1.1. “transportlīdzekļa tips attiecībā uz intelektiskās ātruma pielāgošanas sistēmu” ir transportlīdzekļi, kas neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā ātruma ierobežojuma noteikšanas sistēmas raksturlielumi un funkcionalitāte, kā arī tās veiktspēja, kad to ekspluatē uz koplietošanas ceļa, kas atrodas Eiropas Savienības teritorijā, kā arī atgriezeniskās informācijas sistēma, ko izmanto, lai palīdzētu vadītājam uzturēt braukšanas apstākļiem piemērotu ātrumu;

1.2. “intelektiskās ātruma pielāgošanas sistēmas tips” ir īpašas aparatūras un vispārējas programmatūras arhitektūras apvienojums, kas neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā ātruma ierobežojuma noteikšanas sistēmas raksturlielumi un funkcionalitāte, kā arī tās veiktspēja, kad to ekspluatē atjauninātā stāvoklī uz koplietošanas ceļa, kas atrodas Eiropas Savienības teritorijā;

1.3. “ātruma ierobežojuma informācijas funkcija” ir funkcija, kas sastāv no ātruma ierobežojuma noteikšanas sistēmas, kura nosaka uztverto ātruma ierobežojumu, un cilvēka un mašīnas saskarnes, kura paziņo uztverto ātruma ierobežojumu vadītājam;

1.4. “ātruma ierobežojuma brīdinājuma funkcija” ir funkcija, kas brīdina vadītāju, ka spidometra ātrums pārsniedz uztverto ātruma ierobežojumu;

1.5. “ātruma kontroles funkcija” ir funkcija, kas mēģina ierobežot spidometra ātrumu līdz stabilam ātrumam atbilstoši uztvertajam ātruma ierobežojumam vai zem tā;

1.6. “uztvertais ātruma ierobežojums” ir piemērojamais ātruma ierobežojums, kas noteikts ar ātruma ierobežojuma noteikšanas sistēmu;

1.7. “spidometra ātrums” ir transportlīdzekļa braukšanas ātrums, kas tiek parādīts transportlīdzekļa spidometrā;

1.8. “piemērojamais ātruma ierobežojums” ir maksimālais atļautais likumīgais braukšanas ātrums uz braucamā ceļa, kas piemērojams to transportlīdzekļu kategorijai, kuros uzstādīta intelektiskās ātruma pielāgošanas sistēma;

1.9. “ceļa zīmju katalogs” ir saraksts, kurā iekļauti valsts un reģionālie varianti ceļa zīmju veidiem un zīmju ar mainīgu informāciju veidiem un uz kura pamata intelektiskās ātruma pielāgošanas sistēma iegūst uztverto ātruma ierobežojumu;

1.10. “piemērojamā ceļa zīme” ir zīme, kas ietverta ceļa zīmju katalogā attiecībā uz apstiprināmā transportlīdzekļa kategoriju un kas ir piemērojama vismaz vienai transportlīdzekļa brauktuves joslai, ieskaitot neelektroniskās, tradicionālās zīmes un zīmes ar mainīgu informāciju, bet izņemot ātruma ierobežojuma marķējumus uz ceļa seguma;

1.11. “tieša skaitliska ātruma ierobežojuma zīme” ir piemērojama ceļa zīme, kurā norādīta pagaidu vai pastāvīga skaitliska vērtība;

1.12. “ātruma ierobežojuma noteikšanas sistēma” ir īpaša aparatūra, kas vajadzīga, lai iegūtu ātruma ierobežojumu ar ceļa zīmju un signālu novērošanas starpniecību, pamatojoties uz infrastruktūras signāliem vai elektroniskās kartes datiem, vai gan vienu, gan otru;

1.13. “netieša ātruma ierobežojuma zīme” ir piemērojama ceļa zīme, kurā nav norādīta skaitliska vērtība (netieša bezciparu ātruma ierobežojuma ceļa zīme) vai kurā parādīta pārsvītrota skaitliska vērtība (netieša skaitliska ātruma ierobežojuma ceļa zīme);

1.14. “valstī noteiktais ātruma ierobežojums” ir noklusējuma maksimālais atļautais likumīgais braukšanas ātrums uz braucamā ceļa veida konkrētā dalībvalstī (ja vien nav norādīts citādi), kas piemērojams to transportlīdzekļu kategorijai, kuros uzstādīta intelektiskās ātruma pielāgošanas sistēma.

2.1. Intelektiskās ātruma pielāgošanas (ISA) sistēma ietver ātruma ierobežojuma informācijas funkciju (SLIF) un vai nu ātruma ierobežojuma brīdinājuma funkciju (SLWF), vai arī ātruma kontroles funkciju (SCF).

2.1.1. Transportlīdzekļa ISA sistēma atbilst:

2.1.2. Ja mehāniskais transportlīdzeklis ir aprīkots ar ISA sistēmas tipu, kas apstiprināts kā atsevišķa tehniska vienība (STU), transportlīdzeklis un tā sistēma atbilst:

2.1.3.  ISA sistēmai piešķir STU tipa apstiprinājumu, ja STU atbilst SLIF prasībām, kas noteiktas 3.4.2. punktā.

2.2. Ievērojot 2.3. punktu, ISA sistēmu projektē tā, lai novērstu vai samazinātu kļūdu īpatsvaru reālos braukšanas apstākļos.

2.3.  ISA sistēmas atbilst prasībām, kad transportlīdzeklis tiek ekspluatēts uz koplietošanas ceļa vai ielas, kas atrodas Eiropas Savienības teritorijā, kā definēts tipa apstiprināšanas brīdī.

2.4. Privātums un datu aizsardzība

2.4.1.  ISA sistēma atbilst prasībām parastā (normālā) darba režīmā, kad neizmanto transportlīdzekļa pasažieru biometrisko informāciju, tostarp sejas atpazīšanu.

2.4.2. Neskarot šīs regulas 4. panta noteikumus, ISA sistēma pastāvīgi neieraksta, neglabā un nenosūta nekādus datus, kas saistīti ar konkrētiem ātruma ierobežojuma pārsniegšanas gadījumiem, izņemot datus, kas nepieciešami vajadzīgās ISA funkcijas darbībai vai lai izpildītu citus Savienības tiesību aktus attiecībā uz transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu (piemēram, notikuma datu reģistrators).

2.5. Ja ISA sistēmai ir iespējota atrašanās vietas noteikšana, tā ir saderīga vismaz ar atrašanās vietas noteikšanas pakalpojumiem, ko nodrošina Galileo un EGNOS sistēmas. Turklāt ISA sistēma var būt saderīga arī ar citām satelītnavigācijas sistēmām.

3.1. Brīdinājums par ISA atteici

3.1.1. Kad ISA sistēmā ir atteice, kas liedz izpildīt šajā regulā noteiktās veiktspējas prasības, tiek nodrošināts pastāvīgs optiskais signāls.

3.1.1.1. Starp katru ISA pašpārbaudi nedrīkst būt ievērojams laika intervāls, un pēc tam nedrīkst būt brīdinājuma signāla parādīšanas aizture, ja ir notikusi elektriski atklājama atteice.

3.1.1.2. Konstatējot neelektrisku traucējumu (piemēram, sensors ir aptumšots vai apžilbināts, ja vien tas nav īslaicīgi, piemēram, spilgtas saules gaismas dēļ), tiek aktivizēts 3.1.1. punktā minētais atteices brīdinājuma signāls.

3.1.1.3. Statuss atteicei, kam jāaktivizē 3.1.1. punktā minētais brīdinājuma signāls, bet kas statiskos apstākļos netiek konstatēta, saglabājas kopš atteices konstatēšanas, un to turpina attēlot ikreiz, kad tiek ieslēgts transportlīdzekļa galvenais vadības slēdzis, kamēr vien atteice vai defekts saglabājas.

3.2.  ISA vadība

3.2.1. Vadītājam ir iespējams manuāli dezaktivizēt (atslēgt) ISA sistēmu vai nu pilnībā (t. i., SLIF un SLWF vai SLIF un SCF), vai daļēji (t. i., SLWF vai SCF).

3.2.1.1.  ISA sistēma tiek automātiski atjaunota parastā darba režīmā ikreiz, kad tiek ieslēgts transportlīdzekļa galvenais vadības slēdzis. ISA sistēmas automātiska atkārtota aktivizācija var būt iespējama ar nosacījumu, ka tiek atvērtas vadītāja durvis.

3.2.1.2. Pastāvīgs optisks signāls informē vadītāju, ka ISA sistēma ir pilnībā dezaktivizēta. Optisks signāls, kas ilgst vismaz 10 sekundes vai līdz brīdim, kad to manuāli atceļ, informē vadītāju, ka ISA sistēma ir daļēji dezaktivizēta. Šim nolūkam var izmantot atteices brīdinājuma signālu, kas minēts 3.1.1. punktā.

3.2.1.3. Pēc ISA sistēmas manuālas dezaktivizācijas vadītājam jāspēj sistēmu aktivizēt, veicot tik daudz darbību, kuru skaits nepārsniedz tās dezaktivizācijai vajadzīgo darbību skaitu.

3.2.2.  ISA sistēmas automātiskā dezaktivizācija ir atļauta situācijās, kad transportlīdzekļa ātrumu kontrolē automatizētas sistēmas, tas ir, sistēmas, kas veic objektu un notikumu konstatēšanas un reaģēšanas dinamiskās vadīšanas darbības (piemēram, automatizēta joslas saglabāšanas sistēma (ALKS)). Par šādu dezaktivizāciju nav jāsignalizē vadītājam.

3.2.3. Transportlīdzekļa ražotājs var paredzēt automātiskas vai manuālas transportlīdzekļu spidometra kalibrēšanas funkciju, lai samazinātu atšķirību starp spidometra ātrumu un transportlīdzekļa patieso ātrumu, piemēram, pēc riepas nomaiņas, kamēr vien tiek nodrošināts, ka vienmēr tiek izpildītas ANO Noteikumu Nr. 39 prasības ( 1 ). Turklāt transportlīdzekļa ražotājs var ņemt vērā pielaidi līdz 3,0 % attiecībā uz uztvertajiem ātruma ierobežojumiem, ko izmanto informācijas un brīdinājumu aktivizēšanai.

3.2.4. Spidometra ātrumu uzskata par vienādu ar uztverto ātruma ierobežojumu, ja spidometra ātruma rādījums ir 1,0 km/h robežās virs uztvertā ātruma ierobežojuma.

3.2.5. Ja spidometra mērmehānisma pielaides ir minimālas, 3.2.3. un 3.2.4. punkta noteikumi nozīmē, ka informācija, kas minēta 3.4.1.2. punktā, un brīdinājums, kas minēts 3.5.1. punktā, var tikt aktivizēti, kad norādītais spidometra ātrums un transportlīdzekļa patiesais ātrums ir nedaudz virs uztvertā ātruma ierobežojuma.

3.3. Periodiskās tehniskās apskates procedūra

3.3.1. Periodiskajās tehniskajās apskatēs ir iespējams pārbaudīt šādus ISA sistēmas aspektus:

3.3.2. Tipa apstiprināšanas laikā konfidenciāli apraksta līdzekļus, kas aizsargā pret vienkāršu neatļautu izmaiņu veikšanu ISA sistēmas darbībā un ražotāja izvēlētā atteices brīdinājuma signāla darbībā, un šo informāciju iesniedz tehniskajam dienestam. Alternatīvi šī aizsardzības prasība ir izpildīta, ja ir pieejams sekundārs līdzeklis, ar kuru pārbaudīt, vai ISA sistēma darbojas pareizi.

3.3.3. Ja ISA sistēma izmanto elektroniskus datus (piem., karšu datus) tādā mērā, lai būtiski ietekmētu tās veiktspēju, ir iespējams viegli pārbaudīt datu versiju.

3.4.  SLIF tehniskās prasības

3.4.1.  SLIF displejs

3.4.1.1.  SLIF displejs atrodas vadītāja tiešā skata laukā un ir skaidri identificējams un salasāms gan dienā, gan naktī. Ir atļauti papildu displeji ar līdzīgu informāciju citās vietās transportlīdzeklī (piemēram, uz navigācijas ekrāna, kā projicēta informācija utt.), un uz tiem neattiecas šajā punktā noteiktās prasības.

3.4.1.2. Kad nav apstākļu, kas izraisa sistēmas dezaktivizāciju saskaņā ar 3.2.1. un 3.2.2. punktu, SLIF displejs parāda uztverto ātruma ierobežojumu vadītājam vismaz tad, kad spidometra ātrums ir lielāks nekā uztvertais ātruma ierobežojums, ja ātrums ir 5 km/h vai mazāks.

3.4.1.2.1. Uztvertais ātruma ierobežojums tiek parādīts kādā no šiem veidiem:

3.4.1.3. Ja viena vai vairāku 5.3.1., 5.3.2. un 5.3.3. punktā minēto apstākļu dēļ ISA sistēmai nav pieejams uztvertais ātruma ierobežojums, vadītājam tiek sniegts speciāls optisks signāls, ar ko skaidri dara zināmu šo konkrēto situāciju, ar pieņemtā ātruma ierobežojuma norādi uz SLIF vai bez tās. Šim nolūkam neizmanto atteices brīdinājuma signālu, kas minēts 3.1.1. punktā. Ja uz SLIF ir norādīts pieņemtā ātruma ierobežojums, blakus skaitliskajai vērtībai skaidri tiek parādīta jautājuma zīme “?”.

3.4.1.4. Ja uz SLIF displeja tiek parādīts uztvertais ātruma ierobežojums, pat ja spidometra ātrums ir mazāks par uztverto ātruma ierobežojumu (piemēram, vienmēr ieslēgts vai pēc pieprasījuma ar aktivizētu ISA), sistēma arī sniedz smalku un netraucējošu dzirdamu paziņojumu ikreiz, kad uztvertais ātruma ierobežojums mainās. Šo iespēju var konfigurēt lietotājs (piemēram, skaņa, skaļums, pastāvīgi izslēgts).

3.4.1.5. Kad ISA sistēma ir dezaktivizēta, ir atļauts parādīt uztverto ātruma ierobežojumu. Šādā gadījumā nav vajadzīgi dzirdami paziņojumi, kā minēts 3.4.1.4. punktā.

3.4.2. Ātruma ierobežojuma noteikšana

3.4.2.1. Ekspluatācijas valsts iestatīšana

3.4.2.1.1. Ja, lai ātruma ierobežojums tiktu noteikts pareizi, ir jāzina ekspluatācijas valsts, ISA sistēma atbilst kādam no šiem nosacījumiem:

3.4.2.1.2.  ISA sistēma saglabā manuāli iestatīto vai lietotāja apstiprināto ekspluatācijas valsti pat pēc transportlīdzekļa galvenā vadības slēdža atkārtotas ieslēgšanas.

3.4.2.1.3. Ekspluatācijas valsts manuālās iestatīšanas procedūra ir intuitīva un notiek, izmantojot saskarni, kas nav sarežģīta. Proti, ir viegli pārslēgties starp pašreizējo un iepriekšējo izvēlēto ekspluatācijas valsti.

3.4.2.1.4. Ja ir vajadzīga manuāla iestatīšana vai lietotāja apstiprinājums, instrukcijās mehāniskā transportlīdzekļa lietotājam (piemēram, īpašnieka rokasgrāmatā, transportlīdzekļa rokasgrāmatā) skaidri norāda, ka šī procedūra ir vajadzīga pareizai ISA sistēmas darbībai.

3.4.2.1.5. Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas paredzēti vietējai vai reģionālai ekspluatācijai (piemēram, I un A klases autobusiem), var būt ierobežotas ISA sistēmas operatīvās spējas attiecībā uz zināšanām par ekspluatācijas valsti vai reģionu. Instrukcijās mehāniskā transportlīdzekļa lietotājam skaidri norāda ISA sistēmas ierobežojumus un sniedz informāciju par to, kā no ražotāja iegūt alternatīvus valsts vai reģionālos parametrus, ja mehāniskā transportlīdzekļa ekspluatācijas vieta mainās. Kamēr atbilstības sertifikātā vēl nav iekļauts īpašs ieraksts, atbilstības sertifikāta piezīmju sadaļā iekļauj tekstu “ISA funkcionalitāte ir ierobežota atkarībā no ekspluatācijas valsts vai reģiona”, lai šo informāciju varētu iekļaut transportlīdzeklī esošajos reģistrācijas dokumentos.

3.4.2.2. Uztvertā ātruma ierobežojuma noteikšana, novērojot tieša ātruma ierobežojuma zīmes

3.4.2.2.1. Ja nav apstākļu, kas izraisa sistēmas dezaktivizāciju saskaņā ar 3.2.1. un 3.2.2. punktu, SLIF, tieši vizuāli novērojot ceļa zīmes vai izmantojot citas efektīvas metodes, spēj atpazīt visas tieša skaitliska ātruma ierobežojuma zīmes, ja saistītais piemērojamais ātruma ierobežojums apstiprināmā transportlīdzekļa kategorijai atbilst zīmē norādītajai skaitliskajai vērtībai, un noteikt piemērojamo ātruma ierobežojumu ne vēlāk kā 2,0 sekunžu laikā pēc tam, kad ražotāja deklarētais atsauces punkts uz mehāniskā transportlīdzekļa (arī jānorāda attiecībā uz STU) paiet garām ceļa zīmei. Šī prasība ir ievērota vismaz tad, kad ir izpildīti šādi nosacījumi:

3.4.2.2.2. Ceļa zīmju stāvoklis novērtēšanas laikā:

3.4.2.2.3. Ekspluatācijas un vides apstākļi novērtēšanas brīdī:

3.4.2.3. Uztvertā ātruma ierobežojuma noteikšana, novērojot ceļa zīmes un signālus

3.4.2.3.1. Kad nav apstākļu, kas izraisa sistēmas dezaktivizāciju saskaņā ar 3.2.1. un 3.2.2. punktu, SLIF, novērojot ceļa zīmes un signālus un izmantojot visus attiecīgos ISA sistēmas ievaddatus (piemēram, kameras, elektroniskās kartes datus), spēj noteikt braukšanas ātruma ierobežojumus, kas saistīti ar visām piemērojamām ceļa zīmēm, kuras ietvertas ceļa zīmju katalogā II pielikumā, attiecībā uz apstiprināmā transportlīdzekļa kategoriju ne vēlāk kā 2,0 sekundes pēc tam, kad 3.4.2.2.1. punktā minētais atsauces punkts paiet garām ceļa zīmei. Šī prasība ir ievērota vismaz tad, kad ir izpildīti šādi nosacījumi:

3.4.2.3.2.  SLIF nav jāņem vērā īpaši mainīgie apstākļi, kas ietekmē valstī noteikto ātruma ierobežojumu (t. i., apstākļi, kam vajadzīga informācija, kura attiecas ne tikai uz pašreizējo ekspluatācijas valsti un pašreizējo ceļa veidu, piemēram, piekabes statuss, dominējošie vides apstākļi, diennakts laiks, gada laiks, vadītāja vecums vai pieredze, stāvoši pasažieri, bīstamas preces, lielgabarīta krava). Ja var būt iespējami īpaši mainīgi apstākļi un sistēma nespēj tos ņemt vērā, ātruma ierobežojums pēc noklusējuma tiek noteikts atbilstoši pieņemtajam visbiežāk sastopamajam apstāklim tipiskā parastā ekspluatācijā.

3.4.2.4. Mehāniskā transportlīdzekļa lietotāja instrukcijā tieši paskaidro, ka ISA sistēmas indikācijas un brīdinājumi neskar faktisko ātruma ierobežojumu, kurš piemērojams konkrētā situācijā un par kura ievērošanu galīgā atbildība ir vadītājam.

3.4.2.5. Ātruma ierobežojuma noteikšanas uzticamība reālos braukšanas apstākļos

3.4.2.5.1. Kad nav apstākļu, kas izraisa sistēmas dezaktivizāciju saskaņā ar 3.2.1. un 3.2.2. punktu, SLIF, novērojot ceļa zīmes un signālus un izmantojot visus attiecīgos sistēmas ievaddatus, piemēram, kameras ievaddatus un elektroniskās kartes datus, ja tie ir nodrošināti transportlīdzeklī šajā nolūkā, spēj uzticami noteikt valstī noteiktā ātruma ierobežojuma piemērojamību un to ātruma ierobežojumu piemērojamību, kuri saistīti ar visām piemērojamām ceļa zīmēm, kas ietvertas ceļa zīmju katalogā II pielikumā, attiecībā uz apstiprināmā transportlīdzekļa veidu. Šī prasība ir ievērota vismaz tad, kad ir izpildīti šādi nosacījumi:

3.4.2.5.2. Prasība attiecībā uz piemērojamā ātruma ierobežojuma uzticamu noteikšanu ir izpildīta, ja ir izpildīta uz attālumu balstītas veiktspējas prasība reālos braukšanas apstākļos.

3.4.2.5.3. Pirms teksta veikšanas reālos braukšanas apstākļos tehniskais dienests, tipa apstiprinātāja iestāde un transportlīdzekļa vai STU ražotājs vienojas par maršruta kontūru. Maršruta kontūra atbilst šādiem nosacījumiem:

3.4.2.5.4. Lai pierādītu sistēmas veiktspēju Savienības līmenī, transportlīdzekļa vai STU ražotājs iesniedz tehnisko dokumentāciju, kurā ir šāda informācija:

3.4.2.5.5. Veiktspēja dzīves ciklā

3.4.2.5.5.1. Transportlīdzekļa ražotājs nodrošina, ka ātruma ierobežojuma noteikšanas uzticamība, kā prasīts 3.4.2.5.2. punktā, tiek saglabāta vismaz 14 gadus pēc transportlīdzekļa ražošanas dienas. Tas pats attiecas uz gadījumu, kad transportlīdzekļa ražotājs ir uzstādījis STU.

3.4.2.5.5.2. Ja izmanto elektroniskos datus, lai sasniegtu vajadzīgo veiktspēju, ir viegli pārbaudīt versijas līmeņa informāciju. Transportlīdzekļa ražotājs sniedz regulārus datu atjauninājumus transportlīdzekļu īpašniekiem, tostarp attiecīgā gadījumā izmaiņas, kas vajadzīgas, lai reaģētu uz II pielikumā ietvertā ceļa zīmju kataloga atjauninājumu. Šos datu atjauninājumus dara pieejamus transportlīdzekļu īpašniekiem – uz kartēm balstītu datu gadījumā vismaz reizi gadā – bez maksas (izņemot iespējamās izmaksas, kas saistītas, piemēram, ar kopējiem datu nesējiem, personālā datora izmantošanu, operētājsistēmu, privātā vai mobilā interneta maksu, ceļa izmaksas pilnvarotajam tirgotājam, remontdarbu veicējam, izplatītājam vai neatkarīgam remontdarbu veicējam) septiņus gadus pēc transportlīdzekļa ražošanas dienas. Par turpmākiem atjauninājumiem var prasīt saprātīgu maksu. Instrukcijās mehāniskā transportlīdzekļa lietotājam skaidri norāda, ka ir vajadzīgi periodiski atjauninājumi, lai saglabātu veiktspēju, un izskaidro pieejamās procedūras šo atjauninājumu iegūšanai un, ja nepieciešams, veikšanai. Atjauninājumus var nodrošināt automātiski, piemēram, pa gaisu.

3.5.  SLWF tehniskās prasības

3.5.1. Kad nav apstākļu, kas izraisa ISA sistēmas dezaktivizāciju saskaņā ar 3.2.1. un 3.2.2. punktu, ja uztvertais ātruma ierobežojums ir zināms un spidometra ātrums to pārsniedz, SLWF brīdina vadītāju, kā noteikts 3.5.2. punktā, ja ātrums ir 20 km/h vai mazāks.

3.5.2. Brīdinājuma norādi sniedz vai nu:

3.5.2.1. Vizuāls brīdinājums un kaskādes akustisks vai vizuāls brīdinājums, un kaskādes haptisks brīdinājums

3.5.2.1.1. Vizuālais brīdinājums ir vadītājam pamanāms un viegli atpazīstams, un uz to norāda mirgojošs SLIF displejs vai mirgojošs papildu optiskais signāls blakus SLIF displejam. To aktivizē 1,5 sekunžu laikā no brīža, kad spidometra ātrums pārsniedz uztverto ātruma ierobežojumu, un tas ir aktīvs vismaz 5,0 sekundes pēc kaskādes akustiskā vai kaskādes haptiskā brīdinājuma noildzes vai līdz brīdim, kad spidometra ātrums ir mazāks nekā uztvertais ātruma ierobežojums vai vienāds ar to, ja tas notiek agrāk.

3.5.2.1.2. Kaskādes akustiskais brīdinājums ir vadītājam pamanāms, unikāls un viegli atpazīstams, un tas tiek atskaņots kā nepārtraukts vai intermitējošs skaņas signāls vai kā balss informācija. Ja izmanto balss informāciju, transportlīdzekļa ražotājs nodrošina, ka vadītājs to var viegli konfigurēt, lai izmantotu jebkuru no ES oficiālajām valodām. Akustiskais brīdinājums var būt mainīgs, lai norādītu uztvertā ātruma ierobežojuma pārsnieguma lielumu vai ilgumu.

3.5.2.1.3. Kaskādes haptiskais brīdinājums ir vadītājam pamanāms, un to tieši vai netieši nodrošina ar akseleratora vadības ierīci, kad vadītājs saglabā piespiešanas spēku, kā arī braukšanas ātrumu, kas pārsniedz uztverto ātruma ierobežojumu. To panāk kādā no šiem veidiem:

3.5.2.1.4. Kaskādes akustisko brīdinājumu un kaskādes haptisko brīdinājumu sniedz, kad attiecībā uz pastāvīgu transportlīdzekļa ātrumu tiek izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:

3.5.2.1.4.1. Kad transportlīdzeklis palielina ātrumu, ražotājs izraugās atbilstošo laiku nosacījumiem, kas minēti 3.5.2.1.4. punkta b), c) vai d) apakšpunktā, vai 3,0 sekundes, kā arī jebkādu ilgumu starp šīm abām vērtībām.

3.5.2.1.4.2. Kad transportlīdzeklis samazina ātrumu un nav izpildīts neviens no 3.5.3. punktā paredzētajiem nosacījumiem, ražotājs izraugās atbilstošo laiku nosacījumiem, kas minēti 3.5.2.1.4. punkta a), b) vai c) apakšpunktā, vai 6,0 sekundes, kā arī jebkādu ilgumu starp šīm abām vērtībām.

3.5.2.1.5. Kaskādes akustisko brīdinājumu atskaņo, līdz spidometra ātrums ir mazāks nekā uztvertais ātruma ierobežojums vai vienāds ar to, vai vismaz 3,0 sekundes pēc kaskādes akustiskā brīdinājuma sākotnējās aktivizācijas. Tomēr nekādā gadījumā akustiskais brīdinājums netiek atskaņots ilgāk kā 5,0 sekundes, arī secīgu ātruma ierobežojuma izmaiņu gadījumā, lai mazinātu traucējumu radīšanu vadītājam.

3.5.2.1.6. Kaskādes haptisko brīdinājumu sniedz, līdz spidometra ātrums ir mazāks nekā uztvertais ātruma ierobežojums vai vienāds ar to, vai vismaz 10 sekundes pēc kaskādes haptiskā brīdinājuma sākotnējās aktivizācijas. Tomēr haptisko brīdinājumu nekādā gadījumā nesniedz ilgāk kā 12 sekundes, arī secīgu ātruma ierobežojuma izmaiņu gadījumā, lai mazinātu traucējumu radīšanu vadītājam.

3.5.2.1.7. Kaskādes akustisko vai kaskādes haptisko brīdinājumu izbeidz nekavējoties, tiklīdz to apstiprina ar apzinātu vadītāja darbību (piemēram, nospiežot pogu), ja ražotājs izvēlas ieviest šādu funkciju.

3.5.2.1.8. Kad transportlīdzeklis samazina ātrumu viena vai vairāku turpmāk uzskaitīto notikumu dēļ, kaskādes akustisko vai kaskādes haptisko brīdinājumu vai nu nesniedz, vai nekavējoties izbeidz:

3.5.2.2. Tikai haptisks brīdinājums

3.5.2.2.1. Haptiskais brīdinājums ir vadītājam pamanāms, un to tieši vai netieši nodrošina ar akseleratora vadības ierīci, kad vadītājs saglabā piespiešanas spēku, kā arī braukšanas ātrumu, kas pārsniedz uztverto ātruma ierobežojumu. To panāk, palielinot akseleratora vadības ierīces atjaunotājspēku.

3.5.2.2.2. Tikai haptisko brīdinājumu iedarbina 1,5 sekunžu laikā no brīža, kad spidometra ātrums pārsniedz uztverto ātruma ierobežojumu, un līdz brīdim, kad spidometra ātrums kļūst mazāks nekā uztvertais ātruma ierobežojums vai ir vienāds ar to, vai vismaz 15 sekundes pēc tā sākotnējās aktivizācijas. Tomēr haptisko brīdinājumu nekādā gadījumā nesniedz ilgāk kā 20 sekundes, arī secīgu ātruma ierobežojuma izmaiņu gadījumā, lai mazinātu traucējumu radīšanu vadītājam.

3.5.2.2.3. Tikai haptisko brīdinājumu izbeidz nekavējoties, tiklīdz to apstiprina ar apzinātu vadītāja darbību (piemēram, nospiežot pogu), ja ražotājs izvēlas ieviest šādu funkciju.

3.5.3. Pēc brīdinājuma izbeigšanas SLWF sagatavo jauna brīdinājuma sniegšanai saskaņā ar 3.5.1. punktu pēc tam, kad ir izpildīts viens no vairāki no šādiem nosacījumiem:

3.5.4. Nav atļauts haptiskā brīdinājuma sistēmu apvienot ar akustiskā brīdinājuma funkciju, pat ja tā ir nodrošināta brīvprātīgi, ja vien nav izpildītas arī visas prasības attiecībā uz kaskādes akustisko brīdinājumu.

3.5.5. Transportlīdzekli var aprīkot ar līdzekli SLWF apturēšanai, lai varētu parādīt kritiskākus brīdinājumus (piemēram, brīdinājums par frontālu sadursmi, joslas ievērošanas asistēšana). Ražotājs pierāda, ka visi piemērojamie brīdinājumi vadītājam tiek parādīti pienācīgā veidā.

3.5.6. M2, M3, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar ātruma ierobežošanas ierīci un tahogrāfu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 165/2014 ( 4 ), SLWF aptur no 9 km/h zem piemērojamā ātruma ierobežojuma iestatījuma un lielākā transportlīdzekļa braukšanas ātrumā, ja attiecīgo uztverto ātruma ierobežojumu nenodrošina ar tieša ātruma ierobežojuma zīmi vai elektroniskās kartes datiem, pamatojoties uz tieša ātruma ierobežojuma zīmi, kas ir atbilstoša attiecīgajai transportlīdzekļu kategorijai. SLWF darbojas normāli šajā diapazonā, ja ir tieša ātruma ierobežojuma zīme, kas ir atbilstoša attiecīgajai transportlīdzekļu kategorijai. SLWF darbojas normāli šajā diapazonā arī tad, ja paredzamā sistēmas atgriezeniskā informācija ceļa zīmju katalogā II pielikumā ir atgriezties pie iepriekš piemērojamā netiešā ātruma ierobežojuma un ja tas ir mazāks nekā iepriekšējais (piem., automaģistrāles beigas). SLWF darbojas normāli ātrumā, kas ir par 10 km/h mazāks nekā piemērojamā ātruma ierobežojuma iestatījums, un lēnākā transportlīdzekļa braukšanas ātrumā.

3.5.7.  SLWF brīdinājuma funkciju pierāda saskaņā ar attiecīgo testa procedūru, kas norādīta 4.4. punktā.

3.6.  SCF tehniskās prasības

3.6.1. Ja nav apstākļu, kas izraisa ISA sistēmas manuālu vai automātisku dezaktivizāciju, kā minēts 3.2.1. un 3.2.2. punktā, SCF mēģina ierobežot spidometra ātrumu līdz uztvertajam ātruma ierobežojumam, ja ātrums ir 20 km/h vai mazāks.

3.6.1.1.  SCF mēģina ierobežot spidometra ātrumu līdz stabilizētam ātrumam, samazinot transportlīdzekļa spēkiekārtas jaudu un pārvadmehānisma griezes momentu. SCF neiedarbina transportlīdzekļa darba bremzes, izņemot M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem, kuru darba bremzes drīkst iedarbināt. Lēninātāju var iekļaut tikai tad, ja tā darbojas pēc tam, kad SCF ir ierobežojusi spēkiekārtas jaudu līdz minimumam. Transportlīdzekļa palēninājuma pakāpe ir ≤ 3,0 m.s-2.

3.6.1.2.  SCF intervence sākas, vēlākais, 1,5 sekundes no brīža, kad spidometra ātrums pārsniedz uztverto ātruma ierobežojumu.

3.6.1.3. Kad ir sasniegta stabila ātruma kontrole, spidometra ātrums neatšķiras par vairāk kā 4 % vai 2 km/h (atkarībā no tā, kura no šīm vērtībām ir lielāka) attiecībā pret stabilizēto ātrumu, un spidometra ātruma izmaiņu rādītājs ir ≤ 0,2 m.s-2, mērot vismaz 0,1 sekundes periodā. Stabilizētais ātrums ietilpst šādā diapazonā: (uztvertais ātruma ierobežojums – 5 km/h) ≤ stabilizētais ātrums ≤ uztvertais ātruma ierobežojums.

3.6.1.4. Vadītājs var ignorēt SCF intervenci, veicot pozitīvu darbību, piemēram, nospiežot akseleratora vadības ierīci stiprāk vai dziļāk. Tomēr nav atļauts, ka to var veikt tikai ar akseleratora vadības ierīci panāktu pārslēgšanu uz zemāku pārnesumu (t. i., līdz galam nospiežot akseleratora vadības ierīci). Kad vadītājs ir ignorējis SCF, tā tiek īslaicīgi apturēta un tiek atjaunota pēc kāda no šiem notikumiem:

3.6.1.5. Ir pieļaujams, ka vadītājs var brīvprātīgi atlasīt pozitīvas darbības iestatījumu, kas ir ierobežojošāks (piemēram, pārslēgšana uz zemāku pārnesumu, lai ignorētu SCF).

3.6.1.6. Ir pieļaujams, ka vadītājs var iedarbināt manuālas ātruma ierobežošanas funkciju, ja vien tas automātiski tajā pašā laikā neizslēdz ISA sistēmu.

3.6.1.7.  SCF atļauj akseleratora vadības ierīces parastu izmantošanu pārnesuma atlasei.

3.6.2. Laikā, kad transportlīdzekļa, kas aprīkots ar SCF vai kam ir SCF līdzīgas iezīmes, braukšanas ātrumu aktīvi kontrolē transportlīdzekļa sistēma, kur vadītājam nav jāpieskaras akseleratora vadības ierīcei (piemēram, ātrumtures sistēma), un ja nav apstākļu, kas izraisa ISA sistēmas dezaktivizāciju saskaņā ar 3.2.1. un 3.2.2. punktu, piemēro 3.6.1. punkta prasības, ja vien netiek aktivizēta SLWF, kas sastāv no vizuāla brīdinājuma un kaskādes akustiska brīdinājuma.

3.6.3. M2, M3, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar ātruma ierobežošanas ierīci un tahogrāfu, SCF aptur no 9 km/h zem piemērojamā ātruma ierobežojuma iestatījuma un lielākā transportlīdzekļa braukšanas ātrumā, ja attiecīgo uztverto ātruma ierobežojumu nenodrošina ar tieša ātruma ierobežojuma zīmi vai elektroniskās kartes datiem, pamatojoties uz tieša ātruma ierobežojuma zīmi, kas ir atbilstoša attiecīgajai transportlīdzekļu kategorijai. SCF darbojas normāli šajā diapazonā, ja ir tieša ātruma ierobežojuma zīme, kas ir atbilstoša attiecīgajai transportlīdzekļu kategorijai. SCF darbojas normāli šajā diapazonā arī tad, ja paredzamā sistēmas atgriezeniskā informācija ceļa zīmju katalogā II pielikumā ir atgriezties pie iepriekš piemērojamā netiešā ātruma ierobežojuma un ja tas ir mazāks nekā iepriekšējais (piem., automaģistrāles beigas). SCF darbojas normāli ātrumā, kas ir par 10 km/h mazāks nekā piemērojamā ātruma ierobežojuma iestatījums, un lēnākā transportlīdzekļa braukšanas ātrumā.

3.6.4.  SCF intervenci pierāda saskaņā ar attiecīgajiem testiem, kas norādīti 4.5. punktā.

3.6.5.  ISA sistēmai, kas ietver SLIF un SLWF, papildus var būt SCF līdzīgi raksturlielumi, kamēr vien ir ievērotas 3.6.1.4. punktā noteiktās prasības attiecībā uz ignorēšanu un pozitīvu darbību.

3.6.6. Ja SCF ir kombinēta ar akustisku brīdinājuma funkciju, tiek izpildītas visas šajā regulā paredzētās prasības attiecībā uz kaskādes akustisko brīdinājumu.

4.1.  SLIF testa procedūra: tests uztvertā ātruma ierobežojuma noteikšanai, novērojot tieša ātruma ierobežojuma zīmes.

4.1.1. Nosacījumi attiecībā uz testējamo transportlīdzekli

4.1.1.1. Testa masa

4.1.1.2. Riepas

4.1.1.3. Pirmstesta kondicionēšana

4.1.2. Ceļa zīmes

4.1.3. Testēšanas apstākļi

4.1.3.1. Pēc vienošanās starp ražotāju un tehnisko dienestu testus var veikt jebkurā no šādām vietām:

4.1.4. Testa procedūra

4.1.4.1. Tehniskās prasības ir izpildītas, ja SLIF parāda uztvertā ātruma ierobežojuma vērtību, kas ir vienāda ar ātruma ierobežojumu, kas norādīts uz visām testā izmantotajām tieša ātruma ierobežojuma zīmēm, vēlākais, 2,0 sekundes pēc tam, kad transportlīdzekļa atsauces punkts paiet garām attiecīgajām zīmēm. Ja transportlīdzekļa ātrums ir mazāks nekā 20 km/h, tas notiek, vēlākais, 10 m uz aizbuguri no transportlīdzekļa atsauces punkta.

4.1.4.2. Šo testu nekombinē ar 4.3. punktā minēto uzticamības testu reālos braukšanas apstākļos.

4.2.  SLIF testa procedūra: testa procedūra uztvertā ātruma ierobežojuma noteikšanai, novērojot netiešās ceļa zīmes un signālus

4.2.1. Nosacījumi attiecībā uz testējamo transportlīdzekli ir tādi, kā izklāstīts 4.1.1.–4.1.1.3. punktā.

4.2.2. Ceļa zīmes

4.2.3. Testēšanas apstākļi

4.2.3.1. Pēc vienošanās starp ražotāju un tehnisko dienestu testus var veikt jebkurā no šādām vietām:

4.2.4. Testa procedūra

4.2.4.1. Tehniskās prasības ir izpildītas, ja SLIF nosaka uztvertā ātruma ierobežojuma vērtību, kas ir vienāda ar paredzamo sistēmas atgriezenisko informāciju, kura norādīta ceļa zīmju katalogā II pielikumā, vai piemērojamo valstī noteikto ātruma ierobežojumu, kas saistīts ar testā izmantotajām netieša ātruma ierobežojuma zīmēm, attiecībā uz apstiprināmā transportlīdzekļa kategoriju, un ja SLIF parāda uztverto ātruma ierobežojumu, kad spidometra ātrums pārsniedz ar minētajām zīmēm saistīto uztverto ātruma ierobežojumu, vēlākais, 2,0 sekunžu laikā pēc tam, kad transportlīdzekļa atsauces punkts paiet garām attiecīgajām zīmēm. Ja transportlīdzekļa ātrums ir mazāks nekā 20 km/h, tas notiek, vēlākais, 10 m uz aizmuguri no transportlīdzekļa atsauces punkta.

4.2.4.2. Šo testu var kombinēt ar 4.3. punktā minēto uzticamības testu reālos braukšanas apstākļos. Šādā gadījumā tehniskās prasības uzskata par izpildītām, ja attiecīgie rezultāti, kas gūti uzticamības testā reālos braukšanas apstākļos, pierāda, ka ISA sistēma atpazīst netieša ātruma ierobežojuma zīmes atbilstoši 3.4.2.5.2. punktam.

4.3.  SLIF testa procedūra: ātruma ierobežojuma noteikšanas uzticamības tests reālos braukšanas apstākļos

4.3.1. Testa brauciens atbilst 4.3.1.1.–4.3.1.5. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Tehniskais dienests var piekrist atzīt rūpnīcā veiktu testu datus attiecībā uz konkrētām tipa apstiprinājuma testa daļām.

4.3.1.1. Testa brauciens ir atbilstošs, lai novērtētu sistēmas veiktspēju pareizi noteikt piemērojamo ātruma ierobežojumu, izmantojot 3.4.2.5.2. punktā norādītos veiktspējas kritērijus.

4.3.1.2. Testa braucienā ietver braukšanu pa koplietošanas ceļiem un ielām Eiropas Savienības teritorijā, kā par to vienojas ražotājs, tehniskais dienests un tipa apstiprinātāja iestāde.

4.3.1.3. Testa braucienā ietver braukšanu pa pilsētas ceļiem un ielām, ārpuspilsētas ceļiem un automaģistrālēm/ātrgaitas ceļiem/divu brauktuvju ceļiem, uz katra no minētajiem trīs ceļu veidiem nobraucot vismaz 25 % no maršruta kopējā attāluma. Maršruts ir viens secīgs maršruts ar vienādu sākuma un beigu punktu, un atkārtotas maršruta daļas, kas nobrauktas vienā un tajā pašā virzienā, neieskaita testa attālumā.

4.3.1.4. Testa braucienā ietver braukšanu diennakts gaišajā laikā un tumsā, un tumsā nobrauktais attālums ir vismaz 15 % no kopējā attāluma.

4.3.1.5. Testa brauciens sastāv no testa attāluma, kas ir 400 km. Pēc vienošanās starp tehnisko dienestu un ražotāju testu var izbeigt ātrāk, ja testa attālums pārsniedz 300 km un veiktspējas rādītājs “TP_D” ir robežās starp ± 5,0 % maršruta pēdējos 50 km, rēķinot pastāvīgi.

4.3.2. Veiktspējas rādītāju aprēķināšana

4.4.  SLWF: ātruma ierobežojuma brīdinājuma funkcijas testa procedūra

4.4.1. Nosacījumi attiecībā uz testējamo transportlīdzekli ir tādi, kā minēts 4.1.1.–4.1.1.3. punktā.

4.4.2. Tehniskais dienests izraugās ceļa zīmes testam, kā minēts 4.1.2. punktā.

4.4.3. Testēšanas nosacījumi ir tādi, kā izklāstīts 4.1.3. punktā.

4.4.4. Testa procedūras ISA sistēmas opcijām, kā minēts 3.5.2. punkta a), b) un c) apakšpunktā.

4.4.4.1.  ISA sistēmām ar vizuālu brīdinājumu un kaskādes akustiskā brīdinājuma norādi, kā minēts 3.5.2. punkta a) apakšpunktā, vai ar vizuālu brīdinājumu un kaskādes haptiskā brīdinājuma norādi, kā minēts 3.5.2. punkta b) apakšpunktā, veic turpmāk norādītos testus.

4.4.4.2. Attiecībā uz ISA sistēmām tikai ar haptisko brīdinājumu, kā minēts 3.5.2. punkta c) apakšpunktā, veic turpmāk norādītos testus.

4.4.4.3. Visiem testiem ar ISA sistēmas opcijām, kas minētas 3.5.2. punkta a), b) un c) apakšpunktā, pēc vienošanās starp ražotāju un tehnisko dienestu 4.4.4.1. un 4.4.4.2. punktā minētās testa trases procedūras var aizstāt ar procedūrām laboratorijās, kas ir pierādītas kā līdzvērtīgas.

4.4.4.4. Tehniskās prasības attiecībā uz ISA sistēmu ir izpildītas, ja ir izpildīti turpmāk izklāstītie nosacījumi.

4.4.4.4.1.  ISA sistēmām, kas minētas 3.5.2. punkta a) un b) apakšpunktā un 4.4.4.1. punktā (vizuāls brīdinājums un kaskādes akustisks vai kaskādes haptisks brīdinājums)

4.4.4.4.2.  ISA sistēmām, kas minētas 3.5.2. punkta c) apakšpunktā un 4.4.4.2. punktā (tikai haptisks brīdinājums)

4.5.  SCF testi

4.5.1. Nosacījumi attiecībā uz testējamo transportlīdzekli

4.5.1.1. Nosacījumi attiecībā uz testējamo transportlīdzekli ir tādi, kā izklāstīts 4.1.1.–4.1.1.3. punktā.

4.5.1.2. Pārnesumkārbas veidu, riepu izmēru un pārnesumus testiem izraugās, pamatojoties uz sliktāko scenāriju izlasi apstiprināmajam tipam un vienojoties ar tehnisko dienestu.

4.5.1.3. Testa transportlīdzekļa transmisijas iestatījumi atbilst ražotāja specifikācijām.

4.5.2. Testus veic testa trasē vai uz šasijas dinamometra.

4.5.2.1. Apstākļi attiecībā uz testa trasi

4.5.2.1.1. Testa trases virsma ir piemērota, lai varētu uzturēt stabilizētu ātrumu, un uz tās nav nelīdzenu ielāpu, peļķu, sniega un ledus. Slīpums ir ≤ 2 % un nemainās vairāk par ± 1 %, nepieļaujot pacēlumu ietekmi.

4.5.2.1.2. Vidējais vēja ātrums, ko mēra vismaz 1 m no zemes, ir mazāks nekā 6 m/s un brāzmās nepārsniedz 10 m/s.

4.5.2.1.3. Pēc ražotāja ieskatiem un ar tehniskā dienesta piekrišanu testus var veikt apstākļos, kas atšķiras no iepriekš aprakstītajiem, ar nosacījumu, tie ir atbilst sliktākā scenārija gadījumam.

4.5.2.2. Šasijas dinamometra specifikācijas

4.5.2.2.1. Transportlīdzekļa masai ekvivalento inerci uz šasijas dinamometra atveido ar precizitāti līdz +/–10 %. Laiku mēra ar precizitāti līdz ≤ 0,1 sekundei.

4.4.2.2.2. Testa laikā dinamometra bremzes absorbēto jaudu uzstāda atbilstīgi transportlīdzekļa pretestībai kustībai testa ātrumos. Šo jaudu nosaka aprēķinos un uzstāda ar precizitāti līdz +/–10 %.

4.5.3.  SCF testa procedūras

4.5.3.1.  SCF paātrinājuma testa procedūra

4.5.3.1.1. Testa procedūru, kas norādīta 4.5.3.1.2. punktā, atkārto šādiem ātruma ierobežojumiem:

4.5.3.1.2. Ar testējamo transportlīdzekli brauc ar aktivizētu SCF sākotnējā spidometra ātruma diapazonā. Uztverto ātruma ierobežojumu iestata testa ātruma ierobežojuma līmenī. Tad transportlīdzekļa ātrumu palielina, neveicot pozitīvu ignorēšanas darbību, līdz tiek iniciēta SCF intervence. Kamēr intervence paliek aktīva, ar transportlīdzekli brauc pietiekami ilgi, lai varētu novērtēt stabilizēto ātrumu.

4.5.3.1.3. Tehniskās prasības ir izpildītas, ja stabilizētie ātrumi ir šādās robežās:

4.5.3.2.  SCF reakcijas testa procedūra

4.5.3.2.1. Testa procedūru, kas norādīta 4.5.3.2.2. punktā, veic, kad testa ātruma ierobežojums pilsētā ir 50 km/h, sākotnējais spidometra ātrums ir no 70 km/h līdz 79 km/h un sākotnējais ātruma ierobežojums ir 80 km/h.

4.5.3.2.2. Ar testējamo transportlīdzekli brauc ar aktivizētu SCF un nemainīgā ātrumā, sākotnējā spidometra ātruma diapazonā, un uztverto ātruma ierobežojumu iestata sākotnējā ātruma ierobežojuma līmenī, lai nebūtu aktīva SCF intervence. Tad uztverto ātruma ierobežojumu iestata testa ātruma ierobežojuma līmenī, un ar transportlīdzekli turpina braukt nemainīgā ātrumā, sākotnējā spidometra ātruma diapazonā, pietiekami ilgi, lai iniciētu SCF intervenci.

4.5.3.2.3. Tehniskās prasības ir izpildītas, ja SCF intervence tiek iniciēta ne vēlāk kā 1,5 sekundes pēc tam, kad transportlīdzekļa uztvertais ātruma ierobežojums iestatīts testa ātruma ierobežojuma līmenī, ņemot vērā laiku vai attālumu, kas atļauts uztvertā ātruma ierobežojuma noteikšanai pēc pabraukšanas garām attiecīgajai ceļa zīmei.

4.5.3.3.  SCF dezaktivizācijas testa procedūra

4.5.3.3.1. Testa procedūru, kas norādīta 4.5.3.3.2. punktā, veic atbilstīgi ātruma ierobežojumam pilsētā, kad sākotnējais spidometra ātrums ir ≤ 35 km/h un testa ātruma ierobežojums ir 50 km/h.

4.5.3.3.2. Ar testējamo transportlīdzekli brauc ar dezaktivizētu SCF sākotnējā spidometra ātruma diapazonā. Uztverto ātruma ierobežojumu iestata – vai to mēģina iestatīt – testa ātruma ierobežojuma līmenī. Tad transportlīdzekļa ātrumu palielina, neveicot pozitīvu ignorēšanas darbību, ievērojami pārsniedzot 1,5 sekundes, un vēlāk ar to brauc salīdzinoši stabilā ātrumā, tiklīdz testa ātruma ierobežojums ir ievērojami pārsniegts.

4.5.3.3.3. Tehniskās prasības ir izpildītas, ja netiek iniciēta SCF intervence un netiek sniegts vizuāls, akustisks vai haptisks ātruma ierobežojuma brīdinājums.

4.5.3.4.  SCF ignorēšanas testa procedūra

4.5.3.4.1. Testa procedūru, kas norādīta 4.5.3.4.2. punktā, veic, kad testa ātruma ierobežojums pilsētā ir 50 km/h, sākotnējais spidometra ātrums ir ≤ 35 km/h un galīgais spidometra ātrums ir 65 km/h.

4.5.3.4.2. Ar testējamo transportlīdzekli brauc ar aktivizētu SCF sākotnējā spidometra ātruma diapazonā. Uztverto ātruma ierobežojumu iestata testa ātruma ierobežojuma līmenī. Tad transportlīdzekļa ātrumu palielina, neveicot pozitīvu ignorēšanas darbību, līdz tiek iniciēta SCF intervence. Kamēr intervence ir aktīva, piemēro pozitīvu ignorēšanu, kā norādījis transportlīdzekļa ražotājs, lai transportlīdzekļa ātrumu palielinātu līdz galīgā spidometra ātruma diapazonam. Tad transportlīdzekļa ātrumu samazina līdz spidometra ātrumam, kas ir mazāks par testa ātruma ierobežojumu, un pēc tam atkal palielina, nepiemērojot pozitīvu ignorēšanas darbību, līdz tiek iniciēta SCF intervence.

4.5.3.4.3. Tehniskās prasības ir izpildītas, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

4.6. Ar tehniskā dienesta piekrišanu testa procedūras, kas minētas 4.1., 4.2., 4.4. un 4.5. punktā, var apvienot, lai efektīvāk pierādītu atbilstību prasībām.

5.1. Ātruma ierobežojuma noteikšanas sistēmas novērošanas sensoram, ko izmanto, lai novērtētu ceļa zīmes reālos braukšanas apstākļos (piemēram, kamerai), nav jānovēro vairāk nekā vadītāja redzamības lauks uz priekšu caur mehāniskā transportlīdzekļa priekšējo stiklu (vai saprātīgs alternatīvs lauks pēc vienošanās starp transportlīdzekļa ražotāju, tehnisko dienestu un tipa apstiprinātāju iestādi, ja transportlīdzeklis nav aprīkots ar priekšējo stiklu), ko nosaka, izmantojot ambinokulāro redzamību, kad acis atrodas vadītāja acu pozīcijā, kā definēts ANO Noteikumos Nr. 46 ( 5 ). Redzamības traucējumu, ko rada konstrukcija zem novērošanas sensora (piemēram, motora pārsegs), var neņemt vērā, ja tas atrodas zem plaknes, kas samazinās uz priekšu 4° zem horizontāles, sākot no vadītāja acu pozīcijas. Transportlīdzekļa ražotājs var pierādīt atbilstību, pamatojoties uz dokumentāciju.

5.2. Lai uzlabotu ISA sistēmas veiktspēju, novērošanas skata lauks var novirzīties atkarībā, piemēram, no stūres pievada, transportlīdzekļa trajektorijas, virzienrādītāju izmantošanas un/vai predikatīvo sistēmu prognozēšanas.

5.3. Lai aprēķinātu patieso pozitīvo attālumu “TP_D”, uz testa maršruta daļām, kurās piemērojamo ātruma ierobežojumu nosaka no brīža, kad pabraukts garām ceļa zīmēm, kas ietvertas ceļa zīmju katalogā II pielikumā, attiecībā uz apstiprināmā transportlīdzekļa kategoriju attiecina turpmāk izklāstīto.

5.3.1. Pabraukšanu garām ceļa zīmei neņem vērā, ja saistītā zīme ir daļēji aizsegta (piemēram, ar koka lapām, stāvēšanai novietotiem transportlīdzekļiem) vai acīm redzami nav novietota perpendikulāri attiecībā gan pret zemes līmeni, gan pret ceļa malu, vai citādi atrodas nepareizā izvietojumā (piemēram, ir pagriezta), ja vien to nepieprasa ražotājs.

5.3.2. Ja saistītās ceļa zīmes nav vai tās novietojums ir neviennozīmīgs, ņemot vērā tās atrašanās vietu, ciktāl parasts vadītājs, kurš brauc pa attiecīgo ceļa daļu pirmo reizi, nav pārliecināts, vai tā attiecas uz viņu, kā to katrā gadījumā pārbauda un apstiprina tehniskais dienests, pabraukšanu garām zīmei neņem vērā, ja vien to nepieprasa ražotājs.

5.3.3. Ja zīme vai vairākas zīmes sniedz neviennozīmīgu, papildu, papildinošu vai atšķirīgu informāciju attiecībā uz to piemērojamību transportlīdzekļu kategorijām, tehniski pieļaujamo maksimālo pilnmasu, transportlīdzekļa izmēriem, diennakts laiku, laikapstākļiem, blakusjoslām vai braukšanas virzienu, kā to katrā gadījumā pārbauda un apstiprina tehniskais dienests, pabraukšanu garām ceļa zīmei neņem vērā, ja vien to nepieprasa ražotājs.

5.3.4. Konkrētu kļūdaini pozitīvu noteikšanas gadījumu var neiekļaut aprēķinos ar tehniskā dienesta piekrišanu katrā individuālā gadījumā, ja stacionāra nepiemērojama ceļa zīme izvietota ļoti reālistiskā vai reālajiem apstākļiem līdzīgā veidā.

5.3.5. Ja 12 mēnešu laikā pirms tipa apstiprinājuma testa dalībvalstī ir notikušas izmaiņas attiecībā uz piemērojamo ātruma ierobežojumu vai ceļu satiksmes noteikumu saistībā ar netieša ātruma ierobežojuma zīmi vai ja transportlīdzekļa vai STU tipa apstiprinājuma testa laikā tiek ieviesta jauna zīme, kas ietverta zīmju katalogā II pielikumā, pabraukšanu garām ceļa zīmei neņem vērā, ja vien to nepieprasa ražotājs.

5.3.6. Ja ir piemērojams kāds no 5.3.1.–5.3.5. punktā minētajiem apstākļiem, attālumus neņem vērā veiktspējas rādītāju aprēķina nobrauktajiem attālumiem d_total un d_correct, kā norādīts 4.3.2. punktā. Tomēr, lai gan iepriekš minētos pabraukšanas garām zīmei gadījumus neņem vērā, jebkādus pareizus uztvertā ātruma ierobežojuma noteikšanas notikumus un saistīto nobraukto attālumu var ņemt vērā pēc ražotāja pieprasījuma katrā individuālā gadījumā, ja sistēma izpilda šos nosacījumus, jo īpaši gadījumā, ja ražotāji izmanto optiska novērošanas sensora, GNSS atrašanās vietas noteikšanas sistēmas un digitālo karšu kombināciju, kas ir vēlamā iespēja ar vislielāko uzticamību.

5.4. Sistēma saglabā uztverto ātruma ierobežojumu vai informāciju saskaņā ar 3.4.1.3. punktu pat pēc transportlīdzekļa galvenā vadības slēdža atkārtotas ieslēgšanas, ja vien sistēma nevar parasti noteikt uztverto ātruma ierobežojumu, izmantojot attiecīgus sistēmas ievaddatus (piemēram, elektroniskās kartes datus), kad mehāniskais transportlīdzeklis uzbrauc uz koplietošanas ceļa vai sāk braukšanu pa koplietošanas ceļu.

5.5. Sistēmas loģika un stratēģijas

5.5.1. Ražotājs var projektēt intelektiskās ātruma pielāgošanas sistēmu tā, lai tajā iekļautu loģiku vai stratēģiju, kas prognozē ātruma ierobežojuma maiņu, ņemot vērā citu transportlīdzekļu kustību, saplūstošas satiksmes joslas, ceļa šķērsošanas marķējumus, luksoforus, krustojumus, ātruma slāpētājus un gājēju pārejas.

5.5.2. Ja sistēma paļaujas uz mašīnmācīšanos vai tamlīdzīgu tehnoloģiju, to pienācīgi ņem vērā, kad novērtē uzticamību reālos braukšanas apstākļos. Šādā gadījumā tehniskais dienests atļauj transportlīdzekļa iepriekšēju kondicionēšanu saskaņā ar ražotāja specifikācijām, kas var pārsniegt 100 km, kā noteikts 4.1.1.3. punktā, kamēr vien to uzskata par pamatotu. Tomēr ir aizliegts iepriekšēju kondicionēšanu veikt testa brauciena maršruta daļā, ko nosaka un par ko vienojas saskaņā ar 3.4.2.5.3. un 4.3.1. punktu.

5.6. Ražošanas atbilstības un tirgus uzraudzības testēšanas nolūkā ražotājs, tehniskais dienests un valsts iestādes ņem vērā jaunākos pieejamos sistēmas atjauninājumus testēšanas laikā, ja tie ir darīti pieejami saskaņā ar 3.4.2.5.5.2. punktu.

5.6.1. Ja 12 mēnešu laikā pirms testa ir veikts II pielikumā ietvertā zīmju kataloga atjauninājums, kas atspoguļo izmaiņas, kuras notikušas dalībvalstī attiecībā uz piemērojamo ātruma ierobežojumu saistībā ar konkrētu netieša ātruma ierobežojuma zīmi, kas ietverta katalogā transportlīdzekļa vai STU tipa apstiprināšanas laikā, pabraukšanu garām zīmei neņem vērā, ja vien to nepieprasa ražotājs.

5.6.2. Jebkādu II pielikumā ietvertā zīmju kataloga paplašināšanu, iekļaujot papildu netiešas zīmes, kas nebija iekļautas transportlīdzekļa vai STU tipa apstiprināšanas laikā, neņem vērā ražošanas atbilstības vai tirgus uzraudzības testēšanas nolūkos, ja vien to nepieprasa ražotājs.