8.1. Zemsvītras piezīmes
Norādes uz zemsvītras piezīmēm visās valodu versijās ir identiskas; tās var būt noformētas šādi:
—
cipars augšrakstā iekavās, kuras ir vienā līmenī ar tekstu; pirms iekavām ir saistītā atstarpe, un pēc iekavām var būt jebkura interpunkcijas zīme:
Norādes uz Komisijas Regulu (1) ir arī Padomes paziņojumā (2), bet to nav Tiesas tekstā (3).
—
zvaigznīte augšrakstā iekavās, kuras ir vienā līmenī ar tekstu; pirms iekavām ir saistītā atstarpe, un pēc iekavām var būt jebkura interpunkcijas zīme; šo zīmi izmanto norādēm, kuras attiecīgajā darbā vai periodiskajā izdevumā parādās vairāk nekā vienu reizi un vienmēr ir ar vienu un to pašu nozīmi:
Visi skaitļi no Eurostat (*).
—
mazo burtu augšrakstā izņēmuma kārtā var izmantot tabulās ar skaitļiem ļoti sīkā drukā, lai izvairītos no kļūdām un pārpratumiem.
Zemsvītras piezīmes parasti numurē no jauna katrā lappusē, un tās atrodas attiecīgās lappuses apakšējā daļā. Zemsvītras piezīmes drukā mazākiem (parasti par diviem punktiem) burtiem nekā pārējo tekstu un atdala no teksta ar īso līniju un rindstarpu. Zemsvītras piezīmes var arī būt numurētas nepārtrauktā secībā vai sagrupētas nodaļas vai sējuma beigās.
Norādes uz zemsvītras piezīmēm vienmēr raksta taisnrakstā (arī tekstos un virsrakstos, kas rakstīti slīprakstā vai treknrakstā).
Ja norāde uz zemsvītras piezīmi parādās tabulā, tā ir tabulas sastāvdaļa un tai vienmēr jāatrodas tabulas ietvaros.
