16.2.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 56/25


Prasība, kas celta 2014. gada 9. decembrī – Philip Morris/Komisija

(Lieta T-800/14)

(2015/C 056/36)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Philip Morris Ltd (Ričmonda, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji – K. Nordlander un M. Abenhaïm, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atzīt prasību atcelt tiesību aktu par pieņemamu;

atcelt Komisijas 2014. gada 29. septembra Lēmumu Ares(2014) 3188066, ciktāl ar to prasītājai ir liegta pilna piekļuve prasītajiem dokumentiem, izņemot tajos esošos rediģētos personas datus;

piespriest Komisijai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja lūdz atcelt 2014. gada 29. septembra Lēmumu Ares(2014) 3188066, ar ko Komisija liedza prasītājai pilnu piekļuvi 9 iekšējiem dokumentiem, kas sagatavoti saistībā ar sagatavošanas darbiem Direktīvas 2014/40/ES par tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu (1) pieņemšanai (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi savu pienākumu norādīt pamatojumu, jo nav izskaidrojusi – attiecībā uz katru dokumentu un redakciju – kuru atbilstošo Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (2) (turpmāk tekstā – “Pārskatāmības regula”) izņēmumu tā ir piemērojusi un uz kādu faktisko apstākļu un apsvērumu pamata. Atsaucoties uz vieniem un tiem pašiem vispārīgajiem argumentiem sava atteikuma pamatošanai ar tiesvedības un juridiskās konsultācijas aizsardzību, Komisija nav norādījusi iemeslus, kāpēc prasīto dokumentu izpaušana “īpaši un konkrēti” kaitētu katrām no šīm interesēm. Proti, apstrīdētajā lēmumā nav izskaidrots, vai katra konkrētā atteikuma pamatojums ir “tiesvedība” vai “juridiskā konsultācija”.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi Pārskatāmības regulas 4. panta 2. punkta otro ievilkumu, nenorādot, kā izpaušana katrā konkrētā gadījumā “īpaši un konkrēti” kaitētu “juridiskās konsultācijas” vai “tiesvedības” aizsardzībai. Kas attiecas uz “juridiskās konsultācijas” aizsardzību, visi Komisijas abstraktie pamatojumi ir tikuši noraidīti judikatūrā, un Komisija nav sniegusi konkrētu paskaidrojumu, kāpēc šajā gadījumā prasīto dokumentu pilnīga izpaušana “īpaši un konkrēti” kaitētu juridiskās konsultācijas aizsardzībai. Kas attiecas uz “tiesvedību”, arī šeit Komisija nav konkrēti norādījusi, kāpēc izpaušana “īpaši un konkrēti” kaitētu “tiesvedības” aizsardzībai. A fortiori, Komisija nav detalizēti un īpaši izvērtējusi, vai prasīto dokumentu izpaušanu varētu pamatot sevišķas sabiedrības intereses.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi Pārskatāmības regulas 4. panta 3. punkta otro rindkopu, neparādot, ka attiecīgie dokumenti/redakcijas satur “viedokļu izklāstu iekšējām vajadzībām”, nepaskaidrojot, kā šo dokumentu izpaušana “īpaši un konkrēti” kaitētu lēmumpieņemšanas procesa aizsardzībai un šo norādīto interesi pienācīgi nelīdzsvarojot ar sevišķām sabiedrības interesēm attiecībā uz informācijas izpaušanu.


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Direktīva 2014/40/ES par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu un ar ko atceļ Direktīvu 2001/37/EK (OV 2014, L 127, 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 43. lpp.).