izņemot gadījumu, ja ir piešķirts atbrīvojums no pienākuma iesniegt šādu deklarāciju, par preču izvešanu iesniedz šādu deklarāciju.

Riska analīzi veic pirms preču izlaišanas termiņā, kas atbilst periodam starp pirmsizvešanas deklarācijas iesniegšanas termiņa beigām, kā paredzēts Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 244. pantā, un attiecīgi preču iekraušanu vai nosūtīšanu.

Ja piemēro atbrīvojumu no pienākuma iesniegt pirmsizvešanas deklarāciju saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 245. pantu, pēc preču uzrādīšanas veic riska analīzi, pamatojoties uz muitas deklarāciju vai reeksporta deklarāciju, kas attiecas uz minētajām precēm, vai, ja dokumenti nav pieejami, pamatojoties uz jebkuru citu pieejamo informāciju par precēm.

Izņemot gadījumus, kuros piemēro 2. līdz 7. punktu, izvešanas muitas iestāde ir muitas iestāde, kuras kompetencē ir vieta, no kuras preces izved no Savienības muitas teritorijas un tiek vestas uz galamērķi, kas atrodas ārpus minētās teritorijas.

Ja preces atstāj Savienības muitas teritoriju, izmantojot stacionāru transporta iekārtu, izvešanas muitas iestāde ir eksporta muitas iestāde.

Ja preces jūras ostā iekrauj kuģī, kurš nav norīkots regulārā kuģu satiksmē, kas minēta Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 120. pantā, nolūkā vest tās uz ārpus Savienības muitas teritorijas esošu galamērķi, tad izvešanas muitas iestāde ir muitas iestāde, kuras kompetencē ir vieta, kurā preces tiek iekrautas šādā kuģī.

Ja 3. punkts nav piemērojams un preces iekrauj kuģī vai gaisa kuģī nolūkā vest tās pa jūru vai gaisu uz ārpus Savienības muitas teritorijas esošu galamērķi, neveicot šo preču turpmāku pārkraušanu, tad izvešanas muitas iestāde ir muitas iestāde, kuras kompetencē ir vieta, kurā preces tiek iekrautas šādā kuģī vai gaisa kuģī.

Ja pēc tam, kad preces ir izlaistas eksportam, tām piemēro ārējā tranzīta procedūru, izvešanas muitas iestāde ir tranzīta operācijas nosūtītāja muitas iestāde.

Ja pēc tam, kad preces ir izlaistas eksportam, tām piemēro citu tranzīta procedūru, nevis ārējā tranzīta procedūru, izvešanas muitas iestāde ir tranzīta operācijas nosūtītāja muitas iestāde, ja ir izpildīts jebkurš no šādiem nosacījumiem:

tranzīta operācijas galamērķa muitas iestāde atrodas kopīgā tranzīta valstī;

tranzīta operācijas galamērķa muitas iestāde atrodas pie Savienības muitas teritorijas robežas, un preces izved no minētās muitas teritorijas pēc tam, kad tās ir šķērsojušas valsti vai teritoriju ārpus Savienības muitas teritorijas.

Pēc pieprasījuma izvešanas muitas iestāde ir muitas iestāde, kuras kompetencē ir vieta, kurā saskaņā ar vienoto pārvadājuma līgumu preču izvešanai no Savienības muitas teritorijas preces pārņem dzelzceļa sabiedrības, pasta operatori, aviosabiedrības vai kuģošanas sabiedrības, ja preces jāizved no Savienības muitas teritorijas pa dzelzceļu, pastu, gaisu vai jūru.

7.a

Vēlākais no Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/578 pielikumā minētās Automatizētās eksporta kontroles sistēmas (AES) ieviešanas datuma 6. un 7. punktu nepiemēro gadījumos, kad tiek eksportētas tādas Savienības preces, kas ietilpst kādā no Direktīvas 2008/118/EK 1. panta 1. punktā minētajām kategorijām.

Vēlākais no Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/578 pielikumā minētās Automatizētās eksporta kontroles sistēmas (AES) ieviešanas datuma 7. punktu nepiemēro gadījumos, kad tiek reeksportētas ārpussavienības preces.

Ja ir jāiesniedz reeksporta paziņojums saskaņā ar Kodeksa 274. panta 1. punktu, izvešanas muitas iestāde ir muitas iestāde, kuras kompetencē ir vieta, kurā preces ir brīvajā zonā vai pagaidu uzglabāšanā.

Izņemot gadījumu, ja muitas deklarācija ir kā ieraksts deklarētāja reģistros par preču izlaišanu saskaņā ar Kodeksa 182. pantu, eksporta muitas iestāde nosūta eksporta deklarācijas ziņas deklarētajai izvešanas muitas iestādei. Minēto ziņu pamatā ir no eksporta deklarācijas iegūtie dati, vajadzības gadījumā ar labojumiem.

Persona, kas izvedot uzrāda preces, preču uzrādīšanas laikā izvešanas muitas iestādē veic šādas darbības:

norāda eksporta vai reeksporta deklarācijas MRN;

norāda visas neatbilstības starp deklarētajām un eksportam izlaistajām precēm un uzrādītajām precēm, tostarp gadījumus, kad preces atkārtoti iepakotas vai ►C2 iekrautas konteinerā ◄ pirms to uzrādīšanas izvešanas muitas iestādē;

ja uzrāda tikai daļu no precēm, uz kurām attiecas eksporta vai reeksporta deklarācija, persona, kas uzrāda preces, norāda arī faktiski uzrādīto preču daudzumu.

Tomēr, ja minētās preces uzrāda iepakojumos vai kā konteinerkravu, tā paziņo iepakojumu skaitu un konteinerkravas gadījumā – konteineru identifikācijas numurus.

►M1 2. ◄

Eksportam vai reeksportam deklarētās preces var uzrādīt citā izvešanas muitas iestādē, nevis tajā, kas deklarēta eksporta vai reeksporta deklarācijā. Ja faktiskā izvešanas muitas iestāde atrodas citā dalībvalstī, nevis sākotnēji deklarētajā, minētā muitas iestāde pieprasa eksporta vai reeksporta deklarācijas ziņas eksporta muitas iestādei.

Ja preces, kuras pārvieto ar stacionāru transporta iekārtu, izved no Savienības muitas teritorijas, izmantojot minēto iekārtu, tad uzskata, ka minētās preces ir uzrādītas muitai, kad tās ir ievietotas stacionārajā transporta iekārtā.

Ja uz precēm, kuras paredzēts izvest no Savienības muitas teritorijas, attiecas muitas kontrole, izvešanas muitas iestāde pārbauda preces, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no eksporta muitas iestādes.

Ja persona, kura uzrāda preces, norāda vai izvešanas muitas iestāde konstatē, ka, uzrādot izvešanas muitas iestādei, trūkst dažu preču, kas deklarētas eksportam, reeksportam vai izvešanai pārstrādei, minētā muitas iestāde informē eksporta muitas iestādi par trūkstošajām precēm.

Ja persona, kura uzrāda preces, norāda vai izvešanas muitas iestāde konstatē, ka, izvešanas muitas iestādei tiek uzrādīts vairāk preču, nekā deklarēts eksportam, reeksportam vai izvešanai pārstrādei, minētā muitas iestāde neļauj izvest preču pārpalikumu, kamēr nav iesniegta eksporta vai reeksporta deklarācija par minēto preču pārpalikumu. Minēto eksporta vai reeksporta deklarāciju var iesniegt izvešanas muitas iestādē.

Ja persona, kura uzrāda preces, norāda vai izvešanas muitas iestāde konstatē, ka to preču veids, kuras deklarētas eksportam, reeksportam vai izvešanai pārstrādei, atšķiras no to preču veida, kuras tiek uzrādītas izvešanas muitas iestādē, izvešanas muitas iestāde neļauj izvest minētās preces, kamēr nav iesniegta eksporta vai reeksporta deklarācija par tām, un informē eksporta muitas iestādi. Minēto eksporta vai reeksporta deklarāciju var iesniegt izvešanas muitas iestādē.

Pārvadātājs paziņo par preču izvešanu izvešanas muitas iestādei, sniedzot šādu informāciju:

unikālais sūtījuma atsauces numurs vai pārvadājuma dokumenta atsauces numurs;

ja preces uzrāda iepakojumos vai kā konteinerkravu, iepakojumu skaits un konteinerkravas gadījumā – konteineru identifikācijas numuri;

attiecīgā gadījumā – eksporta vai reeksporta deklarācijas MRN.

Pirmajā daļā noteikto pienākumu nepiemēro, ja minētā informācija muitas dienestiem ir pieejama, izmantojot esošās tirdzniecības, ostu vai pārvadājumu informācijas sistēmas, vai gadījumā, uz kuru attiecas 329. panta 7. punkts.

Panta 5. punkta vajadzībām persona, kas nodod preces pārvadātājam, sniedz tam minētajā punktā norādītos datus.

Pārvadātājs var iekraut preces izvešanai no Savienības muitas teritorijas, ja tam ir pieejama 5. punktā minētā informācija.

Izvešanai izlaisto preču uzraudzība un informācijas apmaiņa starp muitas iestādēm

Ja preces ir izlaistas izvešanai, izvešanas muitas iestāde tās uzrauga, līdz tās tiek izvestas no Savienības muitas teritorijas.

Ja izvešanas un eksporta muitas iestāde nav viena un tā pati iestāde, izvešanas muitas iestāde informē eksporta muitas iestādi par preču izvešanu vēlākais tajā darba dienā, kas seko dienai, kurā preces tika izvestas no Savienības muitas teritorijas.

Tomēr gadījumos, kas minēti šīs regulas 329. panta 3. līdz 7. punktā, izvešanas muitas iestādes termiņš, kurā tā informē eksporta muitas iestādi par preču izvešanu, ir šāds:

Ja izvešanas un eksporta muitas iestāde nav viena un tā pati iestāde un preču izvešana ir atteikta, izvešanas muitas iestāde informē eksporta muitas iestādi vēlākais tajā darba dienā, kas seko dienai, kurā preču izvešana tika atteikta.

Ja preces, uz kurām attiecas viena eksporta vai reeksporta deklarācija, pārvieto uz izvešanas muitas iestādi un pēc tam neparedzētu apstākļu dēļ izved no Savienības muitas teritorijas ar vairāk nekā vienu sūtījumu, izvešanas muitas iestāde eksporta muitas iestādi par preču izvešanu informē tikai pēc tam, kad no Savienības muitas teritorijas ir izvestas visas preces.

Neparedzētos apstākļos, ja preces, uz kurām attiecas viena eksporta vai reeksporta deklarācija, pārvieto uz izvešanas muitas iestādi un pēc tam izved no Savienības muitas teritorijas, izmantojot vairāk nekā vienu izvešanas muitas iestādi, ikviena Kodeksa 267. panta 2. punktā minētā persona var pieprasīt, lai izvešanas muitas iestāde, kurā notika preču pirmā uzrādīšana, informē citu(-as) izvešanas muitas iestādi(-es), izmantojot kuru(-as) daļa preču tiks izvestas no Savienības muitas teritorijas. Katra izvešanas muitas iestāde uzrauga to preču faktisko izvešanu, kuras no Savienības muitas teritorijas tiek izvestas no minētās iestādes. Nākamā(-ās) izvešanas muitas iestāde(-es) informē pirmo izvešanas muitas iestādi par tām precēm, kuras ir izvestas no Savienības muitas teritorijas no minētajām muitas iestādēm. Pirmā izvešanas muitas iestāde un nākamā(-ās) izvešanas muitas iestāde(-es) apmainās ar minēto informāciju, savstarpēji vienojoties un neizmantojot Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/578 pielikumā minēto Automatizēto eksporta kontroles sistēmu. Pirmā izvešanas muitas iestāde informē eksporta muitas iestādi pēc tam, kad no Savienības muitas teritorijas ir izvestas visas preces.

Ja preces paredzēts izvest no Savienības muitas teritorijas gadījumā, kas minēts šīs regulas 329. panta 7. punktā, pēc kompetento muitas dienestu izvešanas vietā pieprasījuma pārvadātājs sniedz informāciju par minētajām precēm. Minēto informāciju veido viena no šādām iespējām:

eksporta deklarācijas MRN;

vienotā pārvadājuma līguma kopija par attiecīgajām precēm;

unikālais sūtījuma atsauces numurs vai pārvadājuma dokumenta atsauces numurs un, ja preces uzrāda iepakojumos vai kā konteinerkravu, iepakojumu skaits vai konteinerkravas gadījumā – konteinera identifikācijas numurs.

Atkāpjoties no šā panta 2. punkta otrās daļas b) un c) apakšpunkta, līdz Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/578 pielikumā minētās Automatizētās eksporta kontroles sistēmas ieviešanas datumiem šīs regulas 329. panta 5. un 6. punktā minētajos gadījumos izvešanas muitas iestāde informē eksporta muitas iestādi par preču izvešanu ne vēlāk kā pirmajā darba dienā, kas seko dienai, kad precēm ir piemērota tranzīta procedūra vai preces atstāj Savienības muitas teritoriju, vai tiek noslēgta tranzīta procedūra.

Eksporta muitas iestāde apliecina preču izvešanu deklarētājam vai eksportētājam šādos gadījumos:

ja izvešanas muitas iestāde informēja minēto iestādi par preču izvešanu;

ja minētā iestāde ir arī izvešanas muitas iestāde un preces ir izvestas;

ja minētā iestāde uzskata, ka saskaņā ar šīs regulas 335. panta 4. punktu sniegtie pierādījumi ir pietiekami.

Ja eksporta muitas iestāde ir apliecinājusi preču izvešanu saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu, tā informē par to izvešanas muitas iestādi.

Ja 90 dienas pēc preču izlaišanas eksportam eksporta muitas iestāde nav saņēmusi informāciju par preču izvešanu, tā var pieprasīt, lai deklarētājs to informē par datumu, kurā preces ir izvestas no Savienības muitas teritorijas, un izvešanas muitas iestādi, no kuras preces ir izvestas no Savienības muitas teritorijas.

Deklarētājs pēc savas iniciatīvas var informēt eksporta muitas iestādi par datumiem, kuros preces ir izvestas no Savienības muitas teritorijas, un izvešanas muitas iestādēm, no kurām preces ir izvestas no Savienības muitas teritorijas.

Ja deklarētājs sniedz informāciju eksporta muitas iestādei saskaņā ar 1. vai 2. punktu, tas var pieprasīt, lai eksporta muitas iestāde apliecina izvešanu. Minētajam nolūkam eksporta muitas iestāde pieprasa informāciju par preču izvešanu izvešanas muitas iestādei, kura sniedz atbildi 10 dienu laikā.

Ja izvešanas muitas iestāde neatbild minētajā termiņā, eksporta muitas iestāde informē par to deklarētāju.

Ja eksporta muitas iestāde informē deklarētāju, ka izvešanas muitas iestāde nav atbildējusi 3. punktā minētajā termiņā, deklarētājs var sniegt eksporta muitas iestādei pierādījumus par to, ka preces tika izvestas no Savienības muitas teritorijas.

Pierādījumus var sniegt, izmantojot vienu no šādiem līdzekļiem vai to kombināciju:

Ja plānots preces izvest no Savienības muitas teritorijas vairāk nekā vienā sūtījumā, uz katru atsevišķu sūtījumu attiecas atsevišķa eksporta vai reeksporta deklarācija.

Ja bija nepieciešama eksporta vai reeksporta deklarācija, bet preces jau ir izvestas no Savienības muitas teritorijas bez šādas deklarācijas, eksportētājs iesniedz retrospektīvu eksporta vai reeksporta deklarāciju. Deklarāciju iesniedz muitas iestādē, kuras kompetencē ir vieta, kurā eksportētājs veic uzņēmējdarbību. Minētā muitas iestāde apliecina preču izvešanu eksportētājam ar nosacījumu, ka izlaišana būtu atļauta, ja deklarācija būtu iesniegta pirms preču izvešanas no Savienības muitas teritorijas, un tās rīcībā ir pierādījumi, ka preces ir izvestas no Savienības muitas teritorijas.

Ja Savienības preces, kuras bija plānots ievest atpakaļ, ir izvestas no Savienības muitas teritorijas, bet tās vairs nav plānots ievest atpakaļ, un būtu bijis jāizmanto atšķirīgs muitas deklarācijas veids, ja preces nebūtu plānots ievest atpakaļ, eksportētājs eksporta muitas iestādē var iesniegt retrospektīvu eksporta deklarāciju, ar ko aizstāj sākotnējo deklarāciju. Šī muitas iestāde apliecina eksportētājam preču izvešanu.

Tomēr, ja Savienības preces ir izvestas no Savienības muitas teritorijas ar noformētu ATA un CPD karneti, eksporta muitas iestāde apliecina preču izvešanu eksportētājam, ja atpakaļievešanas kupons un ATA un CPD karnetes pasaknis atzīts par spēkā neesošu.

Reeksporta deklarācijas iesniegšana par precēm, kurām noformēta ATA un CPD karnete

Kompetentais muitas dienests par tādu preču reeksportu, kurām noformēta ATA un CPD karnete, ir izvešanas muitas iestāde papildus šīs regulas 221. panta 2. punktā minētajām muitas iestādēm.

ATA un CPD karneti uzskata par eksporta deklarāciju, ja karnete ir izdota dalībvalstī, kas ir ATA konvencijas vai Stambulas konvencijas līgumslēdzēja puse, un to ir apstiprinājusi un garantējusi asociācija, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un kas ir Stambulas konvencijas A pielikuma 1. panta d) punktā definētās garantējošo asociāciju saimes daļa.

ATA un CPD karneti neizmanto par eksporta deklarāciju saistībā ar Savienības precēm, ja:

uz minētajām precēm attiecas eksporta formalitātes, lai saņemtu kopējā lauksaimniecības politikā paredzētu kompensāciju par eksportu;

uz minētajām precēm, kas ir daļa no intervences krājumiem, attiecas kontroles pasākumi attiecībā uz izmantošanu vai galamērķi, un tām ir veiktas muitas formalitātes eksportam uz teritorijām ārpus Savienības muitas teritorijas saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku;

par minētajām precēm ir tiesības saņemt ievedmuitas nodokļa atmaksu vai atbrīvojumu no tā, ja tās eksportē no Savienības muitas teritorijas;

minētās preces tiek pārvietotas saskaņā ar atliktās nodokļa maksāšanas režīmu Savienības teritorijā saskaņā ar Direktīvu 2008/118/EK, izņemot gadījumos, kuros piemēro minētās direktīvas 30. panta noteikumus.

Ja ATA karneti izmanto par eksporta deklarāciju, eksporta muitas iestāde veic šādas formalitātes:

salīdzina vai preces, uz kurām attiecas karnete, atbilst informācijai, kas sniegta eksporta kupona A–G ailē;

vajadzības gadījumā karnetes pirmajā lapā aizpilda aili “Muitas dienestu apliecinājums”;

aizpilda pasakni un H aili eksporta kuponā;

identificē eksporta muitas iestādi atpakaļievešanas kupona H.b) ailē;

patur eksporta kuponu.

Ja eksporta muitas iestāde nav izvešanas muitas iestāde, eksporta muitas iestāde veic 3. punktā minētās formalitātes, bet neaizpilda pasakņa 7. aili, ko aizpilda izvešanas muitas iestāde.

Termiņš, ko preču atpakaļievešanai noteikusi eksporta muitas iestāde eksporta kupona H.b) ailē, nevar pārsniegt karnetes derīguma termiņu.

Preces, kuras ir izlaistas eksportam vai reeksportam un kuras neizved no Savienības muitas teritorijas

Ja preces, kuras ir izlaistas eksportam vai reeksportam, vairs nav plānots izvest no Savienības muitas teritorijas, deklarētājs nekavējoties informē eksporta muitas iestādi.

Neskarot 1. punktu, gadījumā, ja preces jau ir uzrādītas izvešanas muitas iestādei, persona, kas pārvieto preces no izvešanas muitas iestādes, lai vestu uz vietu Savienības muitas teritorijā, informē izvešanas muitas iestādi, ka preces netiks izvestas no Savienības muitas teritorijas, un norāda eksporta un reeksporta deklarācijas MRN.

Ja 329. panta 5., 6. un 7. punktā minētajos gadījumos saskaņā ar izmaiņām pārvadājuma līgumā pārvadājums, kuru bija paredzēts beigt ārpus Savienības muitas teritorijas, beidzas minētajā teritorijā, attiecīgie uzņēmumi vai iestādes informē izvešanas muitas iestādi par šādām izmaiņām un grozīto līgumu var izpildīt tikai tad, ja minētā izvešanas muitas iestāde tam ir iepriekš piekritusi.

3.a

Vēlākais no Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/578 pielikumā minētās Automatizētās eksporta kontroles sistēmas (AES) ieviešanas datuma gadījumos, kas minēti 2. un 3. punktā, izvešanas muitas iestāde informē eksporta muitas iestādi par to, ka preces no Savienības muitas teritorijas nav izvestas.

Ja eksporta vai reeksporta deklarācija anulēta saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 248. pantu, eksporta muitas iestāde informē deklarētāju un deklarēto izvešanas muitas iestādi par minēto anulēšanu.

Pasākumi, kas jāveic pēc tam, kad saņemta izvešanas kopsavilkuma deklarācija

Muitas iestāde, kurā tiek iesniegta izvešanas kopsavilkuma deklarācija saskaņā ar Kodeksa 271. panta 1. punktu, veic šādas darbības:

Preces, par kurām ir iesniegta izvešanas kopsavilkuma deklarācija un kuras neizved no Savienības muitas teritorijas

Ja preces, par kurām ir iesniegta izvešanas kopsavilkuma deklarācija, vairs nav plānots izvest no Savienības muitas teritorijas, persona, kas pārvieto preces no izvešanas muitas iestādes, lai vestu uz vietu minētajā teritorijā, informē izvešanas muitas iestādi, ka preces netiks izvestas no Savienības muitas teritorijas, un norāda izvešanas kopsavilkuma deklarācijas MRN.

Preces, par kurām ir iesniegts reeksporta paziņojums un kuras neizved no Savienības muitas teritorijas

Ja preces, par kurām ir iesniegts reeksporta paziņojums, vairs nav plānots izvest no Savienības muitas teritorijas, persona, kas pārvieto preces no izvešanas muitas iestādes, lai vestu uz vietu minētajā teritorijā, informē izvešanas muitas iestādi, ka preces netiks izvestas no Savienības muitas teritorijas, un norāda reeksporta paziņojuma MRN.

Procesuālie noteikumi attiecībā uz atļauju, kuras jau ir spēkā 2016. gada 1. maijā, atkārtotu novērtēšanu

Lēmumus pēc atļaujas atkārtotas novērtēšanas saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 250. panta 1. punktu pieņem pirms 2019. gada 1. maija.

Ar minētajiem lēmumiem tiek atsauktas atkārtoti novērtētās atļaujas un vajadzības gadījumā piešķirtas jaunas atļaujas. Lēmumus nekavējoties paziņo atļaujas turētājiem.

Gadījumos, kuri minēti Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 253. panta b) punktā, ja tiek piešķirta jauna atļauja izmantot vispārējo galvojumu pēc tam, kad veikta atļaujas atkārtota novērtēšana par vispārējā galvojuma izmantošanu saistībā ar lēmumu, ar ko atļauj atlikt samaksu, izmantojot vienu no procedūrām, kas minētas Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 ( 22 ) 226. panta b) vai c) punktā, vienlaikus automātiski izdod jaunu atļauju atlikt samaksu saskaņā ar Kodeksa 110. pantu.

Ja Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 251. pantā minētajās atļaujās ir atsauces uz Regulu (EEK) Nr. 2913/92 vai Regulu (EEK) Nr. 2454/93, minētās atsauces lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas iekļauta Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 90. pielikumā.

Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, vienotās atļaujas vienkāršotajām procedūrām (SASP), kas ir izdotas saskaņā ar Regulu (EEK) 2454/93 un kas vēl ir spēkā 2016. gada 1. maijā, paliek spēkā līdz Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/578 pielikumā minētās CCI un AES attiecīgajiem ieviešanas datumiem.

Pārejas noteikumi par atļauju pieteikumiem, kuri iesniegti pirms 2016. gada 1. maija

Muitas dienesti var pieņemt tādus pieteikumus atļauju saņemšanai saskaņā ar Kodeksu un šo regulu, kuri iesniegti pirms 2016. gada 1. maija. Muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, var piešķirt atļaujas saskaņā ar Kodeksu un šo regulu pirms 2016. gada 1. maija. Tomēr minētās atļaujas nav derīgas pirms 2016. gada 1. maija.

Preču darījuma vērtību var noteikt, pamatojoties uz pārdošanu, kas tiek veikta pirms šīs regulas 128. panta 1. punktā minētās pārdošanas, ja personai, ►C2 kuras uzdevumā deklarācija tiek iesniegta, ◄ ir tāda līguma saistības, kas noslēgts pirms 2016. gada 18. janvāra.

Šo pantu piemēro līdz 2017. gada 31. decembrim.

Ja preces ir deklarētas laišanai brīvā apgrozībā, uzglabāšanai muitas noliktavā, ievešanai pārstrādei, pārstrādei muitas kontrolē, pagaidu ievešanai, galapatēriņam, tranzītam, eksportam vai izvešanai pārstrādei saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2913/92 pirms 2016. gada 1. maija un nav izlaistas līdz minētajam datumam, tās izlaiž deklarācijā norādītajai procedūrai saskaņā ar attiecīgajiem Kodeksa, Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 un šīs regulas noteikumiem.

Pārejas noteikumi par precēm, kurām piemēro konkrētas muitas procedūras, kas nav noslēgtas pirms 2016. gada 1. maija

		Oficiālais Vēstnesis
		Nr.	Lappuse	Datums
►M1	KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/989 (2017. gada 8. jūnijs),	L 149	19	13.6.2017
►M2	KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/604 (2018. gada 18. aprīlis),	L 101	22	20.4.2018
►M3	KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/1394 (2019. gada 10. septembris),	L 234	1	11.9.2019
►M4	KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/893 (2020. gada 29. jūnijs),	L 206	8	30.6.2020
►M5	KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/1727 (2020. gada 18. novembris),	L 387	1	19.11.2020
►M6	KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/2038 (2020. gada 10. decembris),	L 416	48	11.12.2020
►M7	KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2021/235 (2021. gada 8. februāris),	L 63	386	23.2.2021

C1	Kļūdu labojums, OV L 087, 2.4.2016, lpp 35 (2015/2447)
►C2	Kļūdu labojums, OV L 101, 13.4.2017, lpp 199 (2015/2447)
►C3	Kļūdu labojums, OV L 157, 20.6.2018, lpp 27 (2015/2447)