Publikāciju birojs – Iestāžu publikāciju noformēšanas rokasgrāmata

4.3.1. Monogrāfijas
4.3.2. Turpinājumresursi
4.3.3. Seriālizdevumu un
monogrāfiju kombinācija

4.3. Publikāciju tipoloģija

Starptautiski dokumentu identifikācijai un klasifikācijai piemēro dažādus nolīgumus un standartus, un jo īpaši turpmāk minētos:

—

ISO 690:2010: bibliogrāfiskās norādes
https://www.iso.org/standard/43320.html

—

ISO 5127:2017: informācija un dokumentācija. Vārdnīca
https://www.iso.org/standard/59743.html

—

ISO 2108:2017: starptautiskais grāmatas standartnumurs (ISBN)
https://www.iso.org/standard/65483.html
https://www.isbn-international.org

—

ISO 3297:2017: starptautiskais seriālizdevumu standartnumurs (ISSN)
https://www.iso.org/standard/73322.html

—

Starptautiskais standartizētais bibliogrāfiskais apraksts (international standard bibliographic description (ISBD)), Starptautiskā Bibliotēku asociāciju un institūciju federācija (International Federation of Library Associations and Institutions (IFLA))
https://www.ifla.org/files/assets/cataloguing/isbd/isbd-cons_2007-en.pdf

ISO standartus var saņemt pie ISO dalībniekiem, kuru saraksts atrodams vietnē
https://www.iso.org/members.html

Saskaņā ar šiem standartiem un nolīgumiem publikācijas var iedalīt divās kategorijās: monogrāfijas un turpinājumresursi.

4.3.1. Monogrāfijas

Saskaņā ar standartu ISO 2108:2017 (ISBN) monogrāfijas ir neperiodiskas publikācijas, kuras ir pabeigts viendaļas resurss vai iecerētas kā pabeigts resurss atsevišķās ierobežota skaita daļās, ko var izdot vienlaikus vai katru atsevišķi, un kuras pieejamas dažādās produktformās (iesieta grāmata, brošēta grāmata, audiogrāmata kasetē, CD, DVD, grāmata Braila rakstā, interneta vietne, elektroniska grāmata u. c.).

Monogrāfijām vairākos sējumos ir noteikts skaits reāli nošķirtu daļu (atsevišķi sējumi), izņemot publikācijas burtnīcās. Tās izstrādā un publicē kā veselumu. Atsevišķajām daļām var būt katrai savs nosaukums un norāde par atbildību.

Katrai monogrāfijai piešķir starptautisko grāmatas standartnumuru jeb ISBN (international standard book number) (sk. 4.4.1. punktu).

4.3.2. Turpinājumresursi

Saskaņā ar standartu ISO 3297:2017 (ISSN) turpinājumresursi ir darbi dažādās publikācijas formās, kuru secīgi vai integrēti laidieni parasti ir apzīmēti ar kārtas numuru vai hronoloģisku apzīmējumu un kuru iznākšanas ilgums nav iepriekš noteikts. Turpinājumresursos ietilpst:

—

seriālizdevumi – izdevumi, ko publicē secīgos laidienos vai atsevišķās daļās bez laika ierobežojuma un parasti numurē (laikraksti, drukātie vai elektroniskie žurnāli, ikgadējas publikācijas (ziņojumi, gadagrāmatas, katalogi u. c.), referāti un monogrāfiju sērijas),

—

pastāvīgi integrējoši resursi – turpinājumresursi, ko papildina atjaunināta informācija, kuru iekļauj izdevumā neierobežotu laiku (datubāzes, publikācijas nomaināmās lapās, kuras nepārtraukti atjaunina, vai tīmekļa vietnes, ko pastāvīgi aktualizē, piemēram, šī rokasgrāmata interneta versijā).

NB!

Sērija sastāv no atsevišķām publikācijām, kurām katrai ir savs nosaukums un kuras vieno kopīgs nosaukums. Šis kopīgais nosaukums ir sērijas pamatnosaukums. Katru atsevišķo publikāciju var numurēt vai nenumurēt. Sērijā ietilpstošās publikācijas var būt monogrāfijas vai seriālizdevumi.

Katram turpinājumresursam piešķir starptautisko seriālizdevumu standartnumuru jeb ISSN (international standard serial number) (sk. 4.4.2. punktu).

4.3.3. Seriālizdevumu un monogrāfiju kombinācija

Atsevišķus seriālizdevumus (gadagrāmatas un monogrāfiju sērijas) var uzskatīt par monogrāfijām, piemēram, tirdzniecības vajadzībām. Jābūt iespējai tos iegādāties atsevišķā eksemplārā vai abonējot.

Šādas publikācijas vispirms tiek uzskatītas par seriālizdevumiem, un tām piešķir ISSN. Pēc tam tām piešķir ISBN kā monogrāfijām.