Konsolidēts TEKSTS: 32015R2446 — LV

I SADAĻA

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI

1. NODAĻA

Tiesību aktu muitas jomā darbības joma, muitas uzdevums un definīcijas

1. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

“lauksaimniecības politikas pasākums” ir noteikumi, kas attiecas uz importa un eksporta darbībām ar precēm, uz kurām attiecas 71-02. pielikuma 1., 2. un 3. punkts;

“ATA karnete” ir starptautisks muitas dokuments pagaidu ievešanai, ko izdod saskaņā ar ATA konvenciju vai Stambulas konvenciju;

“ATA konvencija” ir 1961. gada 6. decembrī Briselē parakstītā Muitas Konvencija par ATA karneti preču pagaidu ievešanai;

“Stambulas konvencija” ir 1990. gada 26. jūnijā Stambulā parakstītā Konvencija par pagaidu ievešanu;

“bagāža” ir visas preces, ko fiziska persona jebkādā veidā ved līdzi ceļojumā;

“Kodekss” ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regula (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu;

“Savienības lidosta” ir lidosta Savienības muitas teritorijā;

“Savienības osta” ir osta Savienības muitas teritorijā;

“Konvencija par kopīgu tranzīta procedūru” ir Konvencija par kopīgu tranzīta procedūru ( 1 );

10)

“kopīgā tranzīta valsts” ir jebkura valsts, kas nav Savienības dalībvalsts un kas ir Konvencijas par kopīgu tranzīta procedūru līgumslēdzēja valsts;

11)

“trešā valsts” ir valsts vai teritorija ārpus Savienības muitas teritorijas;

12)

“CPD karnete” ir starptautisks muitas dokuments, ko izmanto transportlīdzekļa pagaidu ievešanai un kas izdots saskaņā ar Stambulas konvenciju;

13)

“nosūtītāja muitas iestāde” ir muitas iestāde, kurā pieņem muitas deklarāciju, ar ko precēm piemēro tranzīta procedūru;

14)

“galamērķa muitas iestāde” ir muitas iestāde, kurā preces, kam piemērota tranzīta procedūra, uzrāda procedūras pabeigšanai;

▼M7

15)

“pirmā ievešanas muitas iestāde” ir muitas iestāde, kuras kompetencē ir muitas uzraudzība tajā vietā, kur transportlīdzeklis, kas pārvadā preces, ierodas vai, attiecīgā gadījumā, kur tam ir paredzēts ierasties Savienības muitas teritorijā no tādas teritorijas, kas ir ārpus minētās teritorijas;

▼B

16)

“eksporta muitas iestāde” ir muitas iestāde, kurā iesniedz eksporta deklarāciju vai reeksporta deklarāciju par tām precēm, ko izved no Savienības muitas teritorijas;

17)

“piemērošanas muitas iestāde” ir īpašās procedūras, kas minēta Kodeksa 211. panta 1. punktā, atļaujā norādītā muitas iestāde, kurai ir tiesības izlaist preces īpašajai procedūrai;

18)

“uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas numurs (EORI numurs)” ir Savienības muitas teritorijā unikāls identifikācijas numurs, ko muitas dienests piešķir uzņēmējam vai citai personai, lai to reģistrētu muitas vajadzībām;

▼M3

19)

“eksportētājs” ir:

privātpersona, kura pārvieto preces, ko paredzēts izvest no Savienības muitas teritorijas, ja minētās preces ir privātpersonas personīgajā bagāžā;

citos gadījumos, ja a) apakšpunktu nepiemēro:

persona, kura veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā un kurai ir tiesības lemt un kura ir nolēmusi, ka preces ir izvedamas no minētās muitas teritorijas;

ii)

ja i) punktu nepiemēro, tad jebkura persona, kura veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā un kura ir noslēgusi līgumu, kas paredz preču izvešanu no minētās muitas teritorijas;

▼B

20)

“vispārpieņemti grāmatvedības principi” ir principi, kas ir atzīti vai kuriem ir būtisks autoritatīvs atbalsts valstī konkrētā laikposmā, un kas nosaka to, kuri ekonomiskie resursi un saistības ir jāreģistrē kā aktīvs un pasīvs, kuras aktīva un pasīva izmaiņas ir jāreģistrē, kā jānosaka aktīvs un pasīvs un to izmaiņas, kāda informācija ir jāsniedz, kā tā ir jāsniedz un kādi finanšu pārskati ir jāgatavo;

21)

“nekomerciālas preces” ir:

preces tādos sūtījumos, ko viena privātpersona nosūta citai privātpersonai un kas:

ir neregulāri,

ii)

ietver vienīgi saņēmēja vai tā ģimenes personīgai lietošanai paredzētas preces, kurām nav nekādas komerciālas nozīmes ne to veida, ne daudzuma ziņā un

iii)

ko nosūtītājs nosūta saņēmējam, nesaņemot nekāda veida atlīdzību;

preces ceļotāja personīgajā bagāžā, kas:

tiek pārvietotas neregulāri un

ii)

ir paredzētas tikai un vienīgi ceļotāju un to ģimeņu personīgai lietošanai vai dāvināšanai; nav tāda veida vai daudzuma, kurš varētu norādīt uz to, ka preces ieved vai izved komerciālos nolūkos;

22)

“galvenais atsauces numurs (MRN)” ir reģistrācijas numurs, ko kompetentā muitas iestāde piešķir Kodeksa 5. panta 9. līdz 14. punktā minētajām deklarācijām un paziņojumiem, TIR operācijām vai Savienības preču muitas statusa apliecinājumiem;

23)

“noslēgšanas laikposms” ir laikposms, līdz kura beigu datumam precēm, kam piemērota īpašā procedūra, izņemot tranzītu, vai pārstrādes precēm ir jāpiemēro nākamā muitas procedūra, vai tās jāiznīcina, vai tām jābūt izvestām no Savienības muitas teritorijas, vai tām jābūt nodotām paredzētajam galapatēriņam. Izvešanas pārstrādei gadījumā noslēgšanas laikposms ir laikposms, līdz kura beigu datumam uz laiku izvestās preces var atpakaļievest Savienības muitas teritorijā pārstrādes produktu veidā un tām piemērot laišanu brīvā apgrozībā, izmantojot pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa;

24)

“preces pasta sūtījumā” ir tādas preces pasta sīkpakās vai pakās, izņemot korespondences priekšmetus, ko nosūta pasta operators vai tā uzdevumā saskaņā ar 1984. gada 10. jūlijā Apvienoto Nāciju Organizācijas aizgādnībā pieņemtās Pasaules Pasta Savienības konvencijas noteikumiem;

25)

“pasta operators” ir tāds uzņēmējs, kurš veic uzņēmējdarbību dalībvalstī un kuru dalībvalsts ir norīkojusi tādu starptautisku pakalpojumu sniegšanai, ko reglamentē Pasaules Pasta konvencija;

26)

“korespondences priekšmeti” ir tādas vēstules, pastkartes, vēstules Braila rakstā un iespieddarbi, kam nav piemērojams ievedmuitas vai izvedmuitas nodoklis;

27)

“izvešana pārstrādei IM/EX” ir pārstrādes produktu, kas izvešanā pārstrādei iegūti no līdzvērtīgām precēm, iepriekšēja ievešana pirms to preču izvešanas, kuras tie aizstāj, kā minēts Kodeksa 223. panta 2. punkta d) apakšpunktā;

28)

“izvešana pārstrādei EX/IM” ir Savienības preču izvešana pārstrādei pirms pārstrādes produktu ievešanas;

29)

“ievešana pārstrādei EX/IM” ir pārstrādes produktu, kas ievešanā pārstrādei iegūti no līdzvērtīgām precēm, iepriekšēja izvešana pirms to preču ievešanas, kuras tie aizstāj, kā minēts Kodeksa 223. panta 2. punkta c) apakšpunktā;

30)

“ievešana pārstrādei IM/EX” ir ārpussavienības preču ievešana pārstrādei pirms pārstrādes produktu izvešanas;

31)

“privātpersona” ir fiziska persona, izņemot tādus nodokļu maksātājus, kuri atbilst definīcijai Padomes Direktīvā 2006/112/EK un kuri rīkojas kā nodokļu maksātāji;

32)

“I tipa publiskā muitas noliktava” ir publiska muitas noliktava, kurā Kodeksa 242. panta 1. punktā minētie pienākumi attiecas uz atļaujas turētāju un procedūras izmantotāju;

33)

“II tipa publiskā muitas noliktava” ir publiska muitas noliktava, kurā Kodeksa 242. panta 2. punktā minētie pienākumi attiecas uz procedūras izmantotāju;

34)

“vienots pārvadājuma dokuments” muitas statusa vajadzībām ir dalībvalstī izdots pārvadājuma dokuments, kurš attiecas uz preču pārvietošanu no nosūtīšanas punkta Savienības muitas teritorijā līdz galamērķa punktam minētajā teritorijā, par ko atbildību uzņemas pārvadātājs, kurš izdod dokumentu;

35)

“īpaša nodokļu režīma teritorija” ir Savienības muitas teritorijas daļa, kurā nepiemēro Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu noteikumus vai Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīvas 2008/118/EK par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, ar ko atceļ Direktīvu 92/12/EEK, noteikumus;

36)

“uzraudzības muitas iestāde” ir:

pagaidu uzglabāšanas gadījumā, kā minēts Kodeksa IV sadaļā, vai īpašo procedūru, izņemot tranzītu, gadījumā, kā minēts Kodeksa VII sadaļā, – tā muitas iestāde, kas norādīta atļaujā un kas uzrauga preču pagaidu uzglabāšanu vai attiecīgo īpašo procedūru;

vienkāršotās muitas deklarācijas gadījumā, kā minēts Kodeksa 166. pantā, centralizētās muitošanas gadījumā, kā minēts Kodeksa 179. pantā, ieraksta deklarētāja reģistros gadījumā, kā minēts Kodeksa 182. pantā, – tā muitas iestāde, kas norādīta atļaujā un kas uzrauga attiecīgās muitas procedūras piemērošanu precēm;

37)

“TIR konvencija” ir 1975. gada 14. novembrī Ženēvā parakstītā Muitas konvencija par Starptautiskajiem preču pārvadājumiem, izmantojot TIR karnetes;

38)

“TIR operācija” ir preču pārvietošana Savienības muitas teritorijā saskaņā ar TIR konvenciju;

39)

“pārkraušana” ir produktu un preču, kas atrodas vienā transportlīdzeklī, izkraušana vai iekraušana citā transportlīdzeklī;

40)

“ceļotājs” ir jebkura fiziska persona, kura:

uz laiku ierodas Savienības muitas teritorijā un tur nedzīvo pastāvīgi, vai

pēc pagaidu uzturēšanās kādā trešā valstī ārpus Savienības muitas teritorijas atgriežas Savienības muitas teritorijā, kur tā pastāvīgi dzīvo, vai

uz laiku atstāj Savienības muitas teritoriju, kur tā pastāvīgi dzīvo, vai

pēc pagaidu uzturēšanās atstāj Savienības muitas teritoriju, kur tā nedzīvo pastāvīgi;

41)

“atkritumi un lūžņi” ir jebkas no turpmāk minētā:

preces un produkti, kas Kombinētajā nomenklatūrā klasificēti kā atkritumi un lūžņi;

galapatēriņā vai ievešanā pārstrādei – produkti, kas rodas pārstrādes operācijas rezultātā un kam nav saimnieciskās vērtības vai tā ir neliela, un ko nav iespējams izmantot bez turpmākas pārstrādes.

42)

“palete” ir aprīkojums, uz kura virsmas var nostiprināt noteikta daudzuma preces, veidojot vienotu kravu, ko paredzēts pārvadāt, apstrādāt vai kraut ar mehānisku ierīču palīdzību. Šis aprīkojums sastāv no divām virsmām, starp kurām ir atdaloši elementi, vai no vienas virsmas, kas balstās uz pamatnes; tās kopējais augstums ir mazākais iespējamais izmērs, kas ir izmantojams apstrādē ar dakštveres autokrāvēju vai palešu autokrāvēju; tā var būt ar korpusu vai bez tā;

43)

“Savienības apstrādes kuģis” ir kuģis, kas reģistrēts tādā dalībvalsts teritorijas daļā, kura ir Savienības muitas teritorijas sastāvā, kuģo ar dalībvalsts karogu, un nezvejo jūras zvejas produktus, bet apstrādā šādus produktus uz klāja;

44)

“Savienības zvejas kuģis” ir kuģis, kurš ir reģistrēts tādā dalībvalsts teritorijas daļā, kura ir Savienības muitas teritorijā, kuģo ar dalībvalsts karogu, zvejo jūras zvejas produktus un attiecīgā gadījumā apstrādā tos uz klāja;

45)

“regulāra kuģu satiksme” ir preču pārvadājumi kuģos, kas kursē vienīgi starp Savienības ostām un nenāk no vietām ārpus Savienības muitas teritorijas vai vietām Savienības ostas brīvajā zonā un nedodas uz minētajām vietām, un nepiestāj minētajās vietās;

▼M7

46)

“ekspress sūtījums” ir atsevišķs priekšmets, ko sūta “ekspress pārvadātājs” vai ko sūta tā atbildībā;

47)

“ekspress pārvadātājs” ir operators, kas nodrošina integrētus pakalpojumus, kuros ietverta paku savākšana, pārvadāšana, atmuitošana un piegāde paātrinātā režīmā/noteiktā laikā, vienlaikus sekojot līdzi to atrašanās vietai un saglabājot kontroli pār tiem visā pakalpojuma sniegšanas laikā;

48)

“patiesā vērtība” ir:

attiecībā uz komerciālām precēm: pašu preču cena, kad tās pārdod eksportam uz Savienības muitas teritoriju, neietverot pārvadājuma un apdrošināšanas izmaksas, izņemot gadījumus, kad tās ietilpst cenā un nav atsevišķi norādītas rēķinā, un jebkurus citus nodokļus un maksājumus, ko muitas dienesti var noskaidrot no jebkāda(-iem) attiecīgā(-ajiem) dokumenta(-iem);

attiecībā uz nekomerciālām precēm: cena, kas par šīm precēm tiktu maksāta, ja tās tiktu pārdotas eksportēšanai uz Savienības muitas teritoriju;

49)

“preces, kas pārvietojamas vai izmantojamas militārām darbībām” ir preces, kas pārvietojamas vai izmantojamas:

darbībām, kuras organizē vai kontrolē vienas dalībvalsts, vairāku dalībvalstu vai trešās valsts, ar kuru viena dalībvalsts vai vairākas dalībvalstis ir noslēgušas nolīgumu veikt militārās darbības Savienības muitas teritorijā, attiecīgās militārās iestādes; vai

jebkādām militārām darbībām, kas tiek veiktas:

—

saskaņā ar Eiropas Savienības kopējo drošības un aizsardzības politiku (KĀDP) vai

—

saskaņā ar 1949. gada 4. aprīlī Vašingtonā parakstīto Ziemeļatlantijas līgumu;

50)

“NATO veidlapa 302” ir dokuments muitas vajadzībām, kas paredzēts attiecīgajās procedūrās, ar ko īsteno 1951. gada 19. jūnijā Londonā parakstīto Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu nolīgumu par to bruņoto spēku statusu;

51)

“ES veidlapa 302” ir dokuments muitas vajadzībām, kas noteikts 52-01. pielikumā, ko izdevušas dalībvalsts kompetentās militārās iestādes vai kas izdots to uzdevumā par precēm, kas pārvietojamas vai izmantojamas militārām darbībām;

52)

“kuģu atkritumi” ir kuģu atkritumi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/883 ( 2 ) 2. panta 3. punkta nozīmē;

53)

“valsts jūras vienloga sistēma” ir valsts jūras vienloga sistēma Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1239 ( 3 ) 2. panta 3. punkta nozīmē;

▼M11

54)

“trešās valsts pasta operators” ir tāds uzņēmējs, kurš veic uzņēmējdarbību trešajā valstī un kuru trešā valsts ir norīkojusi tādu starptautisku pakalpojumu sniegšanai, ko reglamentē Pasaules Pasta konvencija.

▼B

2. NODAĻA

Personu tiesības un pienākumi attiecībā uz tiesību aktiem muitas jomā

1. iedaļa

Informācijas sniegšana

1. apakšiedaļa

Kopējās datu prasības datu apmaiņai un glabāšanai

2. pants

Kopējās datu prasības

(Kodeksa 6. panta 2. punkts)

A pielikumā izklāstītās kopējās datu prasības attiecas uz tās informācijas apmaiņu un glabāšanu, kas nepieciešama pieteikumiem un lēmumiem.

▼M9

B pielikumā izklāstītās kopējās datu prasības attiecas uz tādas informācijas apmaiņu un glabāšanu, kas nepieciešama deklarācijām, paziņojumiem un muitas statusa apliecinājumiem, sākot ar C pielikumā minēto elektronisko sistēmu ieviešanas vai jaunināšanas datumiem, atbilstoši Komisijas Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 ( 4 ) pielikumam.

▼M9 —————

▼M9

Deleģētās regulas (ES) 2016/341 9. pielikumā izklāstītās datu prasības attiecas uz tādas informācijas apmaiņu un glabāšanu, kas nepieciešama deklarācijām, paziņojumiem un muitas statusa apliecinājumiem, ar šādiem nosacījumiem:

▼M12

līdz Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā minētajam SMK projekta “Automatizēta eksporta kontroles sistēma” ieviešanas datumam gadījumos, uz kuriem attiecas šīs regulas B pielikuma sleja A1, A2, B1, B4 un C1;

▼M9

līdz Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā minētajam SMK projekta “Īpašās procedūras” elektroniskās sistēmas 1. komponenta ieviešanas datumam gadījumos, uz kuriem attiecas šīs regulas B pielikuma sleja B2 un B3;

līdz Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā minētajam SMK projekta “Jaunā datorizētā tranzīta kontroles sistēma” 5. posma ieviešanas datumam gadījumos, uz kuriem attiecas šīs regulas B pielikuma sleja D1;

līdz Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā minētajam SMK projekta “Savienības statusa apliecinājums” 1. posma ieviešanas datumam gadījumos, uz kuriem attiecas šīs regulas B pielikuma sleja E1;

līdz Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā minētajam SMK projekta “Importa kontroles sistēma” 2. laidiena ieviešanas datumam gadījumos, uz kuriem attiecas šīs regulas B pielikuma sleja F20 un F30, un paziņojumiem par gaisa kuģu maršruta maiņu;

līdz Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā minētajam SMK projekta “Importa kontroles sistēma” 3. laidiena ieviešanas datumam gadījumos, uz kuriem attiecas šīs regulas B pielikuma sleja F10, F50 un F51, un paziņojumiem par jūras kuģu maršruta maiņu;

līdz Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā minētajai valstu importa sistēmu jaunināšanai gadījumos, uz kuriem attiecas šīs regulas B pielikuma sleja H1–H4 un I1.

Ja datu prasības attiecībā uz tādas informācijas, kas prasīta deklarācijām, paziņojumiem un muitas statusa apliecinājumiem, apmaiņu un glabāšanu, nav noteiktas Deleģētās regulas (ES) 2016/341 9. pielikumā, dalībvalstis nodrošina to, lai attiecīgās datu prasības ļautu piemērot noteikumus, kuri reglamentē minētās deklarācijas, paziņojumus un muitas statusa apliecinājumus.

▼M9

4.a

Atkāpjoties no 2. un 4. punkta, muitas dienesti var nolemt piemērot šīs regulas D pielikuma slejās H1–H6, I1 un I2 izklāstītās kopējās datu prasības līdz datumam, kurā muitas dienesti ievieš Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā minētā SMK projekta “Importa centralizēta muitošana” pirmo posmu.

▼M12 —————

▼M1

►M12 Ja atļaujas pieteikuma pamatā ir tāda muitas deklarācija, kas ir saskaņā ar šīs regulas 163. panta 1. punktu, tad līdz SMK Automatizētās eksporta kontroles sistēmas (AES) ieviešanas datumiem vai valstu importa sistēmu jaunināšanas beigu datumiem, kā paredzēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā, muitas deklarācijā ietver arī šādus datus: ◄

visām procedūrām kopīgas datu prasības:

—

preču pārstrādes vai izmantošanas veids,

—

preču un/vai pārstrādes produktu tehniskie apraksti un to identificēšanas līdzekļi,

—

paredzamais noslēgšanas laikposms,

—

ierosinātā noslēgšanas iestāde (nepiemēro galapatēriņam) un

—

pārstrādes vai izmantošanas vieta;

īpašas datu prasības attiecībā uz ievešanu pārstrādei:

—

ekonomisko nosacījumu kodi, kas minēti Deleģētās regulas (ES) 2016/341 12. pielikumā,

—

aplēstā ieguves norma vai metode, kā to nosaka, un

—

vai ievedmuitas nodokļa summas aprēķins būtu jāveic saskaņā ar Kodeksa 86. panta 3. punktu (norādiet “jā” vai“ne”).

▼B

2. apakšiedaļa

Personu reģistrēšana muitas dienestos

3. pants

EORI ieraksta datu saturs

(Kodeksa 6. panta 2. punkts)

▼M12

Personas reģistrēšanas brīdī muitas dienesti vāc un glabā tādus datus par minēto personu, kas izklāstīti 12-01. pielikumā. Minētie dati ir EORI ieraksts.

▼M1

Atkāpjoties no pirmās daļas, līdz EORI sistēmas, kas minēta Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES, jaunināšanas beigu datumam nepiemēro 12-01. pielikumā izklāstītās kopīgās datu prasības.

Līdz EORI sistēmas jaunināšanas beigu datumam dalībvalstis vāc un glabā turpmāk norādītos datus, kas izklāstīti Deleģētās regulas (ES) 2016/341 9. pielikuma E papildinājumā un kas ir EORI ieraksts:

dati, kas uzskaitīti Deleģētās regulas (ES) 2016/341 9. pielikuma E papildinājuma 1. līdz 4. punktā;

dati, kas uzskaitīti Deleģētās regulas (ES) 2016/341 9. pielikuma E papildinājuma 5. līdz 12. punktā, ja tie prasīti valstu sistēmās.

Dalībvalstis regulāri pārsūta EORI sistēmā datus, kas savākti saskaņā ar šā panta trešo daļu.

Atkāpjoties no šā panta otrās un trešās daļas, datu elementa, kas uzskaitīts 12-01. pielikuma I sadaļas 3. nodaļas 4. punktā, datu vākšana dalībvalstīm nav obligāta. Ja dalībvalstis vāc minētā elementa datus, tos pēc EORI sistēmas jaunināšanas cik drīz vien iespējams pārsūta minētajā sistēmā.

▼B

4. pants

Ziņu iesniegšana EORI reģistrācijai

(Kodeksa 6. panta 4. punkts)

Muitas dienesti var atļaut personām iesniegt ziņas, kas vajadzīgas EORI reģistrācijai, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

5. pants

Uzņēmēji, kas neveic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā

(Kodeksa 22. panta 2. punkts un 9. panta 2. punkts)

Uzņēmējs, kas neveic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā, reģistrējas:

pirms iesniedz muitas deklarāciju Savienības muitas teritorijā, kas nav kāda no turpmāk minētajām deklarācijām:

muitas deklarācija, kas sagatavota saskaņā ar 135.–144. pantu;

ii)

muitas deklarācija par pagaidu ievešanas procedūras piemērošanu precēm vai reeksporta deklarācija šādas procedūras noslēgšanai;

iii)

muitas deklarācija, ko atbilstīgi Konvencijai par kopīgu tranzīta procedūru ( 5 ), sagatavojis uzņēmējs, kas veic uzņēmējdarbību kopīgā tranzītvalstī;

iv)

muitas deklarācija, ko saskaņā ar Savienības tranzīta procedūru sagatavojis uzņēmējs, kas veic uzņēmējdarbību Andorā vai Sanmarīno;

▼M12

pirms iesniedz izvešanas vai ievešanas kopsavilkuma deklarāciju Savienības muitas teritorijā vai trešā valstī, ja nolīgumā par muitas drošību starp Savienību un attiecīgo trešo valsti ir paredzēta ES elektroniskās sistēmas izmantošana;

▼B

pirms Savienības muitas teritorijā iesniedz pagaidu uzglabāšanas deklarāciju;

pirms kā pārvadātājs veic jūras, iekšzemes ūdensceļu vai gaisa pārvadājumus;

pirms darbojas kā pārvadātājs, kas ir saistīts ar muitas sistēmu un vēlas saņemt jebkādus paziņojumus, kuri paredzēti tiesību aktos muitas jomā attiecībā uz ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniegšanu un labošanu;

▼M3

pieprasot Savienības preču muitas statusa apliecinājuma reģistrēšanu un apstiprināšanu.

▼B

Neskarot 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļu, uzņēmēji, kas neveic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā, reģistrējas muitas dienestos, pirms iesniegt muitas deklarāciju par pagaidu ievešanas procedūras piemērošanu precēm vai reeksporta deklarāciju šādas procedūras noslēgšanai, ja reģistrācija nepieciešama, lai izmantotu kopējo galvojumu pārvaldīšanas sistēmu.

Neskarot 1. punkta a) apakšpunkta iii) daļu, uzņēmēji, kas veic uzņēmējdarbību kopīgā tranzītvalstī, reģistrējas muitas dienestos, pirms iesniegt muitas deklarāciju saskaņā ar Konvenciju par kopīgu tranzīta procedūru, ja šāda deklarācija ir iesniegta ievešanas kopsavilkuma deklarācijas vietā vai ja tā izmantota kā pirmsizvešanas deklarācija.

Neskarot 1. punkta a) apakšpunkta iv) daļu, uzņēmēji, kas veic uzņēmējdarbību Andorā vai Sanmarīno, reģistrējas muitas dienestos, pirms iesniegt muitas deklarāciju, kas sagatavota saskaņā ar Savienības tranzīta procedūru, ja šāda deklarācija ir iesniegta ievešanas kopsavilkuma deklarācijas vietā vai ja tā izmantota kā pirmsizvešanas deklarācija.

Atkāpjoties no 1. punkta d) apakšpunkta, uzņēmējs, kas kā pārvadātājs veic jūras, iekšējo ūdensceļu vai gaisa pārvadājumus, nereģistrējas muitas dienestos, ja tam piešķirts trešās valsts unikāls identifikācijas numurs saskaņā ar trešās valsts tirgotāju partnerības programmu, ko atzinusi Savienība.

Ja nepieciešama reģistrācija saskaņā ar šo pantu, tā notiek muitas dienestos, kas ir atbildīgi par vietu, kurā uzņēmējs iesniedz deklarāciju vai pieteikumu saņemt lēmumu.

6. pants

Personas, kas nav uzņēmēji

(Kodeksa 9. panta 3. punkts)

Personas, kas nav uzņēmēji, reģistrējas muitas dienestos, ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:

▼M7

šāda reģistrācija ir paredzēta Savienības tiesību aktos vai dalībvalsts tiesību aktos;

▼B

persona iesaistās darbībās, attiecībā uz kurām atbilstīgi A pielikumam un B pielikumam jāsniedz EORI numurs.

Atkāpjoties no 1. punkta, ja persona, kas nav uzņēmējs, tikai dažreiz iesniedz muitas deklarācijas un ja muitas dienesti uzskata, ka tas ir pamatoti, reģistrāciju nepieprasa.

7. pants

EORI numura anulēšana

(Kodeksa 9. panta 4. punkts)

Muitas dienesti anulē EORI numuru šādos gadījumos:

pēc reģistrētās personas pieprasījuma;

ja muitas dienestam kļūst zināms, ka reģistrētā persona ir izbeigusi darbības, kurām nepieciešama reģistrācija.

Muitas dienests reģistrē EORI numura anulēšanas datumu un paziņo to reģistrētajai personai.

2. iedaļa

Lēmumi, kas saistīti ar tiesību aktu muitas jomā piemērošanu

▼M3

0. apakšiedaļa

Informācijas apmaiņas līdzekļi, ko izmanto pieteikumiem un lēmumiem, kuriem attiecīgās datu prasības nav noteiktas A pielikumā

7.a pants

Pieteikumi un lēmumi, kas sagatavoti, izmantojot līdzekļus, kuri nav elektroniskās datu apstrādes metodes

(Kodeksa 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

Muitas dienesti var atļaut izmantot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes, attiecībā uz pieteikumiem un lēmumiem, kuriem attiecīgās datu prasības nav noteiktas A pielikumā, un saistībā ar jebkādiem turpmākiem pieteikumiem un aktiem, kas skar minēto lēmumu pārvaldību.

▼B

1. apakšiedaļa

Tiesības tikt uzklausītam

8. pants

Laikposms, kurā var izmantot tiesības tikt uzklausītam

(Kodeksa 22. panta 6. punkts)

Laikposms, kurā pieteikuma iesniedzējs var paust savu viedokli pirms tāda lēmuma pieņemšanas, kas to ietekmētu nelabvēlīgi, ir 30 dienas.

Neskarot 1. punktu, muitas dienesti var pieprasīt attiecīgajai personai paust savu viedokli 24 stundu laikā, ja lēmums attiecas uz tādu preču kontroles rezultātiem, par kurām nav iesniegta kopsavilkuma deklarācija, pagaidu uzglabāšanas deklarācija, reeksporta deklarācija vai muitas deklarācija.

9. pants

Līdzekļi iemeslu paziņošanai

(Kodeksa 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

Ja Kodeksa 22. panta 6. punkta pirmajā daļā minētais paziņojums sniegts pārbaudes vai kontroles procesa satvarā, paziņojumu var sniegt, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

Ja pieteikums iesniegts vai lēmums paziņots, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes, paziņojumu var sniegt, izmatojot tos pašus līdzekļus.

10. pants

Izņēmumi attiecībā uz tiesībām tikt uzklausītam

(Kodeksa 22. panta 6. punkta 2. daļa)

Konkrētie gadījumi, kad pieteikuma iesniedzējam nav dota iespēja paust savu viedokli, ir šādi:

▼M3

ja lēmuma pieteikums nav pieņemts saskaņā ar šīs regulas 11. pantu vai ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 ( 6 ) 12. panta 2. punkta otro daļu;

▼B

ja muitas dienesti personai, kas iesniegusi ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, konteineru jūras pārvadājumu un gaisa pārvadājumu gadījumā paziņo, ka preces nedrīkst iekraut;

ja lēmums attiecas uz tādu paziņojumu par Komisijas lēmumu, ko sniedz pieteikuma iesniedzējam un kas minēts Kodeksa 116. panta 3. punktā;

ja EORI numurs ir anulējams.

2. apakšiedaļa

Vispārīgi noteikumi par lēmumiem, kas pieņemti pēc pieteikuma saņemšanas

11. pants

Nosacījumi pieteikuma pieņemšanai

(Kodeksa 22. panta 2. punkts)

Pieteikumu lēmumam, kas saistīts ar tiesību aktu muitas jomā piemērošanu, pieņem ar nosacījumu, ka ir ievēroti šādi nosacījumi:

pieteikuma iesniedzējs ir reģistrēts saskaņā ar Kodeksa 9. pantu, ja tas vajadzīgs saskaņā ar procedūru, uz kuru attiecas pieteikums;

pieteikuma iesniedzējs veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā, ja tas vajadzīgs saskaņā ar procedūru, uz kuru attiecas pieteikums;

pieteikums iesniegts muitas dienestā, kas norīkots saņemt pieteikumus tāda kompetentā muitas dienesta dalībvalstī, kas minēts Kodeksa 22. panta 1. punkta trešajā daļā;

pieteikums neattiecas uz lēmumu ar tādu pašu mērķi kā iepriekšējais tam pašam pieteikuma iesniedzējam adresēts lēmums, kas viena gada laikā pirms pieteikuma iesniegšanas ticis anulēts vai atsaukts, jo pieteikuma iesniedzējs nav izpildījis kādu no pienākumiem, kas paredzēti minētajā lēmumā.

Atkāpjoties no 1. punkta d) apakšpunkta, tajā minētais laikposms ir trīs gadi, ja iepriekšējais lēmums anulēts saskaņā ar Kodeksa 27. panta 1. punktu vai ja pieteikums ir tāds pieteikums atzītā uzņēmēja statusam, kas iesniegts saskaņā ar Kodeksa 38. pantu.

12. pants

Muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu

(Kodeksa 22. panta 1. punkts)

Ja nav iespējams noteikt kompetento muitas dienestu saskaņā ar Kodeksa 22. panta 1. punkta trešo daļu, kompetentais muitas dienests ir tās vietas muitas dienests, kurā tiek glabāti vai ir pieejami pieteikuma iesniedzēja reģistri un dokumentācija, kas ļauj muitas dienestam pieņemt lēmumu (galvenie uzskaites reģistri muitas vajadzībām).

13. pants

Lēmuma pieņemšanas termiņa pagarināšana

(Kodeksa 22. panta 3. punkts)

Ja pēc pieteikuma pieņemšanas muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, uzskata, ka, lai pieņemtu lēmumu, ir nepieciešams lūgt papildu informāciju no pieteikuma iesniedzēja, tas nosaka pieteikuma iesniedzējam šādas informācijas sniegšanas termiņu, kas nepārsniedz 30 dienas. Kodeksa 22. panta 3. punktā paredzēto lēmuma pieņemšanas termiņu pagarina par šo laikposmu. Pieteikuma iesniedzēju informē par lēmuma pieņemšanas termiņa pagarinājumu.

Ja piemēro 8. panta 1. punktu, Kodeksa 22. panta 3. punktā paredzēto lēmuma pieņemšanas termiņu pagarina par 30 dienām. Pieteikuma iesniedzēju informē par pagarinājumu.

Ja muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, pagarina minēto laikposmu, lai apspriestos ar citu muitas dienestu, lēmuma pieņemšanas termiņu pagarina par tādu pašu laikposmu, par kādu pagarināts apspriešanās laikposms. Pieteikuma iesniedzēju informē par lēmuma pieņemšanas termiņa pagarinājumu.

▼M7

Ja ir nopietni iemesli aizdomām par tiesību aktu muitas vai nodokļu jomā pārkāpumu un ja muitas dienesti vai nodokļu iestādes tādēļ veic izmeklēšanu, lēmuma pieņemšanas termiņu pagarina par laikposmu, kas nepieciešams minētās izmeklēšanas noslēgšanai. Šāds pagarinājums nepārsniedz deviņus mēnešus. Pieteikuma iesniedzēju informē par pagarinājumu, ja tas neapdraud izmeklēšanu.

▼B

14. pants

Spēkā stāšanās diena

(Kodeksa 22. panta 4. un 5. punkts)

Šādos gadījumos lēmums stājas spēkā dienā, kas atšķiras no dienas, kad pieteikuma iesniedzējs to saņem, vai kas tiek uzskatīta par dienu, kad viņš to ir saņēmis:

ja lēmums labvēlīgi ietekmēs pieteikuma iesniedzēju un pieteikuma iesniedzējs ir pieprasījis atšķirīgu spēkā stāšanās dienu, tad lēmums stājas spēkā no dienas, ko pieprasījis pieteikuma iesniedzējs, ar nosacījumu, ka tā ir pēc dienas, kad pieteikuma iesniedzējs saņem lēmumu, vai kura tiek uzskatīta par dienu, kad viņš to ir saņēmis;

ja iepriekšējais lēmums izdots ar termiņa ierobežojumiem un jaunā lēmuma vienīgais mērķis ir pagarināt tā derīguma termiņu, tad lēmums stājas spēkā no dienas pēc tam, kad beidzies iepriekšējā lēmuma derīguma termiņš;

ja lēmuma stāšanās spēkā ir atkarīga no tā, vai pieteikuma iesniedzējs ir nokārtojis konkrētas muitas formalitātes, tad lēmums stājas spēkā no dienas, kad pieteikuma iesniedzējs saņem kompetentā muitas dienesta paziņojumu, kurā norādīts, ka muitas formalitātes nokārtotas apmierinoši, vai kad tiek uzskatīts, ka viņš to ir saņēmis.

15. pants

Lēmuma atkārtots novērtējums

(Kodeksa 23. panta 4. punkta a) apakšpunkts)

Muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, atkārtoti novērtē lēmumu šādos gadījumos:

ja ir grozīti attiecīgie Savienības tiesību akti, kas ietekmē lēmumu;

▼C2

ja, īstenojot pārraudzību, konstatē šādu vajadzību;

ja konstatē šādu vajadzību, ņemot vērā informāciju, ko sniedzis lēmuma turētājs saskaņā ar Kodeksa 23. panta 2. punktu vai sniegušas citas iestādes.

▼B

Muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, paziņo atkārtotā novērtējuma rezultātus lēmuma turētājam.

16. pants

Lēmuma apturēšana

(Kodeksa 23. panta 4. punkta b) apakšpunkts)

Muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, to aptur nevis anulē, atsauc vai groza saskaņā ar Kodeksa 23. panta 3. punktu, 27. vai 28. pantu, ja:

šis muitas dienests uzskata, ka varētu būt pietiekami iemesli šā lēmuma anulēšanai, atsaukšanai vai grozīšanai, bet tam vēl nav visu vajadzīgo elementu, lai lemtu par anulēšanu, atsaukšanu vai grozīšanu;

šis muitas dienests uzskata, ka nav izpildīti lēmuma pieņemšanas nosacījumi vai ka lēmuma turētājs neizpilda pienākumus, kas paredzēti minētajā lēmumā, un lēmuma turētājam ir lietderīgi atvēlēt laiku veikt pasākumus, lai nodrošinātu nosacījumu vai pienākumu izpildi;

lēmuma turētājs pieprasa šādu apturēšanu, jo viņš īslaicīgi nespēj izpildīt nosacījumus, kas saistīti ar lēmumu, vai ievērot pienākumus, kas paredzēti šajā lēmumā.

Gadījumos, kas minēti 1. punkta b) un c) apakšpunktā, lēmuma turētājs paziņo muitas dienestam, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, par pasākumiem, ko viņš īstenos, lai nodrošinātu visu nosacījumu vai pienākumu izpildi, kā arī vajadzīgo laikposmu minēto pasākumu īstenošanai.

17. pants

Lēmuma apturēšanas laikposms

(Kodeksa 23. panta 4. punkta b) apakšpunkts)

Gadījumos, kas minēti 16. panta 1. punkta a) apakšpunktā, apturēšanas laikposms, ko noteicis kompetentais muitas dienests, atbilst laikposmam, kas vajadzīgs muitas dienestam, lai noteiktu, vai ir izpildīti nosacījumi anulēšanai, atsaukšanai vai grozīšanai. Šis laikposms nedrīkst pārsniegt 30 dienas.

▼M7

Tomēr, ja muitas dienests uzskata, ka lēmuma turētājs, iespējams, neatbilst kritērijiem, kas noteikti Kodeksa 39. panta a) punktā, lēmumu aptur, kamēr tiek noskaidrots, vai kāda no turpmāk minētajām personām ir izdarījusi nopietnus vai atkārtotus pārkāpumus, tostarp smagu noziedzīgu nodarījumu:

lēmuma turētājs;

persona, kas atbild par uzņēmumu, kurš ir attiecīgā lēmuma turētājs, vai kura veic uzņēmuma vadības kontroli;

par muitas lietām atbildīgais darbinieks uzņēmumā, kurš ir attiecīgā lēmuma turētājs.

▼B

Gadījumos, kas minēti 16. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā, apturēšanas laikposms, ko noteicis muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, atbilst laikposmam, ko saskaņā ar 16. panta 2. punktu paziņojis lēmuma turētājs. Attiecīgā gadījumā pēc lēmuma turētāja pieprasījuma apturēšanas laikposmu var vēl pagarināt.

Apturēšanas laikposmu var vēl pagarināt par laikposmu, kas vajadzīgs kompetentajam muitas dienestam, lai pārbaudītu, vai minētie pasākumi nodrošina nosacījumu vai pienākumu izpildi. Šis laikposms nepārsniedz 30 dienas.

Ja pēc lēmuma apturēšanas muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, iecerējis anulēt, atsaukt vai grozīt minēto lēmumu saskaņā ar Kodeksa 23. panta 3. punktu, 27. vai 28. pantu, apturēšanas laikposms, kas noteikts saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu, attiecīgā gadījumā būtu jāpagarina līdz brīdim, kad tiks pieņemts lēmums par anulēšanu, atsaukšanu vai grozīšanu.

18. pants

Apturēšanas pārtraukšana

(Kodeksa 23. panta 4. punkta b) apakšpunkts)

Apturēšanas lēmumu pārtrauc, beidzoties apturēšanas laikposmam, ja vien pirms šā laikposma beigām nerodas kāda no turpmāk minētajām situācijām:

apturēšanu izbeidz, jo gadījumos, kas minēti 16. panta 1. punkta a) apakšpunktā, nav iemeslu lēmuma anulēšanai, atsaukšanai vai grozīšanai saskaņā ar Kodeksa 23. panta 3. punktu, 27. vai 28. pantu; šajā gadījumā apturēšanu izbeidz izbeigšanas dienā;

apturēšanu izbeidz, jo gadījumos, kas minēti 16. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā, lēmuma turētājs atbilstoši tāda muitas dienesta prasībām, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, ir īstenojis vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to nosacījumu izpildi, kas saistīti ar lēmumu, vai to pienākumu izpildi, kas noteikti šajā lēmumā; šajā gadījumā apturēšanu izbeidz izbeigšanas dienā;

apturētais lēmums ir anulēts, atsaukts vai grozīts – šajā gadījumā apturēšanu izbeidz anulēšanas, atsaukšanas vai grozīšanas dienā.

Muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, informē lēmuma turētāju par apturēšanas izbeigšanu.

3. apakšiedaļa

Lēmumi par saistošu izziņu

19. pants

Pieteikums lēmumam par saistošu izziņu

(Kodeksa 22. panta 1. punkta 3. daļa un 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

Atkāpjoties no Kodeksa 22. panta 1. punkta trešās daļas, pieteikumu lēmumam par saistošu izziņu un visus pavaddokumentus un pamatojošos dokumentus iesniedz kompetentajam muitas dienestam dalībvalstī, kurā pieteikuma iesniedzējs veic uzņēmējdarbību, vai kompetentajam muitas dienestam dalībvalstī, kurā attiecīgā izziņa tiks izmantota.

Tiek uzskatīts, ka, iesniedzot pieteikumu lēmumam par saistošu izziņu, pieteikuma iesniedzējs piekrīt tam, ka visi dati saistībā ar lēmumu, tostarp fotogrāfijas, attēli un brošūras, izņemot konfidenciālu informāciju, tiks publiskoti Komisijas interneta vietnē. Publiskojot datus, ievēro tiesības uz personas datu aizsardzību.

Ja nav elektroniskas sistēmas, lai iesniegtu pieteikumus lēmumiem par saistošu izziņu par izcelsmi (SII), dalībvalstis var atļaut iesniegt minētos pieteikumus, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

20. pants

Termiņi

(Kodeksa 22. panta 3. punkts)

Ja Komisija informē muitas dienestus, ka ir apturēta SIT un SII lēmumu pieņemšana saskaņā ar Kodeksa 34. panta 10. punkta a) apakšpunktu, lēmuma pieņemšanas termiņu, kas minēts Kodeksa 22. panta 3. punkta pirmajā daļā, var pagarināt līdz brīdim, kad Komisija paziņo muitas dienestiem, ka ir nodrošināta pareiza un vienota tarifu klasifikācija vai izcelsmes noteikšana.

Šis pagarinātais laikposms, kas minēts pirmajā daļā, nav ilgāks par 10 mēnešiem, bet izņēmuma gadījumos var noteikt papildu pagarinājumu, kas nepārsniedz piecus mēnešus.

Laikposms, kas minēts Kodeksa 22. panta 3. punkta otrajā daļā, var pārsniegt 30 dienas, ja šajā laikposmā nav iespējams pabeigt analīzi, ko muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, uzskata par vajadzīgu lēmuma pieņemšanai.

21. pants

Paziņojums par SII lēmumiem

(Kodeksa 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

Ja pieteikums SII lēmumam iesniegts, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes, muitas dienesti var paziņot SII lēmumu pieteikuma iesniedzējam, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

22. pants

Tādu noteikumu piemērošanas ierobežošana, kas attiecas uz atkārtotu novērtējumu un apturēšanu

(Kodeksa 23. panta 4. punkts)

Regulas 15.–18. pantu attiecībā uz atkārtotu novērtējumu un lēmumu apturēšanu nepiemēro lēmumiem par saistošu izziņu.

3. iedaļa

Atzītais uzņēmējs

1. apakšiedaļa

Atzītā uzņēmēja statusa radītās priekšrocības

23. pants

Atvieglojumi attiecībā uz pirmsizvešanas deklarācijām

(Kodeksa 38. panta 2. punkta b) apakšpunkts)

Ja atzītais uzņēmējs, kurš saņēmis atļauju drošībai un drošumam (AEOS), kā minēts Kodeksa 38. panta 2. punkta b) apakšpunktā, savā vārdā iesniedz pirmsizvešanas deklarāciju muitas deklarācijas vai reeksporta deklarācijas veidā, citas ziņas papildus tām, kas prasītas minētājās deklarācijās, nav jāiesniedz.

Ja AEOS tādas citas personas ►C2 uzdevumā ◄ , kas arī ir AEOS, iesniedz pirmsizvešanas deklarāciju muitas deklarācijas vai reeksporta deklarācijas veidā, citas ziņas papildus tām, kas prasītas minētājās deklarācijās, nav jāiesniedz.

▼C2

24. pants

Labvēlīgāks režīms attiecībā uz riska novērtējumu un kontroli

(Kodeksa 38. panta 6. punkts)

Atzītajam uzņēmējam (AEO) retāk veic fizisku kontroli un dokumentu kontroli nekā citiem uzņēmējiem.

Ja AEOS ir iesniedzis ievešanas kopsavilkuma deklarāciju vai Kodeksa 130. pantā minētajos gadījumos – muitas deklarāciju vai pagaidu uzglabāšanas deklarāciju, vai ja AEOS ir iesniedzis paziņojumu un nodrošinājis piekļuvi ziņām, kas saistītas ar tā ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, savā datorsistēmā, kā minēts Kodeksa 127. panta 8. punktā, ja sūtījums ir izraudzīts fiziskai kontrolei, pirmā ievešanas muitas iestāde, kas minēta Kodeksa 127. panta 3. punktā, paziņo šo faktu AEOS. Šo paziņojumu sniedz pirms preču ievešanas Savienības muitas teritorijā.

Šo paziņojumu sniedz arī pārvadātājam, ja tas atšķiras no pirmajā daļā minētā AEOS, ar nosacījumu, ka pārvadātājs ir AEOS, kura sistēmas ir pieslēgtas elektroniskajām sistēmām, kas saistītas ar pirmajā daļā minētajām deklarācijām.

Šo paziņojumu nesniedz, ja tas var apdraudēt veicamo kontroli vai tās rezultātus.

Ja AEO iesniedz pagaidu uzglabāšanas deklarāciju vai muitas deklarāciju saskaņā ar Kodeksa 171. pantu, muitas iestāde, kuras kompetencē ir saņemt minēto pagaidu uzglabāšanas deklarāciju vai muitas deklarāciju, ja sūtījums ir izraudzīts muitas kontrolei, paziņo šo faktu AEO. Šo paziņojumu sniedz pirms preču uzrādīšanas muitai.

Šo paziņojumu nesniedz, ja tas var apdraudēt veicamo kontroli vai tās rezultātus.

Ja sūtījumi, ko deklarējis AEO, izraudzīti fiziskai kontrolei vai dokumentu kontrolei, minēto kontroli veic prioritārā kārtā.

Pēc AEO pieprasījuma kontroli var veikt tādā vietā, kas nav vieta, kur preces jāuzrāda muitai.

Paziņojumi, kas minēti 2. un 3. punktā, neattiecas uz muitas kontroli, par ko tiek lemts, pamatojoties uz pagaidu uzglabāšanas deklarāciju vai muitas deklarāciju pēc preču uzrādīšanas.

▼B

25. pants

Izņēmumi attiecībā uz labvēlīgu režīmu

(Kodeksa 38. panta 6. punkts)

Labvēlīgāku režīmu, kas minēts 24. pantā, nepiemēro jebkādai muitas kontrolei, kas attiecas uz konkrētiem paaugstināta apdraudējuma līmeņiem vai kontroles pienākumiem, kas paredzēti citos Savienības tiesību aktos.

Tomēr muitas dienesti prioritārā kārtā veic nepieciešamās apstrādes darbības, formalitātes un kontroli attiecībā uz sūtījumiem, ko deklarējis AEOS.

2. apakšiedaļa

Pieteikums atzītā uzņēmēja statusam

26. pants

Nosacījumi pieteikuma AEO statusam pieņemšanai

(Kodeksa 22. panta 2. punkts)

Papildus tādiem nosacījumiem pieteikuma pieņemšanai, kas paredzēti 11. panta 1. punktā, lai pieteiktos AEO statusam, pieteikuma iesniedzējs kopā ar pieteikumu iesniedz pašnovērtējuma anketu, ko dara pieejamu muitas dienesti.

Uzņēmējs iesniedz vienu vienotu pieteikumu AEO statusam, kas aptver visas šā uzņēmēja pastāvīgās darījumdarbības vietas Savienības muitas teritorijā.

27. pants

Kompetentais muitas dienests

(Kodeksa 22. panta 1. punkta trešā daļa)

Ja kompetento muitas dienestu nevar noteikt saskaņā ar Kodeksa 22. panta 1. punktu vai šīs regulas 12. pantu, pieteikumu iesniedz tās dalībvalsts muitas dienestam, kurā pieteikuma iesniedzējam ir pastāvīga darījumdarbības vieta un kurā tiek glabāta vai ir pieejama informācija par tā vispārējām loģistikas darbībām Savienībā, kā norādīts pieteikumā.

28. pants

Lēmumu pieņemšanas termiņš

(Kodeksa 22. panta 3. punkts)

Kodeksa 22. panta 3. punkta pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas termiņu var pagarināt par laikposmu līdz 60 dienām.

Ja ir ierosināts kriminālprocess, kas liek šaubīties, vai pieteikuma iesniedzējs izpilda nosacījumus, kas minēti Kodeksa 39. panta a) punktā, attiecīgā lēmuma pieņemšanas termiņu pagarina uz laiku, kas vajadzīgs, lai pabeigtu minēto procesu.

29. pants

AEO atļaujas spēkā stāšanās diena

(Kodeksa 22. panta 4. punkts)

Atkāpjoties no Kodeksa 22. panta 4. punkta, atļauja, ar ko piešķir AEO statusu (“AEO atļauja”), stājas spēkā piektajā dienā pēc lēmuma pieņemšanas.

30. pants

Apturēšanas juridiskās sekas

(Kodeksa 23. panta 4. punkta b) apakšpunkts)

Ja AEO atļauja ir apturēta sakarā ar neatbilstību kādam no kritērijiem, kas minēti Kodeksa 39. pantā, jebkādu lēmumu, kurš pieņemts attiecībā uz šo AEO un ir saistīts ar AEO atļauju kopumā vai ar kādu no konkrētajiem kritērijiem, kas lika apturēt AEO atļauju, muitas dienests, kas ir pieņēmis šo lēmumu, to aptur.

Tā lēmuma apturēšana, kas attiecas uz tiesību aktu muitas jomā piemērošanu saistībā ar AEO, automātiski neaptur AEO atļauju.

Ja lēmums attiecībā uz personu, kas ir gan AEOS, gan uzņēmējs, kuram ir atzītā uzņēmēja statuss muitas vienkāršojumiem (AEOC), kā minēts Kodeksa 38. panta 2. punkta a) apakšpunktā, ir apturēts saskaņā ar 16. panta 1. punktu, jo nosacījumi, kas izklāstīti Kodeksa 39. panta d) punktā, nav izpildīti, viņa AEOC atļauja tiek apturēta, bet AEOS atļauja paliek spēkā.

Ja lēmums attiecībā uz personu, kas ir gan AEOS, gan AEOC, ir apturēts saskaņā ar 16. panta 1. punktu, jo nosacījumi, kas izklāstīti Kodeksa 39. panta e) punktā, nav izpildīti, viņa AEOS atļauja tiek apturēta, bet AEOC atļauja paliek spēkā.

II SADAĻA

FAKTORI, PAMATOJOTIES UZ KURIEM PIEMĒRO IEVEDMUITAS VAI IZVEDMUITAS NODOKĻUS UN CITUS PASĀKUMUS ATTIECĪBĀ UZ PREČU TIRDZNIECĪBU

1. NODAĻA

Preču izcelsme

1. iedaļa

Nepreferenciāla izcelsme

31. pants

Preces, kas pilnībā iegūtas kādā valstī vai teritorijā

(Kodeksa 60. panta 1. punkts)

Šādas preces uzskata par precēm, kas pilnībā iegūtas kādā valstī vai teritorijā:

šajā valstī vai teritorijā iegūtus minerālproduktus;

▼M10

vienīgi tur audzētus un novāktus augu valsts produktus;

▼B

tur dzimušus un audzētus dzīvus dzīvniekus;

produktus, kas iegūti no tur audzētiem dzīviem dzīvniekiem;

tur veiktas medniecības vai zvejniecības produktus;

jūras zvejas produktus un citus produktus, kurus ārpus kādas valsts teritoriālajiem ūdeņiem izcēluši no jūras attiecīgajā valstī vai teritorijā reģistrēti un ar tās karogu peldoši kuģi;

preces, kas iegūtas vai saražotas apstrādes kuģos no (f) apakšpunktā minētajiem šīs valsts vai teritorijas izcelsmes produktiem ar nosacījumu, ka šādi apstrādes kuģi ir reģistrēti šajā valstī vai teritorijā un peld ar tās karogu;

produktus, kas iegūti no jūras gultnes vai jūras grunts ārpus teritoriālajiem ūdeņiem, ar nosacījumu, ka šai valstij vai teritorijai piešķirtas šīs jūras gultnes vai jūras grunts ekskluzīvas izmantošanas tiesības;

atkritumus un lūžņus, kas iegūti ražošanas darbībās, un lietotus priekšmetus, ja tie ir savākti tajās un derīgi vienīgi izejvielu atgūšanai;

preces, ko tur ražo tikai no produktiem, kuri norādīti a) līdz i) apakšpunktā.

32. pants

Preces, kuru ražošanā iesaistīta vairāk nekā viena valsts vai teritorija

(Kodeksa 60. panta 2. punkts)

Preces, kas uzskaitītas 22-01. pielikumā, uzskata par tādām precēm, kurām pēdējā būtiskā pārstrāde vai apstrāde, kas beidzas ar jauna produkta saražošanu vai ir svarīga tā ražošanas stadija, notikusi kādā valstī vai teritorijā, kurā ir izpildīti minētajā pielikumā izklāstītie noteikumi vai kas ir nosakāma ar šiem noteikumiem.

33. pants

Pārstrādes vai apstrādes darbības, kuras nav ekonomiski pamatotas

(Kodeksa 60. panta 2. punkts)

Ikvienu pārstrādes vai apstrādes darbību, kas veikta citā valstī vai teritorijā, uzskata par ekonomiski nepamatotu, ja, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, tiek konstatēts, ka šīs darbības mērķis bija izvairīties no tādu pasākumu piemērošanas, kas minēti Kodeksa 59. pantā.

Attiecībā uz precēm, uz kurām attiecas 22-01. pielikums, piemēro nodaļas palīgnoteikumus par attiecīgajām precēm.

▼M10

Attiecībā uz precēm, uz kurām neattiecas 22-01. pielikums, ja pēdējā apstrāde vai pārstrāde uzskatāma par ekonomiski nepamatotu, uzskata, ka preču pēdējā būtiskā ekonomiski pamatotā pārstrāde vai apstrāde, kas beidzas ar jauna produkta saražošanu vai ir svarīga tā ražošanas stadija, notikusi valstī vai teritorijā, kurā ir materiālu lielākās daļas izcelsme. Ja galīgais produkts ir klasificējams Harmonizētās sistēmas 1. līdz 29. nodaļā vai 31. līdz 40. nodaļā, materiālu lielāko daļu nosaka, pamatojoties uz materiālu svaru. Ja galīgais produkts ir klasificējams Harmonizētās sistēmas 30. vai 41.–97. nodaļā, materiālu lielāko daļu nosaka, pamatojoties uz materiālu vērtību.

▼B

34. pants

Minimālās darbības

(Kodeksa 60. panta 2. punkts)

Turpmāk minētais netiek uzskatīts par būtisku ekonomiski pamatotu pārstrādi vai apstrādi izcelsmes piešķiršanas nolūkos:

darbības, lai nodrošinātu produktu saglabāšanu labā stāvoklī, tos pārvadājot un uzglabājot (vēdināšana, izklāšana, žāvēšana, bojāto daļu atdalīšana un tamlīdzīgas darbības), vai darbības, kas atvieglo sūtīšanu vai pārvadāšanu;

vienkāršas darbības – putekļu noslaucīšana, sijāšana vai vētīšana, šķirošana, klasificēšana, saskaņošana, mazgāšana, sagriešana;

iepakojuma maiņa, kā arī sūtījumu sadalīšana un salikšana, vienkārša iepildīšana pudelēs, bundžās, flakonos, maisos, kārbās vai kastēs, piestiprināšana pie kartītēm vai plāksnēm, kā arī citas vienkāršas iepakošanas darbības;

preču iesaiņošana komplektos vai ansambļos vai sagatavošana pārdošanai;

marķējuma, etiķešu vai citu tamlīdzīgu atšķirības zīmju piestiprināšana produktiem vai to iepakojumam;

vienkārša produktu daļu salikšana, lai veidotu gatavu produktu;

demontāža vai lietojuma maiņa;

divu vai vairāku a) līdz g) punktā norādīto darbību apvienojums,

▼M10

Precēm, uz kurām attiecas 22-01. pielikums, piemēro nodaļas palīgnoteikumus par attiecīgajām precēm. Precēm, uz kurām neattiecas 22-01. pielikums, ja pēdējo apstrādi vai pārstrādi uzskata par minimālu darbību, galīgā produkta izcelsme ir tā valsts vai teritorija, kurā ir materiālu lielākās daļas izcelsme. Ja galīgais produkts ir klasificējams Harmonizētās sistēmas 1. līdz 29. nodaļā vai 31. līdz 40. nodaļā, materiālu lielāko daļu nosaka, pamatojoties uz materiālu svaru. Ja galīgais produkts ir klasificējams Harmonizētās sistēmas 30. vai 41.–97. nodaļā, materiālu lielāko daļu nosaka, pamatojoties uz materiālu vērtību.

▼B

35. pants

Palīgierīces, rezerves daļas un darbarīki

(Kodeksa 60. pants)

Par tādu palīgierīču, rezerves daļu vai darbarīku izcelsmi, kurus piegādā kopā ar kādu no precēm, kas uzskaitītas kombinētās nomenklatūras XVI, XVII un XVIII sadaļā, un kuri ir daļa no to parastā aprīkojuma, uzskata to pašu izcelsmi kā minētajām precēm.

Par tādu būtisku rezerves daļu izcelsmi, kas lietojamas kopā ar kādu no precēm, kuras uzskaitītas kombinētās nomenklatūras XVI, XVII un XVIII sadaļā un kuras iepriekš laistas brīvā apgrozībā Savienībā, uzskata to pašu izcelsmi kā minētajām precēm, ja attiecīgo būtisko rezerves daļu iestrāde ražošanas stadijā nebūtu mainījusi to izcelsmi.

Šajā pantā “būtiskas rezerves daļas” ir daļas:

▼M10

bez kurām brīvā apgrozībā laistās iekārtas, mašīnas, aparāti vai transportlīdzekļi nevar funkcionēt pilnvērtīgi; un

▼B

kuras ir minētajām precēm raksturīgas; un

kuras paredzētas minēto preču parastai apkopei vai tādu pašu bojātu vai nolietotu daļu aizstāšanai.

36. pants

Neitrāli elementi un iepakojums

(Kodeksa 60. pants)

Lai noteiktu, vai preču izcelsme ir kādā valstī vai teritorijā, neņem vērā šādu elementu izcelsmi:

energoresursu un degvielas;

iekārtu un aprīkojuma;

mašīnu un darbarīku;

materiālu, kuri netiek izmantoti un kurus nav paredzēts izmantot preču galīgajā sastāvā.

Lai gan saskaņā ar 5. vispārīgo kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumu, kas izklāstīts Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 ( 7 ) I pielikumā, klasifikācijas nolūkos iepakojuma materiālus un iepakojuma tvertnes uzskata par produkta daļu, izcelsmes noteikšanas nolūkos tos neņem vērā, izņemot gadījumus, kad 22-01. pielikuma noteikums, ko piemēro attiecīgajām precēm, ir balstīts uz pievienotās vērtības procentuālo vērtību.

2. iedaļa

Preferenciāla izcelsme

37. pants

Definīcijas

Šajā iedaļā piemēro šādas definīcijas:

“ ►C3 priekšrocību saņēmēja valsts ◄ ” ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 978/2012 ( 8 ) II pielikumā uzskaitītā vispārējās preferenču sistēmas (VPS) saņēmējvalsts;

“ražošana” ir jebkura apstrāde vai pārstrāde, ieskaitot salikšanu;

“materiāls” ir jebkurš komponents, izejviela, sastāvdaļa vai detaļa u. tml., ko izmanto produkta ražošanā;

“produkts “ir saražotais produkts, pat ja vēlāk to paredzēts izmantot citā ražošanas darbībā;

“preces” ir gan materiāli, gan produkti;

“divpusējā kumulācija” ir sistēma, kas ļauj Savienības izcelsmes produktus uzskatīt par ►C3 priekšrocību saņēmējas valsts ◄ izcelsmes materiāliem, ja tos minētajā ►C3 priekšrocību saņēmējā valstī ◄ tālākpārstrādā vai iekļauj produktā;

“kumulācija ar Norvēģiju, Šveici vai Turciju” ir sistēma, kas ļauj Norvēģijas, Šveices vai Turcijas izcelsmes produktus uzskatīt par noteiktas izcelsmes materiāliem ►C3 priekšrocību saņēmējā valstī ◄ , ja tos minētajā ►C3 priekšrocību saņēmējā valstī ◄ tālākpārstrādā vai iekļauj produktā un importē Savienībā;

▼M7

“reģionālā kumulācija” ir sistēma, kas ļauj tādus produktus, kuru izcelsme saskaņā ar šo iedaļu ir tādā valstī, kas ir reģionālās grupas dalībniece, uzskatīt par materiāliem ar izcelsmi citā tās pašas reģionālās grupas valstī (vai citas reģionālās grupas valstī, ja ir iespējama kumulācija starp grupām), ja tos tur tālākpārstrādā vai iekļauj saražotā produktā;

▼B

“paplašinātā kumulācija” ir tāda sistēma, kuras izmantošanas atļauju piešķir Komisija, pamatojoties uz ►C3 priekšrocību saņēmējas valsts ◄ pieprasījumu, un saskaņā ar kuru noteiktus materiālus, kā izcelsme ir valstī, ar kuru Eiropas Savienībai ir spēkā esošs brīvās tirdzniecības nolīgums saskaņā ar Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) XXIV pantu, uzskata par tādiem materiāliem, kā izcelsme ir attiecīgajā ►C3 priekšrocību saņēmējā valsts ◄ , ja tos minētajā valstī tālākpārstrādā vai iekļauj ražotajā produktā;

▼C2

10)

“savstarpēji aizstājami materiāli” ir viena un tā paša veida un tirdznieciskās kvalitātes materiāli;

▼B

11)

“reģionālā grupa” ir tādu valstu grupa, kuru starpā piemēro reģionālo kumulāciju;

12)

“muitas vērtība” ir vērtība, ko nosaka saskaņā ar 1994. gada Nolīgumu par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VII panta īstenošanu (PTO nolīgums par muitas vērtības noteikšanu);

13)

“materiālu vērtība” ir izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu muitas vērtība to importēšanas laikā vai, ja tā nav zināma un to nevar noskaidrot, tad pirmā noskaidrojamā cena, kas maksāta par materiāliem ražošanas valstī; ja ir jānosaka izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtība, šis punkts būtu jāpiemēro mutatis mutandis;

14)

“ražotāja cena” ir cena, kas par produktu maksāta tam ražotājam, kura uzņēmumā ir veikta pēdējā apstrāde vai pārstrāde, ar noteikumu, ka cenā ir ietverta visu izmantoto materiālu vērtība un visas citas ar produkta ražošanu saistītās izmaksas, atskaitot visus iekšējos nodokļus, ko atmaksā vai var atmaksāt tad, ja iegūto produktu eksportē.

Ja faktiskā samaksātā cena neatspoguļo visas ar produkta ražošanu saistītās izmaksas, kas faktiski ir radušās ražošanas valstī, tad ražotāja cena ir visu to izmaksu summa, atskaitot visus iekšējos nodokļus, ko atmaksā vai var atmaksāt gadījumā, ja iegūto produktu eksportē;

Ja pēdējās apstrādes vai pārstrādes veikšana ražotājam ir uzticēta uz apakšuzņēmuma līguma pamata, tad pirmajā daļā minētais termins “ražotājs” var attiekties uz uzņēmumu, kurš uztic darbu apakšuzņēmējam;

15)

“maksimālais nenoteiktas izcelsmes materiālu daudzums” ir nenoteiktas izcelsmes materiālu maksimālais pieļaujamais saturs, ar kuru ražošanu var uzskatīt par tādu apstrādi vai pārstrādi, kas ir pietiekama, lai produktam piešķirtu noteiktas izcelsmes statusu. To var izteikt procentos no produkta ražotāja cenas vai minēto izmantoto materiālu, kuri ietverti noteiktā nodaļu grupā, nodaļā, pozīcijā vai apakšpozīcijā, neto svara procentos;

16)

“neto svars” ir pašu preču svars bez jebkādiem iepakojuma materiāliem un bez iepakojuma tvertnēm;

17)

“nodaļas”, “pozīcijas” un “apakšpozīcijas” ir nodaļas, pozīcijas un apakšpozīcijas (četrciparu vai sešciparu kodi), kurus lieto Harmonizētās Sistēmas nomenklatūrā, ņemot vērā izmaiņas saskaņā ar Muitas sadarbības padomes 2004. gada 26. jūnija ieteikumu;

▼C2

18)

termins “klasificēts” norāda uz produkta vai materiāla klasificēšanu konkrētā Harmonizētās Sistēmas pozīcijā vai apakšpozīcijā;

▼B

19)

“sūtījums” ir produkti, kurus:

viens eksportētājs vienlaikus nosūta vienam saņēmējam vai

uz kuriem attiecas tāds vienots pārvadājuma dokuments par to pārvadājumu no eksportētāja līdz saņēmējam, vai, ja šāda dokumenta nav, – viens rēķins;

20)

“eksportētājs” ir persona, kas eksportē preces uz Savienību vai ►C3 priekšrocību saņēmēju valsti ◄ un kas var apliecināt preču izcelsmi neatkarīgi no tā, vai viņš ir ražotājs un vai viņš pats kārto eksporta formalitātes;

21)

“reģistrēts eksportētājs” ir:

eksportētājs, kurš veic uzņēmējdarbību ►C3 priekšrocību saņēmējā valstī ◄ un kurš ir reģistrēts minētās ►C3 priekšrocību saņēmējas valsts ◄ kompetentajās iestādēs nolūkā ►C2 saskaņā ar shēmu ◄ eksportēt produktus uz Savienību vai uz citu ►C3 priekšrocību saņēmēju valsti ◄ , ar kuru ir iespējama reģionālā kumulācija; vai

▼M3

eksportētājs, kurš veic uzņēmējdarbību dalībvalstī un kurš ir reģistrēts minētās dalībvalsts muitas dienestos nolūkā eksportēt Savienības izcelsmes produktus uz tādu valsti vai teritoriju, ar kuru Savienībai ir preferenciālās tirdzniecības nolīgums; vai

preču pārsūtītājs, kurš veic uzņēmējdarbību dalībvalstī un kurš ir reģistrēts minētās dalībvalsts muitas dienestos nolūkā sagatavot aizstājējpaziņojumus par izcelsmi, lai noteiktas izcelsmes produktus pārsūtītu uz kādu citu vietu Savienības muitas teritorijā vai attiecīgā gadījumā – uz Norvēģiju vai Šveici (“reģistrēts pārsūtītājs”);

▼B

22)

“paziņojums par izcelsmi” ir paziņojums, ko sagatavo preču eksportētājs vai pārsūtītājs, norādot to, ka attiecīgie produkti atbilst ►C2 shēmas noteikumiem ◄ par izcelsmi.

1. apakšiedaļa

Izcelsmes apliecinājumu izdošana vai sagatavošana

38. pants

Līdzekļi, lai izdotu izziņas INF 4 un pieteiktos to saņemšanai

(Kodeksa 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

Pieteikumu izziņas INF 4 saņemšanai var sagatavot, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes, un tas atbilst datu prasībām, kas uzskaitītas 22-02. pielikumā.

Izziņa INF 4 atbilst datu prasībām, kas uzskaitītas 22-02. pielikumā.

39. pants

Līdzekļi, lai pieteiktos atzīto eksportētāju atļauju saņemšanai un izdošanai

(Kodeksa 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

Pieteikumu atzītā eksportētāja statusam, lai sagatavotu preferenciālās izcelsmes apliecinājumus, var iesniegt un atzītā eksportētāja atļaujas var izdot, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

▼M3

40. pants

Līdzekļi, ko izmanto reģistrēta eksportētāja pieteikumam un informācijas apmaiņai ar reģistrētiem eksportētājiem

(Kodeksa 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

Visā saziņā un informācijas apmaiņā saistībā ar pieteikumiem un lēmumiem, kas skar reģistrētā eksportētāja statusu, un saistībā ar jebkādiem turpmākiem pieteikumiem un aktiem, kas skar minēto lēmumu pārvaldību, var izmantot līdzekļus, kas nav elektroniskas datu apstrādes metodes.

▼B

2. apakšiedaļa

Jēdziena “noteiktas izcelsmes produkti” definīcija, ko piemēroSavienības VPS satvarā

41. pants

Vispārīgi principi

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

Par produktiem, kuru izcelsme ir ►C3 priekšrocību saņēmējā valstī ◄ , uzskata šādus produktus:

produktus, kas pilnībā iegūti attiecīgajā valstī 44. panta nozīmē;

attiecīgajā valstī iegūtus produktus, kuru sastāvā ir materiāli, kas nav tur iegūti pilnībā, ar nosacījumu, ka šie materiāli ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti 45. panta nozīmē.

42. pants

Teritorialitātes princips

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

Attiecīgajā ►C3 priekšrocību saņēmējā valstī ◄ izpilda šajā apakšiedaļā izklāstītos nosacījumus noteiktas izcelsmes statusa iegūšanai.

Termins “ ►C3 priekšrocību saņēmēja valsts ◄ ” ietver, bet nevar pārsniegt, minētās valsts teritoriālo jūru Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas (1982. gada 10. decembra Montego līča konvencija) izpratnē.

▼C3

Ja no priekšrocību saņēmējas valsts uz citu valsti eksportētus noteiktas izcelsmes produktus nosūta atpakaļ, tad tos uzskata par nenoteiktas izcelsmes produktiem, ja vien kompetentajām iestādēm pieņemamā veidā nevar pierādīt, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

▼C2

atpakaļnosūtītie produkti ir tie paši, kas tika eksportēti, un

▼B

ar tiem nav veiktas nekādas darbības, izņemot darbības, kas vajadzīgas, lai saglabātu tos labā stāvoklī, kamēr tie atrodas attiecīgajā valstī vai kamēr tos eksportē.

43. pants

Manipulāciju neveikšana

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

Produkti, kas deklarēti laišanai brīvā apgrozībā Savienībā, ir tie paši produkti, kas eksportēti no tās ►C3 priekšrocību saņēmējas valsts ◄ , kuru uzskata par to izcelsmes valsti. Kamēr produkti nav deklarēti laišanai brīvā apgrozībā, tie nedrīkst būt pārveidoti, nekādā veidā transformēti, pakļauti nekādām darbībām, izņemot darbības, kas vajadzīgas, lai saglabātu tos labā stāvoklī, vai marķējuma, etiķešu, plombu piestiprināšanu vai citu dokumentu pievienošanu, lai nodrošinātu atbilstību konkrētām iekšējām prasībām, ko piemēro Savienībā.

Produkti, kas saskaņā ar 53., 54., 55. vai 56. pantu kumulācijas nolūkā ievesti ►C3 priekšrocību saņēmējā valstī ◄ , ir tie paši produkti, kas eksportēti no tās valsts, kuru uzskata par to izcelsmes valsti. Kamēr minētie produkti nav deklarēti attiecīgajai muitas procedūrai importa valstī, tie nedrīkst būt pārveidoti, nekādā veidā transformēti, pakļauti nekādām darbībām, izņemot darbības, kas vajadzīgas, lai saglabātu tos labā stāvoklī.

Produktus var uzglabāt, ja tie paliek muitas uzraudzībā tranzīta valstī vai valstīs.

Sūtījumu sadalīšana var notikt, ja to veic vai par to uzņemas atbildību eksportētājs un ja attiecīgās preces paliek muitas uzraudzībā tranzīta valstī vai valstīs.

Uzskata, ka 1.–4. punkta nosacījumi ir izpildīti, ja muitas dienestiem nav pamata uzskatīt pretējo; šādos gadījumos muitas dienesti var pieprasīt, lai deklarētājs iesniedz pierādījumus par atbilstību, kas var būt dažāda veida, ieskaitot līgumā paredzēto pārvadājumu dokumentus, piemēram, kravaszīmes vai faktisku vai konkrētu pierādījumu, kura pamatā ir iepakojumu marķējums vai numerācija, vai jebkuru ar pašām precēm saistītu pierādījumu.

44. pants

Pilnībā iegūti produkti

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

Par pilnībā iegūtiem ►C3 priekšrocību saņēmējā valstī ◄ uzskata:

minerālproduktus, ko iegūst no tās zemes dzīlēm vai jūras gultnes;

tajā audzētus vai novāktus augus un augu valsts produktus;

tajā dzimušus un audzētus dzīvus dzīvniekus;

produktus, kas iegūti no tajā audzētiem dzīviem dzīvniekiem;

produktus, kas iegūti no nokautiem dzīvniekiem, kas tajā dzimuši un audzēti;

produktus, kas iegūti no tajā veiktām medībām vai zvejas;

akvakultūras produktus, ja zivis, vēžveidīgie un gliemji tajā dzimuši un izšķīlušies un audzēti;

produktus, kas iegūti jūras zvejā, un citus produktus, kas iegūti jūrā ar tās kuģiem ārpus teritoriālajiem ūdeņiem;

produktus, kas ir pagatavoti uz tās apstrādes kuģiem tikai no h) apakšpunktā minētajiem produktiem;

lietotus priekšmetus, kas ir savākti tajā un derīgi vienīgi izejvielu atgūšanai;

atkritumus un lūžņus, kas radušies tur veiktās ražošanas darbībās;

produktus, kas iegūti no jūras gultnes vai jūras grunts ārpus teritoriālās jūras, bet kur tai ir ekskluzīvas izmantošanas tiesības;

preces, kuras tajā ražo tikai no produktiem, kas minēti a) līdz l) apakšpunktā.

Apzīmējums “tās kuģi” un “tās apstrādes kuģi” 1. punkta h) un i) apakšpunktā attiecas tikai uz kuģiem un apstrādes kuģiem, kas atbilst visām šādām prasībām:

tie ir reģistrēti ►C3 priekšrocību saņēmējā valstī ◄ vai kādā dalībvalstī;

tie kuģo ar ►C3 priekšrocību saņēmējas valsts ◄ vai kādas dalībvalsts karogu;

tie atbilst vienam no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

tie vismaz 50 % apmērā pieder ►C3 priekšrocību saņēmējas valsts ◄ vai dalībvalstu valstspiederīgajiem vai

ii)

tie pieder uzņēmumiem:

—

kuru galvenais birojs un galvenā darījumdarbības vieta ir ►C3 priekšrocību saņēmējā valstī ◄ vai dalībvalstīs un

—

kuri vismaz 50 % apmērā pieder ►C3 priekšrocību saņēmējai valstij ◄ vai dalībvalstīm, vai ►C3 priekšrocību saņēmējas valsts ◄ vai dalībvalstu publiskām struktūrām vai valstspiederīgajiem.

Nosacījumi, kas minēti 2. punktā, var būt izpildīti dalībvalstīs vai dažādās ►C3 priekšrocību saņēmējās valstīs ◄ , ja visas ►C3 priekšrocību saņēmējas valstis ◄ gūst labumu no reģionālās kumulācijas saskaņā ar 55. panta 1. un 5. punktu. Šajā gadījumā uzskata, ka produktiem ir tās ►C3 priekšrocību saņēmējas valsts ◄ izcelsme, ar kuras karogu peld kuģis vai apstrādes kuģis saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu.

Pirmo daļu piemēro tikai ar nosacījumu, ka ir izpildīti 55. panta 2. punkta a), c) un d) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi.

45. pants

Pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti produkti

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

Neskarot 47. un 48. pantu, produktus, kuri nav pilnībā iegūti attiecīgajā ►C3 priekšrocību saņēmējā valstī ◄ 44. panta nozīmē, uzskata par produktiem ar izcelsmi šajā valstī ar nosacījumu, ka attiecībā uz šīm precēm ir izpildīti 22-03. pielikuma sarakstā minētie nosacījumi.

Ja produktu, kas valstī ieguvis noteiktas izcelsmes statusu saskaņā ar 1. punktu, pēc tam minētajā valstī pārstrādā un izmanto par materiālu cita produkta ražošanai, nenoteiktas izcelsmes materiāli, kas varētu būt izmantoti tā ražošanā, netiek ņemti vērā.

46. pants

Vidējās vērtības

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

Par katru produktu nosaka, vai izpildītas 45. panta 1. punkta prasības.

Tomēr, ja attiecīgais noteikums pamatojas uz atbilstību noteiktajam maksimālajam nenoteiktas izcelsmes materiālu saturam, tad, lai ņemtu vērā izmaksu un valūtas kursa svārstības, nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtību var aprēķināt, pamatojoties uz vidējo vērtību, kā noteikts 2. punktā.

Gadījumā, kas minēts 1. punkta otrajā daļā, produkta vidējo ražotāja cenu un izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vidējo vērtību attiecīgi aprēķina, pamatojoties uz visu iepriekšējā finanšu gadā pārdoto produktu ražotāja cenu summu un visu iepriekšējā finanšu gadā produktu ražošanā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtības summu, kā noteikts eksportētājā valstī, vai, ja nav pieejami dati par pilnu finanšu gadu, īsāku laikposmu, kas nevar būt īsāks par trim mēnešiem.

Eksportētāji, kas izvēlējušies aprēķinus, kuru pamatā ir vidējā vērtība, konsekventi piemēro šo metodi gadā, kas seko atsauces finanšu gadam, vai attiecīgā gadījumā gadā, kas seko īsākam laikposmam, kurš izmantots par atsauci. Viņi var pārtraukt piemērot šo metodi, ja noteiktā finanšu gadā vai īsākā reprezentatīvā laikposmā, kas nav īsāks par trijiem mēnešiem, viņi konstatē, ka vairs nepastāv izmaksu un valūtas kursa svārstības, kas pamatoja šādas metodes izmantojumu.

Vidējās vērtības, kas minētas 2. punktā, izmanto par ražotāja cenu un attiecīgi nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtību, lai pārbaudītu atbilstību noteiktajam maksimālajam nenoteiktas izcelsmes materiālu saturam.

47. pants

Nepietiekama apstrāde vai pārstrāde

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

Neskarot 3. punktu un neatkarīgi no tā, vai ir izpildītas 45. panta prasības, par nepietiekamu apstrādi vai pārstrādi, lai produktam piešķirtu noteiktas izcelsmes produkta statusu, tiek uzskatītas šādas darbības:

darbības, kas paredzētas tam, lai nodrošinātu produktu uzturēšanu labā stāvoklī pārvadāšanas un uzglabāšanas laikā;

iepakojumu sadalīšana un komplektēšana;

mazgāšana, tīrīšana; putekļu, oksīdu, eļļas, krāsas vai citu pārklājumu notīrīšana;

tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu gludināšana vai presēšana;

vienkārša krāsošana un pulēšana;

rīsu atsēnalošana un daļēja vai pilnīga samalšana; graudaugu un rīsu pulēšana un glazēšana;

cukura iekrāsošana vai aromatizēšana vai cukurgraudiņu veidošana; daļēja vai pilnīga kristāla cukura samalšana;

augļu, riekstu un dārzeņu mizošana, atkauliņošana un lobīšana;

asināšana, vienkārša slīpēšana vai vienkārša sagriešana;

sijāšana, šķirošana, sadalīšana, klasificēšana, kategorizēšana, piemeklēšana (ieskaitot priekšmetu komplektu veidošanu);

vienkārša iepildīšana pudelēs, bundžās, flakonos, maisos, kārbās, kastēs, piestiprināšana pie kartītēm vai plāksnēm, kā arī citas vienkāršas iepakošanas darbības;

marķējuma, etiķešu, logo un citu tamlīdzīgu atšķirības zīmju piestiprināšana vai uzdrukāšana uz produktiem vai to iepakojuma;

vienkārša vienādu vai dažādu produktu sajaukšana; cukura sajaukšana ar jebkādām citām vielām;

vienkārša ūdens pievienošana vai produktu atšķaidīšana, dehidratācija vai denaturācija;

vienkārša sastāvdaļu salikšana, lai iegūtu gatavu priekšmetu, vai produktu sadale pa sastāvdaļām;

dzīvnieku kaušana;

divu vai vairāku a)–p) apakšpunktā norādīto darbību apvienojums;

Lai piemērotu 1. punktu, darbības uzskata par vienkāršām, ja to veikšanai nav vajadzīgas ne īpašas prasmes, ne šādu darbību veikšanai īpaši ražotas vai uzstādītas mašīnas, aparāti vai darbarīki.

Nosakot, vai ar attiecīgo produktu veiktās apstrādes vai pārstrādes darbības jāuzskata par nepietiekamām 1. punkta nozīmē, jāņem vērā visas ►C3 priekšrocību saņēmējā valstī ◄ ar attiecīgo produktu veiktās darbības.

48. pants

Vispārēja pielaide

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

Atkāpjoties no 45. panta un ievērojot šā panta 2. un 3. punktu, nenoteiktas izcelsmes materiālus, kas saskaņā ar 22-03. pielikuma sarakstā izklāstītajiem nosacījumiem nav jāizmanto attiecīgā produkta ražošanai, tomēr var izmantot ar nosacījumu, ka to kopējā vērtība vai novērtētais neto svars produktā nepārsniedz:

15 % no produkta svara attiecībā uz produktiem, kas iekļauti harmonizētās sistēmas 2. nodaļā un 4.–24. nodaļā, izņemot 16. nodaļā iekļautos pārstrādātos zvejas produktus;

15 % no produkta ražotāja cenas attiecībā uz citiem produktiem, izņemot produktus, kas iekļauti harmonizētās sistēmas 50.–63. nodaļā, kuriem piemēro pielaides, kas minētas 22-03. pielikuma I daļas 6. un 7. piezīmē.

Panta 1. punkts neļauj pārsniegt maksimālo nenoteiktas izcelsmes materiālu saturu procentos, kā norādīts 22-03. pielikuma sarakstā izklāstītajos noteikumos.

Panta 1. un 2. punktu nepiemēro produktiem, kas pilnībā iegūti ►C3 priekšrocību saņēmējā valstī ◄ 44. panta nozīmē. Tomēr, neskarot 47. pantu un 49. panta 2. punktu, minētajos punktos paredzēto pielaidi tomēr piemēro visu to materiālu summai, kuri izmantoti produkta ražošanā un par kuriem 22-03. pielikuma sarakstā minētais noteikums attiecībā uz šādu produktu paredz, ka šiem materiāliem jābūt pilnībā iegūtiem.

49. pants

Kvalifikācijas vienība

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

Kvalifikācijas vienība šīs apakšiedaļas noteikumu piemērošanai ir konkrētais produkts, ko uzskata par pamatvienību, klasificējot pēc harmonizētās sistēmas.

Ja sūtījumā ir vairāki vienādi produkti, kas harmonizētajā sistēmā klasificēti vienā pozīcijā, tad, piemērojot šīs apakšiedaļas noteikumus, katru vienību ņem vērā atsevišķi.

Ja saskaņā ar harmonizētās sistēmas 5. vispārīgo interpretācijas noteikumu klasifikācijas nolūkiem iesaiņojumu uzskata par produkta daļu, tad iesaiņojumu ņem vērā izcelsmes noteikšanai.

50. pants

Palīgierīces, rezerves daļas un darbarīki

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

Palīgierīces, rezerves daļas un darbarīkus, ko nosūta ar kādu iekārtu, mašīnu, aparātu vai transportlīdzekli un kas ir daļa no to parastā aprīkojuma un ietilpst to ražotāja cenā, uzskata par vienotu veselumu kopā ar attiecīgo iekārtu, mašīnu, aparātu vai transportlīdzekli.

51. pants

Komplekti

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

Uzskata, ka komplektiem, kas definēti harmonizētās sistēmas 3. vispārīgajā interpretācijas noteikuma b) punktā, ir noteikta izcelsme, ja visām to sastāvdaļām ir noteikta izcelsme.

Tomēr, ja komplekts ir veidots no noteiktas izcelsmes produktiem un nenoteiktas izcelsmes produktiem, tad komplektu kopumā uzskata par noteiktas izcelsmes produktu ar nosacījumu, ka nenoteiktas izcelsmes produktu vērtība nepārsniedz 15 % no komplekta ražotāja cenas.

52. pants

Neitrāli elementi

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

Lai noteiktu to, vai produkts ir noteiktas izcelsmes produkts, neņem vērā šādu produktu izcelsmi, kuri varētu būt izmantoti tā ražošanā:

energoresursu un degvielas;

iekārtu un aprīkojuma;

mašīnu un darbarīku;

visu pārējo preču, kuras neietilpst un kuras nav paredzēts iekļaut produkta galīgajā sastāvā.

3. apakšiedaļa

Tādi noteikumi par kumulāciju un materiālu krājumu pārvaldību,ko piemēro Savienības VPS satvarā

53. pants

Divpusēja kumulācija

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

Divpusēja kumulācija ļauj uzskatīt produktus, kuru izcelsme ir Savienībā, par materiāliem, kuru izcelsme ir ►C3 priekšrocību saņēmējā valstī ◄ , kad tos iekļauj minētajā valstī ražotajā produktā, ar nosacījumu, ka tajā veiktā apstrāde vai pārstrāde pārsniedz 47. panta 1. punktā aprakstītās darbības.

▼M3

Šīs regulas 41.–52. pantu un Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 108. pantu divpusējās kumulācijas nolūkos piemēro mutatis mutandis eksportam no Savienības uz priekšrocību saņēmēju valsti.

▼B

54. pants

Kumulācija ar Norvēģiju, Šveici vai Turciju

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

Kumulācija ar Norvēģiju, Šveici vai Turciju ļauj uzskatīt produktus, kuru izcelsme ir šajās valstīs, par materiāliem, kuru izcelsme ir ►C3 priekšrocību saņēmējā valstī ◄ , ar nosacījumu, ka tajās veiktā apstrāde vai pārstrāde pārsniedz 47. panta 1. punktā aprakstītās darbības.

Kumulāciju ar Norvēģiju, Šveici vai Turciju nepiemēro produktiem, uz kuriem attiecas harmonizētās sistēmas 1.–24. nodaļa.

55. pants

Reģionālā kumulācija

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

Reģionālo kumulāciju piemēro šādām četrām atsevišķām reģionālajām grupām:

I grupa: Bruneja, Filipīnas, Indonēzija, Kambodža, Laosa, Malaizija, Mjanma/Birma, Taizeme, Vjetnama;

II grupa: Bolīvija, Ekvadora, Gvatemala, Hondurasa, Kolumbija, Kostarika, Nikaragva, Panama, Peru, Salvadora, Venecuēla;

III grupa: Bangladeša, Butāna, Indija, Maldīvija, Nepāla, Pakistāna, Šrilanka;

IV grupa: Argentīna, Brazīlija, Paragvaja un Urugvaja.

Reģionālo kumulāciju starp vienas reģionālās grupas valstīm piemēro tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

laikā, kad produkts tiek eksportēts uz Savienību, kumulācijā iesaistītās valstis ir ►C3 priekšrocību saņēmējas valstis ◄ , kurām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 978/2012 uz laiku nav atcelti preferenču režīmi;

lai veiktu reģionālo kumulāciju starp reģionālās grupas valstīm, piemēro 2. apakšiedaļā izklāstītos izcelsmes noteikumus;

reģionālās grupas valstis ir apņēmušās:

ievērot vai nodrošināt atbilstību šai iedaļai un

ii)

īstenot vajadzīgo administratīvo sadarbību, lai nodrošinātu pareizu šīs apakšiedaļas īstenošanu gan attiecībā uz Savienību, gan savā starpā;

attiecīgās reģionālās grupas sekretariāts vai cita kopīga kompetenta struktūra, kas pārstāv visus attiecīgās grupas dalībniekus, ir paziņojuši Komisijai c) apakšpunktā minētās apņemšanās.

Šā punkta b) apakšpunkta piemērošanas nolūkā, ja 22-03. pielikuma II daļā aprakstītā kvalifikācijas darbība nav vienāda visām kumulācijā iesaistītajām valstīm, to produktu izcelsmi, kuri reģionālās kumulācijas piemērošanai no vienas reģionālās grupas valsts eksportēti uz citu valsti, nosaka, pamatojoties uz noteikumu, ko piemērotu, ja produkti tiktu eksportēti uz Savienību.

Ja reģionālās grupas valstis jau pirms 2011. gada 1. janvāra ir izpildījušas pirmās daļas c) un d) apakšpunkta prasības, jauna apņemšanās nav vajadzīga.

Materiālus, kas uzskaitīti 22-04. pielikumā, izslēdz no 2. punktā paredzētās reģionālās kumulācijas, ja:

Savienībā piemērojamā tarifa preference visām kumulācijā iesaistītajām valstīm nav vienāda; un

konkrētajiem materiāliem kumulācijas rezultātā tiktu piemērots labvēlīgāks tarifa režīms salīdzinājumā ar režīmu, kurš uz tām tiktu attiecināts, ja tie tiktu tieši eksportēti uz Savienību.

▼M3

Reģionālo kumulāciju starp vienas reģionālās grupas priekšrocību saņēmējām valstīm piemēro tikai tad, ja apstrāde un pārstrāde, ko veic priekšrocību saņēmējā valstī, kurā materiāli ir papildus pārstrādāti vai iestrādāti, pārsniedz 47. panta 1. punktā aprakstītās darbības, un attiecībā uz tekstilizstrādājumiem pārsniedz arī 22-05. pielikumā izklāstītās darbības.

Ja pirmajā daļā paredzētais nosacījums nav izpildīts, tad valsts, kas norādāma kā izcelsmes valsts izcelsmes apliecinājumā, kurš izdots vai sagatavots produktu eksportēšanai uz Savienību, ir reģionālās grupas valsts, kuras izcelsme ir galīgā produkta ražošanā izmantotajiem materiāliem ar vislielāko daļu no vērtības.

▼B

Pēc I grupas vai III grupas ►C3 priekšrocību saņēmējas valsts ◄ iestāžu pieprasījuma Komisija var piešķirt reģionālo kumulāciju starp minēto grupu valstīm ar nosacījumu, ka Komisija ir pārliecinājusies, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

ir izpildīti 2. punkta a) un b) apakšpunkta nosacījumi; un

šādā reģionālajā kumulācijā iesaistāmās valstis ir apņēmušās un kopīgi paziņojušas Komisijai par savu apņemšanos:

ievērot vai nodrošināt atbilstību šai apakšiedaļai, 2. apakšiedaļai un visiem pārējiem noteikumiem attiecībā uz izcelsmes noteikumu īstenošanu, un

ii)

īstenot vajadzīgo administratīvo sadarbību, lai nodrošinātu pareizu šīs apakšiedaļas un 2. apakšiedaļas īstenošanu gan attiecībā uz Savienību, gan savā starpā.

Pirmajā daļā minētajam pieprasījumam pievieno pierādījumus par to, ka ir ievēroti šajā daļā izklāstītie nosacījumi. To adresē Komisijai. Komisija pieņems lēmumu par pieprasījumu, ņemot vērā visus ar kumulāciju saistītos elementus, ko uzskata par vajadzīgiem, tostarp materiālus, kam piemērojama kumulācija.

▼M3

Piešķirta reģionālā kumulācija starp I grupas vai III grupas priekšrocību saņēmējām valstīm ļauj uzskatīt, ka vienas reģionālās grupas valsts izcelsmes materiālu izcelsme ir citas reģionālās grupas valstī, ja tie iekļauti minētajā citas reģionālās grupas valstī iegūtajā produktā, ar nosacījumu, ka pēdējā minētajā priekšrocību saņēmējā valstī veiktā apstrāde vai pārstrāde pārsniedz 47. panta 1. punktā aprakstītās darbības un attiecībā uz tekstilizstrādājumiem pārsniedz arī 22-05. pielikumā izklāstītās darbības.

Ja pirmajā daļā paredzētais nosacījums nav izpildīts, tad valsts, kas produktu eksportēšanas nolūkos uz Savienību norādāma kā izcelsmes valsts izcelsmes apliecinājumā, ir valsts, kas piedalās kumulācijā un kuras izcelsme ir galīgā produkta ražošanā izmantotajiem materiāliem ar vislielāko vērtību.

▼B

Komisija publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (C sērijā) datumu, kurā stājas spēkā 5. punktā paredzētā kumulācija starp I grupas un III grupas valstīm, minētajā kumulācijā iesaistītās valstis un attiecīgā gadījumā to materiālu sarakstu, uz kuriem attiecas kumulācija.

▼M3

Šīs regulas 41.–52. pantu un Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 108.–111. pantu reģionālās kumulācijas nolūkos piemēro mutatis mutandis eksportam no vienas priekšrocību saņēmējas valsts uz citu priekšrocību saņēmēju valsti.

▼B

56. pants

Paplašināta kumulācija

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

Pēc jebkuras ►C3 priekšrocību saņēmējas valsts ◄ iestāžu pieprasījuma Komisija var piešķirt paplašinātu kumulāciju starp ►C3 priekšrocību saņēmēju valsti ◄ un valsti, ar kuru Savienībai ir spēkā esošs brīvās tirdzniecības nolīgums saskaņā ar XXIV pantu Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT), ar nosacījumu, ka ievēroti visi turpmāk minētie nosacījumi:

kumulācijā iesaistītās valstis ir apņēmušās ievērot vai nodrošināt atbilstību šai apakšiedaļai, 2. apakšiedaļai un visiem pārējiem noteikumiem attiecībā uz izcelsmes noteikumu īstenošanu, un īstenot vajadzīgo administratīvo sadarbību, lai nodrošinātu pareizu šīs apakšiedaļas un 2. apakšiedaļas īstenošanu gan attiecībā uz Savienību, gan savā starpā;

attiecīgā ►C3 priekšrocību saņēmēja valsts ◄ ir paziņojusi Komisijai par a) apakšpunktā minēto apņemšanos.

Pieprasījumā, kas minēts pirmajā daļā, ir to materiālu saraksts, uz kuriem attiecas kumulācija, un tam pievieno pierādījumus par to, ka ievēroti pirmās daļas a) un b) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi. To adresē Komisijai. Ja attiecīgie materiāli mainās, iesniedz citu pieprasījumu.

Materiālus, kas iekļauti harmonizētās sistēmas 1.–24. nodaļā, izslēdz no paplašinātās kumulācijas.

Panta 1. punktā minētās paplašinātās kumulācijas gadījumā izmantoto materiālu izcelsmi un piemērojamo dokumentāro izcelsmes apliecinājumu nosaka saskaņā ar attiecīgajā brīvās tirdzniecības nolīgumā izklāstītajiem noteikumiem. Uz Savienību eksportējamo produktu izcelsmi nosaka saskaņā ar 2. apakšiedaļā izklāstītajiem izcelsmes noteikumiem.

Lai iegūtais produkts saņemtu noteiktas izcelsmes statusu, materiāliem, kuru izcelsme ir valstī, ar kuru Savienībai ir brīvās tirdzniecības nolīgums un kuri ►C3 priekšrocību saņēmējā valstī ◄ izmantoti uz Savienību eksportējamā produkta ražošanā, nav nepieciešama pietiekama apstrāde vai pārstrāde, ar nosacījumu, ka attiecīgajā ►C3 priekšrocību saņēmējā valstī ◄ veiktā apstrāde vai pārstrāde pārsniedz 47. panta 1. punktā aprakstītās darbības.

Komisija publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (C sērijā) datumu, kurā stājas spēkā paplašinātā kumulācija, minētajā kumulācijā iesaistītās valstis un to materiālu sarakstu, uz kuriem attiecas kumulācija.

57. pants

Divpusējā kumulācija vai kumulācija ar Norvēģiju, Šveici vai Turciju apvienojumā ar reģionālo kumulāciju

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

Ja divpusējo kumulāciju vai kumulāciju ar Norvēģiju, Šveici vai Turciju izmanto apvienojumā ar reģionālo kumulāciju, iegūtais produkts iegūst izcelsmi vienā no attiecīgās reģionālās grupas valstīm, izcelsmi nosakot saskaņā ar 55. panta 4. punkta pirmo un otro daļu vai attiecīgā gadījumā saskaņā ar 55. panta 6. punkta pirmo un otro daļu.

58. pants

Savienības eksportētāju materiālu krājumu uzskaites nošķiršana

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

Ja produkta apstrādē vai pārstrādē izmantoti gan noteiktas, gan nenoteiktas izcelsmes ►C2 savstarpēji aizstājami materiāli, ◄ dalībvalstu muitas dienesti pēc uzņēmēju, kas veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā, rakstiska pieprasījuma var atļaut materiālu pārvaldību Savienībā, izmantojot uzskaites nošķiršanas metodi turpmākam eksportam uz ►C3 priekšrocību saņēmēju valsti ◄ divpusējās kumulācijas satvarā, un šie materiāli nav jāglabā dažādos krājumos.

Dalībvalstu muitas dienesti var piešķirt 1. punktā minēto atļauju saskaņā ar jebkādiem nosacījumiem, kurus tie uzskata par piemērotiem.

Atļauju piešķir tikai tad, ja, izmantojot 1. punktā minēto metodi, jebkurā laikā var nodrošināt, ka to produktu daudzums, kurus var uzskatīt par “Savienības izcelsmes produktiem”, ir tāds pats, kādu būtu varēts iegūt, izmantojot krājumu fiziskas nošķiršanas metodi.

Ja atļauja piešķirta, metodi piemēro un tās piemērošanu reģistrē, pamatojoties uz Savienībā piemērojamajiem vispārējiem grāmatvedības uzskaites principiem.

Šā panta 1. punktā minētās metodes izmantotājs sagatavo izcelsmes apliecinājumu vai – kamēr nepiemēro reģistrēto eksportētāju sistēmu – tā pieprasījumu tam produktu daudzumam, kurus var uzskatīt par Savienības izcelsmes produktiem. Pēc dalībvalstu muitas dienestu pieprasījuma metodes izmantotājs sniedz paskaidrojumu par to, kā minētais daudzums tiek pārvaldīts.

Dalībvalstu muitas dienesti uzrauga 1. punktā minētās atļaujas izmantošanu.

Tie var atcelt atļauju šādos gadījumos:

turētājs jebkādā veidā nepareizi izmanto atļauju; vai

turētājs nepilda kādu no nosacījumiem, kas izklāstīti šajā apakšiedaļā, 2. apakšiedaļā un visos pārējos noteikumos attiecībā uz izcelsmes noteikumu īstenošanu.

4. apakšiedaļa

Jēdziena “noteiktas izcelsmes produkti” definīcija, ko piemēro izcelsmes noteikumu satvarā, attiecībā uz preferenciāliem tarifa pasākumiem, ko Savienība vienpusēji attiecinājusi uz dažām valstīm vai teritorijām

59. pants

Vispārīgas prasības

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

Noteikumos par preferenciāliem tarifa pasākumiem, ko Savienība pieņēmusi vienpusēji attiecībā uz dažām valstīm, valstu grupām vai teritorijām (turpmāk “ ►C3 priekšrocību saņēmēja valsts ◄ vai teritorija”), izņemot tās, kas minētas šīs iedaļas 2. apakšiedaļā, un ar Savienību asociētās aizjūras zemes un teritorijas, par produktiem, kuru izcelsme ir ►C3 priekšrocību saņēmējā valstī ◄ vai teritorijā, uzskata šādus produktus:

produktus, kas 60. panta nozīmē pilnīgi iegūti šajā ►C3 priekšrocību saņēmējā valstī ◄ vai teritorijā;

produktus, kas iegūti šajā ►C3 priekšrocību saņēmējā valstī ◄ vai teritorijā, kuru ražošanā izmantoti produkti, kas nav minēti a) apakšpunktā, ar nosacījumu, ka tie ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti 61. panta nozīmē.

Šajā apakšiedaļā to produktu, kuru šā panta 3. punkta nozīmē izcelsme ir Savienībā un kuriem kādā ►C3 priekšrocību saņēmējā valstī ◄ vai teritorijā veikta tāda apstrāde vai pārstrāde, kas pārsniedz 62. pantā aprakstīto, izcelsme ir šajā ►C3 priekšrocību saņēmējā valstī ◄ vai teritorijā.

Lai noteiktu Savienībā iegūtu produktu izcelsmi, 1. punktu piemēro mutatis mutandis.

60. pants

Pilnībā iegūti produkti

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

Par pilnībā iegūtiem ►C3 priekšrocību saņēmējā valstī ◄ vai teritorijā, vai Savienībā uzskata:

minerālproduktus, ko iegūst no tās zemes dzīlēm vai jūras gultnes;

tur novāktus augu valsts produktus;

tur dzimušus un audzētus dzīvus dzīvniekus;

produktus, kas iegūti no tajā audzētiem dzīviem dzīvniekiem;

produktus, kas iegūti no nokautiem dzīvniekiem, kas tajā dzimuši un audzēti;

produktus, kas iegūti no tajā veiktām medībām vai zvejas;

produktus, kas iegūti jūras zvejā, un citus produktus, kas iegūti jūrā ar tās kuģiem ārpus tās teritoriālajiem ūdeņiem;

produktus, kas ir pagatavoti uz tās apstrādes kuģiem tikai no g) apakšpunktā minētajiem produktiem;

lietotus priekšmetus, kas ir savākti tajā un derīgi vienīgi izejvielu atgūšanai;

atkritumus un lūžņus, kas radušies tur veiktās ražošanas darbībās;

produktus, kas iegūti no jūras gultnes vai jūras grunts ārpus teritoriālajiem ūdeņiem, bet kur ►C3 priekšrocību saņēmējai valstij ◄ vai teritorijai, vai dalībvalstij ir ekskluzīvas izmantošanas tiesības;

preces, kuras tajā ražo tikai no produktiem, kas minēti a) līdz k) apakšpunktā.

Apzīmējums “tās kuģi” un “tās apstrādes kuģi” 1. punkta g) un h) apakšpunktā attiecas tikai uz kuģiem un apstrādes kuģiem, kas izpilda šādus nosacījumus:

tie ir reģistrēti vai iekļauti sarakstā ►C3 priekšrocību saņēmējā valstī ◄ vai teritorijā vai kādā dalībvalstī;

tie kuģo ar ►C3 priekšrocību saņēmējas valsts ◄ vai teritorijas vai kādas dalībvalsts karogu;

tie vismaz 50 % apmērā pieder ►C3 priekšrocību saņēmējas valsts ◄ vai teritorijas vai dalībvalsts valstspiederīgajiem vai uzņēmumam, kura galvenais birojs ir minētajā ►C3 priekšrocību saņēmējā valstī ◄ vai teritorijā vai kādā no dalībvalstīm un kura vadītājs vai vadītāji, direktoru padomes vai uzraudzības padomes priekšsēdētājs un lielākā daļa šādu padomju locekļu ir ►C3 priekšrocību saņēmējas valsts ◄ vai teritorijas vai dalībvalstu valstspiederīgie, un, bez tam, uzņēmumu gadījumā, kuros vismaz puse kapitāla pieder šai ►C3 priekšrocību saņēmējai valstij ◄ vai teritorijai vai dalībvalstīm vai šīs ►C3 priekšrocību saņēmējas valsts ◄ vai teritorijas vai dalībvalstu publiskajām struktūrām vai valsts piederīgajiem;

kuģu un apstrādes kuģu kapteiņi un virsnieki ir attiecīgās ►C3 priekšrocību saņēmējas valsts ◄ vai teritorijas vai dalībvalstu valstspiederīgie;

vismaz 75 % apkalpes ir attiecīgās ►C3 priekšrocību saņēmējas valsts ◄ vai teritorijas vai dalībvalstu valstspiederīgie.

Termini “ ►C3 priekšrocību saņēmēja valsts ◄ vai teritorija” un “Savienība” ietver arī attiecīgās ►C3 priekšrocību saņēmējas valsts ◄ vai teritorijas vai dalībvalstu teritoriālos ūdeņus.

Kuģus, kas kuģo tāljūrā, ieskaitot apstrādes kuģus, uz kuriem apstrādā vai pārstrādā nozvejotās zivis, uzskata par tās ►C3 priekšrocību saņēmējas valsts ◄ vai teritorijas vai dalībvalsts teritorijas daļu, kurai tie pieder, ar nosacījumu, ka tie atbilst 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

61. pants

Pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti produkti

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

Šīs regulas 59. panta vajadzībām produktus, kuri nav pilnībā iegūti ►C3 priekšrocību saņēmējā valstī ◄ vai teritorijā, vai Savienībā, uzskata par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem, ja ir izpildīti 22-11. pielikuma sarakstā paredzētie nosacījumi.

Minētie nosacījumi attiecībā uz šajā apakšiedaļā iekļautiem produktiem paredz to, kā apstrādājami vai pārstrādājami nenoteiktas izcelsmes materiāli, kurus izmanto ražošanā, un šos nosacījumus piemēro tikai tādiem materiāliem.

Ja produktu, kas ieguvis noteiktas izcelsmes statusu, izpildot sarakstā minētos nosacījumus, izmanto cita produkta ražošanā, nosacījumi, kas piemērojami produktam, kurā tas ir iestrādāts, neattiecas uz šo izmantoto produktu, un nenoteiktas izcelsmes materiāli, kas varētu būt izmantoti tā ražošanā, netiek ņemti vērā.

62. pants

Nepietiekama apstrāde vai pārstrāde

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

Neskarot 2. punktu un neatkarīgi no tā, vai ir izpildītas 61. panta prasības, par nepietiekamu apstrādi vai pārstrādi, lai produktam piešķirtu noteiktas izcelsmes produkta statusu, tiek uzskatītas šādas darbības:

darbības, kas paredzētas tam, lai nodrošinātu produktu uzturēšanu labā stāvoklī pārvadāšanas un uzglabāšanas laikā;

iepakojumu sadalīšana un salikšana;

mazgāšana, tīrīšana; putekļu, oksīdu, eļļas, krāsas vai citu pārklājumu notīrīšana;

tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu gludināšana vai presēšana;

vienkārša krāsošana un pulēšana;

graudaugu un rīsu atsēnalošana, daļēja vai pilnīga slīpēšana, pulēšana un glazēšana;

cukura iekrāsošana vai aromatizēšana vai cukurgraudiņu veidošana; daļēja vai pilnīga cukura samalšana;

augļu, riekstu un dārzeņu mizošana, atkauliņošana un lobīšana;

asināšana, vienkārša slīpēšana vai vienkārša sagriešana;

sijāšana, šķirošana, klasificēšana, šķirošana pēc kvalitātes, saskaņošana; (ieskaitot priekšmetu komplektu veidošanu);

vienkārša iepildīšana pudelēs, bundžās, flakonos, maisos, kārbās, kastēs, piestiprināšana pie kartītēm vai plāksnēm, kā arī citas vienkāršas iepakošanas darbības;

marķējuma, etiķešu, logotipu un citu tamlīdzīgu atšķirības zīmju piestiprināšana vai uzdrukāšana uz produktiem vai to iepakojuma;

vienkārša vienādu vai dažādu produktu sajaukšana; cukura sajaukšana ar jebkādām citām vielām;

vienkārša ūdens pievienošana vai produktu atšķaidīšana, dehidratācija vai denaturācija;

vienkārša sastāvdaļu salikšana, lai iegūtu gatavu priekšmetu, vai produktu sadale pa sastāvdaļām;

dzīvnieku kaušana;

divu vai vairāku a)–p) apakšpunktā norādīto darbību apvienojums.

63. pants

Kvalifikācijas vienība

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

Kvalifikācijas vienība šīs apakšiedaļas noteikumu piemērošanai ir konkrētais produkts, ko, nosakot klasifikāciju pēc harmonizētās sistēmas nomenklatūras, uzskata par pamatvienību.

Tādējādi:

ja produktu, ko veido priekšmetu grupa vai salikums, klasificē vienā pozīcijā saskaņā ar harmonizētās sistēmas noteikumiem, viss kopums ir kvalifikācijas vienība;

ja sūtījumā ir vairāki vienādi produkti, kas harmonizētajā sistēmā klasificēti vienā pozīcijā, tad, piemērojot šīs apakšiedaļas noteikumus, katru produktu ņem vērā atsevišķi.

64. pants

Vispārēja pielaide

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

Atkāpjoties no 61. panta noteikumiem, nenoteiktas izcelsmes materiālus var izmantot attiecīgā produkta ražošanā ar nosacījumu, ka tādu materiālu kopējā vērtība nepārsniedz 10 % no produkta ražotāja cenas.

Ja sarakstā nenoteiktas izcelsmes materiāliem norādīta viena vai vairākas maksimālās procentuālās vērtības, šādas procentuālās vērtības nedrīkst pārsniegt, piemērojot pirmo daļu.

Šā panta 1. punkts neattiecas uz produktiem, kas ietilpst harmonizētās sistēmas 50. līdz 63. nodaļā.

65. pants

Palīgierīces, rezerves daļas un darbarīki

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

Palīgierīces, rezerves daļas un darbarīkus, ko nosūta ar kādu iekārtu, mašīnu, aparātu vai transportlīdzekli un kas ir daļa no to parastā aprīkojuma un ietilpst to cenā vai arī nav norādīti atsevišķā rēķinā, uzskata par vienotu veselumu kopā ar attiecīgo iekārtu, mašīnu, aparātu vai transportlīdzekli.

66. pants

Komplekti

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

Uzskata, ka komplektiem, kas definēti harmonizētās sistēmas 3. vispārīgajā interpretācijas noteikumā, ir noteikta izcelsme, ja visām to sastāvdaļām ir noteikta izcelsme. Tomēr, ja komplekts ir veidots no noteiktas izcelsmes produktiem un nenoteiktas izcelsmes produktiem, tad komplektu kopumā uzskata par noteiktas izcelsmes produktu ar nosacījumu, ka nenoteiktas izcelsmes produktu vērtība nepārsniedz 15 % no komplekta ražotāja cenas.

67. pants

Neitrāli elementi

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

Lai noteiktu to, vai produkts ir noteiktas izcelsmes produkts, nav jānosaka šādu produktu izcelsme, kuri varētu būt izmantoti tā ražošanā:

energoresursu un degvielas;

iekārtu un aprīkojuma;

mašīnu un darbarīku;

preču, kuras neietilpst un kuras nav paredzēts iekļaut produkta galīgajā sastāvā.

5. apakšiedaļa

Teritoriālās prasības, ko izcelsmes noteikumu satvarā piemēro attiecībā uz preferenciāliem tarifa pasākumiem, kurus Savienība vienpusēji attiecinājusi uz dažām valstīm vai teritorijām

68. pants

Teritorialitātes princips

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

Šajā apakšiedaļā un 4. apakšiedaļā izklāstītie nosacījumi noteiktas izcelsmes statusa iegūšanai attiecīgajā ►C3 priekšrocību saņēmējā valstī ◄ vai teritorijā, vai Savienībā ir jāizpilda pastāvīgi.

▼C3

Ja no priekšrocību saņēmējas valsts vai teritorijas vai no Savienības uz citu valsti eksportētus noteiktas izcelsmes produktus nosūta atpakaļ, tad tos uzskata par nenoteiktas izcelsmes produktiem, ja vien kompetentajām iestādēm pieņemamā veidā nevar pierādīt, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

▼C2

atpakaļnosūtītie produkti ir tie paši, kas tika eksportēti;

▼B

ar tiem nav veiktas nekādas darbības, izņemot darbības, kas vajadzīgas, lai saglabātu tos labā stāvoklī, kamēr tie atrodas attiecīgajā valstī vai kamēr tos eksportē.

69. pants

Tiešie pārvadājumi

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

Uzskata, ka no ►C3 priekšrocību saņēmējas valsts ◄ vai teritorijas uz Savienību vai no Savienības uz ►C3 priekšrocību saņēmēju valsti ◄ vai teritoriju tieši pārvadāti ir:

produkti, ko pārvadā, nešķērsojot kādas citas valsts teritoriju;

produkti, kas veido vienu sūtījumu, kuru pārvadā caur to valstu teritorijām, kas nav ►C3 priekšrocību saņēmēja valsts ◄ vai teritorija, vai Savienība, attiecīgā gadījumā arī pārkraujot vai novietojot pagaidu uzglabāšanā noliktavā šajās valstīs, ar nosacījumu, ka pārkraušanas vai pagaidu uzglabāšanas tranzītvalstī vai uzglabāšanas valstī tie paliek muitas dienestu uzraudzībā un ka ar tiem neveic citas darbības, izņemot izkraušanu, pārkraušanu vai jebkādu darbību ar nolūku saglabāt tos labā stāvoklī;

produkti, kas bez pārtraukuma transportēti pa cauruļvadiem caur teritoriju, kas nav eksportētāja ►C3 priekšrocību saņēmēja valsts ◄ vai teritorija, vai Savienība.

Kompetentajiem muitas dienestiem sniedz pierādījumus par to, ka 1. punkta b) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti, uzrādot:

vienotu pārvadāšanas dokumentu, kas aptver ceļu no eksportētājas valsts caur tranzītvalsti;

tranzītvalsts muitas iestāžu izdotu sertifikātu, kurā:

sniegts precīzs produktu apraksts;

ii)

norādīts preču izkraušanas un pārkraušanas datums un attiecīgā gadījumā kuģu vārdi vai citi izmantotie transportlīdzekļi; un

iii)

kurā apliecināti nosacījumi, ar kādiem produkti palika tranzītvalstī;

vai, ja nav iepriekš minēto dokumentu, kādu citu pamatojuma dokumentu.

70. pants

Izstādes

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

Noteiktas izcelsmes produktiem, kas no ►C3 priekšrocību saņēmējas valsts ◄ vai teritorijas nosūtīti izstādei uz citu valsti un pēc izstādes pārdoti importēšanai Savienībā, tos importējot, piemēro 59. pantā paredzētās tarifa preferences, ar nosacījumu, ka šie produkti atbilst 4. apakšiedaļas vai šīs apakšiedaļas prasībām, kas ļauj tos uzskatīt par tādiem, kuru izcelsme ir ►C3 priekšrocību saņēmējā valstī ◄ vai teritorijā, un ka kompetentajām iestādēm pieņemamā veidā pierādīts, ka:

eksportētājs ir tieši pārsūtījis šos produktus no ►C3 priekšrocību saņēmējas valsts ◄ vai teritorijas uz valsti, kurā notika izstāde, un tur tos izstādījis;

minētais eksportētājs produktus ir pārdevis vai citādi nodevis kādai personai Savienībā;

produkti ir nosūtīti uz Savienību izstādes laikā vai tūlīt pēc izstādes tādā stāvoklī, kādā tos nosūtīja uz izstādi;

produkti pēc nosūtīšanas uz izstādi nav izmantoti citiem mērķiem, izņemot demonstrēšanu minētajā izstādē.

Preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 parastā kārtībā iesniedz Savienības muitas dienestiem. Tajā jānorāda izstādes nosaukums un adrese. Vajadzības gadījumā papildus var pieprasīt dokumentārus pierādījumus par izstādīšanas nosacījumiem.

Šā panta 1. punktu piemēro visām tirdzniecības, rūpniecības, lauksaimniecības vai amatniecības izstādēm, gadatirgiem vai līdzīgai publiskai izstādīšanai, ja šos pasākumus nerīko privātiem mērķiem veikalos vai uzņēmumu telpās nolūkā pārdot ārvalstu produktus un pasākumu laikā ražojumi paliek muitas uzraudzībā.

2. NODAĻA

Preču muitas vērtība

71. pants

Vienkāršošana

(Kodeksa 73. pants)

Atļauju, kas minēta Kodeksa 73. pantā, drīkst piešķirt, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

Kodeksa 166. pantā minētās procedūras piemērošana šajos apstākļos nozīmētu nesamērīgas administratīvas izmaksas;

noteiktā muitas vērtība būtiski neatšķirsies no muitas vērtības, kas tiks noteikta bez muitas atļaujas.

Atļaujas piešķiršana ir atkarīga no tā, vai pieteikuma iesniedzējs ir izpildījis šādus nosacījumus:

tas atbilst Kodeksa 39. panta a) punktā noteiktajam kritērijam;

tas uztur grāmatvedības sistēmu, kas ir saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem, kurus piemēro dalībvalstīs, kur tiek veikta uzskaite, un kas veicina uz auditu balstītu muitas kontroli. Grāmatvedības sistēmā ir vēsturisko datu reģistrs, kas nodrošina revīzijas izsekojamību, sākot ar brīdi, kad dati ievadīti lietā;

tas nodrošina administratīvu organizāciju, kas atbilst uzņēmuma veidam un lielumam un kas ir piemērota preču plūsmas vadībai, un nodrošina iekšējo kontroli, kurā iespējams noteikt nelikumīgus vai neatbilstīgus darījumus.

III SADAĻA

MUITAS PARĀDS UN GALVOJUMI

1. NODAĻA

Muitas parāda rašanās

1. iedaļa

Kopēji noteikumi par muitas parādiem, kas rodas saistībā ar importu un eksportu

1. apakšiedaļa

Noteikumi ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas aprēķināšanai

72. pants

Ievedmuitas nodokļa aprēķināšana par pārstrādes produktiem ievešanas pārstrādei procedūrā

(Kodeksa 86. panta 3. punkts)

Lai noteiktu ievedmuitas nodokļa summu, kas saskaņā ar Kodeksa 86. panta 3. punktu iekasējama par pārstrādes produktiem, to preču daudzumu, kurām piemērota ievešanas pārstrādei procedūra un par kurām uzskata, ka tās ir pārstrādes produktos, par kuriem radies muitas parāds, nosaka saskaņā ar 2.–6. punktu.

Kvantitatīvās skalas metodi, kas izklāstīta 3. un 4. punktā, piemēro šādos gadījumos:

ja pārstrādes darbībās iegūst tikai viena veida pārstrādes produktus;

ja pārstrādes darbībās iegūst vairāku veidu pārstrādes produktus un visas to preču sastāvdaļas un komponenti, kam piemērota procedūra, ir iestrādāti visos minētajos pārstrādes produktos.

Gadījumā, kas minēts 2. punkta a) apakšpunktā, to preču daudzumu, kurām piemērota ievešanas pārstrādei procedūra un par kurām uzskata, ka tās ir pārstrādes produktos, par kuriem ir radies muitas parāds, nosaka, kopējam to preču daudzumam, kam piemērota ievešanas pārstrādei procedūra, piemērojot procentuālo vērtību, ko veido pārstrādes produktu, par kuriem ir radies muitas parāds, attiecība pret kopējo pārstrādes produktu daudzumu, ko iegūst pārstrādes darbībā.

Gadījumā, kas minēts 2. punkta b) apakšpunktā, to preču daudzumu, kurām piemērota ievešanas pārstrādei procedūra un par kurām uzskata, ka tās ir pārstrādes produktos, par kuriem ir radies muitas parāds, nosaka, kopējam to preču daudzumam, kam piemērota ievešanas pārstrādei procedūra, piemērojot procentuālo vērtību, ko aprēķina, sareizinot šādus reizinātājus:

procentuālo vērtību, ko veido pārstrādes produktu, par kuriem ir radies muitas parāds, attiecība pret kopējo viena veida pārstrādes produktu daudzumu, ko iegūst pārstrādes darbībā;

procentuālo vērtību, ko veido kopējā viena veida pārstrādes produktu daudzuma, neatkarīgi no tā, vai ir radies muitas parāds, attiecība pret kopējo visu pārstrādes produktu daudzumu, ko iegūst pārstrādes darbībā.

Piemērojot kvantitatīvās skalas metodi, neņem vērā to preču daudzumu, kam piemērota procedūra un kas tiek iznīcinātas vai pazaudētas pārstrādes darbībā, īpaši tādos procesos kā iztvaikošana, izžūšana, sublimācija vai noplūšana.

Gadījumos, kas nav minēti 2. punktā, piemēro vērtību skalas metodi saskaņā ar otro, trešo un ceturto daļu.

To preču daudzumu, kurām piemērota ievešanas pārstrādei procedūra un par kurām uzskata, ka tās ir pārstrādes produktos, par kuriem ir radies muitas parāds, nosaka, kopējam to preču daudzumam, kam piemērota ievešanas pārstrādei procedūra, piemērojot procentuālo vērtību, ko aprēķina, sareizinot šādus reizinātājus:

procentuālo vērtību, ko veido pārstrādes produktu, par kuriem ir radies muitas parāds, attiecība pret kopējo viena veida pārstrādes produktu vērtību, kurus iegūst pārstrādes darbībā;

procentuālo vērtību, ko veido kopējās viena veida pārstrādes produktu vērtības, neatkarīgi no tā, vai ir radies muitas parāds, attiecība pret kopējo visu pārstrādes produktu vērtību, kurus iegūst pārstrādes darbībā.

Piemērojot vērtību skalas metodi, pārstrādes produktu vērtību nosaka, pamatojoties uz pašreizējām ražotāja cenām Savienības muitas teritorijā, vai, ja minētās ražotāja cenas nevar noteikt, vienādu vai līdzīgu preču pašreizējām pārdošanas cenām Savienības muitas teritorijā. To pušu savstarpējās cenas, kuras, iespējams, ir saistītas vai kurām ir savstarpējs kompensācijas mehānisms, nedrīkst izmantot pārstrādes produktu vērtības noteikšanai, ja vien nav noteikts, ka šāda saistība nav ietekmējusi cenu.

Ja pārstrādes produktu vērtību nevar noteikt saskaņā ar trešo daļu, tā nosakāma ar citu saprātīgu metodi.

73. pants

Noteikumu piemērošana par galapatēriņa procedūru attiecībā uz pārstrādes produktiem ievešanas pārstrādei procedūrā

(Kodeksa 86. panta 3. punkts)

Piemērojot Kodeksa 86. panta 3. punktu, nosakot ievedmuitas nodokļa summu, kas atbilst muitas parādam par pārstrādes produktiem ievešanas pārstrādei procedūrā, precēm, kurām izmanto minēto procedūru, piemēro tādu atbrīvojumu no nodokļa vai samazinātu nodokļa likmi sakarā ar to īpašo izmantojumu, kas tiktu piemērots minētajām precēm, ja tām izmantotu galapatēriņa procedūru saskaņā ar Kodeksa 254. pantu.

Panta 1. punktu piemēro tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

būtu bijis iespējams izdot atļauju, ar ko precēm piemēro galapatēriņa procedūru; un

būtu bijuši izpildīti nosacījumi attiecībā uz atbrīvojumu no nodokļa vai samazinātu nodokļa likmi sakarā ar to īpašo izmantojumu, pieņemot muitas deklarāciju par ievešanas pārstrādei procedūras piemērošanu precēm.

74. pants

Preferenciālā tarifa režīma piemērošana precēm, kurām piemērota ievešana pārstrādei

(Kodeksa 86. panta 3. punkts)

Piemērojot Kodeksa 86. panta 3. punktu, ja brīdī, kad pieņem muitas deklarāciju par ievešanas pārstrādei procedūras piemērošanu precēm, ievestās preces izpilda nosacījumus, lai atbilstu preferenciālajam tarifa režīmam tarifu kvotu vai limitu satvarā, par minētajām precēm ir tiesības iegūt jebkādu preferenciālo tarifa režīmu, kas paredzēts attiecībā uz identiskām precēm brīdī, kad pieņem deklarāciju par preču laišanu brīvā apgrozībā.

75. pants

Konkrēts ievedmuitas nodoklis par pārstrādes produktiem izvešanai pārstrādei procedūrā vai aizstājējproduktiem

(Kodeksa 86. panta 5. punkts)

Ja konkrēts ievedmuitas nodoklis jāpiemēro saistībā ar pārstrādes produktiem izvešanai pārstrādei procedūrā vai aizstājējproduktiem, ievedmuitas nodokļa summu aprēķina, pamatojoties uz pārstrādes produktu muitas vērtību brīdī, kad pieņem muitas deklarāciju laišanai brīvā apgrozībā, atskaitot attiecīgo pagaidu izvešanas preču statistikas vērtību brīdī, kad tām piemērota izvešana pārstrādei, reizinot ar ievedmuitas nodokļa summu, ko piemēro pārstrādes produktiem vai aizstājējproduktiem, dalot ar pārstrādes produktu vai aizstājējproduktu muitas vērtību.

▼M7

76. pants

Atkāpe attiecībā uz ievedmuitas nodokļa aprēķināšanu par pārstrādes produktiem ievešanas pārstrādei procedūrā

(Kodeksa 86. panta 3. punkts un 86. panta 4. punkts)

Kodeksa 86. panta 3. punktu piemēro bez deklarētāja pieprasījuma, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

attiecīgais atļaujas turētājs pārstrādes produktus, kas iegūti ievešanas pārstrādei procedūrā, ieved tieši vai netieši viena gada laikā pēc to reeksporta;

precēm brīdī, kad pieņem muitas deklarāciju par ievešanas pārstrādei procedūras piemērošanu precēm, būtu bijis piemērojams lauksaimniecības vai tirdzniecības politikas pasākums, pagaidu vai galīgs antidempinga maksājums, kompensācijas maksājums, aizsardzības pasākums vai papildu maksājums, ko paredz koncesiju apturēšana, ja preces tiktu deklarētas laišanai brīvā apgrozībā;

ekonomisko nosacījumu izpēte saskaņā ar 166. pantu nebija nepieciešama.

Kodeksa 86. panta 3. punktu piemēro bez deklarētāja pieprasījuma arī tad, ja pārstrādes produkti tika iegūti no tādām precēm, kam piemērota ievešana pārstrādei, kurām brīdī, kad tika pieņemta pirmā muitas deklarācija par ievešanas pārstrādei procedūras piemērošanu precēm, būtu bijis piemērojams pagaidu vai galīgs antidempinga maksājums, kompensācijas maksājums, aizsardzības pasākums vai papildu maksājums, ko paredz koncesiju apturēšana, ja preces tiktu deklarētas laišanai brīvā apgrozībā un ja uz šo gadījumu neattiecas šīs regulas 167. panta 1. punkta l), h), i), m) vai p) apakšpunkts.

Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro, ja precēm, kam piemērota ievešana pārstrādei, tajā brīdī, kad ir radies muitas parāds par pārstrādes produktiem, vairs nav piemērojams pagaidu vai galīgs antidempinga maksājums, kompensācijas maksājums, aizsardzības pasākums vai papildu maksājums, ko paredz koncesiju apturēšana.

Šā panta 2. punktu nepiemēro precēm, kas deklarētas ievešanai pārstrādei ne vēlāk kā 2021. gada 16. jūlijā, ja uz minētajām precēm neattiecas atļauja, kas tika piešķirta pirms 2020. gada 16. jūlija.

▼B

2. apakšiedaļa

Termiņš vietas noteikšanai, kur radies muitas parāds

77. pants

Termiņš vietas noteikšanai, kur Savienības tranzīta procedūrā radies muitas parāds

(Kodeksa 87. panta 2. punkts)

Attiecībā uz precēm, kam piemērota Savienības tranzīta procedūra, Kodeksa 87. panta 2. punktā minētais termiņš ir kāds no turpmāk minētajiem:

septiņi mēneši no pēdējās dienas, kad preces būtu bijis jāuzrāda galamērķa muitas iestādē, ja vien pirms šā termiņa beigām nav nosūtīts pieprasījums nodot muitas parāda atgūšanu tam dienestam, kas ir atbildīgs par vietu, kur saskaņā ar nosūtīšanas dalībvalsts muitas dienesta iegūtajiem pierādījumiem risinājušies notikumi, kuru rezultātā rodas muitas parāds, un tādā gadījumā minēto termiņu pagarina par ne vairāk kā vienu mēnesi;

viens mēnesis no dienas, kad procedūras izmantotājam beidzies atbildes sniegšanas termiņš uz pieprasījumu pēc informācijas, kas vajadzīga procedūras noslēgšanai, ja nosūtīšanas dalībvalsts muitas dienestam nav paziņots par preču ierašanos un ja procedūras izmantotājs ir iesniedzis nepietiekamu informāciju vai vispār nav iesniedzis informāciju.

78. pants

Termiņš vietas noteikšanai, kur tranzītā saskaņā ar TIR konvenciju radies muitas parāds

(Kodeksa 87. panta 2. punkts)

Precēm tranzītā saskaņā ar Muitas konvenciju par starptautiskiem preču pārvadājumiem, izmantojot TIR karneti, ar visiem turpmākajiem grozījumiem (TIR konvencija), Kodeksa 87. panta 2. punktā minētais termiņš ir septiņi mēneši no pēdējās dienas, kad preces vajadzēja uzrādīt galamērķa vai izvešanas muitas iestādē.

79. pants

Termiņš vietas noteikšanai, kur tranzītā saskaņā ar ATA konvenciju vai Stambulas konvenciju radies muitas parāds

(Kodeksa 87. panta 2. punkts)

Precēm tranzītā saskaņā ar Muitas konvenciju par ATA karneti preču pagaidu ievešanai, kas sagatavota Briselē, 1961. gada 6. decembrī, ar visiem turpmākajiem grozījumiem (ATA konvencija), vai saskaņā ar Konvenciju par pagaidu ievešanu, ar visiem turpmākajiem grozījumiem (Stambulas konvencija), Kodeksa 87. panta 2. punktā minētais termiņš ir septiņi mēneši no dienas, kad preces vajadzēja uzrādīt galamērķa muitas iestādē.

80. pants

Termiņš vietas noteikšanai, kur gadījumos, kas nav tranzīts, radies muitas parāds

(Kodeksa 87. panta 2. punkts)

Attiecībā uz precēm, kurām piemērota īpašā procedūra, kas nav tranzīts, vai kuras ir pagaidu uzglabāšanā, Kodeksa 87. panta 2. punktā minētais termiņš ir septiņi mēneši no dienas, kad beidzies kāds no šādiem laikposmiem:

noteiktais laikposms īpašās procedūras noslēgšanai;

noteiktais laikposms galapatēriņa preču muitas uzraudzības pabeigšanai;

noteiktais laikposms pagaidu uzglabāšanas pabeigšanai;

noteiktais laikposms tādu preču pārvietošanas pabeigšanai no vienas vietas uz citu vietu Savienības muitas teritorijā, kam piemērota uzglabāšanas procedūra, ja attiecīgā procedūra nav noslēgta.

2. NODAĻA

Galvojums iespējamam vai esošam muitas parādam

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

81. pants

Gadījumi, kad neprasa galvojumu precēm, kurām piemērota pagaidu ievešanas procedūra

(Kodeksa 89. panta 8. punkta c) apakšpunkts)

Precēm piemērojot pagaidu ievešanas procedūru, šādos gadījumos nesniedz galvojumu:

ja muitas deklarāciju var iesniegt mutiski vai veicot jebkādu citu darbību, kas minēta 141. pantā;

tādu materiālu gadījumā, ko starptautiskajā satiksmē izmanto aviosabiedrības, kuģošanas sabiedrības vai dzelzceļa sabiedrības vai pasta pakalpojumu sniedzēji ar nosacījumu, ka minētajiem materiāliem piestiprinātas īpašas atšķirības zīmes;

tādu iepakojumu gadījumā, ko importē bez kravas, ar nosacījumu, ka tiem ir neizdzēšams, nenoņemams marķējums;

ja pagaidu ievešanas atļaujas iepriekšējais turētājs ir deklarējis preces pagaidu ievešanas procedūrai saskaņā ar 136. pantu vai 139. pantu un minētajām precēm tādā pašā nolūkā pēc tam piemērota pagaidu ievešana.

82. pants

Galvojums, kas sniegts kā galvinieka saistības

(Kodeksa 94. pants, 22. panta 4. punkts un 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

Ja galvojums sniegts kā galvinieka saistības un to var izmantot vairāk nekā vienā dalībvalstī, galvinieks norāda kontaktadresi vai ieceļ pārstāvi katrā dalībvalstī, kur var izmantot galvojumu.

Galvinieka apstiprinājuma vai galvinieka saistību atsaukšana stājas spēkā 16. dienā pēc dienas, kad saņemts lēmums par atsaukšanu, vai kad uzskata, ka galvinieks to ir saņēmis.

Galvinieka saistību atcelšana stājas spēkā 16. dienā pēc dienas, kad galvinieks ir paziņojis lēmumu par atcelšanu muitas iestādei, kurā sniegts galvojums.

Ja galvojums, kas sedz vienu darbību (vienreizējais galvojums), sniegts ar kvītīm, to var veikt, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

▼M3

Kopējās datu prasības galvinieka saistībām sniegt vienreizējo galvojumu, vienreizējo galvojumu ar galvojuma kvīti un vispārējo galvojumu ir izklāstītas attiecīgi 32-01., 32-02. un 32-03. pielikumā.

▼B

83. pants

Galvojuma veidi, kas nav naudas iemaksa vai galvinieka saistību sniegšana

(Kodeksa 92. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

Galvojuma veidi, kas nav naudas iemaksa vai galvinieka saistību sniegšana, ir šādi:

hipotēkas nodibināšana, zemes gabala apgrūtinājums, lietošanas ķīla vai cita par līdzvērtīgu uzskatāma tiesība sakarā ar nekustamu īpašumu;

cedēts prasījums vai, neatkarīgi no tā, vai notiek īpašnieka maiņa, – preču, vērtspapīru, prasījumu vai bankas kontu ieķīlāšana vai ieraksts publiskā parādu reģistrā;

trešā persona, ko attiecīgam nolūkam atzinuši muitas dienesti, uzņemas kopīgas līgumsaistības par parādu pilnā apmērā, vai tiek iesniegts vekselis, kura apmaksāšanu garantē šāda trešā persona;

tāda skaidras naudas iemaksa vai tai līdzvērtīgs maksājums, kas nav euro valūtā vai tās dalībvalsts valūtā, kurā galvojums ir pieprasīts;

līdzdalība vispārējā galvojumu sistēmā, ko pārvalda muitas dienesti un kurā jāiemaksā dalības maksa.

Galvojuma veidus, kas minēti 1. punktā, nepieņem, lai precēm piemērotu Savienības tranzīta procedūru.

▼M3

Muitas dienesti pieņem galvojuma veidus, kas minēti 1. punktā, ja šos galvojuma veidus pieņem saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

▼B

2. iedaļa

Vispārējais galvojums un atbrīvojums no galvojuma

84. pants

Vispārējā galvojuma apmēra samazinājums un atbrīvojums no galvojuma

(Kodeksa 95. panta 2. punkts)

Atļauju izmantot vispārējo galvojumu ar samazinātu summu līdz 50 % no atsauces summas piešķir, ja pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka viņš izpilda šādus nosacījumus:

pieteikuma iesniedzējs uztur grāmatvedības sistēmu, kas ir saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem, ko piemēro dalībvalstīs, kur tiek veikta uzskaite, un kas ļauj veikt uz auditu balstītu muitas kontroli, un tas uztur vēsturisko datu reģistru, kas nodrošina revīzijas izsekojamību, sākot ar brīdi, kad dati ievadīti lietā;

pieteikuma iesniedzējs nodrošina administratīvu organizāciju, kas atbilst uzņēmuma veidam un lielumam un kas ir piemērota preču plūsmas vadībai, un nodrošina iekšējo kontroli, kurā iespējams novērst, noteikt un labot kļūdas un novērst un noteikt nelikumīgus vai neatbilstīgus darījumus;

pieteikuma iesniedzējam nav uzsākta bankrota procedūra;

pēdējo trīs gadu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas pieteikuma iesniedzējs ir izpildījis savas finansiālās saistības attiecībā uz tādu muitas nodokļu un jebkuru citu maksājumu samaksu, ko iekasē par preču importu vai eksportu vai kas ir saistīti ar preču importu vai eksportu;

pieteikuma iesniedzējs, pamatojoties uz reģistriem un pieejamo informāciju par pēdējiem trim gadiem pirms pieteikuma iesniegšanas, pierāda, ka tam ir pietiekami labs finansiālais stāvoklis, lai izpildītu savus pienākumus un saistības, ņemot vērā tā darījumdarbības veidu un apjomu, tostarp tā aktīvu neto vērtība nav negatīva, izņemot gadījumus, kad tie var tikt segti.

▼M4 —————

▼B

Atļauju izmantot vispārējo galvojumu ar samazinātu summu līdz 30 % no atsauces summas piešķir, ja pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka viņš izpilda šādus nosacījumus:

pieteikuma iesniedzējs uztur grāmatvedības sistēmu, kas ir saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem, ko piemēro dalībvalstīs, kur tiek veikta uzskaite, un kas ļauj veikt uz auditu balstītu kontroli, un tas uztur vēsturisko datu reģistru, kas nodrošina audita izsekojamību, sākot ar brīdi, kad dati ievadīti lietā;

pieteikuma iesniedzējs nodrošina to, ka attiecīgajiem darbiniekiem ir doti norādījumi informēt muitas dienestus, ja tiek konstatētas neatbilstības, un izstrādā procedūras muitas dienestu informēšanai par šādām neatbilstībām;

pieteikuma iesniedzējam nav uzsākta bankrota procedūra;

▼M4 —————

▼B

Atbrīvojumu no galvojuma piešķir, ja pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka viņš izpilda šādas prasības:

pieteikuma iesniedzējs nodrošina muitas dienestam fizisku piekļuvi savām grāmatvedības sistēmām un attiecīgā gadījumā saviem komerciālajiem un pārvadājumu reģistriem;

pieteikuma iesniedzēja rīcībā ir loģistikas sistēma, ar kuras palīdzību preces tiek identificētas kā Savienības preces vai ārpussavienības preces, un attiecīgā gadījumā tiek norādīta to atrašanās vieta;

attiecīgā gadījumā pieteikuma iesniedzēja rīcībā ir atbilstošas procedūras tādu licenču un atļauju apstrādei, kuras ir piešķirtas saskaņā ar tirdzniecības politikas pasākumiem vai saistībā ar lauksaimniecības produktu tirdzniecību;

pieteikuma iesniedzēja rīcībā ir atbilstošas procedūras reģistru un informācijas arhivēšanai un aizsardzībai pret informācijas nozaudēšanu;

pieteikuma iesniedzējs ir īstenojis pienācīgus drošības pasākumus, lai aizsargātu pieteikuma iesniedzēja datorsistēmu pret neatļautu ielaušanos sistēmā un nodrošinātu pieteikuma iesniedzēja dokumentācijas saglabāšanu;

pieteikuma iesniedzējam nav uzsākta bankrota procedūra;

▼M4 —————

▼M4

3.a.

Pārbaudot to, vai pieteikuma iesniedzējam ir 1. punkta e) apakšpunktā, 2. punkta f) apakšpunktā un 3. punkta k) apakšpunktā prasītais pietiekami labais finansiālais stāvoklis, lai piešķirtu atļauju izmantot vispārējo galvojumu ar samazinātu summu vai atbrīvojumu no galvojuma, muitas dienesti ņem vērā pieteikuma iesniedzēja iespējas pildīt savas saistības attiecībā uz muitas parādu un citu maksājumu, kas var rasties un ko nesedz minētais galvojums, samaksu.

Ja tam ir pamatojums, muitas dienesti var ņemt vērā minēto muitas parādu un citu maksājumu rašanās risku, ņemot vērā pieteikuma iesniedzēja ar muitu saistītās darījumdarbības veidu un apjomu un preču veidu, kam ir nepieciešams galvojums.

3.b.

Ja nosacījums par pietiekami labu finansiālo stāvokli jau ir izvērtēts saistībā ar Kodeksa 39. panta c) punktā minētā kritērija piemērošanu, muitas dienesti pārbauda vienīgi to, vai pieteikuma iesniedzēja finansiālais stāvoklis ir pietiekams, lai piešķirtu atļauju izmantot vispārējo galvojumu ar samazinātu summu vai atbrīvojumu no galvojuma.

▼M4

Ja pieteikuma iesniedzējs uzņēmējdarbību ir veicis mazāk nekā trīs gadus, 1. punkta d) un e) apakšpunktā, 2. punkta e) un f) apakšpunktā un 3. punkta j) un k) apakšpunktā minēto nosacījumu izpildi pārbauda, pamatojoties uz pieejamajiem reģistriem un informāciju.

▼B

3. iedaļa

Noteikumi par Savienības tranzīta procedūru un procedūru saskaņā ar Stambulas konvenciju un ATA konvenciju

85. pants

Atbrīvošana no galvinieka saistībām saskaņā ar Savienības tranzīta procedūru

(Kodeksa 6. panta 2. punkts, 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 98. pants)

Ja Savienības tranzīta procedūra nav noslēgta, nosūtīšanas dalībvalsts muitas dienesti deviņu mēnešu laikā pēc preču uzrādīšanas termiņa 'galamērķa muitas iestādē, paziņo galviniekam, ka procedūra nav noslēgta.

Ja Savienības tranzīta procedūra nav noslēgta, muitas dienesti, ko nosaka saskaņā ar Kodeksa 87. pantu, trīs gadu laikā no tranzīta deklarācijas pieņemšanas dienas paziņo galviniekam par to, ka viņam ir vai varētu būt jāmaksā parāds, par kuru viņš ir atbildīgs saistībā ar attiecīgo Savienības tranzīta operāciju.

Galvinieku no tā saistībām atbrīvo, ja kāds no 1. vai 2. punktā minētajiem paziņojumiem nav veikts pirms paredzētā termiņa beigām.

Ja kāds no šiem paziņojumiem ir sniegts, galvinieku informē par parāda atgūšanu vai procedūras noslēgšanu.

Kopējās datu prasības 1. punktā minētajam paziņojumam izklāstītas 32-04. pielikumā.

Kopējās datu prasības 2. punktā minētajam paziņojumam izklāstītas 32-05. pielikumā.

Saskaņā ar Kodeksa 6. panta 3. punkta a) apakšpunktu paziņojumu, kas minēts 1. un 2. punktā, var nosūtīt, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

86. pants

Maksājuma prasījums no garantējošās asociācijas par precēm, kurām noformēta ATA karnete, un paziņojums par ►C2 CPD ◄ karnešu nenoslēgšanu garantējošajai asociācijai saskaņā ar ATA konvencijas vai Stambulas konvencijas procedūru

(Kodeksa 6. panta 2. punkts, 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 98. pants)

Ja nav izpildīts kāds no pienākumiem saskaņā ar ATA karneti vai CPD karneti, muitas dienesti noregulē pagaidu ievešanas dokumentāciju (“maksājuma prasījums no garantējošās asociācijas” vai attiecīgi “paziņojums par nenoslēgšanu”) saskaņā ar Stambulas Konvencijas A pielikuma 9., 10. un 11. pantu vai attiecīgā gadījumā saskaņā ar ATA konvencijas 7., 8. un 9. pantu.

Ievedmuitas nodokļa summu un nodokļus, kas izriet no maksājuma prasījuma no garantējošās asociācijas, aprēķina, izmantojot nodokļu veidlapas paraugu.

Kopējās datu prasības tādam maksājuma prasījumam no garantējošās asociācijas, kas minēts 1. punktā, izklāstītas 33-01. pielikumā.

Kopējās datu prasības tādam paziņojumam par CPD karnešu nenoslēgšanu, kas minēts 1. punktā, izklāstītas 33-02. pielikumā.

Saskaņā ar Kodeksa 6. panta 3. punkta a) apakšpunktu maksājuma prasījumu no garantējošās asociācijas un paziņojumu par CPD karnešu nenoslēgšanu var nosūtīt attiecīgajai garantējošajai asociācijai, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

3. NODAĻA

Nodokļa atgūšana un samaksa un ievedmuitas un izvedmuitas nodokļa summas atmaksāšana un atbrīvojums

1. iedaļa

Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas noteikšana, muitas parāda paziņošana un iegrāmatošana

1. apakšiedaļa

Paziņojums par muitas parādu un maksājuma prasījums no garantējošās asociācijas

87. pants

Muitas parāda paziņošanas līdzekļi

(Kodeksa 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

Paziņojumu par muitas parādu saskaņā ar kodeksa 102. pantu var sniegt, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

88. pants

Atbrīvojums no paziņojuma par muitas parādu

(Kodeksa 102. panta 1. punkta d) apakšpunkts)

►C2 1.

Muitas dienesti var atturēties paziņot muitas parādu ◄ , kas radies sakarā ar neatbilstību atbilstīgi 79. vai 82. pantam, ja attiecīgā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summa ir mazāka par EUR 10.

Ja sākotnēji muitas parāds paziņots par ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu, kas bija mazāka par maksājamo ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu, ►C2 muitas dienesti var atturēties paziņot muitas parādu ◄ par starpību, kas radusies starp abām summām, ar nosacījumu, ka tā ir mazāka par EUR 10.

Ierobežojumu EUR 10 apmērā, kas minēts 1. un 2. punktā, ►C2 piemēro katrai atgūšanas darbībai. ◄

2. iedaļa

Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas samaksa

89. pants

Samaksas termiņa atlikšana, ja iesniegts pieteikums atbrīvojumam

(Kodeksa 108. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

Muitas dienesti atliek muitas parādam atbilstīgās ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas samaksas termiņu līdz brīdim, kad tie pieņem lēmumu par pieteikumu atbrīvojumam, ar nosacījumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

ja ir iesniegts pieteikums atbrīvojumam saskaņā ar Kodeksa 118., 119. vai 120. pantu, attiecīgajā pantā izklāstītie nosacījumi visticamāk tiks izpildīti;

ja ir iesniegts pieteikums atbrīvojumam saskaņā ar Kodeksa 117. pantu, Kodeksa 117. pantā un 45. panta 2. punktā izklāstītie nosacījumi visticamāk tiks izpildīti.

Ja preces, uz kurām attiecas pieteikums atbrīvojumam, pieteikuma brīdī vairs nav muitas uzraudzībā, sniedz galvojumu.

Atkāpjoties no 2. punkta, muitas dienesti neprasa galvojumu, ja tiek konstatēts, ka šāds galvojums iespējami izraisītu parādniekam nopietnus ekonomiskus vai sociālus sarežģījumus.

90. pants

Samaksas termiņa atlikšana saistībā ar precēm, kuras ir jākonfiscē, jāiznīcina vai no kurām jāatsakās par labu valstij

(Kodeksa 108. panta 3. punkta b) apakšpunkts)

Muitas dienesti atliek muitas parādam atbilstīgās ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas samaksas termiņu, ja preces joprojām ir muitas uzraudzībā un ja tās ir jākonfiscē, jāiznīcina vai no tām jāatsakās par labu valstij un ja muitas dienesti uzskata, ka nosacījumi konfiscēšanai, iznīcināšanai vai atteikšanās no precēm par labu valstij visticamāk tiks izpildīti, kamēr nav pieņemts galīgais lēmums par konfiscēšanu, iznīcināšanu vai atteikšanos no precēm par labu valstij.

91. pants

Samaksas termiņa atlikšana, ja muitas parāds radies sakarā ar neatbilstību

(Kodeksa 108. panta 3. punkta c) apakšpunkts)

Muitas dienesti atliek muitas parādam atbilstīgās ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas samaksas termiņu, ko veic persona, kura minēta Kodeksa 79. panta 3. punkta a) apakšpunktā, ja muitas parāds radies pienākumu neizpildes dēļ, kas minēta Kodeksa 79. pantā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

identificēts vismaz viens cits parādnieks saskaņā ar Kodeksa 79. panta 3. punkta b) vai c) apakšpunktu;

ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summa saskaņā ar kodeksa 102. pantu ir paziņota parādniekam, kas minēts a) apakšpunktā;

persona, kas minēta Kodeksa 79. panta 3. punkta a) apakšpunktā, netiek uzskatīta par parādnieku saskaņā ar 79. panta 3. punkta b) vai c) apakšpunktu, un šai personai nevar piedēvēt ne krāpšanu, ne acīmredzamu nolaidību.

Atlikšana ir atkarīga no tā, vai persona, kuras labā to piešķir, sniedz galvojumu par attiecīgo ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu, izņemot kādu no turpmāk minētajiem gadījumiem:

galvojums, kas sedz visu attiecīgo ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu, jau ir sniegts, un galvinieks nav atbrīvots no saistībām;

pamatojoties uz dokumentētu novērtējumu, konstatēts, ka galvojuma prasība iespējami izraisītu parādniekam nopietnus ekonomiskus vai sociālus sarežģījumus.

Atlikšanas ilgums nepārsniedz vienu gadu. Muitas dienesti pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ šo laikposmu tomēr var pagarināt.

3. iedaļa

Atmaksāšana un atbrīvojums

1. apakšiedaļa

Vispārīgi noteikumi un procedūra

92. pants

Pieteikums par atmaksāšanu vai atbrīvojumu

(Kodeksa 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts, 22. panta 1. punkts un 103. pants)

Atkāpjoties no Kodeksa 22. panta 1. punkta trešās daļas, pieteikumu par tādu ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļu atmaksāšanu vai atbrīvojumu, kas minēti Kodeksa 116. pantā, iesniedz kompetentajam muitas dienestam dalībvalstī, kurā tika paziņots muitas parāds.

Pieteikumu, kas minēts 1. punktā, var iesniegt, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes, saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts noteikumiem.

93. pants

Papildu informācija gadījumā, ja preces atrodas citā dalībvalstī

(Kodeksa 6. panta 2. punkts un 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

Kopējās datu prasības attiecībā uz papildu informācijas pieprasījumu gadījumā, ja preces atrodas citā dalībvalstī, ir izklāstītas 33-06. pielikumā.

Papildu informācijas pieprasījumu, kas minēts pirmajā daļa, var iesniegt, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

94. pants

Lēmuma par atmaksāšanu vai atbrīvojumu paziņošanas līdzekļi

(Kodeksa 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

Lēmumu par ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa atmaksāšanu vai atbrīvojumu var paziņot, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

95. pants

Kopējās datu prasības saistībā ar formalitātēm, ja preces atrodas citā dalībvalstī

(Kodeksa 6. panta 2. punkts)

Kopējās datu prasības attiecībā uz atbildi uz informācijas pieprasījumu par formalitāšu kārtošanu, ja pieteikums par atmaksāšanu vai atbrīvojumu ir saistīts ar precēm, kas atrodas citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā muitas parāds tika paziņots, ir izklāstītas 33-07. pielikumā.

96. pants

Līdzekļi informācijas nosūtīšanai par formalitāšu kārtošanu, ja preces atrodas citā dalībvalstī

(Kodeksa 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

Regulas 95. pantā minēto atbildi var nosūtīt, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

▼M3

97. pants

Lēmuma par atmaksāšanu vai atbrīvojumu pieņemšanas termiņa pagarināšana

(Kodeksa 22. panta 3. punkts)

Ja piemēro Kodeksa 116. panta 3. punkta pirmo daļu vai Kodeksa 116. panta 3. punkta otrās daļas b) punktu, lēmuma par atmaksāšanu vai atbrīvojumu pieņemšanas termiņu atliek līdz brīdim, kad attiecīgā dalībvalsts ir saņēmusi paziņojumu par Komisijas lēmumu vai Komisijas paziņojumu par lietas atpakaļatdošanu šīs regulas 98. panta 6. punktā minēto iemeslu dēļ.

Ja piemēro Kodeksa 116. panta 3. punkta otrās daļas b) punktu, lēmuma par atmaksāšanu vai atbrīvojumu pieņemšanas termiņu atliek līdz brīdim, kad attiecīgā dalībvalsts ir saņēmusi paziņojumu par Komisijas lēmumu attiecībā uz lietu, kura skar līdzvērtīgus faktiskos un tiesiskos jautājumus.

Ja kādas no turpmāk minētajām nepabeigtajām administratīvajām procedūrām vai tiesvedībām iznākums var ietekmēt lēmumu par atmaksāšanu vai atbrīvojumu, tad termiņu, līdz kuram jāpieņem lēmums par atmaksāšanu vai atbrīvošanu, ar pieteikuma iesniedzēja piekrišanu var pagarināt šādos gadījumos:

ja tādas lietas izskatīšana, kas skar identiskus vai līdzvērtīgus faktiskos un tiesiskos jautājumus, vēl nav pabeigta Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 267. pantu, tad termiņu lēmuma par atmaksāšanu vai atbrīvojumu pieņemšanai var pagarināt par laikposmu, kas beidzas ne vēlāk kā 30 dienas pēc Tiesas sprieduma pasludināšanas;

ja lēmums par atmaksāšanu vai atbrīvojumu ir atkarīgs no tāda pieprasījuma veikt preferenciālās izcelsmes apliecinājuma turpmāku pārbaudi iznākuma, kas iesniegts saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 109., 110. vai 125. pantu, vai saskaņā ar attiecīgo preferenciālo nolīgumu, tad termiņu lēmuma par atmaksāšanu vai atbrīvojumu pieņemšanai var pagarināt par laikposmu, kas atbilst Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 109., 110. vai 125. pantā vai attiecīgajā preferenciālajā nolīgumā minētās pārbaudes ilgumam, un jebkurā gadījumā ne vairāk kā par 15 mēnešiem no datuma, kad nosūtīts pieprasījums; un

ja lēmums par atmaksāšanu vai atbrīvojumu ir atkarīgs no tādas konsultācijas procedūras iznākuma, kuras mērķis ir Savienības līmenī nodrošināt attiecīgo preču pareizu un vienotu tarifu klasifikāciju vai izcelsmes noteikšanu, ko veic saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 23. panta 2. punktu, tad termiņu lēmuma par atmaksāšanu vai atbrīvojumu pieņemšanai var pagarināt par laikposmu, kas beidzas ne vēlāk kā 30 dienas pēc tam, kad Komisija ir paziņojusi par SIT un SII lēmumu pieņemšanas apturēšanas atcelšanu, kas paredzēta Īstenošanas regulas 23. panta 3. punktā.

▼B

2. apakšiedaļa

Lēmumi, kas jāpieņem Komisijai

98. pants

Lietas nodošana Komisijai lēmuma pieņemšanai

(Kodeksa 116. panta 3. punkts)

Pirms lietas nodošanas dalībvalsts paziņo attiecīgajai personai par savu nodomu nodot lietu Komisijai un atvēl attiecīgajai personai 30 dienas, lai parakstītu paziņojumu, kurā minētā persona apliecina, ka tā ir iepazinusies ar lietu, un kurā norādīts, ka minētajai personai nav nekā piebilstama, vai kurā uzrādīta visa papildu informācija, kas pēc šīs personas ieskata iekļaujama lietā. Ja attiecīgā persona minēto 30 dienu laikā nesniedz šo paziņojumu, uzskata, ka attiecīgā persona ir iepazinusies ar lietu un tai nav nekā piebilstama.

Ja dalībvalsts nodod lietu Komisijai lēmuma pieņemšanai gadījumos, kas minēti Kodeksa 116. panta 3. punktā, lietā iekļauj vismaz šādu informāciju:

lietas kopsavilkumu;

sīku informāciju, no kuras izriet, ka Kodeksa 119. vai 120. pantā minētie nosacījumi ir izpildīti;

šā panta 1. punktā minēto paziņojumu vai dalībvalsts paziņojumu, ar ko apliecina to, ka attiecīgā persona uzskatāma par tādu, kas ir iepazinusies ar lietu, un tai nav nekā piebilstama.

Komisija apstiprina lietas saņemšanu attiecīgajai dalībvalstij, tiklīdz Komisija to saņēmusi.

Komisija dara pieejamu visām dalībvalstīm 2. punkta (a) apakšpunktā minētā lietas kopsavilkuma kopiju 15 dienu laikā no dienas, kad Komisija saņēmusi minēto lietu.

Ja dalībvalsts nosūtītā informācija nav pietiekama, lai Komisija varētu pieņemt lēmumu, Komisija var pieprasīt papildu informāciju no attiecīgās dalībvalsts.

Visos šādos gadījumos Komisija lietu nodod atpakaļ dalībvalstij un lietu uzskata par neiesniegtu Komisijai:

lieta ir acīmredzami nepilnīga, jo tajā nav iekļauta informācija, kas pamatotu lietas nodošanu izskatīšanai Komisijā;

lietu nebūtu bijis jāiesniedz Komisijai saskaņā ar Kodeksa 116. panta 3. punkta otro daļu;

kamēr Komisija izskatīja šo lietu, dalībvalsts nosūtīja Komisijai jaunu informāciju, kas būtiski maina sniegto faktu izklāstu lietā vai lietas juridisko novērtējumu.

99. pants

Attiecīgās personas tiesības tikt uzklausītai

(Kodeksa 116. panta 3. punkts)

Ja Komisija plāno pieņemt nelabvēlīgu lēmumu gadījumos, kas minēti Kodeksa 116. panta 3. punktā, tā rakstiski paziņo savus iebildumus attiecīgajai personai, pievienojot atsauci uz visiem dokumentiem un informāciju, kura pamato šos iebildumus. Komisija informē šo personu par tās tiesībām piekļūt lietai.

Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par savu nodomu un 1. punktā minētā paziņojuma nosūtīšanu.

Attiecīgajai personai sniedz iespēju rakstiski paust savu viedokli Komisijai 30 dienu laikā no dienas, kad tā ir saņēmusi 1. punktā minēto paziņojumu.

100. pants

Termiņi

(Kodeksa 116. panta 3. punkts)

Komisija deviņu mēnešu laikā no dienas, kurā tā saņēmusi 98. panta 1. punktā minēto lietu, pieņem lēmumu par to, vai atmaksāšana vai atbrīvojums ir pamatots.

Ja Komisija konstatējusi, ka no dalībvalsts ir jāpieprasa papildu informācija, kā minēts 98. panta 5. punktā, 1. punktā minēto laikposmu pagarina par tādu pašu laikposmu, kas pagājis no dienas, kurā Komisija nosūtījusi pieprasījumu pēc papildu informācijas, līdz dienai, kurā tā saņēmusi minēto informāciju. Komisija informē attiecīgo personu par pagarinājumu.

Ja Komisija lēmuma pieņemšanas nolūkā veic izmeklēšanas, 1. punktā minēto laikposmu pagarina par laiku, kas nepieciešams izmeklēšanu pabeigšanai. Šāds pagarinājums nepārsniedz deviņus mēnešus. Komisija paziņo dalībvalstij un attiecīgajai personai par datumiem, kuros izmeklēšanas sāktas un izbeigtas.

Ja Komisija plāno pieņemt nelabvēlīgu lēmumu, kā minēts 99. panta 1. punktā, 1. punktā minēto laikposmu pagarina par 30 dienām.

101. pants

Lēmuma paziņošana

(Kodeksa 116. panta 3. punkts)

Komisija iespējami drīz, bet ne vēlāk kā 30 dienu laika pēc tam, kad beidzies 100. panta 1. punktā norādītais laikposms, informē attiecīgo dalībvalsti par savu lēmumu.

Muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, pieņem lēmumu, pamatojoties uz Komisijas lēmumu, kurš paziņots saskaņā ar 1. punktu.

Tās dalībvalsts muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, attiecīgi informē Komisiju, nosūtot tai attiecīgā lēmuma kopiju.

Ja lēmums Kodeksa 116. panta 3. punktā minētajās lietās attiecīgajai personai ir labvēlīgs, Komisija var precizēt nosacījumus, ar kādiem muitas dienesti nodokļus atmaksā vai atbrīvo no tiem lietās, kuras skar līdzvērtīgus faktiskos un tiesiskos jautājumus.

102. pants

Lēmuma nepieņemšanas vai lēmuma nepaziņošanas sekas

(Kodeksa 116. panta 3. punkts)

Ja Komisija nepieņem lēmumu termiņā, kas paredzēts 100. pantā, vai nepaziņo lēmumu attiecīgajai dalībvalstij termiņā, kas paredzēts 101. panta 1. punktā, muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, pieņem attiecīgajai personai labvēlīgu lēmumu.

4. NODAĻA

Muitas parāda dzēšana

103. pants

Pienākumu neizpildes gadījumi, kam nav būtiskas ietekmes uz muitas procedūras pareizu darbību

(Kodeksa 124. panta 1. punkta h) apakšpunkta i) daļa)

Šādas situācijas uzskata par pienākumu neizpildes gadījumiem, kam nav būtiskas ietekmes uz attiecīgās muitas procedūras pareizu darbību:

termiņš pārsniegts par laikposmu, kas nav garāks par tāda pagarinājuma termiņu, kurš tiktu piešķirts, ja būtu iesniegts pieteikums šādam pagarinājumam;

ja par precēm, kam piemērota īpašā procedūra vai kuras atrodas pagaidu uzglabāšanā, saskaņā ar Kodeksa 79. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai c) apakšpunktu radies muitas parāds, un šīs preces pēc tam tika laistas brīvā apgrozībā;

ja ir atjaunota muitas uzraudzība attiecībā uz precēm, kuras oficiāli nav tranzīta procedūras daļa, bet kuras iepriekš bija pagaidu uzglabāšanā vai kurām tika piemērota īpašā procedūra kopā ar precēm, kurām oficiāli piemērota tranzīta procedūra;

attiecībā uz precēm, kurām piemērota īpašā procedūra, kas nav tranzīts un brīvās zonas, vai precēm, kuras ir pagaidu uzglabāšanā, ja kļūda pieļauta saistībā ar informāciju muitas deklarācijā, ar ko noslēdz procedūru vai izbeidz pagaidu uzglabāšanu, ar nosacījumu, ka šī kļūda neietekmē procedūras noslēgšanu vai pagaidu uzglabāšanas izbeigšanu;

ja muitas parāds radies saskaņā ar Kodeksa 79. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktu, ar nosacījumu, ka attiecīgā persona informē kompetentos muitas dienestus par neatbilstību, pirms muitas parāds ir paziņots vai muitas dienesti ir informējuši šo personu, ka tie plāno veikt kontroli.

IV SADAĻA

SAVIENĪBAS MUITAS TERITORIJĀ IEVESTAS PRECES

1. NODAĻA

Ievešanas kopsavilkuma deklarācija

104. pants

Atbrīvojums no pienākuma iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarāciju

(Kodeksa 127. panta 2. punkta b) apakšpunkts)

Atbrīvojumu no ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanas piešķir:

elektroenerģijai;

precēm, ko ieved pa cauruļvadiem;

korespondences priekšmetiem;

mājsaimniecības priekšmetiem, kas ir definēti 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā Padomes 2009. gada 16. novembra Regulā (EK) Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem ( 9 ), ar nosacījumu, ka tos nepārvadā uz pārvadājuma līguma pamata;

precēm, kurām pieļaujama mutiska muitas deklarācija saskaņā ar 135. pantu un 136. panta 1. punktu, ar nosacījumu, ka tās nepārvadā uz pārvadājuma līguma pamata;

▼M7

precēm, kas minētas 138. panta b)–d) un h) apakšpunktā vai 139. panta 1. punktā, kuras uzskata par deklarētām saskaņā ar 141. pantu, ar nosacījumu, ka tās nepārvadā uz pārvadājuma līguma pamata;

▼B

precēm, kas ir ceļotāju personīgajā bagāžā;

▼M7

precēm, ko pārvieto vai izmanto militārām darbībām, izmantojot NATO veidlapu 302 vai ES veidlapu 302;

▼B

ieročiem un militārajam aprīkojumam, ko Savienības muitas teritorijā ieved tādas iestādes, kuras atbild par dalībvalsts militāro aizsardzību, un ko ieved militārajā transportā vai transportā, ko izmanto tikai militāro iestāžu vajadzībām;

turpmāk minētajām precēm, kas ievestas Savienības muitas teritorijā tieši no tādām atkrastes iekārtām, kuras darbina persona, kura veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā:

precēm, kas celtniecības, labošanas, apkopes vai pārveidošanas nolūkā bijušas iebūvētas šajās atkrastes iekārtās;

ii)

precēm, ko izmantoja atkrastes iekārtu aprīkošanai;

iii)

pārtikas preču krājumiem, ko lietoja vai patērēja uz atkrastes iekārtām;

iv)

nebīstamiem atkritumiem no minētajām atkrastes iekārtām;

precēm, kurām ir tiesības uz atbrīvojumu saskaņā ar 1961. gada 18. aprīļa Vīnes Konvenciju par diplomātiskajām attiecībām, 1963. gada 24. aprīļa Vīnes Konvenciju par konsulārajām attiecībām vai citām konsulārām konvencijām, vai saskaņā ar 1969. gada 16. decembra Ņujorkas Konvenciju par īpašām misijām;

šādām precēm uz kuģiem un gaisa kuģiem:

precēm, kas piegādātas, lai tās kā daļas vai piederumus iebūvētu šajos kuģos vai gaisa kuģos;

ii)

precēm šo kuģu vai gaisa kuģu dzinēju, tehnikas un cita aprīkojuma darbināšanai;

iii)

pārtikai un citiem priekšmetiem, ko paredzēts patērēt vai pārdot uz kuģa vai gaisa kuģa;

▼M7

precēm, kas Savienības muitas teritorijā ievestas no Seūtas un Meliļas, Gibraltāra, Helgolandes, Sanmarīno Republikas, Vatikāna Pilsētvalsts un Liviņo pašvaldības;

▼B

jūras zvejas produktiem un citiem produktiem, ko Savienības zvejas kuģi nozvejojuši ārpus Savienības muitas teritorijas;

tādiem kuģiem un uz tiem pārvadātām precēm, kas ienāk dalībvalsts teritoriālajos ūdeņos un kuru vienīgais mērķis ir paņemt uz kuģa krājumus, nepieslēdzoties ostas iekārtām;

precēm, kurām noformētas ATA un CPD karnetes un kuras nepārvadā uz pārvadājuma līguma pamata;

▼M7

kuģu atkritumiem, ar nosacījumu, ka valsts jūras vienloga sistēmā vai, izmantojot citus kompetentajām iestādēm, tostarp muitai, pieņemamus paziņošanas kanālus, ir iesniegts iepriekšējs paziņojums par atkritumiem atbilstoši Direktīvas (ES) 2019/883 6. pantam.

▼M7

Atbrīvojumu no ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanas piešķir precēm pasta sūtījumos šādā veidā:

ja pasta sūtījumus pārvadā pa gaisu un to galamērķis ir dalībvalstī, – līdz datumam, kas paredzēts Komisijas Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 ( 10 ) pielikumā attiecībā uz Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 182. panta 1. punktā paredzētās sistēmas 1. laidiena ieviešanu;

ja pasta sūtījumus pārvadā pa gaisu un to galamērķis ir trešajā valstī vai teritorijā, – līdz datumam, kas paredzēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā attiecībā uz Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 182. panta 1. punktā paredzētās sistēmas 2. laidiena ieviešanu;

ja pasta sūtījumus pārvadā pa jūru, autoceļiem vai dzelzceļu, – līdz datumam, kas paredzēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā attiecībā uz Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 182. panta 1. punktā paredzētās sistēmas 3. laidiena ieviešanu.

▼M7 —————

▼M7

Šādā veidā piešķir atbrīvojumu no pienākuma iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarāciju precēm tādā sūtījumā, kura patiesā vērtība nepārsniedz EUR 22, ar nosacījumu, ka muitas dienesti ar uzņēmēja piekrišanu veic riska analīzi, izmantojot informāciju, kas ir ietverta uzņēmēja izmantotajā sistēmā vai saņemta no tās:

ja preces ir ekspress sūtījumos, ko pārvadā pa gaisu, – līdz datumam, kas paredzēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā attiecībā uz Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 182. panta 1. punktā paredzētās sistēmas 1. laidiena ieviešanu;

ja preces pārvadā pa gaisu un tās nav pasta vai ekspress sūtījumos, – līdz datumam, kas paredzēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā attiecībā uz Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 182. panta 1. punktā paredzētās sistēmas 2. laidiena ieviešanu;

ja preces pārvadā pa jūru, iekšzemes ūdensceļiem, autoceļiem vai dzelzceļu, – līdz datumam, kas paredzēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā attiecībā uz Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 182. panta 1. punktā paredzētās sistēmas 3. laidiena ieviešanu.

▼B

105. pants

Termiņi ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanai jūras pārvadājumu gadījumā

(Kodeksa 127. panta 3. un 7. punkts)

Ja preces tiek ievestas Savienības muitas teritorijā pa jūru, ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz šādos termiņos:

konteinerkravām, izņemot gadījumus, kuros piemēro c) vai d) punktu, – vismaz 24 stundas pirms preču iekraušanas tajā kuģī, kurš tās ievedīs Savienības muitas teritorijā;

beramām (lejamām) kravām vai ģenerālkravām, izņemot gadījumus, kuros piemēro c) vai d) punktu, – vismaz četras stundas pirms kuģa ierašanās pirmajā ostā Savienības muitas teritorijā;

vismaz divas stundas pirms kuģa ierašanās pirmajā ostā Savienības muitas teritorijā tādām precēm, kas ienāk no:

Grenlandes;

ii)

Fēru Salām;

iii)

Islandes;

iv)

Baltijas jūras, Ziemeļjūras, Melnās jūras un Vidusjūras ostām;

visām Marokas ostām;

▼M8

vi)

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes ostām, izņemot Ziemeļīrijas ostas, un Normandijas salu un Menas Salas ostām;

▼B

pārvadājumiem, izņemot gadījumus, kuros piemēro c) punktu, starp teritoriju, kas atrodas ārpus Savienības muitas teritorijas un Francijas aizjūras departamentiem, Azoru salām, Madeiru vai Kanāriju salām, ja reiss ilgst mazāk par 24 stundām, – vismaz divas stundas pirms ierašanās pirmajā ostā Savienības muitas teritorijā.

▼M7

106. pants

Termiņi ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanai gaisa pārvadājumu gadījumā

(Kodeksa 127. panta 2. punkta b) apakšpunkts, 3., 6. un 7. punkts)

Ja preces tiek ievestas Savienības muitas teritorijā pa gaisu, visas ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas pilnībā iesniedz iespējami drīz un jebkurā gadījumā šādos termiņos:

lidojumiem, kuru ilgums ir mazāk nekā četras stundas, – vismaz līdz faktiskajam gaisa kuģa izlidošanas laikam;

citiem lidojumiem – vismaz četras stundas pirms gaisa kuģa ierašanās pirmajā lidostā Savienības muitas teritorijā.

No datuma, kas paredzēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā attiecībā uz Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 182. panta 1. punktā paredzētās sistēmas 1. laidiena ieviešanu, pasta operatori un ekspress pārvadātāji saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 183. pantu vismaz ievešanas kopsavilkuma deklarācijas minimuma datu kopu iesniedz iespējami drīz un vēlākais, pirms preces tiek iekrautas gaisa kuģī, kurš tās ievedīs Savienības muitas teritorijā.

2.a

No datuma, kas paredzēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā attiecībā uz Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 182. panta 1. punktā paredzētās sistēmas 2. laidiena ieviešanu, uzņēmēji, kas nav pasta operatori un ekspress pārvadātāji, vismaz ievešanas kopsavilkuma deklarācijas minimuma datu kopu iesniedz iespējami drīz un vēlākais, pirms preces tiek iekrautas gaisa kuģī, kurš tās ievedīs Savienības muitas teritorijā.

No datuma, kas paredzēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā attiecībā uz Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 182. panta 1. punktā paredzētās sistēmas 2. laidiena ieviešanu, ja šā panta 2. un 2.a punktā minētajos termiņos ir sniegta tikai ievešanas kopsavilkuma deklarācijas minimuma datu kopa, tad pārējās ziņas sniedz 1. punktā norādītajos termiņos.

Līdz datumam, kas paredzēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā attiecībā uz Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 182. panta 1. punktā paredzētās sistēmas 2. laidiena ieviešanu, saskaņā ar 2. punktu iesniegto ievešanas kopsavilkuma deklarācijas minimuma datu kopu par precēm pasta sūtījumos ar galamērķi dalībvalstī un par precēm ekspress sūtījumos, kuru patiesā vērtība nepārsniedz EUR 22, uzskata par pilnu ievešanas kopsavilkuma deklarāciju.

▼B

107. pants

Termiņi ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanai dzelzceļa pārvadājumu gadījumā

(Kodeksa 127. panta 3. un 7. punkts)

Ja preces tiek ievestas Savienības muitas teritorijā pa dzelzceļu, ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz šādos termiņos:

ja vilciena kustība no pēdējās vilciena sastāva formēšanas stacijas, kas atrodas trešā valstī, līdz pirmajai ievešanas muitas iestādei, ilgst mazāk nekā divas stundas, – vismaz vienu stundu pirms preču ierašanās tajā vietā, kura ir šīs muitas iestādes kompetencē;

visos citos gadījumos – vismaz divas stundas pirms preču ierašanās tajā vietā, kura ir šīs pirmās ievešanas muitas iestādes kompetencē.

108. pants

Termiņi ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanai autopārvadājumu gadījumā

(Kodeksa 127. panta 3. un 7. punkts)

Ja preces tiek ievestas Savienības muitas teritorijā pa autoceļu, ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz vismaz vienu stundu pirms preču ierašanās tajā vietā, kura ir šīs pirmās ievešanas muitas iestādes kompetencē.

109. pants

Termiņi ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanai iekšējo ūdensceļu pārvadājumu gadījumā

(Kodeksa 127. panta 3. un 7. punkts)

Ja preces tiek ievestas Savienības muitas teritorijā pa iekšējiem ūdensceļiem, ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz vismaz divas stundas pirms preču ierašanās tajā vietā, kura ir šīs pirmās ievešanas muitas iestādes kompetencē.

110. pants

Termiņi ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanai kombinētu pārvadājumu gadījumā

(Kodeksa 127. panta 3. un 7. punkts)

Ja preces tiek ievestas Savienības muitas teritorijā ar tādu transportlīdzekli, kurš pats atrodas uz aktīvā transportlīdzekļa, termiņš ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanai ir tāds pats, kādu piemēro aktīvajiem transportlīdzekļiem.

111. pants

Termiņi ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanai nepārvaramas varas gadījumos

(Kodeksa 127. panta 3. un 7. punkts)

Regulas 105.–109. pantā minētos termiņus nepiemēro nepārvaramas varas gadījumos.

112. pants

Ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņu sniegšana, ko attiecībā uz konkrētiem jūras vai iekšējo ūdensceļu pārvadājumu gadījumiem veic citas personas

(Kodeksa 127. panta 6. punkts)

Gadījumos, kad jūras vai iekšējo ūdensceļu pārvadājumos viena vai vairākas personas, kas nav pārvadātājs, par tām pašām precēm ir noslēgušas vienu vai vairākus papildu pārvadājumu līgumus, kam noformēta viena vai vairākas kravaszīmes, un persona, kas izdod kravaszīmi, nesniedz savam līgumpartnerim, kurš tai izdod kravaszīmi, vai savam līgumpartnerim, ar ko tā noslēgusi vienošanos par divu kravu apvienošanu, ziņas, kuras vajadzīgas ievešanas kopsavilkuma deklarācijai, persona, kas nedara pieejamas vajadzīgās ziņas, tās sniedz pirmajai ievešanas muitas iestādei saskaņā ar Kodeksa 127. panta 6. punktu.

Ja saņēmējs, kas ir norādīts kravaszīmē, kurai nav pamatā esošu kravaszīmju, nedara pieejamas ziņas, kas vajadzīgas ievešanas kopsavilkuma deklarācijai, personai, kura izdod kravaszīmi, tas sniedz minētās ziņas pirmajai ievešanas muitas iestādei.

▼M7 —————

▼M7

Šā panta 1. punktu nepiemēro līdz datumam, kas paredzēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā attiecībā uz Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 182. panta 1. punktā paredzētās sistēmas 3. laidiena ieviešanu.

▼M11

112.a pants

Ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņu sniegšana, ko attiecībā uz konkrētiem dzelzceļa pārvadājumu gadījumiem veic citas personas

(Kodeksa 127. panta 6. punkts)

Gadījumos, kad dzelzceļa pārvadājumos viena vai vairākas personas, kas nav pārvadātājs, par tām pašām precēm ir noslēgušas vienu vai vairākus papildu pārvadājumu līgumus, kam noformēta viena vai vairākas dzelzceļa pārvadājumu pavadzīmes, un persona, kas izdod dzelzceļa pārvadājumu pavadzīmi, nesniedz savam līgumpartnerim, kas tai izdod dzelzceļa pārvadājumu pavadzīmi, vai līgumpartnerim, ar ko tā noslēgusi vienošanos par divu kravu apvienošanu, ziņas, kas vajadzīgas ievešanas kopsavilkuma deklarācijai, persona, kas nedara pieejamas vajadzīgās ziņas, tās sniedz pirmajai ievešanas muitas iestādei saskaņā ar Kodeksa 127. panta 6. punktu.

Ja saņēmējs, kas ir norādīts dzelzceļa pārvadājumu pavadzīmē, kurai nav pamatā esošu dzelzceļa pārvadājumu pavadzīmju, nedara pieejamas ziņas, kas vajadzīgas ievešanas kopsavilkuma deklarācijai, personai, kura izdod dzelzceļa pārvadājumu pavadzīmi, tas sniedz minētās ziņas pirmajai ievešanas muitas iestādei.

▼B

113. pants

Ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņu sniegšana, ko attiecībā uz konkrētiem gaisa pārvadājumu gadījumiem veic citas personas

(Kodeksa 127. panta 6. punkts)

Gadījumos, kad gaisa pārvadājumos viena vai vairākas personas, kas nav pārvadātājs, par tām pašām precēm ir noslēgušas vienu vai vairākus papildu pārvadājumu līgumus, kam noformēta viena vai vairākas gaisa kravas pavadzīmēs, un persona, kas izdod gaisa kravas pavadzīmi, nesniedz savam līgumpartnerim, kas tai izdod gaisa kravas pavadzīmi, vai līgumpartnerim, ar ko tā noslēgusi vienošanos par divu kravu apvienošanu, ziņas, kas vajadzīgas ievešanas kopsavilkuma deklarācijai, persona, kas nedara pieejamas vajadzīgās ziņas, tās sniedz pirmajai ievešanas muitas iestādei saskaņā ar Kodeksa 127. panta 6. punktu.

▼M7 —————

▼M7

113.a pants

Ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņu sniegšana, ko veic citas personas

(Kodeksa 127. panta 6. punkts)

Ikviena persona, kas iesniedz Kodeksa 127. panta 5. punktā minētās ziņas, ir atbildīga par ziņām, ko tā iesniegusi, saskaņā ar Kodeksa 15. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu.

No datuma, kas paredzēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā attiecībā uz Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 182. panta 1. punktā paredzētās sistēmas 2. laidiena ieviešanu, ja pasta operators nedara pieejamas pasta sūtījumu ievešanas kopsavilkuma deklarācijai nepieciešamās ziņas pārvadātājam, kuram ir pienākums iesniegt minētajā sistēmā pārējās deklarācijas ziņas, tad minētās ziņas pirmajai ievešanas muitas iestādei saskaņā ar Kodeksa 127. panta 6. punktu iesniedz galamērķa pasta operators, ja preces tiek nosūtītas uz Savienību, vai pasta operators pirmajā ievešanas dalībvalstī, ja preces šķērso Savienību tranzītā.

No datuma, kas paredzēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā attiecībā uz Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 182. panta 1. punktā paredzētās sistēmas 2. laidiena ieviešanu, ja ekspress pārvadātājs nedara pieejamas ekspress pasta sūtījumu, ko pārvadā pa gaisu, pārvadātājam ievešanas kopsavilkuma deklarācijai nepieciešamās ziņas, tad ekspress pārvadātājs minētās ziņas sniedz pirmajai ievešanas muitas iestādei saskaņā ar Kodeksa 127. panta 6. punktu.

▼M11

No datuma, kas paredzēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā attiecībā uz Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 182. panta 1. punktā paredzētās sistēmas 2. laidiena ieviešanu, ja trešās valsts pasta operators nedara pieejamas pasta sūtījumu ievešanas kopsavilkuma deklarācijai nepieciešamās ziņas pārvadātājam, kuram ir pienākums iesniegt minētajā sistēmā pārējās deklarācijas ziņas, tad minētās ziņas pirmajai ievešanas muitas iestādei saskaņā ar Kodeksa 127. panta 6. punktu iesniedz trešās valsts pasta operators nosūtīšanas dalībvalstī, ja preces pārkrauj Savienībā.

▼B

2. NODAĻA

Preču ierašanās

▼M3

114. pants

Tirdzniecība ar īpaša nodokļu režīma teritorijām

(Kodeksa 1. panta 3. punkts)

Dalībvalstis piemēro šīs regulas 115. līdz 118. pantu un Kodeksa 133. līdz 152. pantu tādām Savienības precēm, kuras pārvieto starp īpaša nodokļu režīma teritoriju un citu Savienības muitas teritorijas daļu, kas nav īpaša nodokļu režīma teritorija un kas neatrodas tajā pašā dalībvalstī.

Ja Savienības preces nosūta no īpaša nodokļu režīma teritorijas uz citu Savienības muitas teritorijas daļu, kas nav īpaša nodokļu režīma teritorija, bet kas atrodas tajā pašā dalībvalstī, tās uzrāda muitai nekavējoties pēc ierašanās šajā citā Savienības muitas teritorijas daļā. Tomēr, ja saņemts attiecīgās dalībvalsts muitas dienesta apstiprinājums, tad preces var uzrādīt norādītajā muitas iestādē vai jebkurā citā vietā, ko norādījis vai apstiprinājis minētais muitas dienests, pirms to izvešanas no īpaša nodokļu režīma teritorijas.

Preces muitai uzrāda tā persona, kura ved preces uz citu muitas teritorijas daļu, vai tā persona, kuras vārdā vai kuras uzdevumā preces ved uz minēto citu Savienības muitas teritorijas daļu.

Ja Savienības preces nosūta no citas Savienības muitas teritorijas daļas, kas nav īpaša nodokļu režīma teritorija, uz īpaša nodokļu režīma teritoriju tajā pašā dalībvalstī, tās uzrāda muitai nekavējoties pēc ierašanās īpaša nodokļu režīma teritorijā. Tomēr, ja saņemts attiecīgās dalībvalsts muitas dienesta apstiprinājums, tad preces var uzrādīt norādītajā muitas iestādē vai jebkurā citā vietā, ko norādījis vai apstiprinājis minētais muitas dienests, pirms to izvešanas no nosūtīšanas vietas.

Preces uzrāda tā persona, kura ved preces uz īpaša nodokļu režīma teritoriju, vai tā persona, kuras vārdā vai kuras uzdevumā preces ved uz īpaša nodokļu režīma teritoriju.

Uz šā panta 2. un 3. punktā minētajām Savienības precēm attiecas tikai muitas noteikumi saskaņā ar šīs regulas 134. pantu.

115. pants

Vietas apstiprinājums preču uzrādīšanai muitai un pagaidu uzglabāšanai

(Kodeksa 139. panta 1. punkts un 147. panta 1. punkts)

Preču uzrādīšanas nolūkā var apstiprināt vietu, kas nav kompetentā muitas iestāde, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

ir izpildītas prasības, kas paredzētas Kodeksa 148. panta 2. un 3. punktā un šīs regulas 117. pantā;

preces deklarētas muitas procedūrai vai reeksportētas ne vēlāk kā 3 dienas pēc to uzrādīšanas vai Kodeksa 233. panta 4. punkta b) apakšpunktā minētā atzītā saņēmēja gadījumā – ne vēlāk kā 6 dienas pēc to uzrādīšanas, ja vien muitas dienesti nepieprasa veikt preču pārbaudi saskaņā ar Kodeksa 140. panta 2. punktu.

Ja vieta jau ir apstiprināta pagaidu uzglabāšanas vietas darbības nolūkā, minēto atļauju nepieprasa.

Preču pagaidu uzglabāšanai var apstiprināt citu vietu, kas nav preču pagaidu uzglabāšanas vieta, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

ir izpildītas prasības, kas paredzētas Kodeksa 148. panta 2. un 3. punktā un šīs regulas 117. pantā;

▼B

116. pants

Uzskaite

(Kodeksa 148. panta 4. punkts)

Kodeksa 148. panta 4. punktā minētajā uzskaitē ietver šādu informāciju un ziņas:

atsauci uz attiecīgo pagaidu uzglabāšanas deklarāciju par uzglabātajām precēm un atsauci uz atbilstošās pagaidu uzglabāšanas izbeigšanu;

datumu un ziņas, ar ko identificē muitas dokumentus par uzglabātajām precēm un visus pārējos dokumentus, kas attiecas uz preču pagaidu uzglabāšanu;

ziņas, identifikācijas numurus, iepakojumu skaitu un veidu, preču daudzumu un preču parasto tirdzniecības un tehnisko aprakstu, kā arī attiecīgā gadījumā konteinera identifikācijas marķējumu, ar kura palīdzību var identificēt preces;

preču atrašanās vietu un ziņas par preču pārvietošanu;

preču muitas statusu;

ziņas par apstrādes veidiem, kas minēti Kodeksa 147. panta 2. punktā;

attiecībā uz pagaidu uzglabāšanā esošu preču pārvietošanu starp pagaidu uzglabāšanas vietām, kas atrodas dažādās dalībvalstīs, ziņas par preču ierašanos galamērķa pagaidu uzglabāšanas vietā.

Ja uzskaite nav daļa no galvenajiem uzskaites reģistriem muitas vajadzībām, uzskaite attiecas uz minētajiem galvenajiem uzskaites reģistriem muitas vajadzībām.

Muitas dienesti var atbrīvot no prasības sniegt konkrētu informāciju, kas minēta 1. punktā, ja šādam atbrīvojumam nav nelabvēlīgas ietekmes uz muitas uzraudzību un preču kontroli. Tomēr šis atbrīvojums nav piemērojams attiecībā uz preču pārvietošanu starp pagaidu uzglabāšanas vietām.

117. pants

Mazumtirdzniecība

(Kodeksa 148. panta 1. punkts)

Atļaujas tādu pagaidu uzglabāšanas vietu darbībai, kas minētas Kodeksa 148. pantā, piešķir ar šādiem nosacījumiem:

pagaidu uzglabāšanas vietu neizmanto mazumtirdzniecībā;

ja uzglabātās preces ir bīstamas vai var sabojāt citas preces, vai tām nepieciešams nodrošināt īpašu aprīkojumu citu iemeslu dēļ, pagaidu uzglabāšanas vietas ir īpaši aprīkotas to uzglabāšanai;

pagaidu uzglabāšanas vietu pārvalda tikai atļaujas turētājs.

118. pants

Pagaidu uzglabāšanā esošu preču pārvietošana citos gadījumos

(Kodeksa 148. panta 5. punkta c) apakšpunkts)

Saskaņā ar Kodeksa 148. panta 5. punkta c) apakšpunktu muitas dienesti var atļaut pagaidu uzglabāšanā esošu preču pārvietošanu starp dažādām pagaidu uzglabāšanas vietām, uz kurām attiecas dažādas atļaujas pagaidu uzglabāšanas vietu darbībai, ar nosacījumu, ka minēto atļauju turētājiem ir AEOC.

V SADAĻA

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI PAR MUITAS STATUSU, MUITAS PROCEDŪRAS PIEMĒROŠANAI PRECĒM, PREČU PĀRBAUDEI, IZLAIŠANAI UN ATSAVINĀŠANAI

1. NODAĻA

Preču muitas statuss

1. iedaļa

Vispārēji noteikumi

119. pants

▼M13

Prezumpcija un muitas statusa apliecinājums (Kodeksa 153. panta 1. punkts, 155. panta 2. punkts)

▼B

Prezumpcija, ka precēm ir Savienības preču muitas statuss, neattiecas uz šādām precēm:

Savienības muitas teritorijā ievestas preces, kurām piemērota muitas uzraudzība, lai noteiktu to muitas statusu;

preces pagaidu uzglabāšanā;

preces, kurām piemērota jebkura no īpašajām procedūrām, izņemot iekšējā tranzīta, izvešanas pārstrādei un galapatēriņa procedūru;

jūras zvejas produkti, ko Savienības zvejas kuģis nozvejojis ārpus Savienības muitas teritorijas, ūdeņos, kas nav trešās valsts teritoriālie ūdeņi, un kas ievesti Savienības muitas teritorijā, kā izklāstīts 129. pantā;

preces, kas uz Savienības zvejas kuģa vai Savienības apstrādes kuģa iegūtas no d) apakšpunktā minētajiem produktiem un kā ražošanā var būt izmantoti citi tādi produkti, kuriem ir Savienības preču muitas statuss, un kas ievestas Savienības muitas teritorijā, kā izklāstīts 129. pantā;

jūras zvejas produkti un citi produkti, ko Savienības muitas teritorijā ir ieguvuši vai nozvejojuši kuģi, kuri kuģo zem trešās valsts karoga.

Šādos gadījumos Savienības preces var bez muitas procedūras piemērošanas pārvietot no viena punkta uz citu punktu Savienības muitas teritorijā un uz laiku ārpus šīs teritorijas, nemainot to muitas statusu:

▼M13

neapstājoties ārpus Savienības muitas teritorijas, preces pārvadā pa gaisu, izmantojot vienotu pārvadājuma dokumentu, kas izdots dalībvalstī, un tās ir iekrautas vai pārkrautas Savienības lidostā nosūtīšanai uz citu Savienības lidostu;

▼B

preces pārvadā pa jūru un pārvieto starp Savienības ostām regulārā kuģu satiksmē, kas ir atzīta atbilstoši 120. pantam;

preces, izmantojot dalībvalstī izdotu vienotu pārvadājuma dokumentu, pārvadā pa dzelzceļu un tās ir vestas caur tādu trešo valsti, kura ir līgumslēdzēja puse Konvencijā par kopīgā tranzīta procedūru, un šāda iespēja ir paredzēta starptautiskā nolīgumā.

▼M13

Šādas Savienības preces, kuru Savienības preču muitas statuss ir pierādīts, var bez muitas procedūras piemērošanas, nemainot to muitas statusu, pārvietot no viena punkta uz citu punktu Savienības muitas teritorijā un uz laiku ārpus šīs teritorijas:

preces, kuras pārvieto no viena punkta uz citu Savienības muitas teritorijā un uz laiku izved no šīs teritorijas pa jūru vai pa gaisu, neapstājoties ārpus šīs teritorijas;

preces, kuras bez pārkraušanas pārvieto no viena punkta uz citu Savienības muitas teritorijā, šķērsojot teritoriju, kas ir ārpus Savienības muitas teritorijas, un pārvadājumam izmanto vienotu pārvadājuma dokumentu, kas izdots kādā dalībvalstī;

preces, kuras bez pārkraušanas pārvieto no viena punkta uz citu Savienības muitas teritorijā, šķērsojot teritoriju, kas ir ārpus Savienības muitas teritorijas, un ārpus Savienības muitas teritorijas pārkrauj citā transportlīdzeklī nekā tas, kurā tās bijušas sākotnēji iekrautas, un pārvadājumam izmanto vienotu pārvadājuma dokumentu, kas izdots kādā dalībvalstī. Ja ārpus Savienības muitas teritorijas tiek izdots jauns pārvadājuma dokuments, tad, ievedot preces atpakaļ Savienībā, muitai dara pieejamu vienotā pārvadājuma dokumenta oriģinālu;

dalībvalstī reģistrētus mehāniskos autotransportlīdzekļus, kas uz laiku atstāj Savienības muitas teritoriju un atgriežas tajā;

taru, paletes un tamlīdzīgus iesaiņojumus, izņemot konteinerus, kas pieder personai, kura veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā, un ko izmanto tādu preču pārvadāšanā, kuras uz laiku atstāj Savienības muitas teritoriju un atgriežas tajā;

tādas preces pasažiera pārvietotā bagāžā, kuras nav paredzētas lietošanai komerciālām vajadzībām un kuras uz laiku atstāj Savienības muitas teritoriju un atgriežas tajā.

▼B

2. iedaļa

Regulāra kuģu satiksme muitas vajadzībām

120. pants

Atļauja izveidot regulāru kuģu satiksmi

(Kodeksa 155. panta 2. punkts)

Atļauju var piešķirt muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu par to, ka kuģošanas sabiedrība regulāras kuģus satiksmes nolūkos ir tiesīga pārvietot Savienības preces no viena punkta uz citu Savienības muitas teritorijā un uz laiku ārpus šīs teritorijas, nemainot Savienības preču muitas statusu.

Atļauju piešķir vienīgi tādā gadījumā, ja:

kuģošanas sabiedrība veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā;

tā atbilst Kodeksa 39. panta a) apakšpunktā noteiktajam kritērijam;

tā pēc atļaujas izdošanas apņemas paziņot muitas dienestam, kura kompetencē ir lēmuma pieņemšana, informāciju, kas minēta 121. panta 1. punktā; un

apņemas regulāras kuģu satiksmes laikā nepiestāt ostās, kas atrodas ārpus Savienības muitas teritorijas, vai brīvajās zonās, kas atrodas Savienības ostās, un neveikt preču pārkraušanu jūrā.

Kuģošanas sabiedrības, kam piešķirta atļauja saskaņā ar šo pantu, nodrošina tajā paredzēto regulāro kuģu satiksmi.

Regulāru kuģu satiksmi nodrošina, izmantojot kuģus, kas šim nolūkam ir reģistrēti saskaņā ar 121. pantu.

121. pants

Kuģu un ostu reģistrācija

(Kodeksa 22. panta 4. punkts un 155. panta 2. punkts)

Kuģošanas sabiedrība, kura saņēmusi atļauju izveidot regulāru kuģu satiksmi, 119. panta 2. punkta b) apakšpunkta nolūkiem reģistrē kuģus, ko tā plāno izmantot šajā kuģu satiksmē, un ostas, kurās tā plāno piestāt šīs kuģu satiksmes laikā, paziņojot muitas dienestam, kura kompetencē ir lēmuma pieņemšana, šādu informāciju:

to kuģu vārdus, kuri ir norīkoti regulārā kuģu satiksmē;

ostu, no kuras kuģis dodas regulārā kuģu satiksmē;

piestāšanas ostas.

Reģistrācija, kas minēta 1. punktā, ir spēkā no pirmās darbdienas, kura seko reģistrācijas dienai muitas dienestā, kura kompetencē ir lēmuma pieņemšana.

Kuģošanas sabiedrība, kura ir saņēmusi atļauju izveidot regulāru kuģu satiksmi, 119. panta 2. punkta b) apakšpunkta nolūkiem paziņo muitas dienestam, kura kompetencē ir lēmuma pieņemšana, jebkādas izmaiņas 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā norādītajā informācijā un datumu un laiku, kad izmaiņas stājas spēkā.

122. pants

Neparedzēti apstākļi regulāras kuģu satiksmes pārvadājumos

(Kodeksa 153. panta 1. punkts un 155. panta 2. punkts)

Ja kuģis, kas 119. panta 2. punkta b) apakšpunkta nolūkiem reģistrēts regulārai kuģu satiksmei, neparedzētu apstākļu rezultātā pārkrauj preces jūrā, piestāj, iekrauj vai izkrauj preces tādā ostā, kas atrodas ārpus Savienības muitas teritorijas vai kas nav regulāras kuģu satiksmes osta, vai Savienības ostas brīvajā zonā, tad minēto preču muitas statuss nemainās, izņemot gadījumu, kad preces minētajās vietās ir iekrautas vai izkrautas.

Ja muitas iestādēm ir pamats apšaubīt to, ka preces atbilst minētajiem nosacījumiem, šādu preču muitas statusu pierāda.

▼M1

122.a pants

Regulārās kuģu satiksmes informācijas un saziņas sistēma

(Kodeksa 155. panta 2. punkts)

Līdz SMK Muitas lēmumu sistēmas, kas minēta Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā, ieviešanas datumam Komisija un dalībvalstu muitas dienesti, izmantojot regulārās kuģu satiksmes elektronisko informācijas un saziņas sistēmu, glabā šādu informāciju un var tai piekļūt:

dati par pieteikumiem;

regulārās kuģu satiksmes atļaujas un attiecīgā gadījumā – to grozījumi vai atcelšana;

satiksmē norīkoto kuģu vārdi un piestāšanas ostu nosaukumi;

cita attiecīgā informācija.

Tās dalībvalsts, kurā iesniegts pieteikums, muitas dienesti par to informē pārējo kuģu satiksmē iesaistīto dalībvalstu muitas dienestus, izmantojot 1. punktā minēto regulārās kuģu satiksmes elektronisko informācijas un saziņas sistēmu.

Ja muitas dienesti, kam sniegta informācija, nepieņem pieteikumu, par to paziņo, izmantojot 1. punktā minēto regulārās kuģu satiksmes elektronisko informācijas un saziņas sistēmu.

Atļauju glabā šā panta 1. punktā minētajā regulārās kuģu satiksmes elektroniskajā informācijas un saziņas sistēmā, un ar tās palīdzību informē kuģu satiksmē iesaistīto dalībvalstu muitas dienestus par to, ka atļauja ir izdota.

Ja atļauju atsauc tas muitas dienests, kurā tika iesniegts pieteikums, vai to atsauc pēc kuģošanas sabiedrības pieprasījuma, muitas dienests par atsaukšanu informē pārējo kuģu satiksmē iesaistīto dalībvalstu muitas dienestus, izmantojot 1. punktā minēto regulārās kuģu satiksmes elektronisko informācijas un saziņas sistēmu.

▼B

3. iedaļa

Savienības preču muitas statusa apliecinājums

1. apakšiedaļa

Vispārēji noteikumi

123. pants

T2L, T2LF un muitas preču manifesta derīguma termiņš

(Kodeksa 22. panta 5. punkts)

Savienības preču muitas statusa apliecinājums T2L, T2LF veidā vai muitas preču manifesta veidā ir derīgs 90 dienas no reģistrācijas dienas vai gadījumā, ja saskaņā ar 128. pantu nav pienākuma reģistrēt muitas preču manifestu, – no muitas preču manifesta noformēšanas dienas. Pēc attiecīgās personas pieprasījuma un pamatotu iemeslu dēļ muitas iestāde var noteikt garāku apliecinājuma derīguma termiņu.

124. pants

T2L, T2LF vai muitas preču manifesta galvenā atsauces numura (MRN) paziņošanas līdzekļi

(Kodeksa 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

T2L, T2LF vai muitas preču manifesta galveno atsauces numuru (MRN) bez elektroniskās datu apstrādes metodēm var paziņot jebkurā no šādiem veidiem:

ar svītrkodu;

ar statusa reģistrācijas dokumentu;

ar citiem līdzekļiem, ko atļauj saņēmējs muitas dienests.

▼M1

Šā panta pirmo daļu nepiemēro līdz SMK Savienības statusa apliecinājuma sistēmas (PoUS), kas minēta Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā, ieviešanas datumam.

▼M3

124.a pants

Savienības preču muitas statusa apliecinājums ar “T2L” vai “T2LF” dokumentu

(Kodeksa 6. panta 2. punkts, 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 153. panta 2. punkts)

▼M1

Līdz Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minētās PoUS sistēmas ieviešanai piemēro šādus noteikumus, ja izmanto papīra formas “T2L” vai “T2LF” dokumentu:

attiecīgā persona veidlapas 1. ailes labās puses apakšiedalījumā ieraksta “T2L” vai “T2LF”un visu izmantoto papildlapu 1. ailes labās puses apakšiedalījumā ieraksta “T2Lbis” vai “T2LFbis”;

muitas dienesti var atļaut personām izmantot kravas sarakstus, kuri neatbilst visām prasībām, ja minētās personas:

—

veic uzņēmējdarbību Savienībā,

—

regulāri izdod Savienības preču muitas statusa apliecinājumus vai ja to muitas dienestiem ir pārliecība, ka tās var izpildīt juridiskos pienākumus, ko uzliek minēto apliecinājumu izmantošana,

—

nav veikušas nopietnus un atkārtotus muitas vai nodokļu jomas tiesību aktu pārkāpumus;

šā panta b) punktā minētās atļaujas piešķir vienīgi tad, ja:

—

muitas dienesti spēj uzraudzīt procedūru un veikt kontroli bez tādas administratīvās slodzes, kas nebūtu samērojama ar attiecīgās personas prasībām, un

—

attiecīgā persona veic uzskaiti, kas muitas iestādēm ļauj veikt efektīvu kontroli;

“T2L” vai “T2LF” dokumentu sagatavo vienā eksemplārā;

muitas apstiprinājuma gadījumā apstiprinājumā, kuram pēc iespējas izmanto “C” aili “Nosūtītāja iestāde”, iekļauj turpmāk norādīto:

—

“T2L” vai “T2LF” dokumentu gadījumā kompetentās iestādes nosaukumu un zīmogu, minētās iestādes ierēdņa parakstu, apstiprinājuma datumu un reģistrācijas numuru vai nosūtīšanas deklarācijas numuru, ja tas ir prasīts,

—

papildlapu vai kravas sarakstu gadījumā ciparu, kas parādās uz “T2L” vai “T2LF” dokumenta un ko iespiež ar zīmogu, kurā ir arī kompetentās iestādes nosaukums, vai ieraksta ar roku; ja ierakstu veic ar roku, to apstiprina ar minētās iestādes oficiālo zīmogu.

Dokumentus atdod attiecīgajai personai.

▼B

2. apakšiedaļa

Apliecinājumi, kas iesniegti, neizmantojot elektroniskās datu apstrādes metodes

125. pants

Ceļotājiem, kas nav uzņēmēji, izdots Savienības preču muitas statusa apliecinājums

(Kodeksa 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

Ceļotājs, kas nav uzņēmējs, var rakstiski pieprasīt Savienības preču muitas statusa apliecinājumu.

126. pants

Savienības preču muitas statusa apliecinājums, noformējot rēķinu vai pārvadājuma dokumentu

(Kodeksa 6. panta 2. punkts un 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

Tādu Savienības preču, kuru vērtība nepārsniedz EUR 15 000 , muitas statusa apliecinājumu bez elektroniskās datu apstrādes metodēm var sniegt jebkurā no šādiem veidiem:

attiecīgo preču rēķins;

attiecīgo preču pārvadājuma dokuments.

Rēķinā vai pārvadājuma dokumentā, kas minēti 1. punktā, iekļauj vismaz kravas nosūtītāja vai attiecīgās personas (ja nav nosūtītāja) pilnu nosaukumu/vārdu, uzvārdu un adresi, kompetento muitas iestādi, iepakojumu skaitu, veidu, marķējumu un atsauces numurus, preču aprakstu, preču bruto svaru (kg), preču vērtību un, ja nepieciešams, konteineru numurus.

Nosūtītājs vai attiecīgā persona (ja nav nosūtītāja) Savienības preču muitas statusu identificē, rēķinā vai pārvadājuma dokumentā attiecīgi norādot kodu T2L vai T2LF un pievienojot savu parakstu.

▼M1

Līdz SMK Savienības statusa apliecinājuma sistēmas (PoUS), kas minēta Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā, ieviešanas datumam muitas apstiprinājuma gadījumā apstiprinājumā ietver kompetentās muitas iestādes nosaukumu un zīmogu, minētās iestādes ierēdņa parakstu, apstiprinājuma datumu un reģistrācijas numuru vai nosūtīšanas deklarācijas numuru, ja tas ir prasīts.

▼M3

126.a pants

Savienības preču muitas statusa apliecinājums, uzrādot kuģošanas sabiedrības manifestu

(Kodeksa 6. panta 2. punkts un 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

▼M1

Līdz SMK Savienības statusa apliecinājuma sistēmas (PoUS), kas minēta Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā, ieviešanas datumam koģošanas sabiedrības manifestā ietver vismaz šādu informāciju:

kuģošanas sabiedrības nosaukums un pilna adrese;

kuģa vārds;

iekraušanas vieta un datums;

izkraušanas vieta.

Turklāt manifestā par katru sūtījumu ir šāda informācija:

atsauce uz konosamentu vai citu tirdzniecības dokumentu;

iepakojumu skaits, apraksts, marķējumi un atsauces numuri;

preču parastais komercapraksts, kas ir pietiekami detalizēts, lai tās varētu identificēt;

bruto svars kilogramos;

attiecīgā gadījumā konteineru identifikācijas numuri; un

šādi ieraksti par preču statusu:

—

burts “C” (“T2L” ekvivalents) tādām precēm, kuru Savienības preču statusu iespējams pierādīt,

—

burts “F” (“T2LF” ekvivalents) tādām precēm, kuru Savienības preču statusu iespējams pierādīt un kuru izcelsme ir tādā Savienības muitas teritorijas daļā, kam nepiemēro Direktīvas 2006/112/EK noteikumus, vai ko sūta uz šādu Savienības muitas teritorijas daļu,

—

burts “N” visām pārējām precēm.

Muitas apstiprinājuma gadījumā kuģošanas sabiedrības manifestā ietver kompetentās muitas iestādes nosaukumu un zīmogu, minētās iestādes ierēdņa parakstu un apstiprinājuma datumu.

▼M7

127. pants

Savienības preču muitas statusa apliecinājums TIR vai ATA karnetēs vai NATO veidlapās 302, vai ES veidlapās 302

(Kodeksa 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

Ja Savienības preces pārvadā saskaņā ar TIR konvenciju, ATA Konvenciju, Stambulas konvenciju vai pārvadā, izmantojot NATO veidlapu 302 vai ES veidlapu 302, tad Savienības preču muitas statusa apliecinājumu var iesniegt, izmantojot citus līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

▼B

3. apakšiedaļa

Savienības preču muitas statusa apliecinājums, ko izdod atzīts izdevējs

128. pants

▼M1

Apliecinājuma līdzekļu izdošanas atvieglojumi atzītam izdevējam

▼B

(Kodeksa 153. panta 2. punkts)

Jebkurai personai, kura veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā un kura atbilst Kodeksa 39. panta a) un b) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, var atļaut izdot:

T2L vai T2LF bez apstiprinājuma pieprasīšanas;

muitas preču manifestu bez apstiprinājuma pieprasīšanas un bez prasības reģistrēt apliecinājumu kompetentajā muitas iestādē.

▼M1

Līdz SMK Savienības statusa apliecinājuma sistēmas (PoUS), kas minēta Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā, ieviešanas datumam jebkuras dalībvalsts muitas dienesti jebkurai personai, kura veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā un kura pieprasa atļauju apliecināt Savienības preču muitas statusu, izmantojot rēķinu vai pārvadājuma dokumentu, kas attiecas uz precēm, kurām ir Savienības preču muitas statuss un kuru vērtība pārsniedz EUR 15 000 , “T2L” vai “T2LF” dokumentu, vai kuģošanas sabiedrības manifestu, atļauj izmantot minētos dokumentus bez prasības tos uzrādīt kompetentajai muitas iestādei apstiprinājuma saņemšanai.

▼M13

Šā panta 1. un 2. punktā minēto atļauju pieteikumu iesniedz muitas dienestam, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu dalībvalstī, kurā preces pirmo reizi iekrauj transportlīdzeklī nosūtīšanai un kurā ir pieejama visa vajadzīgā informācija par precēm.

▼M13

3.a

Šā panta 1. punktā minēto atļauju piešķir vienīgi tad, ja:

pieteikuma iesniedzējs veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā;

pieteikuma iesniedzējs regulāri izdod Savienības preču muitas statusa apliecinājumu vai ja kompetentie muitas dienesti zina, ka pieteikuma iesniedzējs spēj izpildīt Kodeksā un šajā regulā noteiktās prasības attiecībā uz minēto apliecinājumu izmantošanu;

pieteikuma iesniedzējs atbilst Kodeksa 39. panta a), b) un d) punktā noteiktajiem kritērijiem;

kompetentais muitas dienests uzskata, ka tas bez nesamērīgiem administratīviem centieniem varēs uzraudzīt pieteikuma iesniedzēja izdotos Savienības statusa apliecinājumus un veikt kontroli.

3.b

Atļaujā, kas minēta 1. punktā, jo īpaši norādīta šāda informācija:

nosacījumi, ar kuriem reģistrus dara pieejamus muitai kontroles nolūkā un glabā vismaz trīs gadus;

metode, kā atzītais izdevējs pārliecinās par to, ka apliecinājumi ir izmantoti pareizi;

kādā laikposmā pirms preču nosūtīšanas un kādā veidā atzītais izdevējs informē kompetento muitas iestādi, lai dotu tai iespēju veikt nepieciešamo kontroli.

▼M1

Šā panta 2. punktā minēto atļauju piešķir vienīgi tad, ja:

attiecīgā persona nav veikusi nopietnus un atkārtotus muitas vai nodokļu jomas tiesību aktu pārkāpumus;

kompetentie muitas dienesti spēj uzraudzīt procedūru un veikt kontroli bez tādas administratīvās slodzes, kas nebūtu samērojama ar attiecīgās personas prasībām;

attiecīgā persona veic uzskaiti, kas muitas iestādēm ļauj veikt efektīvu kontroli; un

attiecīgā persona regulāri izdod Savienības preču muitas statusa apliecinājumus vai tās kompetentajiem muitas dienestiem ir pārliecība, ka tā var izpildīt juridiskos pienākumus, ko uzliek minēto apliecinājumu izmantošana.

Ja attiecīgajai personai ir piešķirts AEO statuss saskaņā ar Kodeksa 38. pantu, šā panta 4. punkta a) līdz c) apakšpunktā uzskaitītos nosacījumus uzskata par izpildītiem.

▼M3

►M1 ►C4 128a ◄ ◄ pants

Formalitātes, ja “T2L” vai “T2LF” dokumentu, rēķinu vai pārvadājuma dokumentu izdod atzītais izdevējs

(Kodeksa 6. panta 2. punkts un 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

▼C4

Līdz PoUS sistēmas, kas minēta Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā, ieviešanas datumam atzītais izdevējs saglabā katra izdotā “T2L” vai “T2LF” dokumenta kopiju. Muitas dienesti precizē nosacījumus, ar kādiem kopiju uzrāda kontroles nolūkiem un glabā vismaz trīs gadus.

Regulas 128. panta 2. punktā minētajā atļaujā konkrēti norāda:

muitas iestādi, kurai ir pienākums iepriekš autentificēt “T2L” vai “T2LF” veidlapu, ko izmanto attiecīgo dokumentu noformēšanai, 128.b panta 1. punkta nolūkiem;

metodi, kā atzītais izdevējs pārliecinās par to, ka veidlapas ir izmantotas pareizi;

izslēgtās preču kategorijas vai pārvietošanas;

kādā laikposmā pirms preču nosūtīšanas un kādā veidā atzītais izdevējs informē kompetento muitas iestādi, lai dotu tai iespēju veikt nepieciešamo kontroli;

▼M7

to, ka attiecīgo tirdzniecības dokumentu labo pusi vai “C” aili “Nosūtītāja iestāde” labajā pusē veidlapām, kuras izmanto “T2L” un “T2LF” dokumenta un attiecīgā gadījumā papildlapu sagatavošanas vajadzībām:

iepriekš apzīmogo ar a) apakšpunktā minētās muitas iestādes zīmogu un pievieno minētās iestādes ierēdņa parakstu; vai

ii)

atzītais izdevējs apzīmogo ar īpašu zīmogu, kas atbilst paraugam, kas norādīts Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 72-04. pielikuma II daļas II nodaļā. Zīmoga nospiedumu uz veidlapām var iespiest iepriekš, ja iespiešanu veic šim nolūkam apstiprināta tipogrāfija. Īpašā zīmoga 1. un 2. aili un 4. līdz 6. aili aizpilda, norādot šādu informāciju:

—

ģerbonis vai citas zīmes, vai burts, kas raksturo valsti,

—

kompetentā muitas iestāde,

—

datums,

—

atzītais izdevējs,

—

atļaujas numurs;

ne vēlāk kā preču nosūtīšanas brīdī atzītais izdevējs aizpilda un paraksta veidlapu. Turklāt tas “T2L” vai “T2LF” dokumenta “D” ailē “Nosūtītājas iestādes kontrole” vai izmantotā tirdzniecības dokumenta skaidri redzamā vietā ieraksta kompetentās muitas iestādes nosaukumu, dokumenta aizpildīšanas datumu un vienu no šādām norādēm:

—

Одобрен издател

—

Emisor autorizado

—

Schválený vydavatel

—

Autoriseret udsteder

—

Zugelassener Aussteller

—

Volitatud väljastaja

—

Εγκεκριμένος εκδότης

—

Authorised issuer

—

Emetteur agréé

—

Ovlaštenog izdavatelja

—

Emittente autorizzato

—

Atzītais izdevējs

—

Įgaliotasis išdavėjas

—

Engedélyes kibocsátó

—

Emittent awtorizzat

—

Toegelaten afgever

—

Upoważnionego wystawcę

—

Emissor autorizado

—

Emitent autorizat

—

Schválený vystaviteľ

—

Pooblaščeni izdajatelj

—

Valtuutettu antaja

—

Godkänd utfärdare.

▼C4

128.b pants

Atvieglojumi atzītajam izdevējam

(Kodeksa 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

Līdz SMK PoUS sistēmas, kas minēta Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā, ieviešanas datumam atzītais izdevējs var saņemt atļauju neparakstīt tādus izmantotos “T2L” vai “T2LF” dokumentus vai tirdzniecības dokumentus, uz kuriem ir 128.a panta 2. punkta e) apakšpunkta ii) punktā minētā īpašā zīmoga nospiedums un kuri ir sagatavoti, izmantojot elektronisku vai automātisku datu apstrādes sistēmu. Šādu atļauju izsniedz ar nosacījumu, ka atzītais izdevējs ir minētajām iestādēm iepriekš rakstveidā apliecinājis, ka uzņemas atbildību par juridiskajām sekām, ko rada visi “T2L” vai “T2LF” dokumenti vai tirdzniecības dokumenti, kuri izdoti ar īpašā zīmoga nospiedumu.

“T2L” vai “T2LF” dokumentos vai tirdzniecības dokumentos, kas sagatavoti saskaņā ar 1. punktu, atzītā izdevēja paraksta vietā ir viena no šādām norādēm:

—

Dispensa de firma

—

Fritaget for underskrift

—

Freistellung von der Unterschriftsleistung

—

Δεν απαιτείται υπογραφή

—

Signature waived

—

Dispense de signature

—

Dispensa dalla firma

—

Van ondertekening vrijgesteld

—

Dispensada a assinatura

—

Vapautettu allekirjoituksesta

—

Befriad från underskrift

—

Podpis se nevyžaduje

—

Allkirjanõudest loobutud

—

Derīgs bez paraksta

—

Leista nepasirašyti

—

Aláírás alól mentesítve

—

Firma mhux meħtieġa

—

Zwolniony ze składania podpisu

—

Opustitev podpisa

—

Oslobodenie od podpisu

—

Освободен от подпис

—

Dispensă de semnătură

—

Oslobođeno potpisa

128.c pants

Atļauja sagatavot kuģošanas sabiedrības manifestu pēc izbraukšanas

(Kodeksa 153. panta 2. punkts)

Līdz SMK PoUS sistēmas, kas minēta Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā, ieviešanas datumam dalībvalstu muitas dienesti var atļaut kuģošanas sabiedrībām kuģošanas sabiedrības manifestu, kas minēts Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 199. panta 2. punktā un kurš apliecina Savienības preču muitas statusu, nesagatavot vēlākais līdz nākamajai dienai pēc kuģa izbraukšanas dienas un jebkurā gadījumā – pirms kuģa ierašanās galamērķa ostā.

▼M3

►M1 ►C4 128d ◄ ◄ pants

Nosacījumi, lai saņemtu atļauju sagatavot kuģošanas sabiedrības manifestu pēc izbraukšanas

(Kodeksa 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 153. panta 2. punkts)

▼M7

Regulas 128.c pantā minēto atļauju piešķir vienīgi starptautiskām kuģošanas sabiedrībām, kuras izpilda turpmāk minētos nosacījumus:

▼C4

veic uzņēmējdarbību Savienībā;

regulāri izdod Savienības preču muitas statusa apliecinājumus vai to muitas dienestiem ir pārliecība, ka tās var izpildīt juridiskos pienākumus, ko uzliek minēto apliecinājumu izmantošana;

nav veikušas nopietnus un atkārtotus muitas vai nodokļu jomas tiesību aktu pārkāpumus;

izmanto elektroniskās datu apmaiņas sistēmas, lai pārsūtītu informāciju starp nosūtīšanas un galamērķa ostām Savienības muitas teritorijā;

apkalpo ievērojamu skaitu reisu starp dalībvalstīm atzītos maršrutos.

Šā panta 1. punktā minētās atļaujas piešķir vienīgi tad, ja:

muitas dienesti spēj uzraudzīt procedūru un veikt kontroli bez tādas administratīvās slodzes, kas nebūtu samērojama ar attiecīgās personas prasībām; un

attiecīgās personas veic uzskaiti, kas muitas dienestiem ļauj veikt efektīvu kontroli.

Ja attiecīgā persona ir AEO atļaujas turētājs saskaņā ar Kodeksa 38. panta 2. punkta a) apakšpunktu, šā panta 1. punkta c) apakšpunktā un 2. punkta b) apakšpunktā minētās prasības uzskata par izpildītām.

Saņemot pieteikumu, tās dalībvalsts, kurā kuģošanas sabiedrība veic uzņēmējdarbību, muitas dienesti par minēto pieteikumu informē pārējās dalībvalstis, kuru attiecīgajā teritorijā atrodas nosūtīšanas un paredzētā galamērķa ostas.

Ja 60 dienu laikā pēc informācijas paziņošanas nav saņemti iebildumi, muitas dienesti atļauj izmantot 128.c pantā aprakstīto vienkāršoto procedūru.

Atļauja ir derīga attiecīgajās dalībvalstīs, un to piemēro vienīgi pārvadājumu operācijās starp ostām, uz ko tā attiecas.

Vienkāršojums darbojas šādā veidā:

nosūtīšanas ostas manifestu nosūta galamērķa ostai, izmantojot elektronisko datu apmaiņas sistēmu;

kuģošanas sabiedrība ieraksta manifestā 126.a pantā norādīto informāciju;

manifestu, kas pārsūtīts, izmantojot elektronisko datu apmaiņas sistēmu (datu apmaiņas manifests) uzrāda muitas dienestiem nosūtīšanas ostā vēlākais nākamajā darbdienā pēc kuģa izbraukšanas dienas un jebkurā gadījumā pirms tā ierašanās galamērķa ostā. Muitas dienesti, kam nav piekļuves muitas dienestu atzītajai informācijas sistēmai, kurā ir datu apmaiņas manifests, var pieprasīt uzrādīt tā izdruku;

datu apmaiņas manifestu uzrāda muitas dienestiem galamērķa ostā. Muitas dienesti, kam nav piekļuves muitas dienestu atzītajai informācijas sistēmai, kurā ir datu apmaiņas manifests, var pieprasīt uzrādīt tā izdruku.

Paziņo šādu informāciju:

kuģošanas sabiedrība muitas dienestus informē par visiem pārkāpumiem un neatbilstībām;

muitas dienesti galamērķa ostā nekavējoties paziņo nosūtīšanas ostas muitas dienestiem un dienestam, kurš izdeva atļauju, par visiem pārkāpumiem un neatbilstībām.

▼B

4. apakšiedaļa

Īpaši noteikumi par jūras zvejas produktiem un no šādiem produktiem iegūtām precēm

129. pants

Jūras zvejas produktu un no šādiem produktiem iegūtu preču muitas statuss

(Kodeksa 153. panta 2. punkts)

Savienības preču muitas statusu 119. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā minētajām precēm uzskata par pierādītu tad, ja konstatē, ka minētās preces ir vestas taisni uz Savienības muitas teritoriju šādos veidos:

ar tādu Savienības zvejas kuģi, kurš produktus nozvejojis un attiecīgā gadījumā tos pārstrādājis;

ar tādu Savienības zvejas kuģi, kurā produkti pārkrauti no a) apakšpunktā minētā kuģa;

ar tādu Savienības apstrādes kuģi, kurš pārstrādājis produktus pēc to pārkraušanas no a) apakšpunktā minētā kuģa;

ar jebkādu citu kuģi, kurā minētie produkti un preces pārkrauti no a), b) vai c) apakšpunktā minētajiem kuģiem, neveicot nekādas turpmākas izmaiņas;

ar transportlīdzekļiem, kuri izmanto vienotu pārvadājuma dokumentu, kas noformēts valstī vai teritorijā, kura nav Savienības muitas teritorijas daļa un kurā produkti vai preces izkrauti krastā no a), b), c) vai d) punktā minētajiem kuģiem.

130. pants

Jūras zvejas produktu un no šādiem produktiem iegūtu preču muitas statusa apliecinājums

(Kodeksa 6. panta 2. punkts un 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

Lai saskaņā ar 129. pantu pierādītu muitas statusu, zvejas kuģa žurnālā, izkraušanas deklarācijā, pārkraušanas deklarācijā un attiecīgā gadījumā kuģa uzraudzības sistēmas datos, kas pieprasīti saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 ( 11 ), ietver šādu informāciju:

vieta, kur jūras zvejas produkti ir nozvejoti un kas ļauj konstatēt to, ka precēm atbilstoši 129. pantam ir Savienības preču muitas statuss;

jūras zvejas produktu apraksts (nosaukums un veids) un bruto svars (kg);

no b) apakšpunktā minētajiem jūras zvejas produktiem iegūto preču veids ar tādu aprakstu, kas ļauj tās klasificēt Kombinētajā nomenklatūrā, un bruto svars (kg).

Ja 119. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā minētos produktus un preces pārkrauj Savienības zvejas kuģī vai Savienības apstrādes kuģī (saņēmējkuģī), tā Savienības zvejas kuģa vai Savienības apstrādes kuģa, no kura produktus un preces pārkrauj, žurnālā vai pārkraušanas deklarācijā papildus 1. punktā norādītajai informācijai norāda tā saņēmējkuģa vārdu, karoga valsti, reģistrācijas numuru un kapteiņa vārdu un uzvārdu, kurā produktus un preces pārkrauj.

Saņēmēja zvejas kuģa žurnālā vai pārkraušanas deklarācijā papildus 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajai informācijai norāda tā kuģa vārdu, karoga valsti, reģistrācijas numuru un kapteiņa vārdu un uzvārdu, no kura produkti vai preces tika pārkrauti.

Šā panta 1. un 2. punkta nolūkiem muitas dienesti attiecībā uz kuģiem, kuru kopējais garums nav mazāks par 10 metriem un nepārsniedz 15 metrus, pieņem zvejas kuģa žurnālu, izkraušanas deklarāciju vai pārkraušanas deklarāciju papīra formā.

▼M3

131. pants

Pārkraušana

(Kodeksa 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

▼B

Ja 119. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā minētos produktus un preces pārkrauj tādos saņēmējkuģos, kas nav Savienības zvejas kuģi vai Savienības apstrādes kuģi, tad Savienības preču muitas statusa apliecinājumu sniedz, izmantojot saņēmējkuģa pārkraušanas deklarācijas izdruku, kurai pievieno tā Savienības zvejas kuģa vai Savienības apstrādes kuģa žurnāla, pārkraušanas deklarācijas un kuģa uzraudzības sistēmas datu izdruku, no kura produkti vai preces tika pārkrauti.

Ja pārkraušanu veic vairākkārt, iesniedz arī visu pārkraušanas deklarāciju izdrukas.

132. pants

Savienības preču muitas statusa apliecinājums jūras zvejas produktiem un citiem produktiem, kurus trešās valsts karoga kuģi ir ieguvuši vai nozvejojuši Savienības muitas teritorijā

(Kodeksa 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

Savienības preču muitas statusu tādiem jūras zvejas produktiem un citiem produktiem, kurus trešās valsts karoga kuģi ir ieguvuši vai nozvejojuši Savienības muitas teritorijā, apliecina ar zvejas kuģa žurnāla izdruku.

▼M3

133. pants

Produkti un preces, ko pārkrauj un pārvadā, šķērsojot valsti vai teritoriju, kura nav daļa no Savienības muitas teritorijas

(Kodeksa 6. panta 2. punkts un 3. punkta a) apakšpunkts)

Ja 119. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā minētos produktus un preces pārkrauj un pārvadā, šķērsojot valsti vai teritoriju, kura nav daļa no Savienības muitas teritorijas, tad muitas statusa pierādīšanai saskaņā ar 129. pantu iesniedz Savienības zvejas kuģa vai Savienības apstrādes kuģa žurnāla izdruku un attiecīgā gadījumā pārkraušanas deklarācijas izdruku, kurās papildus 130. panta 1. punktā norādītajai informācijai ir norādīta šāda informācija:

minētās valsts vai teritorijas muitas dienesta apstiprinājums;

produktu un preču atvešanas datums minētajā valstī vai teritorijā un aizvešanas datums no tās;

transportlīdzeklis, kas izmantots pārsūtīšanai uz Savienības muitas teritoriju;

šā punkta a) apakšpunktā minētā muitas dienesta adrese.

Uzrādīšanas nolūkiem tās valsts vai teritorijas muitas dienestam, kura nav daļa no Savienības muitas teritorijas, pirmajā daļā minētajā kuģa žurnāla izdrukā nav jābūt ietvertai informācijai par vietu, kur jūras zvejas produkti ir nozvejoti, kā norādīts 130. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

Ja 1. punkta nolūkiem izmanto citas veidlapas vai dokumentus, kas nav kuģa žurnāla izdruka, tad minētajās veidlapās vai dokumentos papildus 1. punktā prasītajai informācijai ietver atsauci uz kuģa žurnālu, kas ļauj identificēt konkrēto zvejas reisu.

▼B

2. NODAĻA

Muitas procedūras piemērošana precēm

1. iedaļa

Vispārēji noteikumi

▼M3

134. pants

Muitas deklarācijas tirdzniecībā ar īpaša nodokļu režīma teritorijām

(Kodeksa 1. panta 3. punkts)

Attiecībā uz Kodeksa 1. panta 3. punktā minēto Savienības preču tirdzniecību mutatis mutandis piemēro šādus noteikumus:

Kodeksa V sadaļas 2., 3., un 4. nodaļu;

Kodeksa VIII sadaļas 2. un 3. nodaļu;

šīs regulas V sadaļas 2. un 3. nodaļu;

šīs regulas VIII sadaļas 2. un 3. nodaļu.

Saistībā ar Kodeksa 1. panta 3. punktā minēto tirdzniecību ar Savienības precēm, kura notiek vienā un tajā pašā dalībvalstī, minētās dalībvalsts muitas dienesti var apstiprināt to, ka vienu un to pašu dokumentu var izmantot gan nosūtīšanas deklarēšanai (“nosūtīšanas deklarācija”), gan tādu preču ievešanai, kas nosūtītas no īpaša nodokļu režīma teritorijām, uz tām vai starp tām (“ievešanas deklarācija”).

Līdz Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/578 pielikumā minētajam valstu importa sistēmu jaunināšanas datumiem saistībā ar Kodeksa 1. panta 3. punktā minēto tirdzniecību ar Savienības precēm, kura notiek vienā un tajā pašā dalībvalstī, attiecīgās dalībvalsts muitas dienests var atļaut nosūtīšanas vai ievešanas deklarācijas vietā izmantot rēķinu vai pārvadājuma dokumentu.

▼B

135. pants

Mutiska deklarācija laišanai brīvā apgrozībā

(Kodeksa 158. panta 2. punkts)

Muitas deklarācijas laišanai brīvā apgrozībā var iesniegt mutiski attiecībā uz šādām precēm:

nekomerciālas preces;

komerciālas preces ceļotāja personīgajā bagāžā, kuru vērtība nepārsniedz EUR 1 000 vai kuru neto svars nepārsniedz 1 000 kg;

produkti, kurus Savienības lauksaimnieki ir ieguvuši trešā valstī esošos īpašumos, un produkti, kuri iegūti zvejniecības, zivkopības un medniecības darbību laikā, un uz kuriem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1186/2009 35. līdz 38. pantu attiecas atbrīvojums no nodokļa;

sēklas, mēslošanas līdzekļi un produkti augsnes un augu apstrādei, kurus lauksaimniecības produktu ražotāji trešās valstīs ieved, lai izmantotu tādos īpašumos, kas atrodas kaimiņos minētajām valstīm, un uz kuriem attiecas atbrīvojums no nodokļa saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1186/2009 39. un 40. pantu.

Par 136. panta 1. punktā minētajām precēm muitas deklarācijas laišanai brīvā apgrozībā var iesniegt mutiski, ja uz minētajām precēm attiecas atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa, ko piešķir atpakaļnosūtītām precēm.

136. pants

Mutiska deklarācija pagaidu ievešanai un reeksportam

(Kodeksa 158. panta 2. punkts)

Mutiskas muitas deklarācijas pagaidu ievešanai var iesniegt par šādām precēm:

▼M3

paletes, konteineri un transportlīdzekļi, kā arī minēto palešu, konteineru un transportlīdzekļu rezerves daļas, palīgierīces un aprīkojums, kas minēti 208. līdz 216. pantā;

▼B

219. pantā minētie personiskās lietošanas priekšmeti un preces sportam;

jūrnieku iedzīves priekšmeti izmantošanai uz starptautiskās jūras satiksmes kuģa, kas minēts 220. panta a) punktā;

222. pantā minētās medicīnas, ķirurģijas un laboratorijas iekārtas;

223. pantā minētie dzīvnieki, ko paredzēts pārvietot uz vasaras ganībām vai pastāvīgām ganībām vai kas paredzēti darbam vai pārvadāšanai;

224. panta a) apakšpunktā minētais aprīkojums;

atbilstoši nosacījumiem 226. panta 1. punktā instrumenti un aparāti, kas vajadzīgi ārstiem, lai sniegtu palīdzību pacientam, kuram plānots veikt orgānu transplantāciju;

materiāli glābšanas darbiem, ko izmanto saistībā ar pasākumiem katastrofu seku mazināšanai vai līdzīgās situācijās, kas skar Savienības muitas teritoriju;

pārnēsājami mūzikas instrumenti, ko uz laiku ieved ceļotāji un ko paredzēts izmantot kā profesionālās darbības piederumus;

▼M11

iepakojumi, ko ieved ar kravu vai bez tās un ko paredzēts reeksportēt ar kravu vai bez tās, ar tādu pastāvīgu un neizdzēšamu marķējumu, kurš identificē personu, kura veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā vai ārpus tās;

▼M13

ja)

kravas drošības un novērošanas ierīces, kas ievietotas iepakojumā vai piestiprinātas iepakojumam;

▼B

radio un televīzijas raidījumu veidošanas un apraides iekārtas, kā arī tādi transportlīdzekļi, kuri īpaši pielāgoti radio un televīzijas raidījumu veidošanai un apraidei, un to aprīkojums, ko ieved tādas publiskas vai privātas organizācijas, kura veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības muitas teritorijas, un ko apstiprinājuši muitas dienesti, izsniedzot atļauju šādu iekārtu un transportlīdzekļu pagaidu ievešanai;

citas preces, ja to atļauj muitas dienesti.

Reeksporta deklarācijas mutiski var sniegt, noslēdzot 1. punktā minēto preču pagaidu ievešanas procedūru.

137. pants

Mutiska eksporta deklarācija

(Kodeksa 158. panta 2. punkts)

Eksporta muitas deklarācijas mutiski var iesniegt par šādām precēm:

nekomerciālas preces;

komerciālas preces, kuru vērtība nepārsniedz EUR 1 000 vai kuru neto svars nepārsniedz 1 000 kg;

transportlīdzekļi, kas reģistrēti Savienības muitas teritorijā un ko paredzēts atpakaļievest, kā arī šādu transportlīdzekļu rezerves daļas, palīgierīces un aprīkojums;

mājdzīvnieki, ko izved, pārvietojot lauksaimniecības darbību no Savienības uz trešo valsti un uz ko attiecas atbrīvojums no nodokļa saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1186/2009 115. pantu;

produkti, ko lauksaimniecības ražotāji ieguvuši, apsaimniekojot Savienībā esošus īpašumus, un uz ko attiecas atbrīvojums no nodokļa saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1186/2009 116., 117. un 118. pantu;

sēklas, ko lauksaimniecības produktu ražotāji izved, lai izmantotu trešās valstīs atrodošos īpašumos, un uz ko attiecas atbrīvojums no nodokļa saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1186/2009 119. un 120. pantu;

rupjā barība un lopbarība, kas ir līdzi dzīvniekiem, tos eksportējot, un uz ko attiecas atbrīvojums no nodokļa saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1186/2009 121. pantu.

Eksporta muitas deklarācijas mutiski var iesniegt attiecībā uz 136. panta 1. punktā minētajām precēm, ja tās paredzēts atpakaļievest.

138. pants

Preces, ko uzskata par deklarētām laišanai brīvā apgrozībā saskaņā ar 141. pantu

(Kodeksa 158. panta 2. punkts)

Ja šāda veida preces nav deklarētas citā veidā, tās uzskata par deklarētām laišanai brīvā apgrozībā saskaņā ar 141. pantu:

nekomerciālas preces ceļotāja personīgajā bagāžā, uz kurām attiecas vai nu atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1186/2009 41. pantu, vai atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa atpakaļnosūtītām precēm;

regulas 135. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā minētās preces;

▼M13

preces, kas minētas šīs regulas 136. panta 1. punkta a), j) un ja) apakšpunktā un uz kurām attiecas atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa atpakaļ nosūtītām precēm saskaņā ar Kodeksa 203. pantu;

▼B

pārnēsājami mūzikas instrumenti, ko atpakaļieved ceļotāji un uz ko attiecas atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa atpakaļnosūtītām precēm saskaņā ar Kodeksa 203. pantu;

korespondences priekšmeti;

▼M7

līdz datumam, kas paredzēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā attiecībā uz Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 182. panta 1. punktā paredzētās sistēmas 1. laidiena ieviešanu, – tādas preces pasta sūtījumā, uz kurām attiecas atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1186/2009 23. panta 1. punktu vai 25. panta 1. punktu.

▼M7

līdz datumam, kas ir dienu pirms Direktīvas (ES) 2017/2455 4. panta 1. punkta ceturtajā daļā minētā datuma, – preces, kuru patiesā vērtība nepārsniedz EUR 22;

pastāvīgajai transplantācijai, implantācijai vai transfūzijai paredzēti orgāni un citi cilvēka vai dzīvnieka audi vai cilvēka asinis ārkārtas situācijās;

preces, kurām noformēta ES veidlapa 302 vai NATO veidlapa 302 un uz kurām attiecas atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa atpakaļnosūtītām precēm saskaņā ar Kodeksa 203. pantu;

kuģu atkritumi, ar nosacījumu, ka valsts jūras vienloga sistēmā vai, izmantojot citus kompetentajām iestādēm, tostarp muitai, pieņemamus paziņošanas kanālus, ir iesniegts iepriekšējs paziņojums par atkritumiem atbilstoši Direktīvas (ES) 2019/883 6. pantam.

▼M7 —————

▼M2

139. pants

▼M7

Preces, ko uzskata par deklarētām pagaidu ievešanai, tranzītam vai reeksportam saskaņā ar 141. pantu

(Kodeksa 158. panta 2. punkts)

▼M13

Ja 136. panta 1. punkta a) līdz d) un h) līdz ja) apakšpunktā minētās preces nav deklarētas, izmantojot citus līdzekļus, tās uzskata par deklarētām pagaidu ievešanai saskaņā ar 141. pantu.

Ja 136. panta 1. punkta a) līdz d) un h) līdz ja) apakšpunktā minētās preces nav deklarētas, izmantojot citus līdzekļus, tās uzskata par deklarētām reeksportam saskaņā ar 141. pantu, noslēdzot pagaidu ievešanas procedūru.

▼M7

Ja preces, kurām ir noformēta NATO veidlapa 302 vai ES veidlapa 302, nav deklarētas, izmantojot citus līdzekļus, tās uzskata par deklarētām pagaidu ievešanai saskaņā ar 141. pantu.

Ja preces, kurām ir noformēta NATO veidlapa 302 vai ES veidlapa 302, nav deklarētas, izmantojot citus līdzekļus, tās uzskata par deklarētām reeksportam saskaņā ar 141. pantu.

Ja preces, kurām ir noformēta ES veidlapa 302, nav deklarētas, izmantojot citus līdzekļus, tās uzskata par deklarētām tranzītam saskaņā ar 141. pantu.

▼B

140. pants

Preces, ko uzskata par deklarētām eksportam saskaņā ar 141. pantu

(Kodeksa 158. panta 2. punkts)

Ja šāda veida preces nav deklarētas, izmantojot citus līdzekļus, tās uzskata par deklarētām eksportam saskaņā ar 141. pantu:

regulas 137. pantā minētās preces;

ceļotāju pārnēsājami mūzikas instrumenti;

▼M7

korespondences priekšmeti;

preces pasta vai ekspress sūtījumā, kuru vērtība nepārsniedz EUR 1 000 un kam nav piemērojams izvedmuitas nodoklis;

pastāvīgajai transplantācijai, implantācijai vai transfūzijai paredzēti orgāni un citi cilvēka vai dzīvnieka audi vai cilvēka asinis ārkārtas situācijās;

preces, kurām noformēta NATO veidlapa 302 vai ES veidlapa 302.

▼B

Ja preces nosūta uz Helgolandes salu, tās uzskata par deklarētām eksportam saskaņā ar 141. pantu.

141. pants

▼M7

Akti, ko uzskata par muitas deklarāciju vai reeksporta deklarāciju

(Kodeksa 158. panta 2. punkts)

►M11 Attiecībā uz precēm, kas minētas 138. panta a) līdz d) un h) apakšpunktā, 139. pantā un 140. panta 1. punktā, par muitas deklarāciju vai reeksporta deklarāciju uzskata jebkuru no šādiem aktiem: ◄

▼B

iziešana caur zaļo koridoru “nav nekā deklarējama” muitas iestādē, kurā darbojas divu koridoru sistēma;

iziešana caur muitas iestādi, kurā nedarbojas divu koridoru sistēma;

uzlīmes “nav nekā deklarējama” vai muitas deklarācijas vinjetes piestiprināšana pasažieru transportlīdzekļu priekšējam stiklam, ja tādu iespēju paredz valsts tiesību akti;

▼M2

preces vienkārši šķērso Savienības muitas teritoriju jebkurā no šādiem gadījumiem:

saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas minēti Kodeksa 135. panta 5. punktā, ir piemērojama atkāpe no pienākuma nogādāt preces uz attiecīgo vietu;

ii)

preces uzskata par deklarētām reeksportam saskaņā ar šīs regulas 139. panta 2. punktu;

iii)

preces uzskata par deklarētām eksportam saskaņā ar šīs regulas 140. panta 1. punktu;

▼M13

iv)

preces, kas minētas šīs regulas 136. panta 1. punkta a), j) un ja) apakšpunktā, uzskata par deklarētām pagaidu ievešanai saskaņā ar šīs regulas 139. panta 1. punktu;

preces, kas minētas šīs regulas 136. panta 1. punkta a), j) un ja) apakšpunktā un kuras atbilst Kodeksa 203. panta nosacījumiem, nonāk Savienības muitas teritorijā saskaņā ar šīs regulas 138. panta c) punktu.

▼B

Korespondences priekšmetus uzskata par deklarētiem laišanai brīvā apgrozībā, tos ievedot Savienības muitas teritorijā.

Korespondences priekšmetus uzskata par deklarētiem eksportam vai reeksportam, tos izvedot no Savienības muitas teritorijas.

▼M7

Līdz datumam, kas paredzēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā attiecībā uz Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 182. panta 1. punktā paredzētās sistēmas 1. laidiena ieviešanu, preces pasta sūtījumā var deklarēt laišanai brīvā apgrozībā, tās uzrādot muitai saskaņā ar Kodeksa 139. pantu, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

muitas dienesti ir apstiprinājuši šāda akta un pasta operatora sniegto datu izmantošanu;

PVN nav deklarēts saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK XII sadaļas 6. nodaļas 4. iedaļā paredzēto īpašo režīmu no trešām valstīm un teritorijām importētu preču tālpārdošanai, nedz arī saskaņā ar minētās direktīvas XII sadaļas 7. nodaļā paredzēto īpašo režīmu importa PVN deklarēšanai un samaksai;

uz precēm attiecas atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1186/2009 23. panta 1. punktu vai 25. panta 1. punktu;

sūtījumam ir pievienota CN22 deklarācija vai CN23 deklarācija.

Tādas preces pasta sūtījumā, kuru vērtība nepārsniedz EUR 1 000 un kurām nepiemēro izvedmuitas nodokli, uzskata par deklarētām eksportam, tās izvedot no Savienības muitas teritorijas.

▼M7

4.a

Tādas preces ekspress sūtījumā, kuru vērtība nepārsniedz EUR 1 000 un kurām nepiemēro izvedmuitas nodokli, uzskata par deklarētām eksportam, tās uzrādot izvešanas muitas iestādei, ar nosacījumu, ka muitas dienestiem ir pieejami dati pārvadājuma dokumentā un/vai rēķinā un tie pieņem minētos datus.

▼M6

Līdz datumam, kas ir pirms Padomes Direktīvas (ES) 2017/2455 ( 12 ) 4. panta 1. punkta ceturtajā daļā noteiktās dienas, preces, kuru patiesā vērtība nepārsniedz 22 EUR, uzskata par deklarētām laišanai brīvā apgrozībā, tās uzrādot muitai saskaņā ar Kodeksa 139. pantu, ja muitas dienesti pieņem prasītos datus.

▼M7

Preces, kas pārvietojamas vai izmantojamas militārām darbībām, izmantojot NATO veidlapu 302, uzskata par deklarētām laišanai brīvā apgrozībā, pagaidu ievešanai, eksportam vai reeksportam, tās uzrādot muitai saskaņā ar attiecīgi Kodeksa 139. pantu vai 267. panta 2. punktu, ar nosacījumu, ka muitas dienestiem ir pieejami NATO veidlapas 302 dati un tie pieņem minētos datus.

Šo veidlapu var iesniegt, neizmantojot elektroniskās datu apstrādes metodes.

Preces, kas pārvietojamas vai izmantojamas militārām darbībām, izmantojot ES veidlapu 302, uzskata par deklarētām laišanai brīvā apgrozībā, pagaidu ievešanai, tranzītam, eksportam vai reeksportam, tās uzrādot muitai saskaņā ar attiecīgi Kodeksa 139. pantu vai 267. panta 2. punktu, ar nosacījumu, ka muitas dienestiem ir pieejami 52-01. pielikumā norādītie dati un tie pieņem minētos datus.

Šo veidlapu var iesniegt, neizmantojot elektroniskās datu apstrādes metodes.

Kuģu atkritumus uzskata par deklarētiem laišanai brīvā apgrozībā, tos uzrādot muitai saskaņā ar Kodeksa 139. pantu, ar nosacījumu, ka valsts jūras vienloga sistēmā vai, izmantojot citus kompetentajām iestādēm, tostarp muitai, pieņemamus paziņošanas kanālus, ir iesniegts iepriekšējs paziņojums par atkritumiem atbilstoši Direktīvas (ES) 2019/883 6. pantam.

▼B

142. pants

Preces, ko saskaņā ar 141. pantu nav atļauts deklarēt mutiski

(Kodeksa 158. panta 2. punkts)

Regulas 135. līdz 140. pantu nepiemēro šādām precēm:

preces, attiecībā uz kurām ir nokārtotas formalitātes, lai saņemtu kompensāciju vai finansiālas priekšrocības, kas eksportam paredzētas kopējā lauksaimniecības politikā;

▼M7

preces, attiecībā uz kurām ir iesniegts pieteikums par nodokļa vai citu maksājumu atmaksāšanu, ja vien šāds pieteikums nav saistīts ar tādas muitas deklarācijas laišanai brīvā apgrozībā atzīšanu par nederīgu, kas noformēta par precēm, uz kurām attiecas atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1186/2009 23. panta 1. punktu vai 25. panta 1. punktu;

preces, uz kurām attiecas aizliegumi vai ierobežojumi, izņemot:

preces, ko pārvieto vai izmanto, izmantojot NATO veidlapu 302 vai ES veidlapu 302;

ii)

kuģu atkritumi;

preces, uz kurām attiecas jebkāda cita īpaša formalitāte, kas paredzēta Savienības tiesību aktos, kuri muitas dienestiem ir saistoši, izņemot preces, ko pārvieto vai izmanto, izmantojot NATO veidlapu 302 vai ES veidlapu 302.

▼B

143. pants

Muitas deklarācijas papīra formā

(Kodeksa 158. panta 2. punkts)

Ceļotāji par precēm, ko tie ved līdzi, muitas deklarāciju var iesniegt papīra formā.

▼M7

143.a pants

Deklarācija par zemas vērtības sūtījumu laišanu brīvā apgrozībā

(Kodeksa 6. panta 2. punkts)

Sākot no datuma, kas noteikts Direktīvas (ES) 2017/2455 4. panta 1. punkta ceturtajā daļā, persona var deklarēt preču laišanai brīvā apgrozībā sūtījumu, kuram piemēro atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1186/2009 23. panta 1. punktu vai 25. panta 1. punktu, pamatojoties uz īpašu datu kopu, kura minēta B pielikumā, ar nosacījumu, ka precēm minētajā sūtījumā nepiemēro aizliegumus un ierobežojumus.

▼M6

Atkāpjoties no 1. punkta, īpašo datu kopu zemas vērtības sūtījumiem neizmanto šādiem nolūkiem:

tādu preču laišanai brīvā apgrozībā, uz kuru importu attiecas Direktīvas 2006/112/EK 143. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzētais atbrīvojums no PVN un kuras attiecīgā gadījumā tiek pārvietotas atliktās nodokļa maksāšanas režīma ietvaros saskaņā ar Direktīvas 2008/118/EK 17. pantu;

tādu preču atpakaļievešanai ar laišanu brīvā apgrozībā, uz kuru importu attiecas Direktīvas 2006/112/EK 143. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzētais atbrīvojums no PVN un kuras attiecīgā gadījumā tiek pārvietotas atliktās nodokļa maksāšanas režīma ietvaros saskaņā ar Direktīvas 2008/118/EK 17. pantu.

▼M7

Līdz valstu importa sistēmu, kas minētas Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā, jaunināšanas beigu datumiem, dalībvalstis var paredzēt, ka šā panta 1. punktā minētajai deklarācijai ir piemērojamas datu prasības, kas noteiktas Deleģētās regulas (ES) 2016/341 9. pielikumā.

▼M7

144. pants

Muitas deklarācija par precēm pasta sūtījumos

(Kodeksa 6. panta 2. punkts)

Pasta operators par precēm pasta sūtījumā var iesniegt tādu muitas deklarāciju laišanai brīvā apgrozībā, kurā ietverta B pielikuma H6 slejā minētā samazinātā datu kopa, ja preces atbilst šādiem nosacījumiem:

to vērtība nepārsniedz EUR 1 000 ;

uz tām neattiecas aizliegumi un ierobežojumi.

Līdz valstu importa sistēmu, kas minētas Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā, jaunināšanas beigu datumiem, dalībvalstis var paredzēt, ka šā panta 1. punktā minētā muitas deklarācija laišanai brīvā apgrozībā par precēm pasta sūtījumos, kas nav šīs regulas 143.a pantā minētās preces, ir uzskatāma par iesniegtu un pieņemtu, tās uzrādot muitai, ar nosacījumu, ka precēm ir pievienota CN22 deklarācija vai CN23 deklarācija.

▼B

2. iedaļa

Vienkāršotas muitas deklarācijas

145. pants

Nosacījumi atļaujas saņemšanai vienkāršotas muitas deklarācijas regulārai izmantošanai

(Kodeksa 166. panta 2. punkts)

Atļauju regulāri piemērot precēm muitas procedūru, izmantojot vienkāršoto deklarāciju saskaņā ar Kodeksa 166. panta 2. punktu, piešķir tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

pieteikuma iesniedzējs atbilst Kodeksa 39. panta a) apakšpunktā noteiktajam kritērijam;

attiecīgā gadījumā pieteikuma iesniedzēja rīcībā ir atbilstošas procedūras importa un eksporta licenču apstrādei saistībā ar aizliegumiem un ierobežojumiem, tostarp tādi pasākumi, ar kuriem nodrošina tādu preču, uz kurām attiecas aizliegumi un ierobežojumi, nošķiršanu no citām precēm, un to atbilstību minētajiem aizliegumiem un ierobežojumiem.

Uzskatāms, ka AEOC atļaujas turētāji izpilda 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētos nosacījumus, ja to uzskaite ir piemērota tam, lai muitas procedūras piemērošanā precēm izmantotu vienkāršoto deklarāciju.

▼M7

146. pants

Papildu deklarācija

(Kodeksa 167. panta 1. punkts)

Ja muitas dienestiem ir jāiegrāmato ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summa, kas maksājama saskaņā ar Kodeksa 105. panta 1. punkta pirmo daļu, tad Kodeksa 167. panta 1. punkta pirmajā daļā minētais termiņš papildu deklarācijas iesniegšanai, ja konkrētā deklarācija ir vispārīga, ir 10 dienas no preču izlaišanas datuma.

Ja saskaņā ar Kodeksa 105. panta 1. punkta otro daļu tiek veikta iegrāmatošana vai ja nav radies muitas parāds un papildu deklarācija ir periodiska vai apkopojoša, papildu deklarācijas aptvertais laikposms nepārsniedz vienu kalendāro mēnesi.

Termiņš periodiskas vai apkopojošas papildu deklarācijas iesniegšanai ir 10 dienas no dienas, kad beidzas papildu deklarācijā aptvertais laikposms.

3.a

Ja nav radies muitas parāds, tad termiņš papildu deklarācijas iesniegšanai nepārsniedz 30 dienas no preču izlaišanas dienas.

3.b

Muitas dienesti pienācīgi pamatotos gadījumos pieļauj garāku termiņu 1., 3. vai 3.a pantā minētās papildu deklarācijas iesniegšanai. Minētais termiņš nepārsniedz 120 dienas no preču izlaišanas dienas. Tomēr pienācīgi pamatotos ārkārtas apstākļos, kas saistīti ar preču muitas vērtību, minēto termiņu var pagarināt vēl vairāk, tomēr tas nedrīkst pārsniegt divus gadus no preču izlaišanas dienas.

Līdz attiecīgajiem AES sistēmas ieviešanas un attiecīgo valstu importa sistēmu, kas minētas Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā, jaunināšanas beigu datumiem un neskarot Kodeksa 105. panta 1. punktu, muitas dienesti var atļaut piemērot citus termiņus, nevis tos, kas minēti šā panta 1. līdz 3.b punktā.

147. pants

Termiņš, kad deklarētāja rīcībā jābūt pavaddokumentiem saistībā ar papildu deklarācijām

(Kodeksa 167. panta 1. punkts)

Pavaddokumenti, kas trūkuši vienkāršotās deklarācijas iesniegšanas laikā, ir deklarētāja rīcībā termiņā, kas papildu deklarācijas iesniegšanai ir paredzēts saskaņā ar 146. panta 1., 3., 3.a, 3.b vai 4. punktu.

▼B

3. iedaļa

Noteikumi, kas attiecas uz visām muitas deklarācijām

148. pants

Muitas deklarācijas atzīšana par nederīgu pēc preču izlaišanas

(Kodeksa 174. panta 2. punkts)

Ja ir konstatēts, ka preces, kuras bija jādeklarē citai procedūrai, ir kļūdas dēļ deklarētas tādai muitas procedūrai, kurā rodas ievedmuitas nodokļa parāds, tad muitas deklarāciju atzīst par nederīgu pēc preču izlaišanas, pamatojoties uz deklarētāja iesniegtu pamatotu pieteikumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

pieteikums ir iesniegts 90 dienu laikā no deklarācijas pieņemšanas dienas;

preces nav izmantotas tādā veidā, kas nesader ar muitas procedūru, kurai tās būtu deklarējamas, ja nebūtu pieļauta kļūda;

kļūdainās deklarēšanas laikā bija izpildīti nosacījumi, lai precēm piemērotu to muitas procedūru, kurai tās būtu deklarējamas, ja nebūtu pieļauta kļūda;

ir iesniegta muitas deklarācija tai procedūrai, kurai preces būtu deklarējamas, ja nebūtu pieļauta kļūda.

Ja ir konstatēts, ka preces ir kļūdas dēļ citu preču vietā deklarētas tādai muitas procedūrai, kurā rodas ievedmuitas nodokļa parāds, tad muitas deklarāciju atzīst par nederīgu pēc preču izlaišanas, pamatojoties uz deklarētāja iesniegtu pamatotu pieteikumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

pieteikums ir iesniegts 90 dienu laikā no deklarācijas pieņemšanas dienas;

kļūdaini deklarētās preces nav izmantotas citādāk, nekā ir bijis atļauts attiecībā uz to sākotnējo stāvokli un ir atjaunotas to sākotnējā stāvoklī;

tām precēm, kas ir kļūdaini deklarētas, un tām precēm, ko deklarētājs bija paredzējis deklarēt, ir viena un tā pati kompetentā muitas iestāde;

preces ir deklarējamas tai pašai muitas procedūrai kā kļūdaini deklarētās preces.

Ja preces, kuras ir pārdotas ar distances līgumu atbilstoši definīcijai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/83/ES ( 13 ) 2. panta 7. punktā, ir laistas brīvā apgrozībā un ir nosūtītas atpakaļ, tad muitas deklarāciju atzīst par nederīgu pēc preču izlaišanas, pamatojoties uz deklarētāja iesniegtu pamatotu pieteikumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

pieteikums ir iesniegts 90 dienu laikā no muitas deklarācijas pieņemšanas dienas;

preces ir eksportētas ar nolūku tās nosūtīt atpakaļ uz sākotnējo piegādātāja adresi vai uz citu adresi, ko norādījis minētais piegādātājs.

Papildus šā panta 1., 2. un 3. punktā minētajiem gadījumiem muitas deklarācijas atzīst par nederīgām pēc preču izlaišanas, pamatojoties uz deklarētāja iesniegtu pamatotu pieteikumu, jebkurā no šādiem gadījumiem:

ja preces ir izlaistas eksportam, reeksportam vai izvešanai pārstrādei un ja tās nav atstājušas Savienības muitas teritoriju;

ja Savienības preces ir kļūdas dēļ deklarētas muitas procedūrai, kas piemērojama ārpussavienības precēm, un ja pēc tam ar T2L, T2LF vai ar muitas preču manifestu ir pierādīts to Savienības preču muitas statuss;

ja preces ir kļūdaini deklarētas vairāk nekā vienā muitas deklarācijā;

ja ar atpakaļejošu spēku ir piešķirta Kodeksa 211. panta 2. punktā paredzētā atļauja;

ja Savienības precēm bijusi piemērota procedūra uzglabāšanai muitas noliktavā saskaņā ar Kodeksa 237. panta 2. punktu un ja tām vairs nav iespējams piemērot minēto procedūru saskaņā ar Kodeksa 237. panta 2. punktu;

▼M11

preces ir laistas brīvā apgrozībā un muitas dienestiem ir sniegti pierādījumi, ka preces nav izmantotas vai patērētas Savienības muitas teritorijā, ar noteikumu, ka:

pieteikums ir iesniegts 1 gada laikā no muitas deklarācijas pieņemšanas dienas;

ii)

preces bez maksas tika nodotas labdarības vai filantropiskām organizācijām, kuras darbojas Savienības muitas teritorijā, un iii) punktā minētās muitas deklarācijas pieņemšanas brīdī precēm būtu tiesības uz atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa, ja tās tiktu laistas brīvā apgrozībā; un

iii)

šīs labdarības vai filantropiskās organizācijas līdz i) punktā noteiktajam termiņam ir iesniegušas muitas deklarāciju vai to uzdevumā ir iesniegta muitas deklarācija par attiecīgo preču laišanu brīvā apgrozībā ar pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa.

▼B

Muitas deklarāciju par precēm, uz kurām attiecināms izvedmuitas nodoklis, pieteikums par ievedmuitas nodokļa atmaksāšanu, kompensācijas vai citi eksportam paredzēti maksājumi vai citi īpaši eksportam piemērojami pasākumi, var atzīt par nederīgu saskaņā ar 4. punkta a) apakšpunktu vienīgi tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

deklarētājs eksporta muitas iestādei vai izvešanas pārstrādei gadījumā – piemērošanas muitas iestādei sniedz pierādījumus par to, ka preces nav atstājušas Savienības muitas teritoriju;

ja muitas deklarācija ir papīra formā, deklarētājs eksporta muitas iestādei vai izvešanas pārstrādei gadījumā – piemērošanas muitas iestādei atdod visus muitas deklarācijas eksemplārus un visus citus dokumentus, kas tam ir izdoti deklarācijas pieņemšanas laikā;

deklarētājs eksporta muitas iestādei pierāda, ka ir atmaksātas visas kompensācijas un citi maksājumi vai finansiālas priekšrocības, kas piešķirtas saistībā ar attiecīgo preču eksportu, vai ka kompetentās iestādes ir veikušas nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka minētās summas netiek izmaksātas;

deklarētājs izpilda visas citas saistības, kas tam ir jāievēro attiecībā uz precēm;

atceļ visas korekcijas, kas izdarītas tajā eksporta licencē, kura uzrādīta kā muitas deklarācijas pavaddokuments.

4. iedaļa

Citi vienkāršojumi

149. pants

Centralizētās muitošanas atļauju piešķiršanas nosacījumi

(Kodeksa 179. panta 1. punkts)

Lai atļautu centralizēto muitošanu saskaņā ar Kodeksa 179. pantu, pieteikumiem par centralizēto muitošanu jāattiecas uz jebko no turpmāk norādītā:

laišanu brīvā apgrozībā;

uzglabāšanu muitas noliktavā;

pagaidu ievešanu;

galapatēriņu;

ievešanu pārstrādei;

izvešanu pārstrādei;

eksportu;

reeksportu.

Ja muitas deklarācija ir ieraksts deklarētāja reģistros, centralizēto muitošanu atļauj, ja ir ievēroti 150. pantā izklāstītie nosacījumi.

150. pants

Ieraksta deklarētāja reģistros atļauju piešķiršanas nosacījumi

(Kodeksa 182. panta 1. punkts)

Atļauju iesniegt muitas deklarāciju kā ierakstu deklarētāja reģistros piešķir gadījumā, ja pieteikuma iesniedzēji pierāda, ka tie izpilda Kodeksa 39. panta a), b) un d) apakšpunktā izklāstītos kritērijus.

Atļauju iesniegt muitas deklarāciju kā ierakstu deklarētāja reģistros saskaņā ar Kodeksa 182. panta 1. punktu piešķir tad, ja pieteikums attiecas uz jebko no turpmāk norādītā:

laišanu brīvā apgrozībā;

uzglabāšanu muitas noliktavā;

pagaidu ievešanu;

galapatēriņu;

ievešanu pārstrādei;

izvešanu pārstrādei;

eksportu un reeksportu.

Ja atļaujas pieteikums attiecas uz laišanu brīvā apgrozībā, atļauju nepiešķir:

▼M7

tādu preču laišanai brīvā apgrozībā, kuras ir atbrīvotas no PVN saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 143. panta 1. punkta d) apakšpunktu un kuras attiecīgā gadījumā pārvieto atliktās nodokļa maksāšanas režīma ietvaros saskaņā ar Direktīvas 2008/118/EK 17. pantu;

tādu preču atpakaļievešanai ar laišanu brīvā apgrozībā, kuras ir atbrīvotas no PVN saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 143. panta 1. punkta d) apakšpunktu un kuras attiecīgā gadījumā pārvieto atliktās nodokļa maksāšanas režīma ietvaros saskaņā ar Direktīvas 2008/118/EK 17. pantu.

▼B

Ja pieteikums atļaujas saņemšanai attiecas uz eksportu un reeksportu, atļauju piešķir vienīgi tad, ja ir izpildīti abi turpmāk norādītie nosacījumi:

pienākumu iesniegt pirmsizvešanas deklarāciju atceļ saskaņā ar Kodeksa 263. panta 2. punktu;

eksporta muitas iestāde ir arī izvešanas muitas iestāde, vai eksporta muitas iestāde un izvešanas muitas iestāde piemēro tādu režīmu, kas nodrošina preču muitas uzraudzību izvešanas laikā.

Ja pieteikums atļaujas saņemšanai attiecas uz eksportu un reeksportu, akcīzes preču eksportu atļauj vienīgi tad, ja ir piemērojams Direktīvas 2008/118/EK 30. pants.

Ieraksta deklarētāja reģistros atļauju nepiešķir gadījumā, ja pieteikums attiecas uz tādu procedūru, kurai saskaņā ar 181. pantu ir nepieciešama standartizēta informācijas apmaiņa muitas dienestu starpā, ja vien muitas dienesti nevienojas par citu elektroniskās informācijas apmaiņas līdzekļu izmantošanu.

151. pants

Pašnovērtējuma atļauju piešķiršanas nosacījumi

(Kodeksa 185. panta 1. punkts)

Ja Kodeksa 185. panta 2. punktā minētais pieteikuma iesniedzējs ir ieraksta deklarētāja reģistros atļaujas turētājs, tad pašnovērtējuma atļauju piešķir tad, ja pieteikums pašnovērtējuma atļaujas saņemšanai attiecas uz 150. panta 2. punktā minētajām muitas procedūrām vai uz reeksportu.

152. pants

Ar pašnovērtējumu saistītās muitas formalitātes un kontrole

(Kodeksa 185. panta 1. punkts)

Pašnovērtējuma atļauju turētāji var saņemt atļauju muitas uzraudzībā veikt kontroli par aizliegumu un ierobežojumu ievērošanu, kā noteikts atļaujā.

3. NODAĻA

Preču izlaišana

153. pants

Izlaišana, kas nav atkarīga no galvojuma sniegšanas

(Kodeksa 195. panta 2. punkts)

Ja pirms tādu preču izlaišanas, uz kurām attiecas pieprasījums piešķirt tarifu kvotu, attiecīgā tarifu kvota nav uzskatāma par kritisku, tad preču izlaišana nav atkarīga no galvojuma sniegšanas par minētajām precēm.

154. pants

Preču izlaišanas paziņojums

(Kodeksa 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

Ja muitas procedūras vai reeksporta deklarācija ir iesniegta, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskas datu apstrādes metodes, muitas dienesti var deklarētāja informēšanai par preču izlaišanu izmantot tādus līdzekļus, kas nav elektroniskas datu apstrādes metodes.

Ja preces pirms to izlaišanas atradās pagaidu uzglabāšanā un muitas dienestiem par preču izlaišanu ir jāinformē attiecīgās pagaidu uzglabāšanas vietas darbības atļaujas turētājs, informāciju var sniegt, izmantojot tādus līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

VI SADAĻA

LAIŠANA BRĪVĀ APGROZĪBĀ UN ATBRĪVOŠANA NO IEVEDMUITAS NODOKĻA

1. NODAĻA

Laišana brīvā apgrozībā

155. pants

Atļauja sagatavot banānu svēršanas sertifikātus

(Kodeksa 163. panta 3. punkts)

Muitas dienesti piešķir atļauju sagatavot tādus standarta muitas deklarāciju pavaddokumentus, ar kuriem apliecina svaigu banānu, ko klasificē ar KN kodu 0803 90 10 un kam piemērojams ievedmuitas nodoklis, svēršanu (“banānu svēršanas sertifikāti”), ja šādas atļaujas pieteikuma iesniedzējs izpilda šādus kritērijus:

atbilst Kodeksa 39. panta a) punktā noteiktajam kritērijam;

ir iesaistīts svaigu banānu, ko klasificē ar KN kodu 0803 90 10 un kam piemērojams ievedmuitas nodoklis, importēšanā, pārvadāšanā, uzglabāšanā vai apstrādē;

sniedz nepieciešamās garantijas par svēršanas darbību pienācīgu veikšanu;

tā rīcībā ir piemērotas svēršanas iekārtas;

tas veic uzskaiti, kura ļauj muitas dienestiem veikt nepieciešamo kontroli.

156. pants

Termiņš

(Kodeksa 22. panta 3. punkts)

Lēmumu par pieteikumu saņemt 155. pantā minēto atļauju pieņem bez kavēšanās un vēlākais 30 dienu laikā no pieteikuma pieņemšanas dienas.

157. pants

Banānu svēršanas sertifikāta paziņošanas līdzekļi

(Kodeksa 6. panta 2. punkts un 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

Banānu svēršanas sertifikātus var sagatavot un iesniegt, izmantojot citus līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

2. NODAĻA

Atbrīvošana no ievedmuitas nodokļa

1. iedaļa

Atpakaļnosūtītas preces

158. pants

Preces, ko uzskata par atpakaļnosūtītām tādā stāvoklī, kādā tās tika eksportētas

(Kodeksa 203. panta 5. punkts)

Preces uzskata par atpakaļnosūtītām tādā stāvoklī, kādā tās tika eksportētas, ja pēc to eksportēšanas no Savienības muitas teritorijas tām nav veikta cita apstrāde vai citas darbības kā vien tāda apstrāde vai darbības, kas pārveido to izskatu vai kas nepieciešamas to labošanai, atjaunošanai labā stāvoklī vai saglabāšanai labā stāvoklī.

Preces uzskata par atpakaļnosūtītām tādā stāvoklī, kādā tās tika eksportētas, ja pēc to eksportēšanas no Savienības muitas teritorijas tām ir veikta arī cita apstrāde vai citas darbības, ne vien tāda apstrāde vai darbības, kas pārveido to izskatu vai kas nepieciešamas to labošanai, atjaunošanai labā stāvoklī vai saglabāšanai labā stāvoklī, taču pēc šādas apstrādes vai šādu darbību sākšanas ir kļuvis skaidrs, ka tās ir nepiemērotas paredzētajam preču lietojumam.

Ja 1. vai 2. punktā minētajām precēm ir veikta tāda apstrāde vai tādas darbības, kuru dēļ tām būtu uzliekams ievedmuitas nodoklis, ja tām būtu piemērota izvešanas pārstrādei procedūra, minētās preces vienīgi tad uzskata par atpakaļnosūtītām tādā stāvoklī, kādā tās tika izvestas, ja minētā apstrāde vai minētās darbības, tostarp rezerves daļu iekļaušana, nepārsniedz to, kas ir obligāti nepieciešams, lai preces varētu lietot tādā pašā veidā kā eksportēšanas no Savienības muitas teritorijas laikā.

159. pants

Preces, par kurām eksportēšanas laikā gūtas priekšrocības no pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku

(Kodeksa 204. pants)

Atpakaļnosūtītām precēm, par kurām eksportēšanas laikā ir gūtas priekšrocības no pasākumiem, kas pieņemti saistībā ar kopējo lauksaimniecības politiku, piešķir atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

kompensācijas vai citi ar pasākumiem saistītie maksājumi ir atmaksāti, kompetentās iestādes ir veikušas visas nepieciešamās darbības, lai ieturētu summas, kas par šīm precēm maksājamas saistībā ar pasākumiem, vai ir atceltas citas piešķirtās finansiālās priekšrocības;

uz precēm attiecās viena no šādām situācijām:

tās nevarēja laist tirgū tajā valstī, uz kuru tās bija nosūtītas;

ii)

saņēmējs tās nosūtīja atpakaļ kā preces ar trūkumiem vai līgumam neatbilstošas preces;

iii)

tās tika atpakaļievestas Savienības muitas teritorijā, jo tās nebija iespējams lietot paredzētajam mērķim tādu apstākļu dēļ, ko eksportētājs nespēj ietekmēt;

preces ir deklarētas laišanai brīvā apgrozībā Savienības muitas teritorijā 12 mēnešu laikā no muitas formalitāšu, kas saistītas ar to eksportu, pabeigšanas dienas vai vēlāk, ja to pienācīgi pamatotos gadījumos atļāvuši atpakaļievešanas dalībvalsts muitas dienesti.

Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktā minētie gadījumi ir šādi:

preces uz Savienības muitas teritoriju nosūtītas atpakaļ tādēļ, ka pirms piegādes saņēmējam ir bojātas vai nu pašas preces, vai arī transportlīdzeklis, ar kurām tās pārvadātas;

preces sākotnēji eksportētas ar nolūku tās patērēt vai pārdot tirdzniecības izstādēs vai tamlīdzīgā pasākuma laikā, tomēr nav tādā veidā patērētas vai pārdotas;

preces nebija iespējams piegādāt saņēmējam, jo tas fiziski vai juridiski nav spējis pildīt līgumu, uz kura pamata preces eksportētas;

dabisku, politisku vai sociālu traucējumu dēļ preces nebija iespējams piegādāt saņēmējam vai tās saņēmēju sasniedza pēc līgumiskā piegādes datuma;

augļi un dārzeņi, uz kuriem attiecas kopīga minēto produktu tirgus organizācija, ir eksportēti un nosūtīti pārdošanai konsignācijā, tomēr nav pārdoti galamērķa valsts tirgū.

160. pants

Informācijas lapas INF 3 paziņošanas līdzekļi

(Kodeksa 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

Dokumentu, kas apliecina, ka ir izpildīti nosacījumi, lai saņemtu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa (“informācijas lapa INF 3”) var paziņot, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

VII SADAĻA

ĪPAŠAS PROCEDŪRAS

1. NODAĻA

Vispārēji noteikumi

1. iedaļa

Pieteikums atļaujas saņemšanai

161. pants

Pieteikuma iesniedzējs veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības muitas teritorijas

(Kodeksa 211. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

Atkāpjoties no Kodeksa 211. panta 3. punkta a) apakšpunkta, muitas dienesti var atsevišķos gadījumos, ja tie uzskata to par pamatotu, piešķirt atļauju galapatēriņa procedūrai vai ievešanas pārstrādei procedūrai tādām personām, kuras veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības muitas teritorijas.

162. pants

Pieteikuma iesniegšanas vieta gadījumā, ja pieteikuma iesniedzējs veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības muitas teritorijas

(Kodeksa 22. panta 1. punkts)

Ja galapatēriņa procedūras atļaujas pieteikuma iesniedzējs veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības muitas teritorijas, tad, atkāpjoties no noteikumiem Kodeksa 22. panta 1. punkta trešajā daļā, kompetentais muitas dienests ir muitas dienests tajā vietā, kur preces lietos pirmo reizi.

Ja ievešanas pārstrādei procedūras atļaujas pieteikuma iesniedzējs veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības muitas teritorijas, tad, atkāpjoties no noteikumiem Kodeksa 22. panta 1. punkta trešajā daļā, kompetentais muitas dienests ir muitas dienests tajā vietā, kur preces pārstrādās pirmo reizi.

163. pants

Pieteikums atļaujas saņemšanai, ko iesniedz muitas deklarācijas veidā

(Kodeksa 6. panta 1. punkts, 6. panta 2. punkts, 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 211. panta 1. punkts)

Muitas deklarāciju, kurā ir norādīti papildu datu elementi, kā izklāstīts A pielikumā, uzskata par pieteikumu atļaujas saņemšanai jebkurā no šādiem gadījumiem:

precēm ir paredzēts piemērot pagaidu ievešanas procedūru, ja vien muitas dienesti nav pieprasījuši iesniegt oficiālu pieteikumu 236. panta b) apakšpunktā paredzētajos gadījumos;

precēm paredzēts piemērot galapatēriņa procedūru un pieteikuma iesniedzējs plāno preces pilnībā izmantot paredzētajam galapatēriņam;

precēm, izņemot 71-02. pielikumā minētās preces, paredzēts piemērot ievešanas pārstrādei procedūru;

precēm, izņemot 71-02. pielikumā minētās preces, paredzēts piemērot izvešanas pārstrādei procedūru;

ja ir piešķirta atļauja izmantot izvešanas pārstrādei procedūru un aizstājējproduktus ir paredzēts laist brīvā apgrozībā, izmantojot standartizētās informācijas apmaiņas sistēmu, kas nav paredzēts minētajā atļaujā;

ja pēc izvešanas pārstrādei pārstrādes produktus ir paredzēts laist brīvā apgrozībā un pārstrādes darbības skar nekomerciālas preces;

▼M7

ja 71-02. pielikumā norādītajām precēm, kuru muitas vērtība nepārsniedz EUR 150 000 , jau ir piemērota vai tiks piemērota ievešanas pārstrādei procedūra un ja tās paredzēts iznīcināt muitas uzraudzībā pienācīgi pamatotos ārkārtas apstākļos.

▼B

Šā panta 1. punktu nepiemēro jebkurā no šādiem gadījumiem:

vienkāršotajā deklarēšanā;

centralizētajā muitošanā;

attiecībā uz ierakstu deklarētāja reģistros;

attiecībā uz pieteikumiem tādu atļauju saņemšanai, kuras skar vairāk nekā vienu dalībvalsti, izņemot pagaidu ievešanas atļaujas;

ja saskaņā ar Kodeksa 223. pantu ir iesniegts pieteikums līdzvērtīgu preču izmantošanai;

ja kompetentais muitas dienests deklarētāju informē par to, ka ir nepieciešams ekonomisko nosacījumu izvērtējums saskaņā ar Kodeksa 211. panta 6. punktu;

▼M7 —————

▼B

ja ir iesniegts pieteikums atļaujas saņemšanai ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar Kodeksa 211. panta 2. punktu, izņemot šā panta 1. punkta e) vai f) apakšpunktā minētos gadījumus.

Ja muitas dienesti uzskata, ka pagaidu ievešanas procedūras piemērošana transportlīdzekļiem vai transportlīdzekļu rezerves daļām, palīgierīcēm un aprīkojumam varētu būt saistīta ar nopietnu risku, ka netiks ievērotas saistības, kas noteiktas tiesību aktos muitas jomā, tad 1. punktā minēto muitas deklarāciju nevar iesniegt ►C2 mutiski vai saskaņā ar 141. pantu ◄ . Minētajā gadījumā muitas dienesti pēc preču uzrādīšanas muitā par to bez kavēšanās informē deklarētāju.

Šā panta 1. punktā noteikto pienākumu norādīt papildu datu elementus nepiemēro šāda veida deklarāciju gadījumā:

muitas deklarācijas laišanai brīvā apgrozībā, kas iesniegtas mutiski saskaņā ar 135. pantu;

muitas deklarācijas pagaidu ievešanai vai reeksporta deklarācijas, kas iesniegtas mutiski saskaņā ar 136. pantu;

tādas muitas deklarācijas pagaidu ievešanai vai tādas reeksporta deklarācijas saskaņā ar 139. pantu, kuras uzskata par iesniegtām saskaņā ar 141. pantu.

ATA un CPD karnetes uzskata par pieteikumiem pagaidu ievešanas atļaujas saņemšanai, ja attiecībā uz tām ir izpildīti šādi kritēriji:

karnete ir izdota ATA konvencijas vai Stambulas konvencijas līgumslēdzējā pusē un to ir apstiprinājusi un garantējusi asociācija, kura ir Stambulas konvencijas A pielikuma 1. panta d) apakšpunktā definētās garantējošo asociāciju saimes daļa;

karnete attiecas uz tādām precēm un lietojumiem, kurus aptver Konvencija, uz kuras pamata izdota attiecīgā karnete;

muitas iestādes ir apstiprinājušas karneti;

karnete ir derīga visā Savienības muitas teritorijā.

164. pants

Pieteikums atļaujas atjaunošanai vai grozīšanai

(Kodeksa 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

Muitas dienesti var atļaut Kodeksa 211. panta 1. punktā minēto pieteikumu atļaujas atjaunošanai vai grozīšanai iesniegt rakstveidā.

165. pants

Pavaddokuments pagaidu ievešanas mutiskai muitas deklarācijai

(Kodeksa 6. panta 2. punkts, 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 211. panta 1. punkts)

Ja mutisko muitas deklarāciju uzskata par pieteikumu pagaidu ievešanas atļaujas saņemšanai saskaņā ar 163. pantu, deklarētājs uzrāda pavaddokumentu, kura paraugs iekļauts 71-01. pielikumā.

2. iedaļa

Lēmuma pieņemšana par pieteikumu

166. pants

Ekonomisko nosacījumu izvērtēšana

(Kodeksa 211. panta 3. un 4. punkts)

Kodeksa 211. panta 4. punkta b) apakšpunktā izklāstīto nosacījumu nepiemēro ievešanas pārstrādei atļaujām, izņemot šādus gadījumus:

ievedmuitas nodokļa summas aprēķins ir veikts saskaņā ar Kodeksa 86. panta 3. punktu, un ir pierādījumi tam, ka var tikt nelabvēlīgi ietekmētas būtiskas Savienības ražotāju intereses, un uz šo gadījumu neattiecas 167. panta 1. punkta a) līdz f) apakšpunkts;

▼M7

ievedmuitas nodokļa summas aprēķins ir veikts saskaņā ar Kodeksa 85. pantu, un precēm, kam paredzēts piemērot ievešanas pārstrādei procedūru, būtu piemērojams lauksaimniecības vai tirdzniecības politikas pasākums tādā gadījumā, ja preces būtu deklarētas laišanai brīvā apgrozībā, un uz šo gadījumu neattiecas 167. panta 1. punkta l), h), i), m) vai p) apakšpunkts;

▼B

ievedmuitas nodokļa summas aprēķins ir veikts saskaņā ar Kodeksa 85. pantu, un precēm, kam paredzēts piemērot ievešanas pārstrādei procedūru, nebūtu piemērojams lauksaimniecības vai tirdzniecības politikas pasākums, provizorisks vai galīgs antidempinga maksājums, kompensācijas maksājums, aizsardzības pasākums vai papildu maksājums, kas saistīts ar koncesiju apturēšanu, tādā gadījumā, ja preces būtu deklarētas laišanai brīvā apgrozībā, un ir pieradījumi tam, ka var tikt nelabvēlīgi ietekmētas būtiskas Savienības ražotāju intereses, un uz šo gadījumu neattiecas 167. panta 1. punkta g) līdz s) apakšpunkts.

Kodeksa 211. panta 4. punkta b) apakšpunktā izklāstīto nosacījumu nepiemēro izvešanas pārstrādei atļaujām, izņemot gadījumus, kad ir pierādījumi tam, ka var tikt nelabvēlīgi ietekmētas būtiskas Savienības ražotāju intereses attiecībā uz precēm, kas minētas 71-02. pielikumā, un preces nav paredzēts labot.

167. pants

Gadījumi, kad ekonomiskie nosacījumi ir uzskatāmi par izpildītiem attiecībā uz ievešanu pārstrādei

(Kodeksa 211. panta 5. punkts)

Ekonomiskie nosacījumi attiecībā uz ievešanu pārstrādei ir uzskatāmi par izpildītiem, ja pieteikums attiecas uz jebkuru no šādām darbībām:

tādu preču pārstrāde, kuras nav minētas 71-02. pielikumā;

labošana;

tādu preču pārstrāde, kuras tieši vai netieši ir nodotas atļaujas turētāja rīcībā un tiek pārstrādātas atbilstoši specifikācijām, tādas personas uzdevumā, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības muitas teritorijas, parasti atlīdzinot vienīgi pārstrādes izmaksas;

cieto kviešu pārstrāde mīklas (pastas) izstrādājumos;

ievešanas pārstrādei procedūras piemērošana precēm, ievērojot daudzuma ierobežojumus, ko nosaka, pamatojoties uz bilanci saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 510/2014 ( 14 ) 18. pantu;

tādu preču pārstrāde, kuras ir minētas 71-02. pielikumā, jebkurā no šādiem gadījumiem:

nav pieejamas Savienībā ražotas preces ar tādu pašu 8-ciparu KN kodu un ar tādu pašu tirdzniecisko kvalitāti un tehniskajiem parametriem kā tās preces, kuras paredzēts ievest izmantošanai plānotajās pārstrādes darbībās;

ii)

pastāv cenu atšķirība starp Savienībā ražotajām precēm un ievedamajām precēm, ja salīdzināmu preču izmantošana nav iespējama tādēļ, ka to cenas dēļ plānotais tirdzniecības darījums kļūtu ekonomiski neizdevīgs;

iii)

līgumsaistības, proti, tādi gadījumi, kad salīdzināmās preces neatbilst līgumā noteiktajām pircēja, kas ir no trešās valsts, prasībām attiecībā uz pārstrādes produktiem, vai tādi gadījumi, kad saskaņā ar līgumu pārstrādes produkti ir iegūstami no tādām precēm, kurām paredzēts piemērot ievešanas pārstrādei procedūru tādēļ, lai ievērotu noteikumus par rūpnieciskā vai komerciālā īpašuma tiesību aizsardzību;

iv)

preču pārstrāde ar nolūku nodrošināt to atbilstību tehniskām prasībām, lai tās varētu laist brīvā apgrozībā;

nekomerciālu preču pārstrāde;

tādu preču pārstrāde, kuras iegūtas uz tādas iepriekš izdotas atļaujas pamata, kuras izdošanai bijusi vajadzīga ekonomisko nosacījumu izvērtēšana;

palmu eļļas un kokosriekstu eļļas cieto un šķidro frakciju un kokosriekstu eļļas, palmu kodolu eļļas, babasū eļļas un rīcineļļas šķidro frakciju pārstrāde produktos, ko nav paredzēts izmantot pārtikas nozarē;

▼M7

pārstrāde produktos, kas iekļaujami vai izmantojami tādā gaisa kuģī, kuram ir izdots autorizēts izmantošanas sertifikāts (EASA 1. veidlapa) vai līdzvērtīgs sertifikāts, kā norādīts Padomes Regulas (ES) Nr. 2018/581 ( 15 ) 2. pantā;

▼B

pārstrāde produktos, uz kuriem attiecas autonoma ievedmuitas nodokļa apturēšana attiecībā uz konkrētiem ieročiem un militāro aprīkojumu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 150/2003 ( 16 );

preču pārstrāde paraugos;

jebkāda veida elektronisku komponentu, daļu, bloku vai jebkādu citu materiālu pārstrāde informācijas tehnoloģiju produktos;

preču, ko klasificē ar KN kodiem 2707 vai 2710 pārstrāde produktos, ko klasificē ar KN kodiem 2707 , 2710 vai 2902 ;

pārstrāde atkritumos un lūžņos, iznīcināšana, daļu vai komponentu atjaunošana;

denaturēšana;

parastie apstrādes veidi, kas minēti Kodeksa 220. pantā;

preču, kam paredzēts piemērot ievešanas pārstrādei procedūru, kopējā vērtība vienam pieteikuma iesniedzējam vienā kalendārajā gadā par katru 8-ciparu KN kodu nepārsniedz EUR 150 000 tādām precēm, uz kurām attiecas 71-02. pielikums, un EUR 300 000 pārējām precēm, izņemot gadījumus, kad precēm, kurām paredzēts piemērot ievešanas pārstrādei procedūru, būtu piemērojams provizorisks vai galīgs antidempinga maksājums, kompensācijas maksājums, aizsardzības pasākums vai papildu maksājums, kas saistīts ar koncesiju apturēšanu, tādā gadījumā, ja preces būtu deklarētas laišanai brīvā apgrozībā.

Šā panta 1. punkta f) apakšpunkta i) punktā minētā preču nepieejamība aptver šādus gadījumus:

Savienības muitas teritorijā salīdzināmas preces vispār netiek ražotas;

nav pieejams pietiekams minēto preču daudzums, lai veiktu paredzētās pārstrādes darbības;

neraugoties uz savlaicīgi iesniegtu pieprasījumu, paredzētā tirdzniecības darījuma laikā nav iespējams pieteikuma iesniedzējam darīt pieejamas salīdzināmas Savienības preces.

▼M7 —————

▼B

169. pants

Līdzvērtīgu preču izmantošanas atļauja

(Kodeksa 223. panta 1., 2. punkts un 3. punkta c) apakšpunkts)

Kodeksa 223. panta 2. punktā paredzētās atļaujas piešķiršanas nolūkiem nav nozīmes tam, vai līdzvērtīgu preču izmantošana ir sistemātiska.

Kodeksa 223. panta 1. punkta pirmajā daļā minēto līdzvērtīgo preču izmantošanas atļauju nepiešķir, ja precēm, kurām piemēro īpašo procedūru, būtu piemērojams pagaidu vai galīgs antidempinga maksājums, kompensācijas maksājums, aizsardzības maksājums vai papildu maksājums, kas saistīts ar koncesiju apturēšanu, gadījumā, ja preces tiktu deklarētas laišanai brīvā apgrozībā.

Kodeksa 223. panta 1. punkta otrajā daļā minēto līdzvērtīgo preču izmantošanas atļauju nepiešķir, ja ārpussavienības precēm, ko pārstrādā to Savienības preču vietā, kurām piemērota izvešanas pārstrādei procedūra, būtu piemērojams pagaidu vai galīgs antidempinga maksājums, kompensācijas maksājums, aizsardzības maksājums vai papildu maksājums, kas saistīts ar koncesiju apturēšanu, gadījumā, ja preces tiktu deklarētas laišanai brīvā apgrozībā.

Līdzvērtīgu preču izmantošanas atļauju nepiešķir attiecībā uz ievešanas muitas noliktavā procedūru, ko piemēro tādām ārpussavienības precēm, kuras minētas 71-02. pielikumā.

Līdzvērtīgu preču izmantošanas atļauju nepiešķir attiecībā uz tādām precēm vai produktiem, kuri ir ģenētiski modificēti vai satur ģenētiski modificētus elementus.

Atkāpjoties no Kodeksa 223. panta 1. punkta, ievešanā pārstrādei par līdzvērtīgām precēm uzskata šādas preces:

preces augstākā pārstrādes pakāpē nekā tās ārpussavienības preces, kurām piemēro ievešanas pārstrādei procedūru, ja būtiska daļa no šo līdzvērtīgo preču pārstrādes darbībām notiek atļaujas turētāja uzņēmumā vai tādā uzņēmumā, ►C2 kur darbības tiek veiktas viņa uzdevumā; ◄

labošanas gadījumā – jaunas preces lietotu preču vietā vai tādas preces, kuras ir labākā stāvoklī nekā tās ārpussavienības preces, kam piemēro ievešanas pārstrādei procedūru;

preces, kuru tehniskie parametri ir līdzīgi preču, ko tās aizstāj, tehniskajiem parametriem, un kurām ir tāds pats 8-ciparu KN kods un tāda pati tirdznieciskā kvalitāte.

Atkāpjoties no Kodeksa 223. panta 1. punkta, 71-04. pielikumā minētajām precēm piemēro īpašus noteikumus, kas izklāstīti minētajā pielikumā.

Pagaidu ievešanas gadījumā līdzvērtīgas preces var izmantot vienīgi tad, ja ir piešķirta pagaidu ievešanas atļauja ar pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa saskaņā ar 208. līdz 211. pantu.

170. pants

Pārstrādes produkti vai preces, kam piemēro ievešanu pārstrādei IM/EX

(Kodeksa 211. panta 1. punkts)

Pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma ievešanai pārstrādei IM/EX atļaujā norāda, ka pārstrādes produkti vai preces, kam piemēro ievešanu pārstrādei IM/EX un kas nav deklarētas nākamajai muitas procedūrai vai reeksportētas līdz noslēgšanas laikposma beigām, ir uzskatāmas par laistām brīvā apgrozībā noslēgšanas laikposma pēdējā dienā.

Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja produktiem vai precēm ir piemērojami tādi pasākumi, kas paredz aizliegumus vai ierobežojumus.

171. pants

Termiņš lēmuma pieņemšanai attiecībā uz Kodeksa 211. panta 1. punktā minēto pieteikumu atļaujas saņemšanai

(Kodeksa 22. panta 3. punkts)

Ja Kodeksa 211. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais pieteikums atļaujas saņemšanai attiecas tikai uz vienu dalībvalsti, tad lēmumu par šo pieteikumu, atkāpjoties no Kodeksa 22. panta 3. punkta pirmās daļas, pieņem bez kavēšanās un vēlākais 30 dienu laikā no pieteikuma pieņemšanas dienas.

Ja Kodeksa 211. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais pieteikums atļaujas saņemšanai attiecas tikai uz vienu dalībvalsti, tad lēmumu par šo pieteikumu, atkāpjoties no Kodeksa 22. panta 3. punkta pirmās daļas, pieņem bez kavēšanās un vēlākais 60 dienu laikā no pieteikuma pieņemšanas dienas.

Ja ir nepieciešams ekonomisko nosacījumu izvērtējums saskaņā ar Kodeksa 211. panta 6. punktu, tad šā panta 1. punkta pirmajā daļā noteikto termiņu pagarina līdz vienam gadam no datuma, kurā lieta nosūtīta Komisijai.

Muitas dienesti pieteikuma iesniedzēju vai atļaujas turētāju informē par to, vai ir nepieciešams ekonomisko nosacījumu izvērtējums, un gadījumā, ja atļauja vēl nav izdota, par termiņa pagarinājumu saskaņā ar pirmo daļu.

172. pants

Atpakaļejošs spēks

(Kodeksa 22. panta 4. punkts)

Ja muitas dienesti atļauju piešķir ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar Kodeksa 211. panta 2. punktu, tad atļauja stājas spēkā agrākais pieteikuma saņemšanas dienā.

Izņēmuma gadījumos muitas dienesti var atļaut 1. punktā minētajai atļaujai tādu spēkā stāšanās datumu, kas ir agrākais vienu gadu pirms pieteikuma pieņemšanas dienas, savukārt tādu preču, uz kurām attiecas 71-02. pielikums, gadījumā – agrākais trīs mēnešus pirms pieteikuma pieņemšanas dienas.

Ja pieteikums attiecas uz atļaujas atjaunošanu tāda paša veida darbībai un precēm, tad atļauju var piešķirt ar atpakaļejošu spēku no sākotnējās atļaujas derīguma termiņa beigu datuma.

Ja saistībā ar atļaujas atjaunošanu tāda paša veida darbībai un precēm ir nepieciešams ekonomisko nosacījumu izvērtējums saskaņā ar Kodeksa 211. panta 6. punktu, tad atļauja ar atpakaļejošu spēku stājas spēkā agrākais tajā datumā, kad ir izdarīts slēdziens par ekonomiskajiem nosacījumiem.

173. pants

Atļaujas derīgums

(Kodeksa 22. panta 5. punkts)

Derīguma termiņš atļaujai, ko piešķir saskaņā ar Kodeksa 211. panta 1. punkta a) apakšpunktu, nepārsniedz piecus gadus no atļaujas spēkā stāšanās datuma.

Ja atļauja attiecas uz 71-02. pielikumā minētajām precēm, pirmajā punktā minētais derīguma termiņš nepārsniedz trīs gadus.

174. pants

Īpašās procedūras noslēgšanas termiņš

(Kodeksa 215. panta 4. punkts)

Pēc procedūras izmantotāja pieprasījuma muitas dienesti var pagarināt noslēgšanas termiņu, kas norādīts atļaujā, kura piešķirta saskaņā ar Kodeksa 211. panta 1. punktu, pat pēc sākotnēji noteiktā termiņa beigām.

Ja attiecībā uz visām precēm, kam konkrētā laikposmā ir piemērota procedūra, noslēgšanas termiņš ir vienā un tajā pašā datumā, tad muitas dienesti Kodeksa 211. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētajā atļaujā var ietvert noteikumu, ka noslēgšanas termiņu automātiski pagarina attiecībā uz visām precēm, kam konkrētajā datumā vēl nav noslēgta procedūra. Muitas dienesti var lemt par noslēgšanas termiņa automātiskās pagarināšanas atcelšanu attiecībā uz visām vai konkrētām precēm, kam piemērota procedūra.

175. pants

Izpildes dokuments

(Kodeksa 6. panta 2. punkts, 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 211. panta 1. punkts)

Tādās ievešanas pārstrādei IM/EX un ievešanas pārstrādei EX/IM procedūras izmantošanas atļaujās, kur neizmanto 176. pantā minēto standartizēto informācijas apmaiņu, vai galapatēriņa atļaujās norāda, ka atļaujas turētājam izpildes dokuments uzraudzības muitas iestādē jāuzrāda 30 dienu laikā no noslēgšanas termiņa beigām.

Tomēr uzraudzības muitas iestāde, kurai izpildes dokuments nav nepieciešams, var atcelt tā iesniegšanas pienākumu.

Pēc atļaujas turētāja pieprasījuma muitas dienesti var pagarināt 1. punktā noteikto termiņu līdz 60 dienām. Izņēmuma gadījumos muitas dienesti termiņa pagarinājumu var piešķirt pat pēc termiņa beigām.

Izpildes dokumentā ietver datus, kas norādīti 71-06. pielikumā, ja vien uzraudzības muitas iestāde nav noteikusi citādi.

Ja pārstrādes produktus vai preces, kam piemērota ievešanas pārstrādei IM/EX procedūra, uzskata par laistiem brīvā apgrozībā saskaņā ar 170. panta 1. punktu, šo faktu norāda izpildes dokumentā.

Ja ievešanas pārstrādei IM/EX atļaujā ir norādīts, ka pārstrādes produkti vai preces, kam piemērota minētā procedūra, ir uzskatāmi par laistiem brīvā apgrozībā noslēgšanas laikposma pēdējā dienā, tad atļaujas turētājs izpildes dokumentu uzraudzības muitas iestādē uzrāda šā panta 1. punktā noteiktajā kārtībā.

Muitas dienesti var atļaut minēto izpildes dokumentu uzrādīt, izmantojot tādus līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

176. pants

Standartizēta informācijas apmaiņa un pārstrādes procedūras atļaujas turētāja pienākumi

(Kodeksa 211. panta 1. punkts)

Ievešanas pārstrādes EX/IM vai izvešanas pārstrādei EX/IM atļaujas, kas skar vairāk nekā vienu dalībvalsti, un ievešanas pārstrādei IM/EX vai izvešanas pārstrādei IM/EX atļaujas, kas skar vairāk nekā vienu dalībvalsti, uzliek šādus pienākumus:

regulas 181. pantā minētās standartizētās informācijas apmaiņas (INF) izmantošana, ja vien muitas dienesti nevienojas par citu elektroniskās informācijas apmaiņas līdzekļu izmantošanu;

atļaujas turētājs uzraudzības muitas iestādei sniedz 71-05 pielikuma A iedaļā minēto informāciju;

šāda veida iesniegtajās deklarācijās vai paziņojumos norāda attiecīgo INF numuru:

muitas deklarācijā ievešanai pārstrādei;

ii)

eksporta deklarācijā ievešanai pārstrādei EX/IM vai izvešanai pārstrādei;

iii)

muitas deklarācijās laišanai brīvā apgrozībā pēc izvešanas pārstrādei;

iv)

muitas deklarācijās pārstrādes procedūras noslēgšanai;

reeksporta deklarācijās un reeksporta paziņojumos.

Tādās ievešanas pārstrādei IM/EX procedūras izmantošanas atļaujās, kuras attiecas tikai uz vienu dalībvalsti, ietver nosacījumu, ka pēc uzraudzības muitas iestādes pieprasījuma atļaujas turētāja pienākums ir minētajai muitas iestādei sniegt pietiekamu informāciju par precēm, kurām piemērota ievešanas pārstrādei procedūra, kas uzraudzības muitas iestādei ļauj aprēķināt ievedmuitas nodokļa summu saskaņā ar Kodeksa 86. panta 3. punktu.

▼M7

177. pants

Savienības preču un ārpussavienības preču uzglabāšana kopā vienā uzglabāšanas vietā

(Kodeksa 211. panta 1. punkts)

Ja vienā muitas noliktavā kopā uzglabā gan Savienības preces, gan ārpussavienības preces un ja konkrētu preču statusu jebkurā brīdī nav iespējams noteikt vai ja tas būtu iespējams vien ar nesamērīgām izmaksām (uzglabāšana kopā), tad Kodeksa 211. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajā atļaujā ietver nosacījumu, ka ikviens preču veids, muitas statuss un attiecīgā gadījumā ikviena preču izcelsme ir jānošķir preču uzskaitē.

Savienības precēm, ko uzglabā kopā ar ārpussavienības precēm vienā uzglabāšanas vietā atbilstoši 1. punktam, ir vienāds astoņciparu KN kods, vienāda komerciālā kvalitāte un vienādi tehniskie parametri.

Šā panta 2. punkta vajadzībām ārpussavienības preces, kurām laikā, kad tās uzglabā kopā ar Savienības precēm, būtu piemērojams pagaidu vai galīgs antidempinga maksājums, kompensācijas maksājums, aizsardzības pasākums vai papildu maksājums, ko paredz koncesiju apturēšana, ja preces tiktu deklarētas laišanai brīvā apgrozībā, neuzskata par tādas pašas komerciālās kvalitātes precēm kā Savienības preces.

Šā panta 3. punktu nepiemēro, ja ārpussavienības preces uzglabā kopā ar tādām Savienības precēm, kuras ir iepriekš kā ārpussavienības preces deklarētas laišanai brīvā apgrozībā un par kurām ir samaksāti 3. punktā minētie nodokļi.

▼M3

177.a pants

Produktu, uz kuriem attiecas galapatēriņa muitas uzraudzība, uzglabāšana maisījumā

(Kodeksa 211. panta 1. punkts)

Kodeksa 211. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā galapatēriņa atļaujā nosaka identifikācijas un muitas uzraudzības līdzekļus un metodes attiecībā uz kombinētās nomenklatūras 27. un 29. nodaļā klasificētu produktu uzglabāšanu maisījumā vai attiecībā uz šādu produktu uzglabāšanu maisījumā ar neapstrādātām naftas eļļām, ko klasificē ar KN kodu 2709 00 .

Ja pirmajā daļā minētos produktus neklasificē ar vienu un to pašu astoņciparu KN kodu vai ja tiem nav vienāda tirdznieciskā kvalitāte un vienādi tehniskie un fizikālie raksturlielumi, tad uzglabāšanu maisījumā var atļaut tikai tad, ja visam maisījumam paredzēts veikt kādu no kombinētās nomenklatūras 27. nodaļas 5. papildpiezīmē minētajiem apstrādes veidiem.

▼B

3. iedaļa

Citi noteikumi

178. pants

Uzskaite

(Kodeksa 211. panta 1. punkts un 214. panta 1. punkts)

Kodeksa 214. panta 1. punktā minētajā uzskaitē ietver:

attiecīgā gadījumā atsauci uz atļauju precēm piemērot īpašo procedūru:

galveno atsauces numuru (MRN) vai gadījumā, ja tāda nav, – citu numuru vai kodu, ar kura palīdzību iespējams identificēt muitas deklarāciju, ar kuru precēm piemērota īpašā procedūra, un gadījumā, ja procedūra ir noslēgta saskaņā ar Kodeksa 215. panta 1. punktu, – informāciju par to, kādā veidā procedūra ir noslēgta;

datus, kas ļauj nepārprotami identificēt tādus muitas dokumentus, kas nav muitas deklarācijas, jebkādus citus dokumentus, kas ir būtiski attiecībā uz īpašās procedūras piemērošanu precēm, un jebkādus citus dokumentus, kas ir būtiski attiecībā uz atbilstošo procedūras noslēgšanu;

datus par iepakojumu marķējumu, identifikācijas numuriem, skaitu un veidu, preču daudzumu un preču parasto tirdzniecības un tehnisko aprakstu, kā arī attiecīgā gadījumā – konteinera identifikācijas marķējumu, ar kura palīdzību var identificēt preces;

preču atrašanās vietu un informāciju par preču jebkāda veida pārvietošanu;

preču muitas statusu;

datus par parastajiem apstrādes veidiem un attiecīgā gadījumā – jauno tarifa klasifikāciju, kurai preces atbilst pēc minētās parastās apstrādes pabeigšanas;

datus par pagaidu ievešanu un galapatēriņu;

datus par ievešanu pārstrādei un izvešanu pārstrādei, tostarp informāciju par pārstrādes veidu;

Kodeksa 86. panta 1. punkta piemērošanas gadījumā – uzglabāšanas vai parasto apstrādes veidu izmaksas;

ieguves normu vai attiecīgā gadījumā tās aprēķināšanas metodi;

datus, kas ļauj veikt līdzvērtīgu preču izmantošanas muitas uzraudzību un kontroli saskaņā ar Kodeksa 223. pantu;

ja ir prasīta nošķirta grāmatvedības uzskaite, – informāciju par preču veidu, muitas statusu un attiecīgā gadījumā preču izcelsmi;

regulas 238. pantā minētajos pagaidu ievešanas gadījumos – minētajā pantā prasītos datus;

regulas 241. pantā minētajos ievešanas pārstrādei gadījumos – minētajā pantā prasītos datus;

attiecīgā gadījumā datus par jebkāda veida tiesību un pienākumu nodošanu saskaņā ar Kodeksa 218. pantu;

ja uzskaite nav daļa no galvenajiem uzskaites reģistriem muitas vajadzībām, – atsauci uz minētajiem galvenajiem uzskaites reģistriem muitas vajadzībām;

pēc muitas dienestu pieprasījuma pamatotu iemeslu dēļ – papildu informāciju par īpašiem gadījumiem.

Brīvajās zonās papildus 1. punktā norādītajai informācijai uzskaitē ietver:

datus, kas identificē pārvadājuma dokumentus par brīvajās zonās ievestajām vai no tām izvestajām precēm;

datus par tādu preču izmantošanu vai patēriņu, kuru laišana brīvā apgrozībā vai pagaidu ievešana neizraisītu ievedmuitas nodokļa piemērošanu vai tādu pasākumu piemērošanu, kas paredzēti kopējā lauksaimniecības vai tirdzniecības politikā, saskaņā ar Kodeksa 247. panta 2. punktu.

Muitas dienesti var atcelt prasību par konkrētu 1. un 2. punktā norādīto datu ietveršanu uzskaitē, ja šādai atcelšanai nav nelabvēlīgas ietekmes uz īpašās procedūras izmantošanas muitas uzraudzību un kontroli.

Pagaidu ievešanas gadījumā uzskaiti veic vienīgi tad, ja to pieprasa muitas dienesti.

179. pants

Preču pārvietošana no vienas vietas uz citu vietu Savienības muitas teritorijā

(Kodeksa 219. pants)

Tādu preču pārvietošanu no vienas vietas uz citu vietu Savienības muitas teritorijā, kurām piemērota ievešana pārstrādei, pagaidu ievešana vai galapatēriņš, var veikt bez muitas formalitāšu kārtošanas, izņemot 178. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētās formalitātes.

Savienības muitas teritorijas ietvaros ir atļauta tādu preču, kam piemērota izvešana pārstrādei, pārvietošana no piemērošanas muitas iestādes līdz izvešanas muitas iestādei.

Savienības muitas teritorijas ietvaros ir atļauta tādu preču, kam piemērota uzglabāšana muitas noliktavā, pārvietošana bez muitas formalitāšu kārtošanas, izņemot 178. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētās formalitātes, šādā veidā:

starp dažādām vienā un tajā pašā atļaujā paredzētām uzglabāšanas vietām;

no piemērošanas muitas iestādes līdz uzglabāšanas vietām; vai

no uzglabāšanas vietām līdz izvešanas muitas iestādei vai jebkurai tādai muitas iestādei, kura norādīta Kodeksa 211. panta 1. punktā minētajā īpašās procedūras atļaujā un kurai ir tiesības izlaist preces nākamajai muitas procedūrai vai saņemt reeksporta deklarāciju, lai noslēgtu īpašo procedūru.

Tādu preču pārvietošanu, kurām ir piemērota uzglabāšana muitas noliktavā, pabeidz 30 dienu laikā no izvešanas dienas no muitas noliktavas.

Pēc procedūras izmantotāja pieprasījuma muitas dienesti var pagarināt 30 dienu laikposmu.

Ja preces, kam piemērota uzglabāšana muitas noliktavā, pārvieto no uzglabāšanas vietām līdz izvešanas muitas iestādei, tad Kodeksa 214. panta 1. punktā minētajā uzskaitē 100 dienu laikā pēc tam, kad preces ir izņemtas no muitas noliktavas, norāda informāciju par preču izvešanu.

Pēc procedūras izmantotāja pieprasījuma muitas dienesti var pagarināt 100 dienu laikposmu.

180. pants

Parastie apstrādes veidi

(Kodeksa 220. pants)

Kodeksa 220. pantā paredzētie parastie apstrādes veidi ir noteikti 71-03. pielikumā.

181. pants

Standartizēta informācijas apmaiņa

(Kodeksa 6. panta 2. punkts)

Uzraudzības muitas iestāde 71-05. pielikumā noteiktos attiecīgos datu elementus standartizētās informācijas apmaiņas (INF) nolūkiem dara pieejamus elektroniskajā sistēmā, kas izveidota saskaņā ar Kodeksa 16. panta 1. punktu, attiecībā uz:

ievešanu pārstrādei EX/IM vai izvešanu pārstrādei EX/IM, kurā iesaistīta viena vai vairāk nekā viena dalībvalsts;

ievešanu pārstrādei IM/EX vai izvešanu pārstrādei IM/EX, kurā iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts.

Ja Kodeksa 101. panta 1. punktā minētais atbildīgais muitas dienests ir pieprasījis standartizētu informācijas apmaiņu starp muitas dienestiem par precēm, kam piemērota tāda ievešana pārstrādei IM/EX, kurā iesaistīta tikai viena dalībvalsts, tad uzraudzības muitas iestāde 71-05. pielikuma B iedaļā noteiktos attiecīgos datu elementus standartizētās informācijas apmaiņas (INF) nolūkiem dara pieejamus elektroniskajā sistēmā, kas izveidota saskaņā ar Kodeksa 16. panta 1. punktu.

Ja muitas deklarācijā vai reeksporta deklarācijā, vai reeksporta paziņojumā ir atsauce uz INF, tad kompetentie muitas dienesti standartizētās informācijas apmaiņas (INF) nolūkiem elektroniskajā sistēmā, kas izveidota saskaņā ar Kodeksa 16. panta 1. punktu, dara pieejamus 71-05. pielikuma A iedaļā noteiktos īpašos datu elementus.

Muitas dienesti pēc pieprasījuma atļaujas turētājam izpauž atjaunināto informāciju saistībā ar INF.

▼M1

Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, līdz SMK sistēmas “Informācijas veidlapas (INF) īpašajām procedūrām”, kas minēta Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā, ieviešanas datumiem var izmantot citus līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

▼B

182. pants

Īpašās procedūras piemērošanas laikā dzimušu dzīvnieku muitas statuss

(Kodeksa 153. panta 3. punkts)

Tādus dzīvniekus, kuri Savienības muitas teritorijā piedzimuši dzīvniekiem, uz ko attiecas viena muitas deklarācija un kam piemērota uzglabāšanas procedūra, pagaidu ievešanas procedūra vai ievešanas pārstrādei procedūra, un kuru kopējā vērtība pārsniedz EUR 100, uzskata par ārpussavienības precēm, un tiem piemērojama tā pati procedūra, kāda tika piemērota dzīvniekiem, kuriem tie piedzimuši.

183. pants

Atbrīvojums no pienākuma iesniegt papildu deklarāciju

(Kodeksa 167. panta 2. punkta b) apakšpunkts)

Par tādām precēm, attiecībā uz kurām īpašā procedūra, izņemot tranzītu, ir noslēgta, piemērojot nākamo īpašo procedūru, izņemot tranzītu, atceļ pienākumu iesniegt papildu deklarāciju, ja ir izpildīti visi minētie nosacījumi:

pirmās un nākamās procedūras atļaujas turētājs ir viena un tā pati persona;

pirmajai īpašajai muitas procedūrai ir iesniegta standarta formas muitas deklarācija vai deklarētājs attiecībā uz īpašo procedūru ir iesniedzis papildu deklarāciju saskaņā ar Kodeksa 167. panta 1. punkta pirmo daļu;

pirmā īpašā procedūra ir noslēgta, precēm piemērojot nākamo īpašo procedūru, izņemot galapatēriņu vai ievešanu pārstrādei, pēc muitas deklarācijas iesniegšanas, izdarot ierakstu deklarētāja reģistros.

2. NODAĻA

Tranzīts

1. iedaļa

Ārējā un iekšējā tranzīta procedūra

184. pants

Tranzīta operācijas MRN un TIR operācijas MRN paziņošanas muitas dienestiem līdzekļi

(Kodeksa 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

Tranzīta deklarācijas vai TIR operācijas galveno atsauces numuru (MRN) bez elektroniskās datu apstrādes metodēm muitas dienestiem var paziņot jebkurā no šādiem veidiem:

ar svītrkodu;

ar tranzīta pavaddokumentu;

ar tranzīta/drošības pavaddokumentu;

TIR operācijas gadījumā – ar TIR karneti;

ar citiem līdzekļiem, ko atļauj saņēmējs muitas dienests.

▼M1

Līdz Jaunās datorizētās tranzīta kontroles sistēmas, kas minēta Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā, jaunināšanas beigu datumiem tranzīta deklarācijas MRN muitas dienestiem var paziņot, izmantojot pirmās daļas b) un c) punktā minētos līdzekļus.

▼B

185. pants

Tranzīta pavaddokuments un tranzīta/drošības pavaddokuments

(Kodeksa 6. panta 2. punkts)

Kopējās datu prasības attiecībā uz tranzīta pavaddokumentu un vajadzības gadījumā attiecībā uz pozīciju sarakstu un tranzīta/drošības pavaddokumentu un tranzīta/drošības pozīciju sarakstu ir noteiktas B-02. pielikumā.

186. pants

Pieteikumi atzītā saņēmēja statusa piešķiršanai TIR operācijās

(Kodeksa 22. panta 1. punkta trešā daļa)

TIR operāciju nolūkiem pieteikumus Kodeksa 230. pantā minētā atzītā saņēmēja statusa piešķiršanai iesniedz muitas dienestā, kura kompetencē ir lēmuma pieņemšana tajā dalībvalstī, kurā ir pabeidzamas pieteikuma iesniedzēja TIR operācijas.

187. pants

Atzītā saņēmēja TIR operācijās atļaujas piešķiršana

(Kodeksa 230. pants)

Kodeksa 230. pantā paredzēto atzītā saņēmēja statusu pieteikuma iesniedzējiem piešķir tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

pieteikuma iesniedzējs veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā;

pieteikuma iesniedzējs paziņo, ka regulāri saņems preces, kas pārvietotas TIR operācijā;

pieteikuma iesniedzējs izpilda Kodeksa 39. panta a), b) un d) apakšpunktā noteiktos kritērijus.

Atļaujas piešķir vienīgi tad, ja muitas dienests uzskata, ka tas spēs TIR operāciju uzraudzību un kontroli veikt bez tādas administratīvās slodzes, kas nav samērojama ar attiecīgās personas prasībām.

Atzītā saņēmēja atļauju piemēro TIR operācijām, kas ir pabeidzamas tajā dalībvalstī, kurā atļauja ir piešķirta, un tajā(-ās) minētās dalībvalsts vietā(-ās), kas norādītas atļaujā.

2. iedaļa

Savienības ārējā un iekšējā tranzīta procedūra

188. pants

Īpaša nodokļu režīma teritorijas

(Kodeksa 1. panta 3. punkts)

Ja Savienības preces pārvieto no īpaša nodokļu režīma teritorijas uz citu Savienības muitas teritorijas daļu, kas nav īpaša nodokļu režīma teritorija, un ja minēto pārvietošanu pabeidz vietā, kura ir ārpus tās dalībvalsts, kur preces tika ievestas minētajā Savienības muitas teritorijas daļā, tad minētās Savienības preces pārvieto, izmantojot Savienības iekšējā tranzīta procedūru, kā minēts Kodeksa 227. pantā.

Gadījumos, kas nav aptverti 1. punktā Savienības iekšējā tranzīta procedūru var izmantot, pārvietojot Savienības preces starp īpaša nodokļu režīma teritoriju un citu Savienības muitas teritorijas daļu.

▼M3

189. pants

Ārējā tranzīta procedūras piemērošana konkrētos gadījumos

(Kodeksa 226. panta 2. punkts)

Šādos gadījumos Savienības precēm, ko eksportē uz tādu trešo valsti, kura ir līgumslēdzēja puse Konvencijā par kopīgā tranzīta procedūru, vai ko eksportē no Savienības, šķērsojot vienu vai vairākas kopīgā tranzīta valstis un piemērojot Konvencijas par kopīgu tranzīta procedūru noteikumus, piemēro Kodeksa 226. panta 2. punktā minēto ārējā tranzīta procedūru:

Savienības preces, kam ir nokārtotas eksporta muitas formalitātes, lai saņemtu kopējā lauksaimniecības politikā paredzētu kompensāciju par eksportu uz trešām valstīm;

Savienības preces no intervences krājumiem, uz kurām attiecina kontroles pasākumus attiecībā uz to lietošanu vai galamērķi un kurām ir nokārtotas kopējā lauksaimniecības politikā paredzētās muitas formalitātes eksportam uz trešām valstīm;

Savienības preces, par ko ir tiesības saņemt ievedmuitas nodokļa atmaksu vai atbrīvojumu saskaņā ar Kodeksa 118. panta 1. punktu.

Savienības precēm, par ko ir tiesības saņemt ievedmuitas nodokļa atmaksu vai atbrīvojumu saskaņā ar Kodeksa 118. panta 1. punktu, var piemērot ārējā tranzīta procedūru, kas minēta Kodeksa 118. panta 4. punktā un 226. panta 2. punktā.

Savienības precēm, ko eksportē uz trešo valsti un pārvieto Savienības muitas teritorijā saskaņā ar TIR operāciju vai ar tranzīta procedūru, kuru paredz ATA konvencija vai Stambulas konvencija, piemēro ārējā tranzīta procedūru, kas minēta Kodeksa 226. panta 2. punktā.

Ja eksportē Direktīvas 2008/118/EK 1. pantā minētās preces, kurām ir Savienības preču muitas statuss, šādām precēm var piemērot ārējā tranzīta procedūru, kas minēta Kodeksa 226. panta 2. punktā.

▼B

190. pants

Galamērķa muitas iestādes apstiprināta kvīts

(Kodeksa 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

Kvītī, ko pēc personas, kura uzrāda preces, pieprasījuma apstiprina galamērķa muitas iestāde, un minētās iestādes pieprasītajā informācijā ietver 72-03. pielikumā minētos datus.

191. pants

Vispārēji noteikumi par vienkāršojumu atļaujām

(Kodeksa 233. panta 4. punkts)

Kodeksa 233. panta 4. punktā minētās atļaujas pieteikuma iesniedzējiem piešķir, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

pieteikuma iesniedzējs veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā;

pieteikuma iesniedzējs paziņo, ka regulāri izmantos Savienības tranzītu;

pieteikuma iesniedzējs izpilda Kodeksa 39. panta a), b) un d) apakšpunktā noteiktos kritērijus.

Atļaujas piešķir vienīgi ar nosacījumu, ka muitas dienests uzskata par iespējamu Savienības tranzīta procedūras uzraudzību un kontroli veikt bez tādas administratīvās slodzes, kas nebūtu samērojama ar attiecīgās personas prasībām.

192. pants

Pieteikumi atzītā nosūtītāja statusa piešķiršanai Savienības tranzīta procedūras piemērošanas nolūkiem

(Kodeksa 22. panta 1. punkta trešā daļa)

Savienības tranzīta procedūras piemērošanas nolūkiem pieteikumus Kodeksa 233. panta 4. punkta a) apakšpunktā minētā atzītā nosūtītāja statusa piešķiršanai iesniedz muitas dienestā, kura kompetencē ir lēmuma pieņemšana tajā dalībvalstī, kurā ir uzsākamas pieteikuma iesniedzēja Savienības tranzīta operācijas.

▼M3

193. pants

Atzītā nosūtītāja statusa atļaujas piešķiršana Savienības tranzīta procedūras piemērošanas nolūkiem

(Kodeksa 233. panta 4. punkta a) apakšpunkts)

▼B

Kodeksa 233. panta 4. punkta a) apakšpunktā minēto atzītā nosūtītāja statusu piešķir vienīgi tādiem pieteikuma iesniedzējiem, kas ir pilnvaroti izmantot vispārēju galvojumu saskaņā ar Kodeksa 89. panta 5. punktu vai atbrīvojumu no galvojuma saskaņā ar Kodeksa 95. panta 2. punktu.

194. pants

Pieteikumi atzītā saņēmēja statusa piešķiršanai Savienības tranzīta procedūrā pārvietotu preču saņemšanas nolūkiem

(Kodeksa 22. panta 1. punkta trešā daļa)

Savienības tranzīta procedūrā pārvietotu preču saņemšanas nolūkiem pieteikumus Kodeksa 233. panta 4. punkta b) apakšpunktā minētā atzītā saņēmēja statusa piešķiršanai iesniedz muitas dienestā, kura kompetencē ir lēmuma pieņemšana tajā dalībvalstī, kurā ir pabeidzamas pieteikuma iesniedzēja Savienības tranzīta operācijas.

▼M3

195. pants

Atzītā saņēmēja statusa atļaujas piešķiršana Savienības tranzīta procedūrā pārvietotu preču saņemšanas nolūkiem

(Kodeksa 233. panta 4. punkta b) apakšpunkts)

▼B

Kodeksa 233. panta 4. punkta b) apakšpunktā minēto atzītā saņēmēja statusu piešķir pieteikuma iesniedzējiem, kas paziņo, ka regulāri saņems preces, kam piemērota Savienības tranzīta procedūra.

196. pants

Atzītā saņēmēja izdota kvīts

(Kodeksa 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

Kvītī, ko atzītais saņēmējs pēc informācijas pieprasījuma izdod pārvadātājam pēc preču piegādes, norāda 72-03. pielikumā minētos datus.

▼M3

197. pants

Atļauja izmantot īpaša veida plombas

(Kodeksa 233. panta 4. punkta c) apakšpunkts)

▼B

Atļaujas saskaņā ar Kodeksa 233. panta 4. punkta c) apakšpunktu izmantot Savienības tranzīta procedūrā īpaša veida plombas transportlīdzekļiem, konteineriem un iepakojumiem piešķir, ja muitas dienesti atzīst par derīgām pieteikumā atļaujas saņemšanai norādītās plombas.

Muitas dienests saistībā ar atļauju pieņem tādas īpaša veida plombas, ko atzinuši par derīgām citas dalībvalsts muitas dienesti, ja vien tā rīcībā nav informācijas, ka konkrētā plomba nav piemērota muitas vajadzībām.

▼M3

197.a pants

Pieteikumi īpaša veida plombu izmantošanai

(Kodeksa 22. panta 1. punkta trešā daļa)

Ja atzītais nosūtītājs vai uzņēmējs, kurš iesniedz pieteikumu atzītā nosūtītāja statusam, kas minēts Kodeksa 233. panta 4. punkta a) apakšpunktā, iesniedz pieteikumu, lai saņemtu atļauju izmantot īpaša veida plombas, kas minētas Kodeksa 233. panta 4. punkta c) apakšpunktā, tad minēto pieteikumu var iesniegt muitas dienestam, kura kompetencē ir lēmuma pieņemšana tajā dalībvalstī, kurā paredzēts uzsākt atzītā nosūtītāja Savienības tranzīta operācijas.

▼B

198. pants

Atļauja izmantot tranzīta deklarāciju ar samazinātām datu prasībām

(Kodeksa 233. panta 4. punkta d) apakšpunkts)

Kodeksa 233. panta 4. punkta d) apakšpunktā paredzētās atļaujas izmantot muitas deklarāciju ar samazinātām datu prasībām, lai precēm piemērotu Savienības tranzīta procedūru, piešķir:

preču pārvadājumiem pa dzelzceļu;

preču pārvadājumiem pa gaisu un jūru, ja par tranzīta deklarāciju neizmanto elektronisku pārvadājuma dokumentu.

199. pants

Atļaujas gaisa pārvadājumos par tranzīta deklarāciju izmantot elektronisku pārvadājuma dokumentu

(Kodeksa 233. panta 4. punkta e) apakšpunkts)

Atļaujas gaisa pārvadājumos par tranzīta deklarāciju izmantot elektronisku pārvadājuma dokumentu, lai precēm piemērotu Savienības tranzīta procedūru, saskaņā ar Kodeksa 233. panta 4. punkta e) apakšpunktu piešķir vienīgi tad, ja:

pieteikuma iesniedzēja apkalpoto lidojumu starp Savienības lidostām skaits ir ievērojams;

pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka varēs nodrošināt elektroniskajā pārvadājuma dokumentā norādīto ziņu pieejamību nosūtītājai muitas iestādei nosūtīšanas lidostā un galamērķa muitas iestādei galamērķa lidostā un to, ka nosūtītājai muitas iestādei un galamērķa muitas iestādei sniegtās ziņas neatšķiras.

200. pants

Atļaujas jūras pārvadājumos par tranzīta deklarāciju izmantot elektronisku pārvadājuma dokumentu

(Kodeksa 233. panta 4. punkta e) apakšpunkts)

Atļaujas jūras pārvadājumos par tranzīta deklarāciju izmantot elektronisku pārvadājuma dokumentu, lai precēm piemērotu Savienības tranzīta procedūru, saskaņā ar Kodeksa 233. panta 4. punkta e) apakšpunktu piešķir vienīgi tad, ja:

pieteikuma iesniedzēja apkalpoto reisu starp Savienības ostām skaits ir ievērojams;

pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka varēs nodrošināt elektroniskajā pārvadājuma dokumentā norādīto ziņu pieejamību nosūtītājai muitas iestādei nosūtīšanas ostā un galamērķa muitas iestādei galamērķa ostā un to, ►C2 ka nosūtītājai muitas iestādei un galamērķa muitas iestādei sniegtās ziņas neatšķiras. ◄

3. NODAĻA

Uzglabāšana muitas noliktavā

201. pants

Mazumtirdzniecība

(Kodeksa 211. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

Uzglabāšanas vietu darbības atļaujas preču uzglabāšanai muitas noliktavā piešķir ar nosacījumu, ka uzglabāšanas vietas neizmanto mazumtirdzniecībai, izņemot gadījumus, kad preces tiek pārdotas mazumtirdzniecībai šādos gadījumos:

ar atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa personām, kas ceļo uz vai no valstīm ārpus Savienības muitas teritorijas;

ar atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa starptautisku organizāciju dalībniekiem;

ar atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa NATO spēkiem;

ar atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa diplomātisku vai konsulāru režīmu ietvaros;

no attāluma, tostarp internetā.

202. pants

Īpaši aprīkotas uzglabāšanas vietas

(Kodeksa 211. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

Ja preces ir bīstamas vai var sabojāt citas preces, vai tām nepieciešams nodrošināt īpašus apstākļus citu iemeslu dēļ, tad uzglabāšanas vietu darbības atļaujās par preču uzglabāšanu muitas noliktavā var noteikt, ka preces ir uzglabājamas vienīgi tādās uzglabāšanas vietās, kas īpaši aprīkotas konkrēto preču saņemšanai uzglabāšanā.

203. pants

Uzglabāšanas vietu tips

(Kodeksa 211. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

Uzglabāšanas vietu darbības atļaujās preču uzglabāšanai muitas noliktavā norāda katras atļaujas nolūkiem izmantojamo muitas noliktavas tipu:

I tipa publiska muitas noliktava;

II tipa publiska muitas noliktava;

privāta muitas noliktava.

4. NODAĻA

Īpaša izmantošana

1. iedaļa

Pagaidu ievešana

1. apakšiedaļa

Vispārēji noteikumi

204. pants

Vispārēji noteikumi

(Kodeksa 211. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

Ja vien nav paredzēts citādi, pagaidu ievešanas procedūras atļaujas piešķir ar nosacījumu, ka to preču stāvoklis, kam piemēro procedūru, paliek nemainīgs.

Tomēr ir pieļaujama labošana un apkope, arī kapitālremonts un regulēšana, un tādi pasākumi, kuru mērķis ir saglabāt preces vai nodrošināt to atbilstību tehniskajām prasībām, lai tās procedūras laikā būtu derīgas lietošanai.

205. pants

Pieteikuma iesniegšanas vieta

(Kodeksa 22. panta 1. punkts)

Atkāpjoties no Kodeksa 22. panta 1. punkta trešās daļas, pieteikumu pagaidu ievešanas atļaujas saņemšanai iesniedz tajā muitas dienestā, kura kompetencē ir tā vieta, kur preces izmantos pirmo reizi.

Atkāpjoties no Kodeksa 22. panta 1. punkta trešās daļas, pieteikumu pagaidu ievešanas atļaujas saņemšanai, ko iesniedz ar mutisku muitas deklarāciju saskaņā ar 136. pantu, ar darbībām saskaņā ar 139. pantu, ar ATA vai CPD karneti saskaņā ar 163. pantu, iesniedz tajā vietā, kur preces uzrāda un deklarē pagaidu ievešanai.

206. pants

Pagaidu ievešana ar daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa

(Kodeksa 211. panta 1. punkts un 250. panta 2. punkta d) apakšpunkts)

Atļaujas izmantot pagaidu ievešanas procedūru ar daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa piešķir attiecībā uz tādām precēm, kuras neatbilst visām 209. līdz 216. pantā un 219. līdz 236. pantā noteiktajām attiecīgajām prasībām pilnīga atbrīvojuma no ievedmuitas nodokļa piešķiršanai.

Atļauju izmantot pagaidu ievešanas procedūru ar daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa nepiešķir patēriņa precēm.

Atļauju izmantot pagaidu ievešanas procedūru ar daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa piešķir ar nosacījumu, ka ievedmuitas nodokļa summu, kas ir maksājama saskaņā ar Kodeksa 252. panta 1. punkta otro daļu, samaksā procedūras noslēgšanas brīdī.

2. apakšiedaļa

Transportlīdzekļi, paletes un konteineri, tostarp to palīgierīces un aprīkojums

207. pants

Vispārēji noteikumi

(Kodeksa 211. panta 3. punkts)

Pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa 208. līdz 211. pantā un 213. pantā minētajām precēm var piešķirt arī tādā gadījumā, ja pieteikuma iesniedzējs un procedūras izmantotājs veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā.

▼M3

Ja šajā apakšiedaļā ir atsauce uz transportlīdzekļu lietošanu komerciālām vajadzībām, tā nozīmē transportlīdzekļu lietošanu personu pārvadāšanai, par ko saņem atlīdzību, vai transportlīdzekļu izmantošanu rūpnieciskiem vai komerciāliem preču pārvadājumiem, par ko saņem vai nesaņem atlīdzību. Transportlīdzekļa lietošana privātām vajadzībām nozīmē transportlīdzekļa lietošanu vajadzībām, kas nav komerciālas vajadzības.

▼B

208. pants

Paletes

(Kodeksa 250. panta 2. punkta d) apakšpunkts)

Pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa piešķir paletēm.

209. pants

Palešu rezerves daļas, palīgierīces un aprīkojums

(Kodeksa 250. panta 2. punkta d) apakšpunkts)

Pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa piešķir tādām palešu rezerves daļām, palīgierīcēm un aprīkojumam, kam piemērota pagaidu ievešana un ko paredzēts reeksportēt atsevišķi no paletēm vai kā daļu no tām.

210. pants

Konteineri

(Kodeksa 18. panta 2. punkts un 250. panta 2. punkta d) apakšpunkts)

Pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa piešķir tādiem konteineriem, uz kuriem piemērotā un labi saskatāmā vietā ir neizdzēšams marķējums, kurā ietverta visa turpmāk minētā informācija:

īpašnieka vai izmantotāja identifikācijas dati, kuros var norādīt vai nu tā pilnu vārdu/nosaukumu vai pieņemtu identifikācijas sistēmu, neizmantojot tādus simbolus kā emblēmas vai karogi;

konteinera identifikācijas marķējums un numuri, ko piešķīris tā īpašnieks vai izmantotājs;

konteinera taras svars, ieskaitot visu tam pastāvīgi piestiprināto aprīkojumu.

Tādu kuģniecībai paredzētu kravas konteineru vai jebkādu citu konteineru, kuru marķēšanai izmanto tādu prefiksu saskaņā ar ISO standartu, kas sastāv no četriem lielajiem burtiem, no kuriem pēdējais ir U, īpašnieka vai galvenā izmantotāja identifikācijas dati, konteinera sērijas numurs un kontrolcipars atbilst starptautiskajam standartam ISO 6346 un tā pielikumiem.

Ja pieteikums atļaujas saņemšanai ir iesniegts saskaņā ar 163. panta 1. punktu, tad konteinerus pārrauga persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā, vai tāda persona, kura veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības muitas teritorijas un kurai ir pārstāvis Savienības muitas teritorijā.

Minētā persona pēc pieprasījuma muitas dienestiem sniedz detalizētu informāciju par katra konteinera, kuram piemērota pagaidu ievešana, pārvietošanas maršrutu, tostarp norādot tā ievešanas un izkraušanas datumus un vietas.

211. pants

Konteineru rezerves daļas, palīgierīces un aprīkojums

(Kodeksa 250. panta 2. punkta d) apakšpunkts)

Pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa piešķir tādām konteineru rezerves daļām, palīgierīcēm un aprīkojumam, kam piemērota pagaidu ievešana un ko paredzēts reeksportēt atsevišķi no konteineriem vai kā daļu no tiem.

212. pants

Nosacījumi pilnīga atbrīvojuma no ievedmuitas nodokļa piešķiršanai transportlīdzekļiem

(Kodeksa 250. panta 2. punkta d) apakšpunkts)

Šā panta nolūkiem termins “transportlīdzekļi” ietver parastās rezerves daļas, palīgierīces un aprīkojumu, kas ir kopā ar transportlīdzekli.

▼M3

Ja transportlīdzekļus pagaidu ievešanai deklarē mutiski saskaņā ar 136. panta 1. punktu vai ar citu rīcību saskaņā ar 139. panta 1. punktu, saistībā ar 141. panta 1. punktu, tad pagaidu ievešanas atļauju piešķir personai, kuras faktiskā rīcībā preces ir tajā brīdī, kad tās izlaiž pagaidu ievešanas procedūrai, ja vien minētā persona nerīkojas citas personas uzdevumā. Ja persona rīkojas citas personas uzdevumā, atļauju piešķir pēdējai minētajai personai.

▼B

Pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa piešķir ceļa, dzelzceļa, gaisa, jūras un iekšzemes ūdensceļu transportlīdzekļiem, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

tie ir reģistrēti ārpus Savienības muitas teritorijas tādas personas vārdā, kura veic uzņēmējdarbību ārpus minētās teritorijas, vai gadījumā, ja tie nav reģistrēti, – to īpašnieks ir persona, kura veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības muitas teritorijas;

tos izmanto persona, kura veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības muitas teritorijas, neskarot 214., 215. un 216. pantu.

Ja minētos transportlīdzekļus privāti izmanto trešā persona, kura veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības muitas teritorijas, pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa piešķir ar nosacījumu, ka minētajai personai ir pienācīgs rakstisks pilnvarojums, ko devis atļaujas turētājs.

213. pants

Ārpussavienības transportlīdzekļu rezerves daļas, palīgierīces un aprīkojums

(Kodeksa 250. panta 2. punkta d) apakšpunkts)

Pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa piešķir tādām transportlīdzekļu rezerves daļām, palīgierīcēm un aprīkojumam, kam piemērota pagaidu ievešana un ko paredzēts reeksportēt atsevišķi no transportlīdzekļiem vai kā daļu no tiem.

214. pants

Nosacījumi pilnīga atbrīvojuma no ievedmuitas nodokļa piešķiršanai personām, kuras veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā

(Kodeksa 250. panta 2. punkta d) apakšpunkts)

Personām, kuras veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā, piešķir pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa, ja ir izpildīts kāds no minētajiem nosacījumiem:

dzelzceļa transportlīdzekļi ir nodoti šādu personu rīcībā saskaņā ar līgumu, turklāt katra persona minētā līguma ietvaros var izmantot pārējo personu ritošo sastāvu;

Savienībā reģistrētu autotransporta līdzekļu gadījumā – piekabe ir sakabē ar transportlīdzekli;

transportlīdzekļus izmanto saistībā ar ārkārtas situāciju;

transportlīdzekļus izmanto profesionāls nomas uzņēmums ar nolūku tos reeksportēt.

215. pants

Transportlīdzekļi, ko izmanto fiziskas personas ar pastāvīgu dzīvesvietu Savienības muitas teritorijā

(Kodeksa 250. panta 2. punkta d) apakšpunkts)

Fiziskām personām ar pastāvīgu dzīvesvietu Savienības muitas teritorijā piešķir pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa par transportlīdzekļiem, ko tās izmanto privāti un neregulāri, ja ir saņemts transportlīdzekļa reģistrētā īpašnieka pieprasījums un ja transportlīdzekļa reģistrētais īpašnieks izmantošanas laikā atrodas Savienībā.

Fiziskām personām ar pastāvīgu dzīvesvietu Savienības muitas teritorijā piešķir pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa par tādiem transportlīdzekļiem, kurus tie nomā uz rakstiska līguma pamata un izmanto privāti kādam no turpmāk minētajiem mērķiem:

lai atgrieztos savā dzīvesvietā Savienības muitas teritorijā;

lai izbrauktu no Savienības muitas teritorijas.

▼M3

2.a

Fiziskām personām ar pastāvīgu dzīvesvietu Savienības muitas teritorijā piešķir pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa par tādiem autotransporta līdzekļiem, kurus tās nomā uz rakstiska līguma pamata, kas noslēgts ar profesionālu autonomas uzņēmumu, un kurus tās izmanto privāti.

▼B

Fiziskām personām ar pastāvīgu dzīvesvietu Savienības muitas teritorijā piešķir pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa par tādiem transportlīdzekļiem, kurus tās izmanto komerciāli vai privāti, ar nosacījumu, ka transportlīdzekļa īpašnieks, īrētājs vai nomnieks ir to darba devējs un ka darba devējs veic uzņēmējdarbību ārpus minētās muitas teritorijas.

Transportlīdzekļu lietošana privātām vajadzībām ir atļauta darbinieka braucieniem starp darba vietu un dzīvesvietu vai braucieniem darba uzdevumā saskaņā ar noteikumiem darba līgumā.

Pēc muitas dienestu pieprasījumu persona, kura izmanto transportlīdzekli, uzrāda sava darba līguma eksemplāru.

▼M3 —————

▼B

216. pants

Atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa par transportlīdzekļiem citos gadījumos

(Kodeksa 250. panta 2. punkta d) apakšpunkts)

Pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa piešķir tad, ja transportlīdzekli paredzēts Savienības muitas teritorijā reģistrēt ar pagaidu numuru nolūkā to reeksportēt kādas šādas personas vārdā:

persona, kura veic uzņēmējdarbību ārpus minētās teritorijas;

fiziska persona ar pastāvīgu dzīvesvietu minētajā teritorijā, ja minētā persona gatavojas pārcelt pastāvīgo dzīvesvietu uz vietu ārpus minētās teritorijas.

Izņēmuma gadījumā pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa var piešķirt transportlīdzekļiem, ko ierobežotu laiku komerciāliem nolūkiem lieto personas, kuras veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā.

217. pants

Pagaidu ievešanas procedūras noslēgšanas termiņš transportlīdzekļiem un konteineriem

(Kodeksa 215. panta 4. punkts)

Transportlīdzekļu un konteineru pagaidu ievešanas procedūras noslēgšanas termiņi no brīža, kad precēm ir piemērota procedūra, ir šādi:

dzelzceļa transportlīdzekļiem – 12 mēneši;

komerciāliem nolūkiem izmantotiem transportlīdzekļiem, izņemot dzelzceļa transportlīdzekļus, – pārvadājumu operāciju veikšanai nepieciešamais laiks;

privāti izmantojamiem autotransporta līdzekļiem:

ko izmanto studenti – laikposms, ko students pavada Savienības muitas teritorijā vienīgi studiju nolūkos;

ii)

ko izmanto personas, kuras uz konkrētu laiku norīkotas darba uzdevuma pildīšanai – laikposms, ko persona pavada Savienības muitas teritorijā, pildot vienīgi darba uzvedumu;

iii)

citos gadījumos, tostarp attiecībā uz jājamdzīvniekiem vai vilcējdzīvniekiem un to vilktajiem transportlīdzekļiem – 6 mēneši;

privāti izmantojamiem gaisa transportlīdzekļiem – 6 mēneši;

privāti izmantojamiem jūras un iekšzemes ūdeņu transportlīdzekļiem – 18 mēneši;

konteineriem un to aprīkojumam un palīgierīcēm – 12 mēneši.

218. pants

Reeksportēšanas termiņš profesionālu nomas pakalpojumu gadījumā

(Kodeksa 211. panta 1. punkts un 215. panta 4. punkts)

Ja transportlīdzeklim ir piemērota pagaidu ievešana Savienībā ar pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa saskaņā ar 212. pantu un tas ir atdots atpakaļ profesionālam nomas uzņēmumam, kurš veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā, tad reeksportu, ar ko noslēdz pagaidu ievešanas procedūru, veic sešu mēnešu laikā no transportlīdzekļa ievešanas datuma Savienības muitas teritorijā.

Ja profesionāls nomas uzņēmums transportlīdzekli atkal iznomā personai, kura veic uzņēmējdarbību ārpus minētās teritorijas, vai fiziskām personām ar pastāvīgu dzīvesvietu Savienības muitas teritorijā, reeksportu, ar ko noslēdz pagaidu ievešanas procedūru, veic sešu mēnešu laikā no transportlīdzekļa ievešanas datuma Savienības muitas teritorijā un trīs nedēļu laikā no atkaliznomāšanas līguma noslēgšanas.

Par ievešanas datumu Savienības muitas teritorijā uzskata datumu, kad noslēgts tas nomas līgums, saskaņā ar kuru transportlīdzeklis tika izmantots laikā, kad tas ievests minētajā teritorijā, ja vien nav pierādījumu par ievešanas faktisko datumu.

Atļauju šā panta 1. punktā minētā transportlīdzekļa pagaidu ievešanai piešķir ar nosacījumu, ka transportlīdzekli neizmanto citiem mērķiem kā vien reeksportēšanai.

Regulas 215. panta 2. punktā minētajā gadījumā, ja fiziska persona izmanto transportlīdzekli, lai atgrieztos savā dzīvesvietā Savienības muitas teritorijā, tad transportlīdzekli atdod atpakaļ nomas uzņēmumam, kurš veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā, trīs nedēļu laikā no iznomāšanas vai atkaliznomāšanas līguma noslēgšanas datuma vai reeksportē, ja persona transportlīdzekli izmanto, lai izbrauktu no Savienības muitas teritorijas.

▼M3

Šīs regulas 215. panta 2.a punktā minētajā gadījumā transportlīdzekli reeksportē 8 dienu laikā pēc tam, kad tam piemērota pagaidu ievešanas procedūra.

▼B

3. apakšiedaļa

		Oficiālais Vēstnesis
		Nr.	Lappuse	Datums
►M1	KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2016/341 (2015. gada 17. decembris),	L 69	1	15.3.2016
►M2	KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2016/651 (2016. gada 5. aprīlis),	L 111	1	27.4.2016
►M3	KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2018/1063 (2018. gada 16. maijs),	L 192	1	30.7.2018
►M4	KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2018/1118 (2018. gada 7. jūnijs),	L 204	11	13.8.2018
M5	KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2019/841 (2019. gada 14. marts),	L 138	76	24.5.2019
►M6	KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2019/1143 (2019. gada 14. marts),	L 181	2	5.7.2019
►M7	KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2020/877 (2020. gada 3. aprīlis),	L 203	1	26.6.2020
►M8	KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2020/2191 (2020. gada 20. novembris),	L 434	8	23.12.2020
►M9	KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2021/234 (2020. gada 7. decembris),	L 63	1	23.2.2021
►M10	KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2021/1934 (2021. gada 30. jūlijs),	L 396	10	10.11.2021
►M11	KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2023/398 (2022. gada 14. decembris),	L 54	1	22.2.2023
►M12	KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2024/249 (2023. gada 30. novembris),	L 249	1	12.2.2024
►M13	KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2024/634 (2023. gada 14. decembris),	L 634	1	20.2.2024

►C1	Kļūdu labojums, OV L 087, 2.4.2016, lpp 35 (2015/2446)
►C2	Kļūdu labojums, OV L 101, 13.4.2017, lpp 164 (2015/2446)
►C3	Kļūdu labojums, OV L 192, 30.7.2018, lpp 62 (2015/2446)
►C4	Kļūdu labojums, OV L 096, 5.4.2019, lpp 55 (2016/341)